Parādu sadalījums pa nodokļu veidiem un sadalījumā pa budžetiem parādīts 6.-8.pielikumā.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas galvenie parādu rašanās iemesli joprojām ir:

- debitoru un kreditoru parādi;

- grūtības gatavās produkcijas realizācijā;

- pašu apgrozāmo līdzekļu trūkums un ražošanai nevajadzīgo materiālu uzkrājumi;

- audita rezultātā papildu aprēķinātie, bet budžetā neiekasētie maksājumi, kuri 1999.gada laikā parādu summu palielinājuši par 50 137,1 tūkst. latu.

Pārskata gadā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas veikušas 124 048 piedziņas darbības, kā rezultātā piedzīts 65 882,7 tūkst. latu, t.sk. sociālās apdrošināšanas iemaksas - 35 760,9 tūkst. latu.

Valsts kontrole veikusi 8 revīzijas par sociālā nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādiem pēc stāvokļa uz 1999.gada 1.oktobri :

- Finansu ministrijā;

- Valsts ieņēmumu dienestā (VID);

- VID Rīgas Zemgales priekšpilsētas nodaļā;

- VID Jelgavas nodaļā;

- VID Ogres rajona nodaļā;

- BO VAS "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra";

- BO VAS "Latvijas Privatizācijas aģentūra".

Pamatojoties uz veikto revīziju aktiem, sagatavots atzinums par sociālā nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem.

Ar 1998.gadu Valsts sociālās apdrošināšanas fonds (turpmāk VSAF) sociālā nodokļa administrēšanas funkcijas nodeva Valsts ieņēmumu dienestam. Starp VID un VSAF noslēgti divi savstarpējās vienošanās protokoli par sociālā nodokļa administrēšanas funkciju pārņemšanas kārtību. Vairāki vienošanās protokolu nosacījumi izpildīti pēc noteiktā termiņa vai nav izpildīti pilnā apjomā:

- nodokļu maksātāju un parādnieku lietu pārņemšana turpinājās līdz 1998.gada vidum, bet atsevišķas parādnieku lietas nodotas tikai 1998.gada decembrī;

- VID teritoriālajās iestādēs un Lielo nodokļu maksātāju pārvaldē parāda kopsumma pieņemšanas - nodošanas aktos atšķiras no parādu kopsummas, kas pēc stāvokļa uz 1998.gada 1.janvāri pieņemta VID teritoriālajās iestādēs elektroniski;

- pēc VID sniegtās informācijas uz 1999.gada 1.oktobri no VSAF saņemtas ziņas par 101 075 maksātājiem. Ar VID maksātāju reģistru pozitīvi salīdzināta informācija par 85 283 maksātājiem, bet par nesalīdzinātajiem 15 792 maksātājiem VID Valsts kontrolei atšifrējumu ar maksātāju nosaukumiem un summām neiesniedza.

Kaut arī pēc abu pušu vienošanās sociālā nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu galīgais pieņemšanas - nodošanas akts bija jāparaksta ne vēlāk kā līdz 1998.gada 1.aprīlim, faktiski šāds akts vēl līdz Valsts kontroles revīzijas beigām nav parakstīts. VID pirmo reizi kopējos parādus kopā valstī apkopoja nevis pēc stāvokļa uz 1998.gada 1.janvāri, bet gan uz 1.maiju, kad VID šo nodokli jau bija administrējis 4 mēnešus. Parāda kopsumma atskaitē uzrādīta Ls 165,3 milj., bet VSAF uz nodošanas datumu - 1998.gada 1.janvāri parāda kopsummu uzrāda Ls 148,1 milj.

VID Juridiskā pārvalde informēja, ka VSAF, administrējot sociālo nodokli, nav pieteikusi maksātnespējīgo uzņēmumu administratoriem pretenzijas par Ls 6,3 milj. un tādēļ VID par šiem parādiem iesniedzis pretenzijas ar nokavēšanos. VSAF par šiem parādiem paskaidro, ka par Ls 4,5 milj. ir veiktas visas normatīvos aktos paredzētās ar parādu piedziņu saistītās darbības, bet par Ls 1,8 milj. attiecīgās darbības nav veiktas vai veiktas tikai daļēji.

