ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.11.2000., Nr. 399/400 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12592
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" otrajam lasījumam. Ir iesniegts lēmuma projekts ar lūgumu izskatīt to šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!
Deputāts Leja ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.novembrī . Ierosinu šo iesniegumu izskatīt pēc 7. darba kārtības jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav.
Izskatām sadaļu "Par saņemtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Arņa Kalniņa, Burvja, Lauska, Labanovska, Lāzo un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa amnestijas likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Par vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
A.Kalniņš ( LSDSP ). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pieņemot piedāvāto likumprojektu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa amnestijas likums", ko sagatavoja sociāldemokrātu frakcija kopā ar konsultantiem, mēs valstī varētu veidot pamatu pārejai uz Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju ikgadējo īpašumu un ienākumu deklarācijas ieviešanu. Vienlaicīgi šis likumprojekts šobrīd aizvieto tā saucamo nulles deklarācijas likumu, dodot iespēju fiziskajām personām ierobežotā laika sprīdī brīvprātīgi legalizēt savus iepriekš nedeklarētos apliekamos ienākumus, nomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā. Tā būtu vienreizēja procedūra.
Tātad īsumā par šī likuma piemērošanas darbības iespējamo procedūru atsevišķiem realizācijas soļiem. Pirmajā solī fiksējam, ka likums attiecas uz personām, kuras līdz šī gada 31.decembrim ir guvušas ienākumus par visiem iepriekšējiem gadiem, bet nav pilnībā deklarējušas visus ar nodokli apliekamos ienākumus un nav nomaksājušas budžetā nodokli saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" vai citiem likumiem.
Otrajā solī šie nodokļu maksātāji, ja viņi brīvprātīgi pusgada laikā, tas ir, no nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, iesniedz paziņojumus par saviem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem, tajā skaitā arī par īpašumā vai pārvaldījumā saņemtajām lietām, ķermeniskām vai bezķermeniskām, ja tāda lieta notikusi, tad līdz ar to šīs fiziskās personas tiktu atbrīvotas no jebkura veida nokavējuma vai soda naudas nomaksas, kā arī citas atbildības. No tā izriet arī tas, kāpēc lietojam šī nodokļa nosaukumā — amnestijas likums. Taču ar to vien nepietiek, ka kaut kas valstij jāsaņem arī par šo ne visai godīgo rīcību.
Tāpēc trešajā solī Valsts ieņēmumu dienests pārbauda šo paziņojumu, un tiek nomaksāts 25% nodoklis, kā tas ir šobrīd iedzīvotāju nodokļa likmes līmenī. Atliktais maksājums, iespējams, arī ar Valsts ieņēmumu dienesta ziņu, maksājot par atlikušo summu refinansēšanas likmi, kura šobrīd ir 3,5%.
Nu un visbeidzot tīri tehniskie, metodiskie jautājumi. Tātad varētu Ministru kabinets šo paziņojumu normu izstrādāt un pieņemt attiecīgus noteikumus šā likuma piemērošanai. Šeit jāpiebilst vēl tāds moments, ka pēc nākamā gada 30.jūnija, pieņemot šo likumu, izdevumi, kas ir lielāki nekā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju ienākumu, tad, iesniedzot papildu deklarāciju saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" 22.pantu, pamatojot savus ienākumus, nevarēs vairs atsaukties uz nedeklarētajiem ienākumiem līdz šī gada 31.decembrim. Nu, aiz šī likumprojekta, pēc šī likumprojekta realizācijas paliktu tālāk darbs pie nulles deklarācijas ieviešanas, kura, piemēram, efektīvi darbojas visās ziemeļvalstīs. Varbūt sākumā šādas deklarācijas nebūtu jāizpilda visiem iedzīvotājiem. Maznodrošinātos nevajadzētu papildus apgrūtināt. Šis darbs varētu tikt realizēts etapveidīgi.
Tātad rezultatīvi šī likuma pieņemšana un tālāk sekojošā nulles deklarācijas ieviešana atrisinātu jeb veicinātu trīs mērķu sasniegšanu. Pilnīgāk, pareizāk tiktu aplikti iedzīvotāju ienākumi ar nodokli, otrkārt, būtu zināmi, to ir grūti, protams, prognozēt, papildinājumi pašvaldību un valsts budžetos, un, treškārt, šis būtu zināms ietekmīgs līdzeklis cīņā pret korupciju, kā tas ir pierādījies citu valstu praksē. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: "Ir nepieciešams!") Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa amnestijas likums" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 33, atturas — 23. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas līgumu par Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas privilēģijām un imunitātēm" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Reliģisko organizāciju likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Izskatām deputāta Jāņa Bunkša iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 2, atturas — nav. Iesniegums ir akceptēts.
Nākamais ir deputāta Lejas iesniegums ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.novembrī . Lūdzu zvanu! Balsosim par šī iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Iesniegums ir akceptēts.
Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000.gadam"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.
A.Poča (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Sākam izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000.gadam"" otrajā lasījumā. Darbam jums ir nepieciešami divi dokumenti: dokuments nr.2362c, kā arī papildu izdalītais materiāls, kas attiecas uz likumprojekta tekstuālo daļu. Atbilstoši mūsu procedūrai, lai mēs varētu balsot par likuma tekstuālo daļu, vispirms mums jāizskata priekšlikumi, kas ir saistīti ar līdzekļu vai nu papildu piešķiršanu vai arī pārdalīšanu programmu apakšprogrammu ietvaros. Un tāpēc sāksim strādāt ar 2.tabulu un tieši ar 13.lappusi.
Kā 1. ir deputātes Počas priekšlikums par ieņēmumu daļas palielināšanu, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Poča . Nākamais ir deputāta Makarova, es atvainojos, ministra Makarova priekšlikums arī par ieņēmumu daļas palielināšanu. Komisija šo priekšlikum atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča . 24. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par dabas resursu ieņēmumu daļas palielināšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 37, atturas — 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Poča . Līdz ar to pēc būtības Saeima jau ir izteikusi savu attieksmi pret šīs programmas atbalstīšanu un 25.priekšlikums līdz ar to nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Poča . Nākamais ir priekšlikums par līdzekļu pārdali, un kā pirmais ir Saimnieciskās komisijas priekšlikums pārdalīt Saeimas budžetu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Poča . 27.priekšlikums, kuru šeit ir iesnieguši deputāti Muižniece un Spurdziņš, pēc būtības ir visu Saeimas frakciju priekšlikums, jo, izskatot budžeta grozījumus par līdzekļu piešķiršanu Barikāžu dalībnieku atbalsta fondam — likuma par valsts apbalvojumu izpildīšanu, atbalstīja visas Saeimas frakcijas, un es lūdzu arī Saeimu tādā gadījumā neiebilst pret šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Poča . 28. — deputātes Birznieces priekšlikums par ārvalstu ekonomiskās palīdzības izslēgšanu no budžeta, jo šīs summas no Eiropas Savienības vienkārši šobrīd nav pieejamas. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča . Līdzīgs ir arī 29. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča . 30. — deputāta Bojāra priekšlikums, ir paredzēts samazināt ārvalstu ekonomisko palīdzību par 60 tūkstošiem, novirzīt to Neredzīgo biedrībai, bet tikko mēs ar savu balsojumu to izslēdzām jau vispār no budžeta, līdz ar to tas vispār nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs ( LSDSP ). Labrīt! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas radioklausītāji! Man rada izbrīnu tas, ka Ministru kabinets un tā vadošie darbinieki cietsirdīgi izturas pret tiem cilvēkiem, kuri tik tiešām ir spiesti neredzēt, kāda ir gaisma un kāds ir krāšņums viņiem apkārt, tie ir neredzīgie cilvēki. Un, protams, ja mēs paskatāmies to darbību, kas notiek Ministru kabinetā, kā tiek Ministru kabinetā izlietoti naudas līdzekļi, un, ja gada laikā puķēm var atļauties vairākus desmitus tūkstošus izlietot, tad tie 60 tūkstoši, kuri būs novadīti Neredzīgo centra palīdzībai, lai tur varētu iegādāties visu to, kas ir vajadzīgs šai iestādei, tas ir jāatbalsta. Nebūsim cietsirdīgi pret tiem cilvēkiem, kas jau tā ir fiziski cietuši. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.
