Pārliecībā par Latvijas un ASV labo attiecību pastāvību

Vakar, 8. novembrī, ASV vēstniecība jau agri bija aicinājusi Latvijā dzīvojošos amerikāņus, kā arī latviešu sadarbības partnerus un žurnālistus, lai televīzijas tiešraidē un internetā vērotu ASV prezidenta vēlēšanu noslēguma cēlienu. Vēstniecības informācijas centrā bija pulcējušies ap pussimt amerikāņu un latviešu politiķu, diplomātu, biznesmeņu un žurnālistu, kas dzīvi sekoja līdzi elektoru balsu skaitīšanas rezultātiem un dalījās savos iespaidos.

Politiķi, diplomāti, biznesmeņi, žurnālisti — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 8.novembrī

ASV vēstniecības pirmais sekretārs Gregorijs Elftmans

— Kā jūs vērtējat ļoti ciešos prezidenta amata kandidātu vēlēšanu rezultātus, kas patlaban redzami uz lielā ekrāna?

— Abi kandidāti ir ļoti centristiski. Tā virzītas arī viņu abu priekšvēlēšanu kampaņas. Abiem kandidātiem ir ļoti nopietnas ideoloģiskās pozīcijas svarīgākajos jautājumos. Taču vienlaikus viņi arī atturējušies no kādiem radikāliem paziņojumiem, un tas ļauj cilvēkiem pašiem izraudzīties savu lēmumu starp dažādām iespējām. Es teiktu, ka abu kandidātu filozofija ir ļoti atšķirīga, taču viņu pieeja vēlētājiem — ļoti līdzīga. Un tas arī rāda, ka vēlētājiem patīk viņi abi. Tāpēc arī rezultāti vēl līdz pat pēdējam brīdim ir tik tuvi.

— Vai tas varētu arī apliecināt faktu, ka ASV pašlaik ir ļoti stabila gan politiskā, gan ekonomikā situācija?

— Es domāju, jums ir taisnība. Daudzi amerikāņi vadās no principa, ka "nevajag šūpot laivu". Tas varētu būt arī savdabīgs vēstījums mūsu politiķiem, ka tauta negrib kādas straujas pārmaiņas mūsu ekonomikā vai ārpolitikā.

— Vai ir kāda būtiska atšķirība abu kandidātu attieksmē pret Baltijas valstīm un pirmkārt jau pret mūsu vēlmi iestāties NATO?

—Abi kandidāti ir apliecinājuši savu atbalstu NATO paplašināšanai. Abi viņi iet vienā un tajā pašā virzienā, un nav domājams, ka kāds no viņiem ievēlēšanas gadījumā varētu mainīt savu attieksmi.

—Kā jūs vērtējat ASV pirmās lēdijas Hilarijas Klintones ievēlēšanu ASV Senātā?

—Jāteic gan, ka es pats par viņu nebalsoju, jo neesmu ņujorkietis. Es balsoju Virdžīnijas štatā. Taču tas ir ļoti interesants fakts, jo šis ir pirmais vēlētais amats Hilarijas Klintones politiskajā karjerā. Tagad viņai paveras plašas iespējas veikt daudzus labus darbus, un es viņu ar to apsveicu. Šis rezultāts arī liecina, ka Klintones vēlēšanu kampaņa bija ļoti sekmīga. Jo vairāk tāpēc, ka viņa šo kampaņu sāka vēlāk. Pašlaik Amerikā notiek ļoti interesants process. Mēs gan vērojam prezidenta vēlēšanas, taču vienlaikus tiek balsots arī par to, kas kontrolēs mūsu parlamentu — Kongresu. Un demokrātu partija tagad var priecāties ne vien par Hilarijas Klintones ievēlēšanu, bet arī par vēl vienu vietu Senātā.

Latvijas Institūta direktors, bijušais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš

— ASV ir visai sarežģīta vēlēšanu sistēma, kas citu valstu pilsonim ir pat grūti saprotama.

— Protams, veids, kā Amerikā ievēlē prezidentu, var likties neparasts. Un lielākā daļa cilvēku pasaulē arī nezina, ka ASV prezidentu neievēlē ar balsu vairākumu. Ka vispirms ievēlē elektorālo komiteju. Tas nozīmē, ka jācīnās par uzvaru atsevišķos štatos. Tāpēc mēs te tagad stāvam un gaidām rezultātus. Uz lielā ekrāna redzams, ka Floridas štatam ir 25 punkti, un tas kandidāts, kurš dabūs Floridu, arī būs jaunais ASV prezidents.