Salīdzinot stāvokli, kad VID pārņēma nodokļa administrēšanu un sagatavoja pārskatu, t.i., 1998.gada 1.maiju ar 1999.gada 1.oktobri kopējais valsts sociālās apdrošināšanas aktuālais parāds ir samazinājies par Ls 98,1 milj., bet apturēto parādu kopsumma tajā pašā laikā palielinājusies par Ls 61,5 milj. un parādi, kam piešķirti termiņa pagarinājumi - par Ls 11 milj. Reāli sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds ir samazinājies par Ls 25,6 milj.

Analizējot nodokļa parādnieku skaitu atkarībā no parāda summas lieluma, konstatēts, ka 284 maksātājiem parāda summa pārsniedz Ls 100 000. No tiem 27 maksātājiem, kas ir 9,5% no kopējā lielo parādnieku skaita, parāda apjoms pārsniedz Ls 1 milj. un viņu kopējais parāds uz 1999.gada 1.oktobri bija Ls 50,2 milj. vai 35,9%. Sociālā nodokļa parāds no Ls 1 - Ls 1000 ir 4492 maksātājiem vai 56,6% un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds no Ls 1 - Ls 1000 ir 14 793 maksātājiem vai 63,2%. Lielam skaitam parādnieku parāda summa nepārsniedz Ls 1. Tā no sociālā nodokļa parādnieku kopskaita 7934 parāda summa līdz Ls 1 ir 2032 vai 25,6%. No valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 23 390 parādniekiem parāds līdz Ls 1 ir 6946 vai 29,7%.

Nodokļu parādu salīdzināšana daudzos gadījumos nenotiek arī pārskata gada beigās. Likuma "Par grāmatvedību" 11.panta prasības netiek ievērotas gan no VID puses, gan no nodokļu maksātāju puses un tādēļ nav pārliecības, ka aktuālo nodokļu parāda summa VID atskaitēs sadalījumā pa maksātājiem atbilst parāda summām, ko uzņēmumi uzrāda gada pārskatos. Nodokļu uzskaites sistēmā izstrādātajās datorprogrammās nodokļa parāds uz katra mēneša 1.datumu nesaglabājas, bet atkarībā no datuma, kad veikta izdruka, dati uz vienu un to pašu datumu var būt atšķirīgi, un tas apgrūtina parādu salīdzināšanu ar maksātāju uz atskaites iesniegšanas dienu.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.pantā noteikts, ka nepareizi aprēķinātos nodokļus var piedzīt tikai par iepriekšējiem 3 gadiem. Lai nodrošinātu nepārtrauktu nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudi un iespējas piedzīt nodokļus, VID būtu jāveic audits ik gadus vismaz 30% maksātāju. 1999.gada 9 mēnešos no kopējā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 45 004 maksātājiem auditi veikti 2236 vai 5% no kopskaita.

Nodokļa parādnieku skaitā ir arī budžeta institūcijas un revīzijas laikā no Valsts kases saņemts paskaidrojums, ka Valsts kase kontroli par nodokļa nomaksu veic tikai gadījumos, kad nodokļu maksājumu dokumenti tiek iesniegti reizē ar algu izmaksu dokumentiem, bet pārējos gadījumos Valsts kase uzskata, ka kontrole jāveic VID.

No 1999.gada 9 mēnešos veiktajām piedziņas darbībām 79% gadījumu veikta rakstiska vai mutiska parādnieku brīdināšana un tikai 21% gadījumu veiktas citas piedziņas darbības - tādas kā inkaso, skaidras naudas izņemšana, mantas arests vai realizācija.