A.Poča . Jā, diemžēl, kā jau es teicu, šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs jau ar iepriekšējo balsojumu šo summu no budžeta izslēdzām.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Jābalso? Labi. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 35, atturas — 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Poča . Komisija neatbalstīja arī 31. — deputāta Bojāra priekšlikumu par līdzekļu avotu, kur bija tieši šī pati programma, kuru mēs šobrīd jau arī izslēdzām no budžeta. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs ( LSDSP ). Cienījamie kolēģi! Un cienījamie lībieši! Lībieši ir Latvijas Republikas pamatnācija un, ja mēs pēdējo desmit gadu laikā un pirms tam nebijām radījuši tādas iespējas, lai varētu lībieši izveidot savu nelielu muzeju, kuru, kā saka, vietējie iedzīvotāji Kolkā ir radījuši, un ja mēs nevaram atrast 3 tūkstošus, lai palīdzētu šim muzejam, lai tas var iekārtot labu ekspozīciju, jo diemžēl tur diezgan daudzi atbrauc, it sevišķi vasarā, paskatīties lībiešu krastu un līvu ciemus, tad man rada izbrīnu, ka arī ir citi izdevumi, kuri tiek veikti Ministru kabinetā un viņa celtniecībās, mēs nevaram no turienes atrast 3 tūkstošus. 3 tūkstošus latu. Un vai tad mūsu pamatnācija nav to nopelnījusi, lai viņiem būtu izveidots muzejs, lai mēs varētu paskatīties, kā tad ir notikusi lībiešu nācijas attīstība un kas ir noticis, ka viņu tik tiešām ir maz palicis Latvijā. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 35, atturas — 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Poča . Nākamais — 32. — ir deputāta Bojāra priekšlikums par līdzekļu pārdali no Eiropas Integrācijas biroja mērķdotācijām pašvaldībām. Es vēlreiz atgādinu, ka mēs tikko ar balsojumu par 29. priekšlikumu esam samazinājuši Eiropas Integrācijas birojam līdzekļus par 379 tūkstošiem. Nav vispār šo resursu, šis priekšlikums nav balsojams pēc būtības.
Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk lūdzu!
A.Poča . Līdzīgs ir arī 33. — deputāta Bojāra priekšlikums, kur arī nav vairs šo resursu. Lūdzu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim... Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 41, atturas — 18. Priekšlikums netiek atbalstīts.
A.Poča . 34. ir līdzīgs pēc savas finansiālās būtības — ierosināts pārdalīt resursus no līdzekļiem, kurus jau mēs šobrīd atņēmām Eiropas Integrācijas birojam. Lūdzu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 42, atturas — 16. Priekšlikums noraidīts.
A.Poča . 35. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, līdzīga samazināšana Aizsardzības ministrijas programmā Valsts gaisa telpas kontrolei un aizsardzībai, novirzot to uz Labklājības ministriju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 35. priekšlikumu. Leons Bojārs.
L.Bojārs ( LSDSP ). Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Jūs zināt, ka piedalījās Černobiļas atomkatastrofas seku likvidācijā. Vai viņi bija vainīgi, ka viņus tur nosūtīja? Protams, ka viņi nebija vainīgi. Viņi tika nosūtīti un ļoti daudzi pazaudēja lielāko vērtību cilvēka dzīvē — tas ir, veselību. Un veselība ļoti daudziem ir iedragāta. Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas 29. nodaļa nodarbojas ar šo cilvēku ārstēšanu. Valsts budžetā diemžēl nebija atrasta iespēja atrast 98 tūkstošus latu, lai varētu atbalstīt šīs nodaļas renovāciju. Toties valstī tiek veikti projekti, kuri ne vienmēr atbilst mūsu cilvēku interesēm. Un, ja budžetā nav naudas, tad ir jāpaskatās, kādā veidā un kur tā ir palikusi. Kaut vai G—24 kredīta atmaksa, kura tika veikta šinī gadā, un vai šī nauda savā laikā bija izlietota tām vajadzībām, kur to vajadzēja izlietot. Neviens nepaprasīja nevienā slimnīcā: vai jums nav vajadzīgi kādi naudas līdzekļi?
Un, ja mēs tagad paskatāmies uz Aizsardzības ministrijas nodaļu Valsts gaisa telpas kontrole, tad līdzekļi šinī gadā bija apgūti tikai 70% apmērā. Un vēl. Mums ir valsts akciju sabiedrība "Gaisa kontrole". Šo sabiedrību vai šo organizāciju jūs nevienā finansu dokumentā neatradīsiet. Bet tā vai citādi, tā iekasē pie četriem ar pusi miljoniem latu gadā, un tāpēc ir jābūt tik tiešām cietsirdīgiem cilvēkiem, ja nobalsos, kas ir pretī, ka mēs nevarēsim atrast šos 98 tūkstošus, ko mēs varam mierīgi novirzīt černobiliešu, patiesībā to cilvēku, kas piedalījās Černobiļas katastrofas, avārijas likvidācijā, ārstēšanai. Un gaisa kontrolei ir iedalīti diezgan lieli naudas līdzekļi. Ja 1999. gadā bija 296 tūkstoši, tad 2000. — 1,3 miljoni, un nākamajā gadā būs 2,2 miljoni.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo gaisa kontrolei Aizsardzības ministrijā ir jāsadarbojas ar to interesanto organizāciju, kura vienmēr brauc ļoti skaistās mašīnās un ir pārpildīta ar naudas līdzekļiem.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.
A.Poča . Lūdzu balsojumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 35, atturas — 28. Priekšlikums noraidīts.
A.Poča . 36. — Ministru kabineta priekšlikums par iekšējo līdzekļu pārdali Aizsardzības ministrijas programmu ietvaros. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 13, atturas — 4. Priekšlikums atbalstīts.
A.Poča . Nākamais ir 37. — Ministru kabineta priekšlikums. Un šis priekšlikums faktiski liecina par to, ka šobrīd valdība un arī valdošās koalīcijas frakcijas uzskata, ka valstij būtiski ir barikāžu desmitgades atzīmēšanas pasākumi. Un, neskatoties uz ļoti ierobežotajiem līdzekļiem, kas ir Aizsardzības ministrijai, ministrs Kristovskis atrada iespēju, jo arī viņš bija viens no barikāžu organizēšanas štāba locekļiem, atrada iespēju šos līdzekļus Aizsardzības ministrijas budžetā pārdalīt par labu šim pasākumam. Lūdzu jūs visus to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča . 38. — aizsardzības ministra Kristovska priekšlikums par ārvalstu palīdzības samazināšanu. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča . 39. — deputāta Bojāra priekšlikums — samazināt centralizētās iegādes Aizsardzības ministrijai un novirzīt to Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs ( LSDSP ). Cienījamie kolēģi! Arī šī izmaiņa ir ļoti vajadzīga mūsu cilvēku veselības uzturēšanai. Stradiņa slimnīcas anestezioloģijas aparatūra, kas tur ir, tā ir tik tiešām akmens laikmeta. Aparatūra ir lietota 20—30 gadu ilgumā, un, protams, ka tā ir nolietota. Diemžēl, tā vai citādi, ķirurgi ir spiesti ar to strādāt, jo citas aparatūras nav. Un naudas līdzekļus desmit gadu laikā mēs arī neesam iedalījuši. Bet caur šo nodaļu ir izgājuši tūkstošiem Latvijas Republikas iedzīvotāju un viņi zina operācijas bloku un zina, cik smagi ir strādāt ķirurgiem, ja viņiem nav aparatūras, kurai dotajā līmenī vajadzētu būt. Protams, 80 tūkstoši priekš Aizsardzības ministrijas centralizētajām iegādēm nav jau liela naudas summa. 1999. gadā mēs iedalījām viņiem 1,9 miljonus, 2000. — 3,6; 2001. gadā — 1,9 miljonus. Tā nav liela summa, un, otrkārt, Aizsardzības ministrijai ir jānodarbojas ar līdzekļu ekonomisku izlietošanu, bet tā kā bija iepirkti ieroči no Dienvidslāvijā karojošajām republikām, tad tas nav labākais rādītājs.
Tāpēc šī summa nav liela, un arī Aizsardzības ministrijas darbinieki, nedod, Dievs, protams, kādreiz var iet caur šo nodaļu. Tāpēc ir jāatbalsta šis priekšlikums un Aizsardzības ministrija, es domāju, nepaliks apbižota, jo viņiem ir nolemts iedalīt pārāk daudz naudas. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nevēlaties neko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 40, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Poča . Nākamais ir līdzīgs deputāta Bojāra priekšlikums — arī samazināt centralizētās iegādes par labu mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu.
Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 47, atturas — 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Poča . Līdzīgs pēc sava satura ir deputāta Bojāra 41.priekšlikums — pārdalīt Aizsardzības ministrijas līdzekļus par labu pašvaldībām. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 48, atturas — 15. Priekšlikums noraidīts.
A.Poča . 42. — Aizsardzības ministrijas budžeta pārdali ierosina deputāts Bojārs par labu Labklājības ministrijas Stradiņas klīniskās slimnīcas Perinatālās aprūpes centra otrajai kārtai. Komisija šobrīd neatbalstīja, bet es zinu, ka jau šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir iesniegti priekšlikumi, kas paredz šo jautājumu vismaz mēģināt risināt 2001.gada budžeta ietvaros. Tā ka lūdzu šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs ( LSDSP ). Cienījamie kolēģi! Par cik Aizsardzības ministrijas kartogrāfiskajai attīstībai tika iedalīti 420 000 latu un uz 20.oktobri bija apgūti tikai 5—7% no šīs summas, tāpēc es ierosinu: Stradiņa slimnīcai Perinatālās aprūpes centra otrajai kārtai novirzīt 87 000 latu. Kas attiecas par 2001.gadu, nekādi ierosinājumi nav un nekādi naudas līdzekļi nav novirzīti šīm vajadzībām. Aizsardzības ministrijai šie līdzekļi tika acīmredzot domāti citām vajadzībām. Jo, ja gada laikā netika apgūti visi 420 000, tas norāda uz to, ka tas bija ieplānots tā, nu, katram gadījumam. Diemžēl par Latvijas Republikas grūtniecēm un arī jaunpiedzimušiem ir jārūpējas, un kas rūpēsies par viņiem, ja nerūpēsies Latvijas valdība? Mēs nevaram ar pastieptu roku staigāt Eiropā un meklēt kaut kādus atbalstus. Un tas ir valsts uzdevums!