— Respektīvi, Floridas štatam ir divdesmit pieci elektori. Un elektori savukārt nosauks viņu izraudzīto kandidātu.

— Jā, nu viņiem it kā ir jābalso par to kandidātu, par kuru attiecīgajā štatā ir balsojis vēlētāju vairākums. Tas ir būtībā dīvaini, jo pēc likuma viņi varētu balsot arī citādi, bet tas nekad nav noticis.

— Jūs esat audzis un ilgus gadus dzīvojis Amerikā un labi pārzināt šīs valsts vēlēšanu sistēmu un tradīcijas. Vai Amerikā šis prezidenta ievēlēšanas princips neizraisa diskusijas?

— Es domāju, cilvēki ar šo sistēmu ir apmierināti, pieraduši pie tās. Bet šogad es pirmo reizi redzu, kā sāk izmantot balsošanu caur internetu. Tā ir nākotne, kad cilvēki varēs balsot ar datoru starpniecību, un tas noteikti palielinās dalībnieku skaitu vēlēšanās.

— Kā jūs izskaidrojat abu kandidātu ļoti tuvo balsu skaitu?

— Jā, tik līdzīga cīņa ASV vēsturē nav bijusi gadu desmitiem ilgi. Pēdējā reize bija 1960. gadā, kad uz ASV prezidenta amatu kandidēja Kenedijs un Niksons. Toreiz arī iznākums nebija zināms vēl līdz pēdējai minūtei, un pat vēl šodien daži apstrīd šo vēlēšanu rezultātus. Es domāju, pašreizējā situācija vēlēšanās liecina, ka Amerikā pašlaik nav tādu īstu problēmu. Ekonomika ir labā stāvoklī, cilvēki dzīvo labi, un līdz ar to nav tādu krasu jautājumu, kas izšķirtu cilvēku noskaņojumu par labu vienam vai otram kandidātam.

Protams, laika gaitā ir ļoti mainījusies vēlēšanu tehnoloģija. Un to, ko varēja izdarīt 1960. gadā, šodien vairs nevar. Proti, ja 1960. gadā daži Ilinoisas štatā apstrīdēja, ka zināms balsu skaits esot mainīts par labu Kenedijam, tad šodien tas vairs nebūtu iespējams. Jo tad nebija datoru, nebija elektroniskās drošības sistēmas. Tagad ko tādu vairs nevar izdarīt.

ASV Tirdzniecības kameras Latvijā prezidents DŽ. S. Kols ( J.C.Cole )

— Kāpēc, jūsuprāt, abu prezidenta amata kandidātu rezultāti ir tik tuvi?

— Jā, viņu abu reitings ir ļoti līdzīgs. Es domāju, tas tāpēc, ka amerikāņu vairums stāv tādās viduspozīcijās. Un arī abiem kandidātiem nav kardināli atšķirīgu viedokļu daudzos jautājumos, kas īpaši interesē amerikāņus. Domāju, ka arī attiecībā uz Baltijas valstīm Buša un Gora pozīcijas ir līdzīgas. Tajās nav principiālu atšķirību. Es domāju, atšķirība varētu būt redzama tad, kad jaunais prezidents izveidos savu administrāciju — tad būs redzams, cik tā ir tuva Baltijas valstīm. Mēs jau zinām daļu cilvēku no gubernatora Buša komandas, šie cilvēki ir izteikti Latvijas atbalstītāji. Un tas varētu būt labi Buša uzvaras gadījumā.

— Vai vēlēšanu rezultāti varētu iespaidot ASV investīcijas Latvijā?

— Es nedomāju, ka vēlēšanu rezultāti kaut kā varētu iespaidot šo procesu. Latviešiem pašiem jābūt aktīvākiem, meklējot biznesa iespējas citās valstīs. Aktīvāk jāiesaistās konkurences cīņā par ārvalstu investīcijām.

— Kā jūs vērtējat ASV pirmās lēdijas Hilarijas Klintones ievēlēšanu ASV Senātā?

— Tas ir ļoti interesanti, ka Klintones kundze kļuvusi senatore. Īpaši man, jo es pats esmu no Ņujorkas, esmu tur dzimis. Domāju, šis fakts ir ļoti nozīmīgs Ņujorkai arī sakarā ar Hilarijas Klintones politiskajiem kontaktiem. Tas ir ļoti interesanti arī tāpēc, ka Hilarija Klintone Ņujorkā ir bijusi tikai gadu. Daudzi ņujorkieši ir pārsteigti par tik strauju attīstību.