Atsevišķi uzņēmēji izvairās no nodokļu parādu nomaksas, veidojot jaunus uzņēmumus, turpina strādāt un gūst ienākumus. Spēkā esošie likumdošanas akti šādas darbības neaizliedz, tā radot zaudējumus budžetā nenomaksātu nodokļu veidā.

Laikā no 1996.gada jūlija līdz 1999.gada 1.oktobrim nodokļu parādu kapitalizācija veikta 99 privatizētajos un privatizācijas procesā esošajos uzņēmumos par kopējo summu Ls 47,7 milj., t.sk. sociālā nodokļa parāds kapitalizēts par Ls 32,2 milj. No šiem uzņēmumiem 13 pasludināti par maksātnespējīgiem, un tajos kapitalizēts sociālais nodoklis Ls 12,2 milj., no kura par valsts kapitāla daļu pārdošanu atgūti tikai Ls 119 tūkst. vai 0,7%.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Privatizācijas aģentūra par nodokļu parādu kapitalizāciju 13 maksātnespējīgos uzņēmumos ir saņēmusi 5% atskaitījumus Ls 873 tūkst. apmērā.

2. Valsts budžeta izdevumi

Valsts pamatbudžeta izdevumiem pārskata gadā bija plānoti 704 860 897 lati, faktiski izlietoti 69 292 981 lati jeb par 1,7% mazāk. Salīdzinot ar 1998.gadu izdevumi bijuši par 31 954 964 latiem jeb 4,8% lielāki. Atalgojumiem paredzētie līdzekļi izlietoti 99,3% apmērā. Salīdzinot ar 1998.gadu, izdevumi vidēji palielinājušies par 3,8%. Kopējos valsts pamatbudžeta izdevumos atalgojumu īpatsvars bija 21,5%. Kapitālajiem izdevumiem paredzētie līdzekļi 1999.gadā izlietoti 97,4% apmērā, un to īpatsvars kopējos izdevumos bija 2,1%. Valsts investīcijām piešķirtie līdzekļi izlietoti 99,7% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to apjoms palielinājies par 11,8%. Investīcijām izlietoto līdzekļu īpatsvars kopējos izdevumos bija 7,2%.

Mērķdotācijām paredzētie līdzekļi - 92 888 374 lati, pārskata gadā izlietoti 99,9% apmērā. Salīdzinot ar 1998.gadu, kopējie izdevumi no valsts budžeta mērķdotācijām pašvaldībām palielinājusies par 4 436 378 latiem jeb 5%.

Dotācijām paredzētie līdzekļi - 8 193 398 lati, pārskata gadā izlietoti 89,8% apmērā. Salīdzinot ar 1998.gadu, izdevumi no valsts budžeta dotācijām pašvaldībām samazinājušies par 2 429 754 latiem jeb 22,9%.

Sīkāks mērķdotāciju sadalījums 9.pielikumā.

2.1. Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums

Likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam" Finansu ministrijai programmai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" bija apstiprināti Ls 2 813 644.

Par Finansu ministrijas programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" izlietojumu 1999.gadā veiktas 12 revīzijas - Finansu ministrijā, Kultūras ministrijā, Ārlietu ministrijā, Satiksmes ministrijā, Tieslietu ministrijā, Labklājības ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Zemkopības ministrijā, Prokuratūrā, Valsts prezidenta kancelejā un Augstākajā tiesā. Par veiktajām revīzijām sastādīts atzinums.

1999.gadā par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem piešķiršanu ir noformēts 131 rīkojums. Saskaņā ar Finansu ministrijas pārskatu "Par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu 1999.gadā" ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) un pašvaldībām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti kopsummā Ls 3 337 943, tajā skaitā uz laiku - Ls 565 177.

Ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) 1999.gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija piešķirti Ls 2 891 429 (86,6% no kopējās summas) šādiem mērķiem:

Kā redzams no iepriekš minētā, 1999.gadā līdzekļi ne vienmēr tika piešķirti Kārtībā paredzētajiem mērķiem.