Es domāju, ka arī mūsu armijā dienējošo cilvēku sievas vai viņu pat darbinieces izmanto šo nodaļu, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.
Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Augsti godāto sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es vienkārši gribu izziņai precizēt, ka šie līdzekļi — 420 000, par kuru pārdali runāja deputāts Bojārs, ir atvēlēti faktiski Valsts zemes dienesta vajadzībām un Valsts zemes dienesta materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Tā ka pašreiz ir veiktas nepieciešamās izsoles, lai šo programmu paveiktu līdz gada beigām un lai līdzekļi tiktu apgūti. Līdz ar to es aicinu šo deputāta Bojāra priekšlikumu neatbalstīt. Un šeit tiešām nav runa par vienas Aizsardzības ministrijas interesēm, bet par Valsts zemes dienestu, tātad visas valsts interesēm.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.
L . Bojārs ( LSDSP ). Cienījamie kolēģi! Tas rada izbrīnu, ka Valsts zemes dienestam, kuram ir pietiekošas naudas summas, tagad tiek subsidēts no Aizsardzības ministrijas budžeta. Kartografija, protams, ir visā republikā vajadzīga, bet tad arī pašā gada sākumā to vajadzēja attiecīgi sadalīt. Un, ja tagad paņem Aizsardzības ministrija un bez viņas nevar izlietot pēdējās dienās, novada pavisam citām vajadzībām, tad mums ir tiesības pieprasīt, lai tik tiešām arī Stradiņa slimnīcai tos 80 000 iedod. Ir tas vajadzīgs! Un Ražuka kungs arī to labi zina. Paldies!
Sēdes vadītājs . Romualds Ražuks.
R. Ražuks (LC). Paldies jums, Bojāra kungs! Es tiešām šo to zinu no veselības aprūpes, tāpēc gribu pateikt, ka jūs esat maldinājuši sabiedrību. 2001. gada ietvaros tiešām mēs mēģināsim risināt šo ārkārtīgi sarežģīto problēmu un atbalstīsim Perinatālā centra rekonstrukciju, tā izbūves otro kārtu. Tas notiks pakāpeniski, atbilstoši mūsu budžeta iespējām.
Sēdes vadītājs . Vai deputāts Šlesers vēlas runāt debatēs? Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 46, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča . 43. — deputāta Bojāra priekšlikums, varētu teikt, ir gandrīz identisks, tikai pārdalīšana par labu Kultūras ministrijai. Arī šo komisija šobrīd neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Leons Bojārs.
L . Bojārs ( LSDSP ). Jā, cienījamie kolēģi! Mums jāpadomā arī par mūsu kultūru, jo valsts nevar dzīvot, ja tā neuztur savu kultūru. Jūs droši vien televīzijā redzējāt, kādā stāvoklī ir Rīgas Doma koka konstrukcijas jumtam. Tās ir sapuvušas, jo laika gaitā, un, protams, caurumotā jumta rezultātā — tik tiešām tas jumts atrodas katrastrofālā stāvoklī. Un, ja tie līdzekļi, kas bija kartografijai iedalīti, netika izlietoti gada laikā, tad ir svēts pienākums arī padomāt par Domu. Visi jūs esat gājuši uz šo baznīcu, ja ne visi, tad daļa uz dievkalpojumu, un mūsu valsts svētkos droši vien būsiet Doma baznīcā, tā ka ir jāpadomā, kāds tad tas jumts ir un cik ilgi tāda konstrukcija būs. Un ir vajadzīgs tikai līdzfinansējums, jo kultūras darbinieki visdažādākajā veidā mēģina atrast sev sponsorus no citām valstīm, kas izdarīs līdzfinansējumu, lai to jumtu atjaunotu. Tas ir jāatjauno. Vēsturiska celtne ir jāsaglabā! Tāpēc, cienījamie kolēģi, 100 000 latu ir jānovada priekš šīm vajadzībām, un tas ir mūsu svētais pienākums mūsu vēstures priekšā — saglabāt šo unikālo celtni. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Pirms balsošanas vārds deputātei Aijai Počai.
A . Poča (LC) . Es vienkārši gribētu deputātus informēt. Šai problēmai valdība uzmanību jau ir pievērsusi budžeta likumprojektā "Par grozījumiem 2000. gada budžetā", ir papildus piešķirti 12 600 latu kokmateriālu iegādei tieši siju nostiprināšanai. Protams, tas ir jautājums, kas ir saistīts ar laiku, cik ilgā laikā šo naudu var apgūt. Tā ka šobrīd vienkārši šo naudu nav mērķtiecīgi piešķirt, tieši šobrīd vai šajos divos mēnešos.
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 40, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.
A . Poča . 44. — deputāta Bojāra priekšlikums. Arī pārdalīt Aizsardzības ministrijas budžetu par labu pašvaldību mērķdotācijām. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 41, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča . 45. — deputāta Bojāra priekšlikums. Arī Aizsardzības ministrijas budžeta pārdale par labu mērķdotācijām pašvaldībām. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 44, atturas — 17. Priekšlikums noraidīts.
A . Poča . 46. — Ministru kabineta priekšlikums. Samazināt ārvalstu finansu palīdzības daļu sakarā ar to, ka finansējums netiek saņemts. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 47. ir deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikums — samazināt Finansu ministrijas budžetā sadaļu "Valsts parādu apkalpošana" un pārdalīt to par labu mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.
I. Ūdre (JP) . Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es tikai gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu faktu, ka jūs dzirdēsit vairākus šādus priekšlikumus, līdzvērtīgus. Un es gribētu lūgt jūs atbalstīt 106. un 107. priekšlikumu, jo ir izvēlēts līdzekļu avots, kas ir reāls un kas ir iespējams arī šajā gadā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs . Vai jūs uzturat balsojumu par 47. priekšlikumu? Nē. Paldies! Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A . Poča . Nākamais — 48. priekšlikums. Tas arī ir deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikums par šādu pašu resursu, Finansu ministrijas budžeta valsts parāda apkalpošanas apjoma samazināšanu par labu mērķdotācijām pašvaldībām. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.
A . Poča . 49. ir deputātes Počas priekšlikums, norādot avotu Finansu ministrijā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", novirzīt Jūras akadēmijas darbības nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet šis priekšlikums ir iestrādāts citos komisijas priekšlikumos. Tā ka es šobrīd neuzturu savu balsojumu.
Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk, lūdzu!
A . Poča . 50. priekšlikums. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Šeit ir neliela drukas kļūda. Tā nav ministrija, bet tā ir komisija, kas ierosināja uz līdzekļu neparedzētiem gadījumiem rēķina palielināt dotāciju laikrakstam "Izglītība un Kultūra". Šis priekšlikums ir atradis citu finansēšanas avotu. Mēs skatīsim vēlāk.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 51. priekšlikums. — deputāts Bojārs ierosina samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un novirzīt tos Zemkopības ministrijai profesionālās izglītības sistēmai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Gundars Bojārs (Starpsauciens: "Balsot!"). Ā, balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 39, atturas — 26. Nav pieņemts.
A . Poča . 52. — deputāta Bojāra priekšlikums vairs nav balsojams, jo komisija jau izteica savu attieksmi pie 24. priekšlikuma.
Sēdes vadītājs . Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 42, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča . 53. ir frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums — samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem par 150 tūkstošiem un novirzīt tos Labklājības ministrijas sistēmā neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Komisija diskutējot atrada citu iespējamu finansējuma avotu, tā ka es lūdzu izskatīt vēlāk to saistībā ar 124. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.
A . Poča . 50. — deputāta Ražuka, Damberga un Spurdziņa priekšlikums, kurš jau pēc būtības ir atbalstīts Ministru kabineta 37. priekšlikumā, tā ir naudas līdzekļu piešķiršana barikāžu desmitgades atzīmēšanas pasākumiem. Tātad šobrīd šis vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 54. priekšlikumu.
A . Poča . 55. priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, novirzīt tos radioprogrammu veidošanai un izplatīšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Viola Lāzo.
V.Lāzo ( LSDSP ). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! 55. un 56. priekšlikums, proti, tie ir līdzekļi sabiedriskajiem raidītājiem Latvijas radio un attiecīgi Latvijas televīzijai ar ļoti konkrētu mērķi. Vakar lielā pacēlumā visa valsts atzīmēja Latvijas radio 75 gadu jubileju. Protams, mēs visi esam ļoti lepni par to, ka mums ir tāds sabiedriskais radio, ka tam laika gaitā ir bijuši tik lieli panākumi. Bet es gribētu norādīt uz vienu konkrētu budžeta pozīciju, kur mēs esam parādnieki Latvijas radio. Un, proti, tas ir mans priekšlikums, kas tika atbalstīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Proti, runa ir par Sidnejas olimpisko spēļu pārraidīšanas nodrošināšanu un izdevumu apmaksu. Godātie kolēģi, mēs zinām, ka Sidnejas olimpiskajās spēlēs Latvijas olimpieši guva lielus panākumus. Mēs visi par to priecājāmies, mēs bijām ļoti lepni par to. Tas nebūtu tā iespējams, ja Latvijas radio un Latvijas televīzija šos notikumus tiešā veidā vai pastarpinātā veidā mums nebūtu darījuši zināmu.