Saeimas deputāte

Inese Birzniece

— Jūs esat dzimusi un ilgus gadus dzīvojusi ASV.

— Jā, man ir Amerikas pilsonība, taču šos desmit gadus, kopš dzīvoju Latvijā, es neesmu piedalījusies ASV vēlēšanās, jo tas nebūtu taisnīgi, ja es neesmu uz vietas Amerikā. Un tas nebūtu taisnīgi arī pret Latviju.

— Kā jūs vērtējat prezidenta Klintona kundzes Hilarijas Klintones ievēlēšanu Senātā?

— Es esmu ļoti priecīga. Ja būtu Ņujorkā, es arī būtu balsojusi par viņu. Viņa ir ļoti spējīga sieviete. Tas apliecina, ka viņa nav tikai prezidenta sieva. Tagad viņa varēs darīt to, ko visu laiku ir gribējusi. Ņujorkas senators pārstāv lielu vēlētāju skaitu, un viņai līdz ar to būs arī pavisam citāds statuss nekā daudziem citiem senatoriem.

— Vai Hilarija Klintone nākotnē varētu kļūt par pirmo sievieti — ASV prezidenti šīs valsts vēsturē?

— Nu ko, viņa vēl ir samērā jauna politikai. Es domāju, nākotnē arī šāda attīstība būtu iespējama.

"InvestaSource" prezidents Sols Bukingolts

— Kā jūs, ASV pilsonis , vērtējat prezidenta vēlēšanu rezultātu?

— Rezultāts ir daudz pārsteidzošāks, nekā varēju sagaidīt. Pēdējos piecdesmit gados Amerika nebija pieredzējusi tik tuvus vēlēšanu rezultātus, un pēdējās divdesmit četrās stundās situācija attīstījās neparasti strauji. Līdz ar to Džordžam Bušam viņa uzvara ir vēl saldāka. Bet es tai pašā laikā esmu pārliecināts, ka visi ASV pilsoņi pēc tam, kad būs pabeigtas vēlēšanu noslēguma formalitātes , saliedēsies ap savu jauno prezidentu, lai republikāņu vadībā kopīgi strādātu Amerikas Savienoto Valstu nākotnei.

— Ko šie vēlēšanu rezultāti varētu nozīmēt Latvijai?

— Es domāju, ka nav gaidāmas nekādas būtiskas izmaiņas draudzīgajās attiecībās starp Latviju un ASV, kādas tās bijušas visus beidzamos deviņus desmit gadus. Es vienīgi sagaidu vēl dziļāku politisko sapratni un mūsu ekonomisko attiecību tālāku paplašināšanos. Sagaidu Amerikas un Latvijas privātā biznesa pārstāvju attiecību tālāku padziļināšanos. Es arī ceru, ka Latviju vēl biežāk apmeklēs ASV tirdzniecības aprindu delegācijas, sekmējot visu to pozitīvo attīstību, ko Latvija var īstenot jaunajā Eiropā savā tik nozīmīgajā ģeopolitiskajā atrašanās vietā.

— Jūs pārstāvat lielāko ārvalstu investētāju grupu Latvijā. Kā prognozējat ASV investīciju pieaugumu Latvijā republikāņu administrācijas laikā?

— Es domāju, vēlēšanu rezultāti noteikti iespaidos investīciju klimatu tālāku uzlabošanos Latvijā. Mēs turpinām dzīvot ļoti globālā pasaulē. Ļoti globālā biznesa vidē. Un es ne mirkli nevilcinos izteikt prognozi, ka Amerikas biznesa intereses jaunajā Eiropā vēl tālāk uzplauks. Ka tās uzplauks Eiropas jaunajā tirgū, kas pašlaik veidojas. Iedrošinot amerikāņu kompānijas par jaunām iespējām jaunajā Eiropas Savienībā, kāda izveidosies turpmākajā gadu desmitā.

Eiropas kustības Latvijā goda prezidents Gunārs Meierovics

— Kā esat apmierināts ar vēlēšanu rezultātu?

— Es esmu apmierināts. Es domāju, Bušs tomēr ir labāks. Tiesa, atceroties bijušo ASV prezidentu Bušu, nāk prātā, ka mums, Baltiešu organizācijas vadītājiem, Amerikā ar viņu savā laikā gāja smagi. Es domāju, republikāņiem arī vajadzēju savu partiju savest nedaudz kārtībā, jo tā bija tā kā izplēnējusi.

— Trimdas latvieši, cik zinu, parasti ir balsojuši par republikāņu kandidātiem?