Ne vienmēr līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti un saskaņā ar rīkojumiem pārskaitīti ministrijai vai pašvaldībai tālākai pārskaitīšanai pēc piederības, bet tieši pakļautībā vai pārraudzībā esošajai iestādei, piemēram, Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošai Naturalizācijas pārvaldei, bet ministrijas pārskatā par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu 1999.gadā šie izdevumi nav iekļauti.

Šāda rīcība radīja ministriju sniegto datu par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem piešķiršanu neatbilstību Finansu ministrijas pārskata datiem, kā arī mazināja ministriju kontroli un atbilstību par piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Atsevišķos gadījumos faktiskie izdevumi ir atšķirīgi no asignējumiem Labklājības ministrijā, Kultūras ministrijā, izglītības un zinātnes ministrijā, Augstākajā tiesā, Tieslietu ministrijā, Finansu ministrijā. Satiksmes ministrijā pārskats nav uzrādīts.

Konstatēts faktisko izdevumu pārsniegums pār asignējumiem, kas saistīts ar to, ka 1998.gadā saņemtie līdzekļi izlietoti, veicot avansa maksājumus par pakalpojumiem un materiālajām vērtībām, bet pakalpojumi un materiālās vērtības saņemtas 1999.gadā. Savukārt, 1999.gadā asignējumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem saistīts ar to, ka 1999.gadā piešķirtie līdzekļi avansā pārskaitīti par pakalpojumiem, kuri tika veikti 2000.gadā un par kustamajiem īpašumiem (datortehnika), kuri saņemti 2000.gadā.

3. Valsts speciālais budžets

Pārskata gadā valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 702 413 437 lati jeb par 4,2% mazāki nekā plānots. Izdevumi bija 790 793 716 lati jeb par 4,1% mazāki nekā plānots. Vismazākie ieņēmumi, salīdzinot ar plānoto, bijuši Pasaules bankas / LR Tehniskajā vienībā - 8,4%, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa infrastruktūras fondā - 27,6%, Ekonomikas ministrijas Valsts īpašumu privatizācijas fondā - 55,9%, bet ieņēmumi pārsnieguši plānotos Izglītības un zinātnes ministrijas Speciālajā budžetā Sporta vajadzībām - par 3,7%, Satiksmes ministrijā Lidostu nodeva - par 3,9%, Labklājības ministrijas Speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā - par 1,4%, Kultūras ministrijas Kultūrkapitāla fondā - par 3,1%.

Valsts speciālā budžeta izpilde uzrādīta 10.pielikumā.

Budžeta gada izpildes rezultāts - 88 380 279 lati, bez tam tīrie aizdevumi bija 3 175 488 lati. Līdzekļu deficīts 60 142 653 latu apmērā segts ar aizņēmumu no valsts pamatbudžeta.

1999.gadā speciālā budžeta izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem konstatēts septiņās ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes iestādēs (latos):

Valsts budžeta iestāžu speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikums norēķinu kontos bankās un Valsts kasē uz 1999.gada 1.janvāri bija 39 953 868 lati, bet uz 2000.gada 1.janvāri - 10 707 369 lati, t.i., naudas līdzekļu atlikums gada laikā ir samazinājies par 29 246 499 latiem.

Valsts budžeta izpildes pārskatā par 1999.gadu nav uzrādīti speciālā budžeta līdzekļu atlikumi par katru ministriju.

Par valsts speciālā budžeta līdzekļu izlietojumu ir veiktas divas revīzijas - par Zemkopības ministrijas programmas "Mežsaimniecības attīstības fonds" un programmas "Zivju fonds" ietvaros izlietotajiem līdzekļiem 1999.gadā. Kopumā atvērti izdevumu konti 22 580 968 latu apmērā.