Līdz ar to, godātie kolēģi, ir pienācis laiks, kad Latvijas radio ir pilnībā jāapmaksā rēķini, kas ir, protams, radušies sakarā ar Sidnejas olimpisko spēļu pārraidīšanu. Šajā gadījumā summa nav pārāk liela. Tātad tā ir sekojoša pozīcija — 26 tūkstoši, kas nav līdz šim ieskaitīti un paredzēti budžeta dotācijai Latvijas radio. Tā ir ļoti konkrēta vajadzība, pie tam jau par paveiktu dabu. Godātos kolēģus es lūdzu aicināt atbalstīt 55. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstītu grozījumu.
Sēdes vadītājs . Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 5, atturas — 53. Priekšlikums netiek atbalstīts.
A . Poča . Komisija neatbalstīja arī 56. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu par līdzekļu pārdalīšanu no neparedzētiem gadījumiem uz Televīzijas programmu.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Viola Lāzo.
V.Lāzo ( LSDSP ). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Arī šis priekšlikums attiecas uz manis jau minētajām Sidnejas olimpiskajām spēlēm. Tieši Latvijas televīzija bija tā, kas olimpisko spēļu pārraidīšanas laikā tika visvairāk skatīta un kurā visi mūsu valsts iedzīvotāji, protams, varēja tiešā veidā vērot mūsu olimpiešu panākumus. Bet tajā pašā laikā valsts budžetā līdzekļi nav iedalīti jau notikušu lietu apmaksai. Latvijas televīzija ir varējusi samaksāt līdz šim tikai daļu no nepieciešamajiem izdevumiem. Es gribētu atgādināt, ka 1999. gada valsts budžeta dotācijā ietvertais raidtiesību pirmais maksājums bija tikai 5 tūkstoši 919 latu. Tagad ir nepieciešami vēl 109 tūkstoši 402 lati. Mēs zinām, ka Sidnejas olimpiskās spēles ir jau garām, Latvijas televīzijai tāpat kā Latvijas radio ir jau jāveic maksājumi, kas attiecas uz Soltleiksitijas un Atēnu spēļu atspoguļošanu šajos sabiedriskajos raidītājos. Tajā pašā laikā vēl nav nomaksāti Sidnejas parādi. Es aicinātu godātos deputātus atbalstīt arī šo maksājumu, kas ir tieši paredzēts jau notikušu olimpisko spēļu samaksai Latvijas televīzijas budžeta dotācijas veidā. Pateicos!
Sēdes vadītājs . Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 7, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča . 57. — deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikums par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem samazināšanu, novirzīšanu mērķdotācijai pašvaldībām, netiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.
A . Poča . Līdzīgs arī 58. priekšlikums par šī paša avota samazināšanu, novirzīšanu mērķdotācijām pašvaldībām. Arī šis priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.
A . Poča . 59. — deputātu Gundara Bojāra, Stirāna un Palmiras Lāces priekšlikums — samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un novirzīt pašvaldību mērķdotācijām. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.
A . Poča . Un līdzīgs ir arī nākamais, šo pašu deputātu priekšlikums, tikai par citu summu. Arī šo komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Iebildumu nav.
A . Poča . Nākamais ir deputāta Stirāna, Salkazanova un Birkava priekšlikums — samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un novirzīt tos mērķdotācijām pašvaldībām. Arī šo komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.
A . Poča . Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un novirzīt mērķdotācijās pašvaldībām. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 63. ir Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums — samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem par 778 tūkstošiem latu un novirzīt tos dotācijai pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpildes kompensācijai. Pirmām kārtām es gribētu norādīt, cienījamie deputāti, ka līdz gada beigām ir palikuši apmēram divi mēneši un līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir 826 tūkstoši latu, ja tos samazina par 778 tūkstošiem, tas nozīmē, ka paliek vairs tikai nepilni 100 tūkstoši. Patiesību sakot, tas ir pēc pieredzes ļoti nepietiekami, jo mēdz būt plūdi gada beigās un tamlīdzīgi. Tātad no šī viedokļa šis avots nebūtu korekts. Tajā pašā laikā, runājot par dotāciju pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpildes kompensācijai, komisija atrada citu iespējamu variantu, un es ierosinu visas debates tad uzsākt, skatot 109. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A . Poča . Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums. Es neuzturu balsojumu.
Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk, lūdzu!
A . Poča . 65. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par resursu pārdali Iekšlietu ministrijas sistēmā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs . Vai deputāts Pēteris Tabūns vēlas runāt debatēs? Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Jūs droši vien esat izbrīnīti, kāpēc es nāku tribīnē, it kā lai iebilstu pret finansu ministra Bērziņa kunga šo priekšlikumu. Nē, es patiešām neiebilstu, bet es gribu atgādināt cienījamam Bērziņa kungam, finansu ministram, par vienu nesmuku parādu. Un tas ir īstais brīdis, jo tiek skarta sadaļa par neparedzētiem līdzekļiem. Un šis nesmukais parāds ir, Bērziņa kungs, viesuļvētrā Latgales pusē cietušajiem rajoniem, Ludzas rajonam, kurš pieprasīja un lūdza palīdzību pēc milzīgās viesuļvētras pavasarī, jūnija pirmajās dienās, pāri par 100 tūkstošiem. Finansu ministrija, izskatot šo priekšlikumu, atzina, ka patiešām jāsniedz palīdzība Ludzas rajona cietušajiem pagastiem, ļoti daudziem, vismaz 28 156 lati. Diemžēl vēl šobaltdien Ludzas rajona padome un šie pagasti nav saņēmuši šo palīdzību. Mēs ļoti labi saprotam, ka nelaime nenāk brēkdama un neziņo par to gadu uz priekšu, un tā visur pasaulē ir pieņemts, ka jāsteidz palīdzēt nelaimē cietušajiem. Es šovasar apbraukāju faktiski visus pagastus gan Rēzeknes, gan Ludzas rajonā, kur cietuši ir šie pagasti un postījumi ir patiešām satriecoši. Tur ir sagrautas mājas, visas ēkas izmētātas pa tīrumiem vienam otram, un ir nodarīti postījumi daudziem pagastiem, kapsētas izpostītas, parki un tā tālāk. Es nestāstīšu tuvāk, par to es jau rakstīju presē. Bet palīdzība nav tikusi dota. Es uzsāku saraksti ar cienījamo finansu ministru, es tomēr lūdzu, Bērziņa kungs, jūs paklausīties šajā gadījumā, un man viņa vietniece atbildēja, ka jā, viņa atzīst, ka šī palīdzība ir sniedzama, bet sniegšot tad, ja budžeta grozījumos tikšot palielināta summa neparedzētiem gadījumiem.
Sēdes vadītājs . Es atvainojos, Tabūna kungs, bet mēs pašlaik apspriežam 65. — finansu ministra Bērziņa priekšlikumu. Runājiet par tēmu!
P.Tabūns . Tieši uz to attiecas, cienījamais Straumes kungs, jo līdzekļi tiek ņemti no neparedzētiem gadījumiem.
Sēdes vadītājs . Nē, tā ir iekšējā līdzekļu pārdale. Lūdzu, sekojiet līdzi tabulai!
P.Tabūns . Un tādā gadījumā es tūlīt vienu teikumu un beigšu. Es lūdzu, cienījamais Bērziņa kungs, šo parādu tomēr nokārtot un atrast šogad no neparedzētiem līdzekļiem steidzīgi, palīdzēt šiem viesuļvētrā cietušajiem pagastiem. Paldies!
Sēdes vadītājs . Paldies! Debates beidzam. Vai ir iebildumi par 65. priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!
A . Poča . 66. — ministra Bērziņa priekšlikums — palielināt pašu ieņēmumu daļu Iekšlietu ministrijai ekspertīzes centram. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 67. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums pārdalīt līdzekļus Iekšlietu ministrijā starp divām programmām — no valsts robežas izbūves novirzīt autotransporta uzturēšanai.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 68. — deputāta Bojāra priekšlikums — samazināt līdzekļus valsts robežas izbūvei un novirzīt tos Labklājības ministrijai. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 35, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča . 69. — deputāta Bojāra priekšlikums — arī samazināt līdzekļus valsts robežas izbūvei un novirzīt Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Leons Bojārs.
L . Bojārs ( LSDSP ). Cienījamie kolēģi! Pagājušos balsojumos jūs noraidījāt visu, kas attiecas uz Stradiņa slimnīcas dienestu finansējumu un atbalstu. Viņiem tik tiešām naudas līdzekļi tur ir vajadzīgi. Anestezioloģijas dienestam kopā vajadzīgi 135 tūkstoši. 80 tūkstošus jūs noraidījāt, nu vismaz ir jāatbalsta 55 tūkstoši. Kāpēc jāpārdala valsts robežas izbūvei novirzītie naudas līdzekļi? Tāpēc, ka šajā organizācijā vai tiem organizācijas vadītājiem, kas nodarbojās ar robežpunkta uzbūvi Terehovā, bija diezgan jocīgi aprēķini.
