Sākas Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē

Guntars Krasts, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, no "LV" arhīva

— Ko mūsu valstij nozīmē prezidentūra Eiropas Padomē, kas sākas šodien, 2000. gada 9. novembrī?

— Tā ir vēl viena iespēja Latvijai sevi pieteikt nopietnā, plaši pārstāvētā forumā un līdz ar to dot arī kādu savu novitāti šā foruma vadīšanā. Tādā veidā gūt starptautiskās autoritātes punktus, kas vēlāk var lieti noderēt daudzos citos gadījumos. Ja šī prezidentūra mums izdosies veiksmīgi, ja spēsim ieviest savu novitāti, ja mācēsim šajā sarežģītajā forumā atrast kopīgus viedokļus un pavirzīt uz priekšu kāda jautājuma risinājumus, tad Latvijai tas varētu starptautiski pavērt jaunas iespējas.

— Vairāki ārvalstu diplomātiskā korpusa locekļi Latvijā ir izteikušies, ka Eiropas valstu "politiskā teātra aktieri" ar pastiprinātu uzmanību vēros, kā Latvija īstenos savu prezidentūru Eiropas Padomē. Un, ja šis laiks būs sekmīgs, tad pozitīvais kapitāls Latvijai varētu būt visnotaļ nozīmīgs, kad Eiropas Savienība (ES) lems par mūsu uzaicināšanu tajā.

— Jā, es arī tā domāju.

— Vai mūsu veiksmīga prezidentūra varētu atstāt līdzīgu iespaidu arī uz Latvijas virzību uz NATO?

— Jā. Bet es gribu uzsvērt, ka Eiropas Padomes dalībvalstu sastāvs ir daudz plašāks par Eiropas Savienību. Un Latvijas prezidentūras pozitīva novērtējuma gadījumā mūsu valstij droši vien būs iespēja turpmāk piedalīties to vai citu starptautisku konfliktu vai problēmu risinājumos. Mūsu līdzdalība šādos pozitīvos starptautiskos procesos varētu pieaugt. Protams, tas Latvijai būs ļoti nozīmīgs posms, arī gatavojoties kļūt par ES dalībvalsti. Jo Eiropas Padomē nereti pie viena sarunu galda satiekas ļoti dažādi uzskati. Tie ir visdažādākie viedokļi un visdažādākais skatījums uz vienu un to pašu procesu. Un spēja šādos strīdīgos, kādai pusei šķietami nepieņemamos viedokļos atrast kompromisu un panākt, lai process neapstātos, Eiropas Padomē ir ārkārtīgi svarīga. Šāda spēja ir arī viens no ES kandidātvalstu kritērijiem. Līdz ar to Latvija Eiropas Padomē parādīs savu kvalitāti. Sekmīga prezidentūra cels Latvijas akcijas Eiropas integrācijas virzienā un parādīs, ka Latvija spēj darboties sarežģītos apstākļos. Un tas, bez šaubām, tiks ļoti atzinīgi novērtēts. Protams, nebūs labi, ja mums neizdosies virzīt jautājumus uz priekšu, bet tikai sabalansēt vai pat noklusēt tos. Bet, ja mums izdosies kādu procesu pavirzīt uz priekšu, tas Latvijai būs ļoti būtisks trumpis un pārliecinās Eiropas Padomes un arī Eiropas Savienības dalībvalstis, ka Latvija spēj būt sekmīga spēlētāja lielos starptautiskos forumos, kur atšķirīgu viedokļu konfrontācija ir ikdienas parādība. Kur citādi nemaz nemēdz būt. Šis prezidentūras laiks Latvijai būs arī pārbaudes akmens mūsu virzībā uz Eiropas Savienību.

— Kādi būs Latvijas pienākumi pusgadu ilgās prezidentūras laikā? Eiropā, kā zināms, pastāv prezidentūras tradīcijas un jau izveidojusies arī zināma rutīna, kas Latvijai būs jāievēro. Cik lielas būs mūsu valsts iniciatīvas iespējas?

— Jums taisnība, pirmkārt, tā ir rutīna. Ir jāturpina visi procesuālie un procedūru jautājumi. Taču būtiski ir jauni, konkrēti apspriežamie temati, kas parādās Eiropas Padomes darba kārtībā. Piemēram, ļoti aktuāls un Latvijai kā prezidējošajai valstij arī ļoti grūts pārbaudes akmens būs Čečenijas jautājums un Krievijas attiecības ar Eiropas Padomi.