Revīzijā Valsts meža dienesta Meža attīstības fondā konstatēts:

- no fonda līdzekļiem tiek apmaksāti Valsts meža dienesta uzturēšanas izdevumi, izņemot atalgojumus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

- Valsts meža dienesta centrālā aparāta finansējums nav nodalīts pie nozares vadības finansējuma, bet tiek plānots kopējā valsts virsmežniecību finansējumā;

- likvidējot Meža un medību valsts inspekciju un Valsts mežierīcības institūtu, pieļauta nesaimnieciska rīcība lielos apjomos norakstot un likvidējot pamatlīdzekļus.

Revīzijā Zivju fondā konstatēts:

- Valsts zivsaimniecības pārvaldes uzskaites kārtība nedod pietiekami skaidru priekšstatu par fonda izlietojumu;

- Zivju fonda ieņēmumos, izdevumos un Valsts zivsaimniecības pārvaldes algu fondā nav uzrādīti 8526,75 lati, kas izmaksāti prēmijās Valsts zivsaimniecības pārvaldes un Zivju fonda padomes darbiniekiem;

- tiek praktizēta līdzekļu piešķiršana no Zivju fonda Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas iestāžu materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai - 1999.gadā 20 209 lati, kas nav atzīstama par lietderīgu.

4. Revīzijas darbs Valsts kontrolē 1999.gadā

Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenti 1999.gadā bija plānojuši uzsākt 250 revīziju lietas un strādāt pie 1998.gadā nepabeigtajām 38 revīzijām un pārbaudēm, tajā skaitā:

- Valsts budžeta revīzijas departaments attiecīgi - 31 un 17;

- Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments - 74 un 8;

- Privatizācijas procesa revīzijas departaments - 67 un 4;

- Pašvaldību revīzijas departaments - 78 un 9 revīziju un pārbaužu lietām.

Vairākās valsts institūcijās par kādu konkrētu jautājumu veikto tematisko vai atsevišķu revīziju skaits nebija plānots; tas ir pieņemts par vienu revīzijas uzdevumu katrai tēmai.

Pārskata gadā ir strādāts pie 436 revīziju lietām, tajā skaitā Valsts budžeta revīzijas departamentā - pie 131, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā - pie 99, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā - pie 90, Pašvaldību revīzijas departamentā - pie 116 revīzijas lietām.

1999.gadā ir veikts par 83 revīzijām jeb par 24% vairāk nekā 1998.gadā.

Ņemot vērā iedzīvotāju sūdzības un ierosinājumus, Latvijas Republikas Saeimas komisiju, Ministru prezidenta un Ģenerālprokuratūras pieprasījumu un saskaņā ar Valsts kontroles padomes lēmumiem tika noteiktas jaunas revīzijas un pārbaudes. Nozīmīgākās un darbietilpīgākās revīzijas bijušas:

1. Valsts budžeta revīzijas departamentā:

- 32 revīzijas ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 1998.gadā sakarā ar noslēgtajiem vadības līgumiem;

- 5 revīzijas par sociālā nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem: Finansu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā un tā teritoriālajās iestādēs, BO VAS "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" un tās filiālēs.

2. Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā:

- revīzija Rīgas Domē par pašvaldības pasūtījuma "Rīgas pilsētas digitālās kartes izgatavošanu" likumību;

- revīzija BO VAS "Latvijas autoceļu direkcija";

- revīzija VAS "Labības tirdzniecības aģentūra";

- revīzija a/s "Latvijas Tirdzniecības nams".

3. Pašvaldību revīzijas departamentā:

- 12 revīzijas par sociālās palīdzības jautājumiem Krāslavas un Kuldīgas pagastu padomēs;

- 8 revīzijas par pašvaldības mežu izmantošanu un apsaimniekošanu Kuldīgas un Liepājas pagastu padomēs.

4. Privatizācijas procesa revīzijas departamentā:

- revīzija a/s "Latvijas Gāze";

- revīzijas par Valsts meža fonda zemju Kuldīgas virsmežniecības Abavas mežniecībā, Rīgas pilsētas pašvaldības tirdzniecības uzņēmuma "Vētra" un Rīgas Asfaltbetona rūpnīcas privatizācijas likumību.