Teiksim, elektroiekrāvējs 2—3 tonnu celtspējā maksā 110 tūkstoši latu. Ugunsdzēsības sūkņu stacijai — 77 tūkstoši, transporta un kravu kontroles ēka — vienā variantā it kā atmaksāts 307 tūkstoši, otrā variantā — 113 tūkstoši, starpība nav jau liela. Ceļiem un stāvlaukumiem — 1 miljons, saimniecības ēkai — 260 tūkstošu, kanalizācijas tīklu izveidei — 73 tūkstoši, tas apmēram tikpat daudz, cik Pļaviņām bija novēlēts. Kopā viss tas izmaksāja 3,9 miljoni. Mani neviens, un ne tikai mani, nepārliecinās, kad šie cipari atbilst patiesībai. Ja elektrokariņš maksā tikpat, cik smagā mašīna "Skania", tas ir vilcējs, ko jūs redzat uz ceļiem, tad tas ir tik tiešām apšaubāmi. Vai ugunsdzēsības stacija uz robežpunkta, nu, kur viņai jāapkalpo kāds 0,4 hektāra var izmaksāt tikpat daudz cik divstāvu dzīvojamā ēka uz 200 kvadrātmetriem platības. Un jābūt vai nu pilnīgam analfabētam, vai jocīgam cilvēkam, kurš paraksta šos dokumentus. Un šis dienests ir izlietojis 1999. gadā 7,6 miljoni latu, 2000. gadā — 5,4 miljoni, un 2001. gadā ir ieplānots 10,2. Bez tam no Finansu ministrijas muitas celtniecībai tiek atvēlēti vēl naudas līdzekļi. 1999. gadā — 3,6, 2000. gadā — 0,96 un 2001. gadā — 2,8 miljoni. Cienījamie kolēģi, tiek izlietotas priekš Latvijas Republikas gigantiskas naudas summas un ar diezgan apšaubāmiem aprēķiniem. Un tāpēc 55 tūkstoši, kas ir vajadzīgi vismaz anestezioloģijas dienestam Stradiņa slimnīcā, tie ir jāatbalsta.
Un vēl jūsu pārdomām. Šī paša robežpunkta sakaru tīkla izveidošanai tika izlietoti 114 tūkstoši latu. Tad jūs varat iedomāties, kāda zelta aparatūra tiek tur izlietota. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 69. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 38, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.
A . Poča . 70. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par iekšējo līdzekļu pārdali Iekšlietu ministrijas sistēmā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 71. — izglītības ministra Greiškalna kunga priekšlikums par līdzekļu pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros. Kā jūs redzat, šie līdzekļi tiek novirzīti Latgales programmai, un konkrēti tas ir Aglonas internātskolas problēmu risināšanai. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 72. — izglītības un zinātnes ministra Greiškalna priekšlikums par līdzekļu pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā par labu mērķdotācijām pašvaldībām. Tas ir saistīts ar vajadzību, lai nodrošinātu pilnībā pedagogu algu izmaksu. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
A . Poča . 73. — Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu samazināšanu augstskolu programmā no uzturēšanas uzdevumiem un novirzīt tos uz kapitālajiem ieguldījumiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A . Poča . 74. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par līdzekļu samazināšanu Izglītības un zinātnes ministrijas programmā "Augstskolas" un to novirzīšanu Jūras akadēmijai parādu nomaksai. Kā jau es minēju, tas bija priekšlikums, kas bija manis iesniegts un par kuru es teicu, ka mēs izskatīsim saistībā ar šo. Bet, cienījamo priekšsēdētāj, mums būtu nedaudz jāatkāpjas no procedūras un neskatīt visus priekšlikumus pēc kārtas, jo mēs nevaram izskatīt šo —74. priekšlikumu —, jo mums šobrīd nav avota. Un tāpēc es lūdzu izskatīt vispirms 121. priekšlikumu, kur mums ir jāizsaka attieksme, vai mēs palielinām budžeta deficītu, lai nodrošinātu izglītības sistēmai nepieciešamo finansējumu, un tad mēs šo palielinājumu varam jau pārdalīt par labu Jūras akadēmijai.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt šai procedūrai. Lūdzu, tātad 121. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
A . Poča . Tātad šis ir 121. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par deficīta palielināšanu. Tātad mēs ierosinām to novirzīt augstskolām viņu programmas nodrošināšanai, un tad skatīsim vēlāk par līdzekļu pārdali. Komisija atbalsta mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
A . Poča . Paldies! Līdz ar to mums tagad ir resursi, kurus mēs varam novirzīt Jūras akadēmijai parādu nomaksai. Lūdzu jūs atbalstīt to!
Sēdes vadītājs . Iebildumu nav.
A . Poča . Paldies! 75. priekšlikums — Ministru kabinets ierosina iekšējo pārdali. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.
A . Poča . Lūdzu atbalstīt 76. — ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu par līdzekļu samazinājumu ārvalstu finansu palīdzības programmu ietvaros.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par dotācijas palielināšanu laikrakstam "Izglītība un Kultūra". Tas ir alternatīvs priekšlikums Izglītības un zinātnes komisijas priekšlikumam, tātad mēs šeit vienkārši esam atraduši avotu. Līdz ar to būtu atbalstāms gan 77., gan 78. priekšlikums.
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta 77. un 78. priekšlikumu.
A . Poča . Līdz ar to deputātes Počas priekšlikums, kas ir alternatīvs, vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk, lūdzu!
A . Poča . 80. — zemkopības ministra Slaktera priekšlikums par ārvalstu palīdzības apjoma samazināšanu. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Līdzīgs ir arī 81. priekšlikums. Arī to lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 82. priekšlikums — deputāts Bojārs lūdz samazināt līdzekļus Zemkopības ministrijai kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienestiem un lūdz tos novirzīt mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Leons Bojārs.
L . Bojārs ( LSDSP ). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki! Visi labi atceraties, ka 1999. gadā tika likvidēta Jēkabpils cukurfabrika. Kalvīša kungs ar vieglu roku lika ieart zemē simtiem tonnu cukurbiešu, ko mūsu zemnieki bija izaudzējuši, un, protams, viņu arī neinteresē, kāda būs tālākā dzīve šiem zemniekiem, kuriem sakarā ar to, ka viņi nevarēja pārdot par normālu cenu cukurbietes, pienācās savas saimniecības novest līdz bankrotam. Tātad, redziet, mēs darām tā, lai zemniekus nevis atbalstītu, bet otrādi. Bet otrs jautājums, ka vēl simtiem cilvēku palika bez darba. Arī tas Kalvīša kungu neuztrauca. Tātad kā tie jēkabpilieši dzīvos, ja viņiem tiek liegts strādāt, jo cukurfabrika bija aizklapēta.
Un pats galvenais jau bija ne tas. Galvenais jau bija tas, lai varētu Latvijā ievest citās valstīs saražoto cukuru un iekš viena miera to pārdot Latvijā. Nu, par cik zemnieku liktenis neuztrauc, tad nāca arī ziema. Cukurfabrikas sistēmai bija pieslēgtas dzīvojamās mājas, kur dzīvo Jēkabpils iedzīvotāji un arī tie, kas strādāja Jēkabpils cukurfabrikā. Tātad neviens no valdības un arī zemkopības ministrs nepadomāja, kā tad ziemā būs dzīvot šiem cilvēkiem. Un dome bija spiesta atrast līdzekļus, aizņemoties 41 300 latu apmērā. Protams, ka Zemkopības ministrija neko nedarīja, lai tiktu kompensēta šī naudas summa. Bet par cik tas parāds Jēkabpils domei ir, tāpēc no Zemkopības ministrijas ir jāatrod naudas līdzekļi, kuri ir jānovirza 41 300 latu apmērā Rīgas domei, lai viņa nokārto savas parādattiecības, kuras tika radītas speciāli, neapdomāti un kaitīgi Latvijai un dotajai pilsētai. Es lūdzu atbalstīt priekšlikumu!
Sēdes vadītājs . Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 37, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.
A . Poča . Nākamais — 83. — Ministru kabineta priekšlikums par ārvalstu palīdzības apjoma samazināšanu. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . Līdzīgs ir 84. — zemkopības ministra Slaktera kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Arī 85. priekšlikums ir identisks. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . 86. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — samazināt dotāciju Valsts autoceļu fondam pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem un novirzīt to Satiksmes ministrijai centrālajam aparātam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja viena iemesla dēļ, jo tas ir saistīts ar pašvaldību informatizācijas projekta realizāciju. Bet es zinu, ka attiecībā uz šo priekšlikumu savs viedoklis ir satiksmes ministram.
Sēdes vadītājs . Anatolijs Gorbunovs — satiksmes ministrs.
A.Gorbunovs (satiksmes ministrs). Cienījamo Prezidij, godātie deputāti! Tā problēma ir tāda: pašvaldību informātikas projekts jau ir aktuāls vairākus gadus. Diemžēl, realizējot šo projektu, šogad visi šie līdzekļi netika apgūti savlaicīgi. Izskatot Informātikas padomē šo projektu, informātikas speciālisti, tajā skaitā profesors Karnītis, konstatēja, ka diemžēl šo projektu kopējā summā apgūt kvalitatīvi šinī gadā nav iespējams. Tas ir pirmais.
