Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2000. gadam

Latvijas Republikas

Ministru kabineta sēdes

protokola Nr.49 izraksts

Rīgā 2000.gada 17.oktobrī

35.§

Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2000.gadam

Apspriešanā piedalījās: A.Slakteris, A.Gorbunovs, A.Požarnovs, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Akceptēt Zemkopības ministrijas iesniegto precizēto "Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2000.gadam".

2. Zemkopības ministrijai līdz 2000.gada 27.oktobrim precizēt finansēšanas plānus valsts budžeta programmai 01.00 "Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai" un iesniegt tos Finansu ministrijā.

3. Valsts kasei līdz grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2000.gadam" piešķirt novembrim papildu asignējumu lauksaimniecības subsīdijām programmā 01.00.00 "Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai" 2,2 milj. latu apmērā no paredzētā Latvijas nacionālā līdzfinansējuma SAPARAD programmai.

4. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.39, 56.§) "Par lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2000.gadam" 1.punktu.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktora vietā —

direktora vietniece

tiesību aktu lietās A.Kveska

I. Vispārējā daļa

1. Subsīdiju uzdevums ir ar valsts mērķtiecīgu iejaukšanos lauksaimnieciskajā ražošanā un tirgus sakārtošanā, piešķirot naudas līdzekļus noteiktiem mērķiem, sekmēt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū.

Lauksaimniecības subsīdijas ir paredzētas, lai realizētu Lauksaimniecības likumā noteiktās valsts funkcijas:

a) veicināt lauksaimniecības kā vienas no tautsaimniecības pamatnozarēm attīstību,

b) nodrošināt lauksaimniecībā strādājošiem līdzīgu gada vidējo ienākumu ar citās nozarēs strādājošiem,

c) radīt lauksaimniecībā strādājošiem līdzīgas sociālās un ekonomiskās labklājības iespējas ar citās tautsaimniecības nozarēs strādājošiem,

d) nodarbinātības veicināšana lauku apvidos, lauku kultūrvides attīstība, vides un teritorijas apsaimniekošana,

e

) racionālu daudzveidīgu lauku uzņēmumu attīstība, kas ražotu iespējami lētu un konkurētspējīgu produkciju, paaugstinot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti,

f) ekonomiski stabilas, vidi saudzējošas lauksaimniecības attīstība.

2. 1997. gada 13. maija Ministru kabineta sēdē tika konceptuāli akceptēta "Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepcija un programmu pamatojums 1998.–2002. gadam" (protokols Nr. 27, 38§). Šajā dokumentā noteikts, ka 1997. gadā izveidotajai valsts atbalsta politikai ir jābūt ilglaicīgai un stabilai. Izstrādājot 2000. gada lauksaimniecības subsīdiju programmas, Zemkopības ministrija vadījās pēc iepriekš minētajā koncepcijā izvirzītajiem ilglaicīguma un stabilitātes kritērijiem.

3. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Programmu 2000 (Agenda 2000), no 2000. gada Latvijai būs pieejama Eiropas Savienības finansiālā palīdzība tautsaimniecības strukturālajām reformām. Finansējums lauksaimniecības un lauku attīstībai paredzēts pirmsiestāšanās programmā lauksaimniecības un lauku attīstībai — SAPARD. Tādēļ vairākām programmām, kuras iepriekšējos gados tika finansētas no nacionālajām subsīdijām, sākot ar 2000. gadu finansu resursi tiks piesaistīti no SAPARD programmas līdzekļiem:

a) Lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tehniskā modernizācija (arī lauksaimniecības objektu būvniecība);

b) Lauku vides atbalsts;

c) Zivsaimniecības attīstības programma — daļēji.

Saskaņā ar Lauksaimniecības likumu, valsts atbalsts lauksaimniecībai jāparedz 3% apmērā no pamatbudžeta izdevumiem. 2000.gadā valsts atbalsts ir Ls 17580216.

II. Subsīdiju piešķiršanas

pamatprincipi

1. Valsts atbalsta metode — līdzfinansēšana. Programmas mērķu sasniegšanai, subsidēti tiek 20–30% no projekta izmaksām (izņemot 1. programmu, kur valsts atbalsts paredzēts 70–90% apmērā), pārējo daļu sedz subsīdiju saņēmēji no pašu līdzekļiem vai ņemtā kredīta.

