— vēstulē starptautiskai konferencei "Latviešu grāmata un bibliotēka: 1525-2000"

Sirsnīgi sveicu visus konferences rīkotājus, dalībniekus un viesus!

Kopš tā laika, kad radās pirmie rokraksti, cilvēce atklāja tās iespējas, ko sniedz ideju un faktu iemūžināšana tekstā. Manuskripti un to krātuves kļuva par retu dārgumu, kas atraisīja prātu un domu brīvību, kalpojot par spēcīgu grūdienu jauniem zinātnes, kultūras un filozofijas sasniegumiem un visai Eiropas attīstībai.

Šobrīd Latvija atrodas ne tikai gadsimtu, bet arī laikmetu griežos. Mainoties pasaulei, pārveidojas arī informācijas aprites un uzkrāšanas formas, tomēr nemainīga ir un paliek nepieciešamība pēc izsmeļošas un ērti pieejamas informācijas krātuves. Šodien mums ir unikāla iespēja būt par aculieciniekiem Gūtenberga efekta atkārtojumam jaunā, augstākā līmenī.

Informācijas tehnoloģiju laikmets nāk ar nopietniem izaicinājumiem un arī iespējām, un jums – bibliotekāriem, grāmatniekiem un informācijas tehnoloģiju speciālistiem — ir atbildība rūpēties par to, lai Latvija varētu lepoties ar modernu informācijas un pētniecības vidi, nodrošinot visiem iedzīvotājiem brīvu un ērtu pieeju Latvijas publikāciju datu bāzēm un arhīviem.

Vēlu Jums visiem daudz spēka, izturības un radošu ideju! Veiksmīgu Jums darbu konferencē un tālākajos projektos!

Par grāmatu Eiropā un pasaulē

Kā Latvijā un Igaunijā izsludinātā Grāmatu gada centrālais notikums vakar, 8. novembrī, Rīgas Latviešu biedrības namā sāka darbu starptautiska konference "Latviešu grāmata un bibliotēka: 1525–2000", kas ilgs četras dienas. Šī pasākuma valstisko nozīmību apliecināja Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apsveikuma vēstule, bet plašo starptautisko rezonansi — UNESCO ģenerālsekretāra vietnieka Henrika Juškēviča līdzdalība konferences darbā. Kultūras pieejamību un informācijas pieejamību kā dzīves kvalitātes rādītāju savā referātā akcentēja kultūras ministre Karina Pētersone (ministres referāta teksts — "LV" 8.novembra numurā). Par bibliotēku un grāmatniecības attīstību laiku lokos runāja Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Viņš konferences dalībnieku uzmanību pievērsa Latviešu biedrības namā atvērtajai izstādei "Nacionālā grāmatniecība plakātos un grāmatzīmēs" un Nacionālās bibliotēkas jaunajai ekspozīcijai "Latviešu grāmatniecības pētniecības gaita", bet it sevišķi — retajai iespējai ārpus bibliotēkas sienām apskatīt Ārzemju mākslas muzeja Velvju zālē izstādītās 16.gadsimta grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumiem. Nacionālā bibliotēka kopā ar Latvijas Bibliotekāru biedrību ir šīs konferences rīkotāja. Bibliotēkas direktors pateicās visiem saviem darbiniekiem par rūpīgi veikto konferences sagatavošanas darbu un teica lielu paldies konferences starptautiskajiem līdzorganizētājiem — UNESCO, Vermontas universitātei (ASV) un Zviedrijas Karaliskajai bibliotēkai.

"LV" informācija