Otrais. Tātad jūs ziniet, ka mēs nezinām, kāda būs šogad mūsu ziema, bet no transporta viedokļa, no autobusu satiksmes viedokļa būs ļoti slikta ziema, jo prognozētais akcīzes nodoklis diemžēl nepildījās, un jūs paši balsosiet tagad par mīnus 10 miljoniem Ceļu fondam. Tajā skaitā Ceļu fonds 12% no saviem ienākumiem dod autobusu pārvadātājiem kā dotācijas. Tā ir tikai ļoti maza daļiņa, bet tomēr es domāju, ka autopārvadātājiem nozīmīga daļiņa, ar ko varētu palīdzēt lauku autobusu pasažieru pārvadātājiem viņu dotācijai. Pretējā gadījumā šinī gadā mums būs jāslēdz daudzas nerentablās lauku līnijas, autobusu līnijas. Un es ļoti negribētu, ka mēs darbojamies pēc tāda principa: kamēr nav slēgtas lauku autobusu līnijas, tikmēr mums problēmu nav. Tad, kad tās jau ir slēgtas, tad sāksim domāt, ko darīt krīzes situācijā. Tā kā tā bija Satiksmes ministrijas nauda, un to arī pamanīja, ka šis projekts nepildās pilnā apjomā, Finansu ministrija, tad es to lūdzu novirzīt vienai, es domāju, no aktuālākām lietām šoziem, tas ir, autobusu pasažieru pārvadātājiem, jo viņi šogad cieš dubulti. Tātad, no vienas puses, nepildās akcīzes nodoklis, no otras puses, degvielas cenas strauji aug. Diemžēl bankrots būs neizbēgams!
Sēdes vadītājs . Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā nevar nepiekrist ministram, ka tā ir Satiksmes ministrijas nauda, un šī Satiksmes ministrijas nauda ir jātērē tur, kur ministrijai šodien sāp visvairāk. Un tiešām sāp visvairāk ceļi, sāp visvairāk sabiedriskais transports, jo situācija ir vienkārši katastrofāla ar akcīzes nodokli. Tajā pašā laikā ministrs neteica ne vārda par to, kas tad notiks ar šo projektu tālāk. Pašlaik valdība ir izstrādājusi jaunu likumprojektu, kas ir iesniegts Saeimā. Šajā likumprojektā parādās tas, ka vairs pieraksta sistēma nedarbosies. Šīs sistēmas vietā nāks dzīvesvietas deklarācijas sistēma. Šai sistēmai ir katastrofāli nepieciešams, lai būtu šī vienotā informatizācijas sistēma pašvaldībām, lai varētu vienotajā tīklā visas pašvaldības darboties un vispār šis likums darboties kā tāds. Bet uz šo lietu, kas tad notiks nākamajā gadā, ministrs nedeva atbildi pilnīgi nekādu. Es pagaidām nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Jānis Lagzdiņš.
J. Lagzdiņs (TP). Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šā priekšlikuma autors bija satiksmes ministra frakcijas biedrs Jānis Bunkšs. Un jāsaka, ka arī iepriekšējiem abiem runātājiem — gan satiksmes ministram, gan Pēterim Salkazanovam — ir pilnīga taisnība. Es gribētu, kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, ka nākamajā plenārsēdē mēs izskatīsim Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, un šajā likumā ir noteikts, ka stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī, un tādēļ nebrīnieties, ka atbildīgā komisija, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, noteiks spēkā stāšanos nevis nākamo gadu, bet gan pats ātrākais — 2002. gadu. Paldies!
Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.
A . Poča (LC) . Jā, es vienkārši visiem, kurus uztrauc šī problēma, varu teikt, ka nākamā gada budžetā līdzekļi pašvaldību informatizācijas projektam tiek paredzēti. Tā īstenībā ir tikai nobīde laikā. Es nevaru runāt komisijas vārdā, jo komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet es lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot.
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 86. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 46, atturas — 41. Priekšlikums noraidīts.
A . Poča . 87. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums par ārvalstu palīdzības apjoma izslēgšanu no budžeta. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 88. ir līdzīgs Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 89. priekšlikums ir līdzīgs pēc sava satura. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 89. arī līdzīgs pēc satura attiecībā uz ārvalstu palīdzības izslēgšanu.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Arī 91. priekšlikums
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 92. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums par atalgojuma samazināšanu nozares vadībai. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Makarova kunga priekšlikums — palielināt Vides valsts inspekcijai pašu ieņēmumus. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . Līdzīgs ir arī nākamais priekšlikums, kuru iesniedzis Makarova kungs. Palielināt pašu ieņēmumus vides politikas realizācijai reģionos.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . Lūdzu atbalstīt 95. — ministra Makarova priekšlikumu par samazināšanu Gaujas nacionālā parka atalgojuma sadaļā.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Arī 96. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . Lūdzu atbalstīt arī 97. — Makarova kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.
A . Poča . Lūdzu atbalstīt arī 98. — Makarova kunga priekšlikumu par ārvalstu palīdzības samazināšanu.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par pašu ieņēmumu apjoma palielināšanu muzejiem.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . Lūdzu atbalstīt 100. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par līdzekļu pārdali Kultūras ministrijas ietvaros.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Un arī 101. priekšlikumu, kas ir līdzīgs pēc satura.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 102. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums par apjoma samazināšanu dotācijām ANO attīstības programmas pārstāvniecībai Latvijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja 103. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A . Poča . Lūdzu atbalstīt 104. — Ministru kabineta priekšlikumu, kas ir alternatīvs 102. priekšlikumam.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . Un šobrīd mēs esam nonākuši pie 105. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikuma, kas paredz līdzekļu apjoma samazināšanu Valsts administrācijas skolai par 250 000 latu un novirzīt tos terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksai, konkrēti — neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet, kā jau es jums minēju par iepriekšējo priekšlikumu, kas paredzēja līdzekļu palielinājumu šai programmai, ir alternatīvais 124. priekšlikums. Lūdzu līdz ar to debates par šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk, lūdzu!
A . Poča . 106. — deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikums par līdzekļu samazināšanu Valsts administrācijas skolai un novirzīt tos mērķdotācijām pašvaldībām, konkrēti, Makašānu amatu vidusskolai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.
I. Ūdre (JP) . Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka viena mēneša laikā ir ļoti grūti apgūt 250 000 latu lielu summu, ņemot vērā to, ka šis remonts tiks veikts, pamatojoties uz 1996. gada konkursa lēmumu, kas izvēlējās firmu, kas šos remontus varētu veikt. Tāpēc varbūt mēs varētu padomāt par to, kā mēs varētu palīdzēt Makašānu amatvidusskolai, kas atrodas senā vēsturiskā centrā un 1992. gadā tika pārveidota par amatvidusskolu. Šajā skolā pašreiz mācās 215 skolēnu, un, kā mēs visi zinām, ģeogrāfiskā novietojuma dēļ un arī vēsturiski nosacīto apstākļu dēļ Latgale nekad nebūs liels rūpniecības centrs, ne arī vērienīgs lauksaimniecības centrs. Bet latgalieši vienmēr ir pelnījuši sev iztiku ar amatniecību. Amata prasmes apgūšana iegūst ļoti svarīgu vietu lauku cilvēku eksistences nodrošināšanā. Un tas ir īpaši attiecināms uz Latgales reģionu, kur ir vislielākais bezdarbnieku procents visā valstī.
Ņemot vērā arī to, ka Latgalē ir sācis attīstīties lauku tūrisms un tiek atjaunots bagāts kultūras mantojums, skolai arī nākotnē būs ļoti nozīmīga loma Latgales lauku jauniešu izglītībā un tradicionālās kultūras popularizēšanā. Makušānu skolas skolotāji, skolēni un darbinieki atjauno, remontē un labiekārto vecās ēkas un iekopj teritoriju. Taču telpu trūkuma dēļ skolas ēkas bēniņos ir iekārtots latviešu valodas kabinets, bibliotēka un ekspozīcijas zāle. Skola nav tikai mācību iestāde, kā jau es teicu, bet ir kļuvusi arī par ievērojamu kultūras centru un skolā notiek pastāvīga koktēlnieka Antona Rancāna, gleznotājas Gundegas Rancānes darbu ekspozīcija, kā arī ir skolas direktores Lūcijas Rancānes unikāla Latgales keramikas kolekcija. Skolā strādā 28 skolotāji, no kuriem 26 ir ar augstāko izglītību, kurā strādā arī 5 maģistri un viens Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Pašlaik skolas teritorijā tiek būvēta sadzīves ēka, kur paredzēts iekārtot sanitāro mezglu, dušu un pirti. Ēkas jumta stāvā plānots izveidot divus mācību kabinetus. Darbi tuvojas nobeigumam, un, lai ēku nodotu ekspluatācijā, vēl jānodrošina tās apsildīšana, jāievelk ūdensvads un kanalizācija, jāierīko apgaismojums. Tāpēc gribu lūgt deputātus Latgales atbalstītājus to darīt ne tikai vārdos, bet arī darbos, it sevišķi es gribu lūgt Tautas partijas deputātus, kuri savā priekšvēlēšanu kampaņā piedalījās talkā, palīdzēt ne tikai izmētāt mēslus Makašānos, bet arī ar savu balsojumu materiāli atbalstīt šo Latgales kultūras un izglītības centru. Paldies!
Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Atvainojiet, vārds debatēs Jānim Krūmiņam.