2. Subsīdiju apjoma noteikšanai tiek pielietota diferenciācija — katram pagastam tiek aprēķināts koeficients atkarībā no pagasta zemes kvalitātes novērtējuma ballēs un ģeogrāfiskā izvietojuma. Diferenciācijas mērķis - panākt zemes resursu efektīvāku izmantošanu. Teritorijās ar lielāku lauksaimniecisko potenciālu tiek koncentrēts efektīvās lauksaimniecības atbalsts, pārējās teritorijās tiek koncentrēti līdzekļi lauku vides un nodarbinātības dažādošanas attīstībai.

3. Vispārējie noteikumi subsīdiju saņēmējiem:

— ir reģistrēti kā nodokļu maksātāji,

— uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nokavēto nodokļu maksājumu parādu,

— veic grāmatvedības uzskaiti,

— sniedz informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei un Zemkopības ministrijai,

— ir vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecības izglītība,

— ja īpašumā ir mājlopi, tie reģistrēti atbilstoši Ministru kabineta 1998. gada 13. janvāra noteikumiem Nr. 10 "Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi",

— uztur kārtībā meliorācijas sistēmas.

4. Subsīdijas tiek izmaksātas pēc līguma noslēgšanas, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

III. Valsts programmas,

kuru īstenošanai 2000. gadā

tiks izmantotas

lauksaimniecības subsīdijas

1. Augšņu kultūrtehniskā

un agrotehnoloģiskā ielabošana —

Ls tūkst. 1640

Šīs programmas mērķis ir radīt optimālus zemkopības kultūrtehniskos un agrotehnoloģiskos apstākļus racionālai, efektīvai saimniekošanai. Šim mērķim apmērā, atkarībā no pagasta diferenciācijas koeficienta:

— meliorēto zemju un esošo meliorācijas sistēmu sakārtošana,

— skābo augšņu kaļķošana.

2. Valsts atbalsts saimniecību

darbības efektivitātes kāpināšanai —

Ls tūkst. 850

Šīs programmas mērķis ir veicināt vidēju saimniecību paplašināšanos līdz tādam saimniecības lielumam, kurā varētu nodrošināt iespēju efektīvi izmantot ražošanas līdzekli — zemi, modernu lauksaimniecības tehniku un tehnoloģiskās iekārtas, lai saražotu kvalitatīvu un konkurētspējīgu produkciju. šajā programmā paredzēts izmaksāt vienreizēju subsīdiju līdz Ls 10000 apmērā, pamatojoties uz akceptētu subsīdiju pretendenta saimniecības attīstības plānu.

3. Eiropas Savienības prasībām

atbilstošu piensaimniecības fermu

atbalsts — Ls tūkst. 362

Šīs programmas mērķis ir atbalstīt tās saimniecības, kuras orientējoties uz deklarēto prioritāti — piensaimniecība, 1998. un 1999. gadā paņēma kredītus Eiropas Savienības prasībām atbilstošu piena ražošanas saimniecību iekārtošanai, bet, neprognozēti lielā piena realizācijas cenas krituma dēļ, ir apgrūtināti kredīta procentu maksājumi.

4. Lopkopības attīstība —

Ls tūkst. 4695

Šī programma paredzēta lopkopības nozares attīstībai, lai veicinātu piensaimniecības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanu. Saskaņā ar Eiropas savienības prasībām un Ciltsdarba likumu , no valsts budžeta paredzēts finansēt dzīvnieku apzīmēšanu, ganāmpulku reģistra uzturēšanu un dažādu sugu mājlopu ciltsdarba programmu realizēšanu. Papildus šīm subsīdijām, 2000. gadā paredzēts maksājums Ls 45 par katru pārraudzībā esošu govi, ja viss ganāmpulks un katra slaucamā govs individuāli atbilst noteiktiem ražības kritērijiem. Tirgus situācijas stabilizēšanai piensaimniecībā plānoti Ls tūkst. 900.