Pārskata gadā ir saņemts SIGMA neatkarīgu ekspertu novērtējums par Valsts kontroles darbību. Uz tā pamata ir izstrādāts un akceptēts Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāns laika posmam no 2000.gada janvāra līdz 2004.gada decembrim. Šis plāns ietver pasākumus, kas ir svarīgi Valsts kontroles darbības efektivitātes nodrošināšanai. Šis plāns ir komplekss pasākums, kuru varētu nosaukt par "audita kvalitātes" nodrošināšanu un saglabāšanu, tā pirmais solis ir pašnovērtēšanas process un atbilstīgu stratēģiju izstrāde.

1999.gadā Valsts kontroles revīziju departamenti ir strādājuši un sagatavojuši atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām, ierosinājumiem un priekšlikumiem: Valsts budžeta revīzijas departaments - 14, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments - 12, Privatizācijas procesa revīzijas departaments - 38, Pašvaldību revīzijas departaments - 21 atbildi. Galvenās iesniegumu un sūdzību tēmas ir par privatizācijas noteikumu pārkāpumiem, valsts mantas izsaimniekošanu, nelikumīgiem darījumiem starp pašvaldībām un privātstruktūrām, apkures, karstā un aukstā ūdens tarifiem, ierēdņu patvaļu.

Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, ir sagatavoti 17 ziņojumi Saeimai:

- par pašvaldību meža apsaimniekošanu un izmantošanu,

- par valsts autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu pašvaldībās,

- par pašvaldību revīzijas komisijas darbu,

- par Rīgas Domes ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās,

- par valsts investīciju programmas izpildi pašvaldībās,

- par valsts budžeta "Kino" piešķirto līdzekļu izlietojumu 1997.gadā,

- par Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļu izlietojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās institūcijās,

- par a/s "Latvenergo", v/u "Latvijas kuģniecība", a/s "Latvijas Gāze", SIA "Lattelekom", VAS "Latvijas aviolīnijas" un a/s "Latvijas dzelzceļš" veikto pārbaužu rezultātiem laika posmā no 1994.gada līdz 1997.gadam,

- par valsts investīciju programmas izpildes kontroli veselības aprūpes sistēmā,

- par stāvokli cukurrūpniecībā un budžeta līdzekļu izlietojumu nozares atbalstam,

- par investīcijām valsts uzņēmumu privatizācijai;

- par nepilnībām Valsts pārvaldes reformas biroja un Valsts civildieensta pārvaldes tiesiskajā statusā un rīcībā ar valsts mantu;

- par ārvalstu kredītiem pašvaldībām;

- par Rīgas pils ansambļa stāvokli;

- par programmas "Parādi, parādu procenti, pārskaitījumi, aizdevumi, atmaksas" izpildi;

- par ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju iekšējo revīzijas struktūrvienību veikto darbu 1998.gadā;

- par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu projektam Ogres pilsētas domē.

Šajā gadā Saeimai nosūtīts Ziņojums par ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju iekšējās revīzijas struktūrvienību veikto darbu 1999.gadā .

Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenti 1999.gadā Ģenerālprokuratūrai nosūtījuši dokumentus par 20 revīzijas lietām; prokuratūras un policijas institūcijām - piecu revīziju lietas.

Valsts budžeta revīzijas departaments ir nosūtījis materiālus Ģenerālprokuratūrai par sešām, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments - par trim, Privatizācijas procesa revīzijas departaments - par deviņām revīzijas lietām, kā arī materiālus par revīzijas rezultātiem VAS "Misas kūdra" Bauskas rajona prokuratūrai, Pašvaldību revīzijas departaments - par divām revīzijas lietām, kā arī materiālus par četru revīziju rezultātiem prokuratūras un policijas institūcijām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem revīziju skaits ir pieaudzis, bet to pārbaudāmo revīzijas objektu īpatsvars, kuru saimnieciskā un finansiālā darbība jāizskata, jāizvērtē un jāizlemj jautājums par krimināllietas ierosināšanu un vainīgo saukšanu pie likumā noteiktās atbildības ("Valsts kontroles revīzijas reglamenta" 9.pants) ir samazinājies.