— Šīs attiecības ļoti saasinājās jau līdzšinējās Itālijas prezidentūras laikā. Krievijas plašsaziņas līdzekļos bija ļoti asa, neadekvāta reakcija pret Eiropas Padomi.

— Jā, Krievijas un Čečenijas problēma un no tās izrietošās Krievijas un Eiropas Padomes attiecības ir saasinājušas arī daudzus citus jautājumus, būtiski ietekmējušas Eiropas Padomes rīcībspēju un prestižu. Eiropas Padome Čečenijas problēmas sakarā ir arī saukta par mīkstčaulīgu, neizlēmīgu un tamlīdzīgi. Šī problēma ir tiešām liela mēroga konflikta sakne. Un Latvijai savas prezidentūras laikā Eiropas Padomē nāksies risināt arī šo problēmu. Jo visi jautājumi, kas attiecas, piemēram, uz monitoringu Krievijas darbībai, lai likvidētu Čečenijas krīzi, lai izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus Čečenijā, lai tiesātu vainīgos, virzās uz priekšu, un uz Latviju tagad skatīsies arī kā uz valsti, kam uzlikts savdabīgs spiedogs attiecībās ar Krieviju. Protams, tas, ka Krievija nemitīgi uzbrūk Latvijai, ir savā ziņā trafarets.

Tomēr jārēķinās, ka starptautiskās sabiedrības skatījums uz mums veidojies arī šajā kontekstā, kuru starptautiskajai sabiedrībai uzspiež Krievijas biežie pārmetumi Latvijai. Protams, neviens nevar apšaubīt, ka bieži vien šie pārmetumi ir neobjektīvi un pausti pavisam citās Krievijas interesēs.

Tomēr mums jārēķinās ar ārvalstu politiķu un diplomātu īpaši saasinātu uzmanību uz Latvijas darbību tieši jautājumos, kas skars Krieviju. Jo teorētiski varētu pastāvēt arī bažas, ka Latvija tagad izmantos šo situāciju, lai, tā teikt, atriebtos Krievijai. Protams, mēs nedrīkstam krist arī otrā galējībā un censties pierādīt, ka mēs kā kaimiņi simpatizējam Krievijai jebkurā situācijā, censties izmantot savu prezidējošo lomu Eiropas Padomē, lai padarītu sirsnīgākas mūsu attiecības ar Krieviju. Latvijai jābūt ar izteikti precīzu, objektīvu nostāju. Jāparāda, ka, atrodoties šajā augstajā starptautiskajā amatā, mēs stāvam pāri jebkādām ķildām, politiskiem kašķiem un nepamatotiem apvainojumiem. Ka mēs esam pilnīgi neitrāli un izsakām objektīvus vērtējumus kā pret vienu, tā pret otru pusi. Starptautiskajās attiecībās nedrīkst nākt līdzi kādi agrākie apvainojumi vai pāridarījumi. Tos nedrīkst pārnest uz citiem jautājumiem. Ja, atrodoties šādās starptautiska arbitra pozīcijās, mūsu valsts sāktu kādu vecu rēķinu kārtošanu, tad tas mums būtu ļoti bīstami, jo starptautiskā diplomātija īpaši vērtēs, kā Latvija izturēsies šajā jūtīgajā jautājumā. Un te nu Latvijas diplomātijai jāparāda augsts godīgums un profesionālisms, lai mēs būtu maksimāli objektīvi. Tad pastāv perspektīva, ka nākotnē mēs tiksim pieaicināti arī citos starptautiskajos forumos, kur starptautiskā sabiedrība risinās īpaši samezglotus jautājumus, kur būs vajadzīga augstas klases diplomātija un starptautiska konfliktu risināšanas pieredze. Es gribētu atsaukties uz Somijas paraugu. Somijas diplomāti ļoti bieži tiek uzaicināti par starpniekiem dažādu starptautisku konfliktu noregulēšanā.