5. Augkopības attīstība — Ls tūkst.2983

Šīs programmas mērķis ir sēklkopības saimniecības virzīt uz ražošanas potenciāla palielināšanu, radīt apstākļus, lai īsā laikā izveidotos noteikta produkcijas veida ražošanai specializētas saimniecības. piemērotu šķirņu izvēle, augstas kvalitātes sēklas materiāla un šķirnei atbilstošas agrotehnikas pielietošana dod iespēju ievērojami samazināt ražošanas izmaksas augkopībā. Šim mērķim pakārtoti pasākumi sertificētas sēklas realizācijas, genofonda saglabāšanas, sākotnējās sēklkopības, cietes kartupeļi, dārzeņu, eļļas augu, linu subsidēšanai. Graudu un cukura tirgus stabilizācijai paredzētas subsīdijas intervences graudu un cukura glabāšanai. Lai veicinātu pārstrādātāju savlaicīgu norēķināšanos ar piegādātājiem, paredzētas subsīdijas graudu un kartupeļu iepirkšanai ņemtā kredīta % daļējai dzēšanai.

6. Zemnieku izglītošana —

Ls tūkst. 400

Lauksaimniecības potenciālo iespēju izmantošanā izšķiroša nozīme ir ražotāju intelektuālajam potenciālam un profesionālās sagatavotības līmenim. Sākot ar 1999. gadu, subsīdiju saņēmējiem tiek prasīta vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa izglītība. Tādēļ izglītības programmā tiek subsidēta:

— zemnieku izglītošana,

— informatīvo materiālu sagatavošana,

— pēcdiploma studijas ārvalstu augstskolās, izglītojošos kursos.

7. Līdzfinansējums SAPARD

programmai — Ls tūkst. 2202

Eiropas Savienības kandidātvalstīm dalībai SAPARD programmā jānodrošina valsts līdzfinansējums vismaz 25 % apmērā no kopējā sabiedriskā finansējuma apjoma.

8. Līdzfinansējums ārzemju

kopprojektiem — Ls tūkst. 100

Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanā ievērojama nozīme ir ārvalstu sadarbības partneru palīdzībai. Ievērojot to, ka Latvijas lauksaimnieki un produkcijas ražotāju organizācijas ir iestājušās par dalībniekiem vairākās starptautiskās organizācijās, šie sadarbības projekti veidojas aizvien vairāk, tomēr visos gadījumos pastāv nosacījums, ka Latvijai jāpiedalās kopprojekta realizēšanā ar noteiktu finansējuma daļu. Šajā programmā paredzētais finansējums nodrošinās starptautisko kopprojektu realizēšanu, piesaistot ārzemju investīcijas lauksaimniecības nozarē.

9. Sējuma riska mazināšanai —

Ls tūkst. 20

Šajā programmā paredzēti pasākumi ar laika apstākļiem saistītā ražošanas riska mazināšanai augkopībā. Subsīdijas paredzētas prēmijmaksas finansēšanai 50% apmērā augkopības produkcijas audzētājiem.

10. Zivsaimniecība — Ls tūkst. 400

Šajā programmā paredzētas subsīdijas zvejniecības attīstībai Baltijas jūrā, piekrastē un iekšējos ūdeņos, zivju audzēšanas un audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, zvejas kuģu sagatavošanai, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

11. Lauksaimnieciskās ražošanas

tehniskā modernizācija —

Ls tūkst. 1716 (2000. gada I pusgadā )

Šī programma paredzēta efektīvas lauksaimniecības ražošanas attīstībai un konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas paplašināšanai līdz SAPARD programmas realizācijas uzsākšanai.

Plānots atbalstīt lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā parka un tehnoloģisko iekārtu atjaunošanu un modernizāciju.

12. Cūkgaļas ražošanas nozares

stabilizēšana — Ls tūkst. 1000

Programma paredzēta cūkgaļas ražošanas nozares stabilizēšanai un tirgus sakārtošanai, lai veicinātu konkurētspējīgas produkcijas ražošanu vietējā tirgū.

Subsidēšanas mērķis ir aizstāt cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumus. Subsīdijas tiek izmaksātas tiešo maksājumu veidā cūkgaļas audzētājiem par katru pamatganāmpulkā esošo sivēnmāti Ls 17 mēnesī.

13. Agroklimatisko faktoru radīto zaudējumu kompensācija augkopībā — Ls tūkst. 700

Programma paredzēta 2000.gada agroklimatisko faktoru radīto zaudējumu kompensācijai par bojātajiem sējumiem un ilggadīgajiem stādījumiem. Kompensācija paredzēta par vienu hektāru platības pilnīgi bojātiem sējumiem — Ls 50 un intensīva tipa ilggadīgiem stādījumiem — Ls 450.

Zemkopības ministrs A.Slakteris