1997.gadā ir veiktas 236 revīzijas, no kurām 32 revīziju lietas jeb 14% no visām pabeigtajām revīzijām ir iesniegtas prokuratūras un policijas institūcijām, 1998.gadā - attiecīgi 333 un 24 jeb 7%, 1999.gadā - 416 un 25 jeb 6%.

No prokuratūras un policijas institūcijām ir saņemtas 13 atbildes par 1999.gadā nosūtītajām revīziju lietām, tajā skaitā:

- par atteikumu ierosināt krimināllietu - sešos gadījumos jeb 24 procentos no nosūtīto revīzijas lietu skaita;

- par revīzijas lietu rezultātu izskatīšanas virzību - sešos gadījumos jeb 24 procentos no nosūtīto revīzijas lietu skaita;

- par pieņemto lēmumu ierosināt krimināllietu - vienā revīzijas lietā (revīzija Latvijas Medicīnas akadēmijā).

Pārējos gadījumos, tas ir, uz 48 procentiem no nosūtītajām revīzijas lietām nav atbildes, kas liecinātu par prokuratūras un policiju institūciju pieņemtajiem lēmumiem.

Valsts kontroles revīzijas departamenti uz prokuratūras un policijas institūciju pieprasījumu izsūtīt papildinformāciju vai papildu revīzijas materiālus atbild laikā un precīzi.

1999.gadā Valsts kontrole noteikusi uzrēķinus 930 795,77 latu apmērā. Sīkāka informācija par uzrēķiniem uzrādīta 11.pielikumā.

Uzrēķini tiek noteikti revidējamām iestādēm un fiziskām personām vai arī revidējamo iestāžu amatpersonām par viņu vainas dēļ valstij vai pašvaldībai nodarītajiem neattaisnotiem zaudējumiem, kas radušies nepareizi vai nelikumīgi rīkojoties ar valsts vai pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem. Uzrēķinu summas tiek ieskaitītas valsts vai pašvaldības iestādei, uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai tai nodarīto zaudējumu atjaunošanai.

Valsts kontrole par 1999.gadu veikusi revīzijas gan par konkrētu programmu un apakšprogrammu izpildi, gan arī ar valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atsevišķās iestādēs. Daudzi no revīziju materiāliem vēl nav izskatīti kolēģijas sēdēs, par atsevišķiem kolēģijas lēmumiem ir iesniegtas sūdzības, bet Valsts kontroles padomē vēl nav izskatītas. Par valsts budžeta līdzekļu veiktās revīzijas uzrādītas 13.pielikumā.

5. Raksturīgākie trūkumi, kuri konstatēti,

veicot revīzijas valsts budžeta iestādēs

Analizējot Valsts kontroles veiktās revīzijas, konstatēti atsevišķi daudzām iestādēm raksturīgi trūkumi.

1. Netiek ievērots likuma "Par grāmatvedību" 2.panta prasības - ne vienmēr grāmatvedības uzskaite dod skaidru priekšstatu par revidējamā objekta finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem, kā arī 7.panta prasības - grāmatvedības reģistros tiek izdarīti ieraksti, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

2. Atsevišķās ministrijās (centrālajās valsts iestādēs) netiek ievērotas likuma "Par budžetu un finansu vadību" 24.panta prasības, kurā noteikts, ka valsts budžeta izpildītāji var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai to finansēšanas plānos noteikto asignējumu ietvaros, kurus izsniedz Valsts kase ar finansu ministra pilnvaru - ir tendence palielināties faktisko izdevumu pārsniegumam pār ieņēmumiem.