— Jā, tā tas bija. Ne vien latvieši, bet visi baltieši un arī emigranti no citām Austrumeiropas valstīm. Arī krievu emigranti balsoja pārsvarā par republikāņiem. Jo republikāņi tomēr vairāk bija labējā spārnā. Sākumā jau mums, latviešiem, vieniem gāja ļoti smagi. Bet, kad mūsu trimdas kustībā iesaistījās Amerikas lietuvieši ar diviem miljoniem cilvēku, mums uzreiz atvērās visas durvis Amerikā un mēs varējām izdarīt daudz vairāk.

— Kuram no abiem kandidātiem, jūsuprāt, ir labvēlīgāka attieksme pret Latvijas interesēm?

— Ļoti grūti pateikt. Protams, neviens latvietis neaizmirsīs, ko 1994. gada vasarā savas Latvijas vizītes laikā pie Brīvības pieminekļa teica Bils Klintons — ASV prezidents no Demokrātu partijas. Tādu runu mēs vēl nekad nebijām dzirdējuši. Bet, ja atskatāmies trimdas vēsturē, tad idejiski mums Republikāņu partija tomēr bijusi tuvāka. Īpaši ja atceramies prezidentu Reiganu, kas bija ļoti aktīvs mūsu atbalstītājs.

— Jūs to acīmredzot īpaši labi izjutāt gados, kad vadījāt Pasaules brīvo latviešu apvienību.

— O, jā, ļoti izjutām. Un arī tad, kad apvienojāmies kopējā Baltiešu organizācijā. Arī prezidents Fords mūs aktīvi atbalstīja, bijām pat pie viņa mājās un daudz runājām. Republikāņi mūs ir patiešām aktīvi atbalstījuši.

Saeimas deputāte Vaira Paegle

— Kā jūs, kas ilgus gadus esat dzīvojusi ASV, vērtējat vēlēšanu iznākumu?

— Ja es tagad būtu Amerikā, nebūtu priecīga. Jo vēlēšanu rezultāti ir tik tuvi, ka Bušam būs ļoti jāklausās gan uz Kongresu, gan jābūt ļoti atsaucīgam sabiedriskajai domai. Viņš neienāk amatā ar tādu tautas mandātu, kāds savā laikā bija, piemēram, prezidentam Reiganam. Taču demokrātijas process ir ļoti pilnveidojies, un ir interesanti redzēt, kā arī tik demokrātiskā valstī viss iepriekš nav paredzams. Un katrā ziņā šīs bija vienas no visinteresantākajām vēlēšanām, cik vien es atceros. Abu kandidātu rezultāti bija ļoti tuvi, un tam, manuprāt, bija divi iemesli. Pirmkārt, neizvirzījās nekādi politiskie jautājumi, kuros republikāņiem un demokrātiem būtu krasi atšķirīgi viedokļi. Abu pozīcijas saplūda vienā ideoloģiski līdzīgā gultnē. Nebija izteiktas atšķirības. Man personīgi demokrāti likās pievilcīgāki un prognozējamāki ārpolitikā. Un man arī nav pieņemama Buša politika personīgo ieroču jautājumā. Bet kopumā nebija izteiktas atšķirības starp kandidātiem. Tas arī nozīmē, ka demokrāti ir pavirzījušies vairāk uz centru. Bet otrs iemesls, manuprāt, ir tas, ka amerikāņi grib, lai valstī nebūtu ķildošanās. Lai visi kopīgi strādātu tautas labklājībai.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts

— Līdzšinējais ASV prezidents demokrāts Bils Klintons un viņa administrācija īstenoja Baltijas valstīm ļoti labvēlīgu politiku. Vai tagad, nākot pie varas republikānim Bušam ar savu komandu, šī politika varētu mainīties? Abu kandidātu priekšvēlēšanu paziņojumi taču bija labvēlīgi Baltijas valstu ārpolitiskajām interesēm.