— Jūs, būdams pieredzējis politiķis, Latvijas eventuālas neobjektivitātes iespēju droši vien minējāt gluži teorētiski, lai raksturotu mūsu valsts lielo atbildību prezidentūras laikā. Jo Latvijas ārpolitiskās darbības pieredze liecina par mūsu izteikto toleranci attiecībās ar Krieviju. Bet problēmai ir arī otra puse: vai arī šajā gadījumā, kā tas diemžēl ne reizi vien noticis jau agrāk, Latvija atkal nesaņems nepamatotus lielās kaimiņvalsts pārmetumus. Lai Dievs dod, ka situācija Čečenijā pamazām noregulētos, taču tas nav atkarīgs no mūsu valsts. Un jaunas spriedzes gadījumā Čečenijā varētu rasties arī jauni sarežģījumi Krievijas attiecībās ar Eiropas Padomi.

— Ja mēs savus prezidējošās valsts pienākumus pildīsim objektīvi un precīzi, adekvāti konkrētajai situācijai un visiem "par" un "pret" Eiropas Padomē, tad, es domāju, arī Eiropas Padome un visa starptautiskā sabiedrība attiecīgi novērtēs mūsu pozīciju. Bet Krievijas pārmetumi — jā, es pieļauju, ka tādi varētu būt, — varēs kalpot varbūt Krievijas iekšējam patēriņam, taču tiem nebūs nekādas starptautiskas nozīmes. Jo analītiķi sekos līdzi katram mūsu pārstāvju vārdam un žestam. Tiks analizēta viņu pozīcija Eiropas Padomē, cik tā bijusi objektīva. Domāju, mums nav jābažījas, ko teiks Krievija. Jo Krievijas pārstāvji Eiropas Padomē jau ir nākuši klajā ar ne vienu vien Latvijai izaicinošu un nepatiesu paziņojumu, bet tam nav bijusi nekāda būtiska nozīme. Un arī Krievijas diplomāti un analītiķi, kas sekos līdzi šim procesam, paši varēs to novērtēt. Bet mēs, protams, nedrīkstam kļūdīties. Latvijai šajā laikā jāstrādā ļoti precīzi un objektīvi.

— Kā šo Latvijas prezidentūras laiku Eiropas Padomē varētu izjust jūsu vadītā Saeimas Ārlietu komisija?

— Es domāju, viena otra valsts, kas Latvijai līdz šim pievērsusi mazāku uzmanību, arī parlamentāro kontaktu jomā, Latvijas prezidentūras laikā varētu mainīt savu attieksmi. Protams, ja mūsu prezidentūra būs spilgta, ar labu politisko nokrāsu. Un līdz ar to varētu aktivizēties arī parlamentāriešu piesaiste kontaktos ar mūsu valsti.

— Vēl tikai nedaudz vairāk nekā nedēļa atlikusi līdz 18. novembrim, Latvijas valsts svētkiem. Vai nav simboliski, ka Latvijas prezidentūras sākums Eiropas Padomē gandrīz sakrīt ar mūsu valsts svētkiem! Taču kas šī prezidentūra, jūsu skatījumā, ir Latvijai? Vai sasniegums? Latvija prezidentūru Eiropas Padomē saņem dalībvalstu rotācijas kārtībā. Taču mēs to arī esam izcīnījuši ar savas valsts suverenitātes atjaunošanu. 2000. gada 9. novembris nebūtu bijis bez 1990. gada 4. maija un 1991. gada 21. augusta.

— Jūs jau ļoti precīzi raksturojāt situāciju. Protams, ja Latvija nebūtu suverēna valsts, mums nebūtu arī šīs iespējas prezidēt ietekmīgā starptautiskā organizācijā. Nebūtu šīs iespējas starptautiski apliecināt, ka mēs esam un kas mēs esam. Jā, pagaidām mēs esam tikai ES un NATO kandidātvalsts, valsts, ko bieži vien min tā sauktajā pelēkajā zonā. Latvija ir pārāk maza valsts, lai spētu pastāvēt ārpus blokiem un nodrošināt savu suverenitāti. Un prezidentūras sākums Eiropas Padomē ir tiešām nozīmīgs brīdis, kurā Latvija līdzvērtīgu suverēnu valstu saimē apliecina savu pastāvēšanu un vairo savu starptautisko prestižu ietekmīgā starptautiskā forumā, kurā tiek risināti valstu sadarbības un valstu drošības jautājumi. Šī mūsu jaunā iespēja ir ļoti apsveicama. Jā, Latvijas prezidentūra mums nav nekāda nopelnu balva. Bet tā ir Latvijai vēl viena liela iespēja. Iespēja, kura pilnībā jāizmanto.

Jānis Ūdris,`"LV" ārpolitikas redaktors