3. Ne vienmēr tiek ievērotas likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" prasības - iestāžu rīcībā esošās materiālās vērtības tiek nodotas bezatlīdzības lietošanā uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

4. Atsevišķos gadījumos nav ievērotas likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" prasības - nav veiktas cenu aptaujas, nav rīkotas izsoles vai konkursi, pasūtījumu norises kārtība netiek dokumentēta.

5. Daudzos gadījumos uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuras apsaimnieko valsts īpašumu, no budžeta iestādēm iekasē nomas maksu, neievērojot Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumu Nr.365 "Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās" prasības.

6. Ne vienmēr tiek ievērotas Ministru Padomes 1992.gada 7.jūlija lēmuma Nr.260 "Par ārzemju delegāciju un atsevišķu personu uzņemšanas un apkalpošanas izdevumiem" prasības - tāmēs netiek uzrādīts delegāciju sastāvs, dokumentiem par līdzekļu faktisko izlietojumu bieži nav pievienoti oficiālo dalībnieku saraksti u.c.

7. Daudzās valsts budžeta iestādēs atalgojums noteikts, neievērojot Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumus Nr.351 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem", un šajās iestādēs noteiktās mēnešalgu likmes ir ievērojami lielākas par valdības noteikumos paredzētajām.

8. Joprojām daudzās valsts budžeta iestādēs ar darbiniekiem tiek noslēgti vadības līgumi, kas pēc satura ir vērtējami kā papildu samaksa par tiešajiem darba pienākumiem. Līgumu apmaksa tiek noteikta ar koeficientiem vai summāri. Ir konstatēti gadījumi, ka piemaksas noteiktas līdz 300% no mēnešalgas. Patreizējie Ministru kabineta noteikumi par vadības līgumiem pieļauj neierobežotu un vairumā gadījumu nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu darba samaksai.

9. Normatīvie akti par budžeta plānošanu valsts budžeta iestādēs nenosaka to pakalpojumu sarakstu, kādus iestāde var plānot un saņemt, lai nodrošinātu tās uzdevumu izpildi. Sagatavojot kārtējā gada iestādes budžeta projektu, par pamatu tiek ņemti "bāzes" izdevumi un nepieciešamo iegāžu un pakalpojumu klāstu plāno iestādes vadītājs. Tā kā budžeta plānošanas procesā visu budžeta programmu izdevumiem netiek pielietota "0" budžeta metode, tad nav skaidrības, kādiem izdevumiem "mērķa griestu" ietvaros tiek ieplānoti līdzekļi.

Neskatoties uz to, ka (izņemot gadījumus, kad budžeta iestāžu darbinieku dzīvības un veselības apdrošināšana ir noteikta likumos) papildu līdzekļi dzīvības un veselības apdrošināšanai netiek paredzēti, daudzās valsts budžeta iestādēs šim mērķim ieplāno un izlieto valsts budžeta līdzekļus.

10. Ne vienmēr tiek ievēroti Finansu ministrijas 1993.gada 19.jūlija "Norādījumi par grāmatvedības dokumentiem un to apgrozījumu" un 1998.gada 15.decembrī apstiprinātais "Budžeta iestāžu, pašvaldības budžetu grāmatvedības kontu plāns un metodiskie norādījumi kontu plāna pielietošanai":

- nav izstrādāti dokumentu apgrozības apraksti;

- sastādot grāmatvedības pārskatus, netiek ievēroti grāmatvedības principi:

- uzkrāšanas princips;

- piesardzības princips.

11. Jau kopš 1997.gada 26.novembra ir spēkā likuma "Par pašvaldībām" 73.panta norma, kas paredz, ka finansu revīziju veikšanai un revīzijas pārskatu sagatavošanā ikviena pašvaldība ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus.

Šo prasību pilda tikai 177 no 588 pašvaldībām.

Valsts kontrolieris R.Černajs

1.pielikums

Faktisko izdevumu pārsnieguma pār ieņēmumiem

pieaugums

(Ls)

Turpmāk - vēl