— Protams. Un, manuprāt, Amerikas politiskajā sistēmā ir daudz vieglāk turēt politiķus pie vārda nekā jebkurā citā valstī. Jo Amerikā vēlētājiem tomēr ir lielāka ietekme uz attiecīgo amatpersonu. Mums jau no sākuma bija pirmkārt jāskatās, kā viens vai otrs kandidāts var ietekmēt ar Latviju un Baltijas valstīm saistītos procesus. Tas, manuprāt, mums ir pats nozīmīgākais. Un no šī viedokļa neizskatās būtiski, vai uzvarēja Bušs vai Gors. Jo abi viņi ir par NATO paplašināšanos un to, ka nākamā kārta būs jau 2002. gadā. Neviens no viņiem gan arī nav minējis, ka Baltijas valstīm jābūt pirmajā kārtā. Toties abi viņi ir deklarējuši, ka Krievijai nav nekādas teikšanas par NATO attīstību, nemaz jau nerunājot par veto tiesībām. Un tas ir galvenais faktors, kas varētu ietekmēt latviešu un kopumā baltiešu vēlētājus Amerikā. Vēsturiski Amerikas latvieši ir balsojuši par republikāņiem, jo viņiem tradicionāli bija stingrāka pozīcija pret Padomju Savienību.

— Izskanēja arī viedoklis, ka Latvijai tagad būs vairāk jāstrādā pie savu ārpolitisko interešu atgādināšanas ASV.

— Neapšaubāmi. Jo tā taciņa, kas bija iestaigāta pie demokrātiem, tagad būs citāda. Virziens paliek tas pats, bet taciņa būs cita. Pirmkārt jau būs citi valsts sekretāri. Acīmredzot ārlietu valsts sekretāre vairs nebūs Madelaine Olbraita, kas bija ļoti labvēlīga Latvijai. Un mums būs ļoti jāpiestrādā pie kontaktu dibināšanas. Bet es domāju, ka mūsu vēstnieks ASV Aivis Ronis, kurš ir jauns pēc stāža Amerikā, tagad būs līdzīgā situācijā ar visiem vēstniekiem Vašingtonā. Būtībā tā būs arī Aivja Roņa priekšrocība, un mums zināmā mērā būs pat vieglāk. Un baltiešiem jau arī no trimdas laikiem ir labi kontakti ar Buša nometni. Taču mums būs jābūt ļoti aktīviem, īpaši NATO paplašināšanas jautājumā.

Latvijas Institūta direktors, bijušais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš

— Kāds ir jūsu vērtējums par vēlēšanām tagad, kad jau aplēsts rezultāts?

— Es domāju, viss ir pareizi. Rezultāts bija ļoti tuvs, un tas viegli varēja nosvērties uz vienu vai otru pusi. Kad Bušs tiks apstiprināts par prezidentu, būs tūdaļ jāsāk ar viņu strādāt, īpaši jau ārpolitikas jautājumos. Gan mūsu vēstniecībai, gan arī Amerikas latviešiem jāsāk iepazīties un sadarboties ar visiem, kas būs Buša administrācijā. Mums ir priekšrocība, ka laikā, kad es vēl biju Latvijas vēstnieks Amerikā, mēs par Latvijas goda konsulu Teksasā apstiprinājām kādu spējīgu cilvēku, kurš ir ļoti tuvs Buša ģimenē un arī strādāja Buša priekšvēlēšanu kampaņā. Es domāju, tagad viņš mums būs labs palīgs. Viņš ir strādājis Buša gubernatora kancelejā, viņi ir arī personīgi draugi. Un es domāju, ir ļoti svarīgi, ka tagad mūsu goda konsulam būs pieeja pie ASV prezidenta.

— Objektīvi raugoties, Alam Goram bija lielāka politiskā pieredze, veselus astoņus gadus pildot viceprezidenta pienākumus.

— Jā, neapšaubāmi. Gors ir arī ticies ar daudzu valstu vadītājiem, viņš ir labāk informēts. Bušs sākumā vairāk paļausies uz saviem padomniekiem, un tas būs ļoti svarīgs faktors. Bet atcerēsimies, ka arī Bils Klintons pirms astoņiem gadiem zināja visai maz par ārpolitiku. Vadot Latvijas Institūtu, es tagad redzu, ka mums ir svarīgi turpināt runāt Latvijas vārdā un atgādināt par mūsu interesēm.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Ilgāku laiku elektoru balsu skaitīšanas rezultāti rāda nelielu Džordža Buša pārākumu. Tad pulksten 9.20 pēc Latvijas laika tiek paziņota CNN aplēse, ka cīņā par prezidentūru uzvarējis Republikāņu partijas kandidāts Džordžs Bušs. ASV vēstniecības informācijas centra zāli pāršalc emociju vilnis — gan neviltots prieks, gan vilšanās un sarūgtinājums. Līdzjutēju nav trūcis ne vienam, ne otram kandidātam.

P.S. Līdz "Latvijas Vēstneša" šī numura klaja laišanai Amerikas Savienoto valstu jaunā prezidenta velēšanu oficiālie rezultāti vēl pasaulē nebija izsludināti.