J. Krūmiņš (īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās). Protams, ka visiem vajag naudu, un arī Makašāniem vajag naudu, bet es domāju, ka visiem būs daudz lētāk, ja mēs atbalstīsim izglītotus ierēdņus, tad arī Makašānu skolai būs nauda. Tāpēc lūdzu atbalstīt valdības priekšlikumu un šo neatbalstīt!
Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. — deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 3, atturas — 44. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!
A . Poča . Līdzīgs pēc sava satura ir arī nākamais — 107. — deputātes Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikums.
Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. — deputātu Ūdres, Dreimanes un Stirāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 6, atturas — 44. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča . 108. — deputāta Bojāra, Stirāna Grīnblata un Birkava priekšlikums par līdzekļu noņemšanu Valsts administrācijas skolai, novirzīt tos Kuldīgas pilsētai. Arī šis priekšlikums komisijā atbalstu neguva.
Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. — deputāta Gundara Bojāra, Stirāna, Grīnblata un Birkava priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 30, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!
A . Poča . Nākamais ir jautājums, kas ir saistīts ar dotāciju pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai. Kā jūs jau redzat no priekšlikumu tabulas, šeit bija diezgan daudz priekšlikumu, kas bija saistīti ar to, ka šogad sakarā ar divreizējiem zemju vērtējumiem pašvaldībām pašvaldību budžeta ieņēmuma prognoze bija veidota uz vienu prognozi, kas pēc tam tika precizēta, kā rezultātā dažās pašvaldībās šobrīd ir virsplāna ieņēmumi, turpretim citās šo ieņēmumu nepietiek, lai izpildītu ieņēmumu prognozi. Līdz ar to, protams, cieš pašvaldību budžeti un cieš arī pašvaldību funkciju izpilde. Mēs diezgan daudz debatējām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par to, kāds varētu būt resurss šai kompensācijai, un mēs, ņemot vērā, ka tas ir saistīts ar īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās darbību, uzskatījām par iespējamu tātad samazināt tieši šī biroja un, konkrēti, Valsts administrācijas skolas izdevumus. Tajā pašā laikā jūs tikko dzirdējāt, kā ministrs aizstāvēja šīs skolas nepieciešamību. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet es jums aicinu izteikt savu attieksmi pret komisijas priekšlikumu balsojot.
Sēdes vadītājs . Atklāsim debates. Andris Bērziņš — Ministru prezidents.
A.Bērziņš (Ministru prezidents). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es gribētu teikt, ka viens no jautājumiem, ko pārmet visu laiku Latvijai Eiropas Savienības kontekstā, tā ir administratīvā kapacitāte. Un, ja mēs nesakārtosim skolu, nesakārtosim ierēdņu un visu pašvaldību darbinieku apmācību, mēs šo kapacitāti nepacelsim. Pirmais.
Otra lieta ir sekojoša. Var runāt par pašvaldību, par kompensācijām pašvaldībai, par nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildi vai par cita nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildi. Bet par to ir priekšlaicīgi runāt, kad līdz gada beigām vēl ir atlikuši divi mēneši. Es gribu teikt no pieredzes pašvaldību darbā, ka tieši šajos divos mēnešos parasti notiek tādas lietas, ka nekustamā īpašuma nodoklis un tā prognoze parasti izpildās. Ja par šo jautājumu ir jārunā, tad par šo jautājumu ir jārunā pēc 1. janvāra nākamajā gadā, kad būs skaidri un precīzi redzams, kāds tad ir faktiskais stāvoklis. Ja mēs runājam par avotu, tad es gribu pateikt, ka nākamā gada budžeta projektā ir iestrādāti sekojoši līdzekļi: dotācijām pašvaldībām ir ielikts 7,2 miljoni latu no valsts budžeta, lai izpildītu tās prasības, kuras mums nosaka likums "Par pašvaldību izlīdzināšanas fondu", ir nepieciešami tikai 2,4 miljoni. Tas nozīmē, ka turpat vai 5 miljoni latu ir tieši šai te izlīdzināšanai. Es aicinātu, godājamie kolēģi, balsot pret šo priekšlikumu, saglabājot līdzekļus administrācijas skolai, un par pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijām runāsim tad, kad būs beidzies gads, un tad, kad mēs to reāli redzēsim, kāds ir faktiskais stāvoklis, jo nauda šim pasākumam būs. Paldies!
Sēdes vadītājs . Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs ( LSDSP ). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pilnīgi skaidrs, ka premjeram, uzstājoties pašlaik, ir grūti uzņemties atbildību par to, ko darīja iepriekšējā valdība, sastādot šī gada budžetu. Jo šī iepriekšējā valdība, sastādot budžetu, ielika šāda veida prognozi nekustamā īpašuma nodoklim, pēc tam, jāsaka, šis nekustamā īpašuma nodoklis par zemi nav pildījies par 1,7 miljoniem latu, ir pieļauta kļūda prognozē, grūti to atzīt, bet kļūda ir. Un pēc būtības kļūdā ir vainojama iepriekšējā valdība, kas šādu prognozi izveidoja. Kļūdu mēģināja labot. Vasarā izmainīja nekustamā īpašuma nodokli ēkām un būvēm. Papildus budžetā ienāca nauda. Šodien var runāt par to, ka nekustamā īpašuma nodokļa prognoze it kā piepildās. Kopējā masa. Tikai šis nodoklis sastāv no divām daļām — no zemes un no ēkām un būvēm. Vasarā jau Pašvaldību savienība griezās pie finansu ministra, jau tagadējā, griezās pie Budžeta un finansu komisijas. Abi divi solīja, ka gada beigās grozījumos šī nauda parādīsies pašvaldībās. Pienākušas gada beigas. Tagad sola jau jaunais premjers, ka šī nauda parādīsies nākamajā gadā. Līdzīgi solījumi mums bija, pieņemot budžetu, ka tiks izveidota tikumības policija un papildu nauda nav vajadzīga. Līdzīgi tika solīts Latgales reģionam, ka vētras postījumi tiks kompensēti, vēstulē, ko Latgales reģionam sūtīja finansu ministrs.
Es domāju, ka solījumu laiks ir beidzies, budžeta gads iet uz beigām, un šie solījumi vienkārši ir jāpilda. Jo reālā situācija ir tāda, ka 300 pašvaldībām nodoklis, īpašuma nodoklis, nepildās. Kopējā summa ir vairāk nekā 700 tūkstoši latu. Un, ja paņemam kaut vai vienu no tiem pagastiņiem, kas ir atsūtījis vēstuli, tas ir Valgundes pagasts, kura platība ir 21 000 hektāru, 50% no šīs platības ir meži. Gada sākumā akciju sabiedrība "Valsts meži" pārrēķināja mežu kadastrālo vērtību, kas radīja ļoti būtisku nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu, tādējādi pagastam neienāk 11 tūkstoši latu. Puse no šīs summas ir no valsts mežiem, otra — no Ķemeru nacionālā parka. Ko tad pagastam darīt gada beigās? Savā vēstulē pagasts ļoti vienkārši saka, ka nevarēs apmaksāt izdevumus par sociālās aprūpes centru "Zemgale", kur dzīvo pagasta vientuļie pensionāri, nevarēs apmaksāt savstarpējos norēķinus par izglītību citu pilsētu skolu valdēm un rajonu pašvaldībām, apmaksāt izdevumus par piecgadīgo, sešgadīgo apmācību, darba algām, jo vienkārši trūkst naudas. Un šādu pašvaldību Latvijā ir 300. Jā, avots administrācijas skola nav korekts, bet tur nevar vainot opozīciju, ka tika izvēlēts šis avots. Šim avotam piekrita pozīcija līdz vakardienas pulksten 12. Vakardien pulksten 12 Koalīcijas padome izdomāja, ka nē, avots nav korekts, un šo naudu, kas ir daudzreiz mazāka, trīsreiz mazāka, nekā pašvaldībām vajag, arī šo naudu neiedos. Dabīgi, paliek vēl viens priekšlikums, kas būs vēlāk, kur uz budžeta deficīta rēķina šo naudu ir paredzēts kompensēt, bet arī par to vakar pulksten 12 koalīcija ir vienojusies, ka šī nauda budžeta deficīta palielināšanai netiks piešķirta. Vienkārši, cienījamie kolēģi, gan no iepriekšējās, gan šīs valdības, nevar tautai solīt un nepildīt solījumus.
Sēdes vadītājs . Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka komisijā mums ir tikšanās ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas vēstnieku, tāpēc es ļoti lūdzu jūs nekavēties, bet tūlīt doties uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītājs . Pēterim Apinim.
P.Apinis (LC). Godātie kolēģi no Nacionālās bibliotēkas celtniecības likumprojekta izstrādāšanas apakškomisijas, mēs jūs visus gaidām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz apakškomisijas sēdi.
Sēdes vadītājs . Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu tagad tūlīt pat uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītājs . Pēterim Salkazanovam.
P.Salkazanovs ( LSDSP ). Cienījamie Valsts pārvaldes reformu apakškomisijas locekļi! Lūdzu uz apakškomisijas sēdi.
Sēdes vadītājs . Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Pēteris Salkazanovs, Jānis Bunkšs, Aija Poča, Arnis Razminovičs, Juris Sinka.
Sēdes vadītājs . Pārtraukums līdz pulksten 11.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .
Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt "Grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2000. gadam"". Turpinām debates par 109. priekšlikumu. Aija Poča.
A . Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Kaut arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis balsojums par 109. priekšlikumu bija pozitīvs un tāpēc arī šī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija ir, es lūgtu uzticēties šobrīd premjera teiktajam par to, ka nākamā gada budžeta projektā pašvaldībām Finansu izlīdzināšanas fondam valdības dotācijas veidā tiek piešķirti vairāk nekā 7 miljoni latu, jo, balstoties uz finansu pietiekamības aprēķinu, šai summai vajadzētu būt nedaudz lielākai par 2 miljoniem latu. Tātad īstenībā šis resurss tiešām tur ir, un varbūt šobrīd ir arī labi, ka mēs šos divus likumprojektus — gan grozījumus šī gada budžetā, gan arī nākamā gada budžeta projektu — skatām gandrīz vienlaicīgi, jo tad ir iespējams izvērtēt, vai tās problēmas, kuras mēs saskatām šā gada budžeta izpildes gaitā, būtu iespējams kaut kādā veidā kompensēt ar nākamā gada budžetu. Šobrīd ir skaidrs, ka tiešām atsevišķām pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze nepildās, bet vienlaicīgi mēs arī zinām, ka kopumā pašvaldībām labāk pildās ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Un jau šobrīd prognoze ir pārsniegta par 2%. Es tiešām saprotu, ka atsevišķās pašvaldībās, protams, varētu būt problēmas un arī kopumā budžetā ir iztrūkums, bet tad tiešām labāk to būtu kompensēt, redzot, kā noslēdzas šī gada bilance. Paldies!
Sēdes vadītājs . Vents Balodis.
V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Es savā balsojumā atbalstīšu 109. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, jo es gribētu jums pastāstīt mazlietiņ vēsturi. Vēsturi par to, kā ir radies šis avots — Valsts administrācijas skolai nauda 245 tūkstoši, ko ministra kungs vēlas ieguldīt gada beigās, vēl pēdējā pusotrā mēnesī, skolas remontā. Savā laikā pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas bija Pašvaldību lietu pārvalde, izveidojot īpašu pašvaldību reformu ministra amatu, kurā stājās Jānis Bunkšs, tā tika atdalīta no ministrijas, un, lai ministram būtu arī kādas finanses, ar ko viņš varētu strādāt ar pašvaldībām, mēs vienojāmies un parakstījām pat savstarpēju vienošanos, un budžeta izmaiņās naudu, kas bija paredzēta pašvaldībām teritoriālu plānu izstrādāšanai, kur šīs dotācijas piešķīra VARAM, mēs sadalījām un iedevām daļu Bunkša kungam, lai Bunkša kungs varētu piešķirt pirmām kārtām teritoriālai plānošanai dotācijas tām pašvaldībām, kuras veic apvienošanās projektus tām pašvaldībām, kuras apvienojās. Rinda, lai saņemtu šo naudu, ir ļoti gara. Šobrīd vēl gaida apmēram 150 pašvaldības, stāvot šajā rindā trīs gadus. Un tādēļ es domāju, kad būtu pareizāk, ja šo naudu, kuru nav saņēmušas pašvaldības, mēs vismaz atdotu tādā veidā, ka tā būtu dotācija pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļu kompensācijai, nevis gada pēdējā mēnesī pa 245 tūkstošiem būvēt Valsts administrācijas skolu. Paldies!
Sēdes vadītājs . Egils Baldzēns.
E.Baldzēns ( LSDSP ). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Gribētu uzsvērt sekojošo, ka šajā jautājumā, manuprāt, mēs esam vairāk vai mazāk iecerējuši iet pretim ar šo pašu minimālāko skaitu kompensācijai pašvaldībām par nekustamā īpašuma nodokļu neizpildi — 245 tūkstoši lati. Īstenā, patiesā summa, ko pašvaldības ir zaudējušas, ir 778 077 lati. Es gribētu uzsvērt to, ka par šo nodokļa prognozes noteikšanu katrā ziņā ir atbildīga Finansu ministrija, un attiecīgi par to, ka šī nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpilde ir radusies praktiski no pašvaldībām neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpēc es neredzu situāciju, kāpēc mēs to gribam kompensēt ar zaudējumiem praktiski pašvaldību budžetā. Mūsu viedoklis, ka šo mūsu ministriju un zināmā mērā arī Saeimas neizdarību dēļ nevajadzētu kompensēt pašvaldībām, bet tas būtu jādara no valsts budžeta.
Es gribētu uzsvērt vienu. Tātad ar mūsu lēmumiem savulaik ir notikusi kadastrālo vērtību pārvērtēšana mežiem, līdz ar to zaudēja ienākumus pašvaldības kaut kur apmēram 1,7 miljonus. Vasarā mēs arī izmainījām īpašuma nodokli ēkām un būvēm, tur mēs nedaudz ieguvām, bet tieši šī summa — 778 000 latu ir tā reālā zaudējuma summa, un ja mēs atļaujamies kompensēt tikai trīs reizes mazāku summu, mēs jau esam pašvaldībām nodarījuši ļoti nopietnu pārestību. Un, ja mēs vēl gribam šo minimumu, es teiktu, pat krīzes iztikas minimumu, kompensācijām par neieņemto nekustamā īpašumu nodokli, kas nav radies pašvaldību vainas dēļ, bet valsts varas dēļ, mēģinām atkal viņiem to atņemt, es domāju, ka tas ir ļoti nenopietni.
Es aicinātu katrā ziņā kolēģus ieklausīties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklī. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir lēmusi kompetenti un tāpēc vajadzētu arī attiecīgi atcerēties, ka pašvaldībām ir ļoti daudz reālu darbu, kas ir jāveic, vai tā būtu pirmsskolas obligātā izglītība, kurai mēs arī naudu neesam iedevuši, vai tas būtu bērnudārza pedagogu atalgojumiem vai sociālajai aprūpei, mēs mēģinām samazināt arī virkni līdzekļu, kas saistās ar transporta subsīdijām un tā tālāk, un tā tālāk. Man ir jautājums: cik ilgi mēs gribam dzīvot uz pašvaldību rēķina, cik ilgi valsts var savas problēmas risināt uz pašvaldību rēķina. Mans viedoklis, ka pašvaldības arī ir valsts. Kolēģi, neapzagsim valsti!
Sēdes vadītājs . Andris Bērziņš, Ministru prezidents. Otro reizi.
A.Bērziņš (Ministru prezidents). Godājamie klātesošie! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es vēlreiz gribu atkārtot, ka, protams, ka ir taisnība visā tajā, ko jūs teicāt par to, ka pašvaldībām ir jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa prognozes gadījumā, ja šī prognoze neizpildās. Ir taisnība! Bet tas ir jādara tad, kad ir beidzies finansu gads, kad ir redzams reāli, kā nauda ir ienākusi, un kad arī reāli var paskatīties pašvaldībās, cik lielu naudas apjomu pašvaldības ir atdevušas atlaidēs, tādējādi samazinot pašas savu budžetu. Tikai tad var runāt par konkrētu naudas apjomu, ar kuru kompensēt pašvaldību budžetu.
Es gribu teikt vēlreiz atkārtoti, ka nākamā gada budžetā ir paredzēta nauda tieši šai kompensācijai. Kas attiecas uz administrācijas skolu, es gribu teikt tā: neviens teritoriālās plānošanas jautājums, neviens cits pašvaldību attīstības jautājums nevirzīsies uz priekšu, ja mums nebūs gudru, sagatavotu, kvalificētu, apmācītu cilvēku. Un administrācijas skola tieši ir tā vieta, kur to dara. Un to tieši mēs vēlamies panākt, lai nodrošinātu valsts administratīvo kapacitāti.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo visam šīs problēmas risinājumam nauda ir paredzēta nākamā gada budžetā. Paldies!
Sēdes vadītājs . Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs ( LSDSP ). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju, ka šis priekšlikums paņemt naudu no šejienes nav korekts, bet valdošā koalīcija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā neredzēja citu avotu, bet ir piedāvāts cits avots — Budžeta deficīta palielināšana, un tas tiks balsots tālāk. Šajā avotā ir precīzi tā summa, kas nekustamā īpašuma nodoklī nepildās, tie 778 000 latu, tā ir tā starpība, kas pienākas pašvaldībām savu funkciju veikšanai, kas ir ielikta pašvaldību budžetos, jo pēc prognozes pašvaldības gada sākumā apstiprināja šo budžetu, gada beigās no pašvaldībām neatkarīgu iemeslu dēļ ir radies budžeta deficīts.
Valsts budžeta problēmas risina, kā mēs redzam, šajā gadā palielinot budžeta deficītu. Ir vesela rinda pozīciju, kas nāks tālāk balsojumos, tās ir gan augstskolas, tā ir gan Iekšlietu ministrija, gan robežsardze, gan citas lietas, tās ir mazas summas, bet ir arī lielas summas. Ir lielas summas noklausīšanās iekārtai — 819 tūkstošu latu, 2 miljoni vēstniecībai, kas palielina budžeta deficītu, valsts savas problēmas risina uz budžeta deficīta rēķina. Pašvaldībām ir grūti pateikt, uz kā rēķina tagad risināt tās problēmas, kuras es minēju — savstarpējie norēķini izglītībā, pansionātu iemītnieku savstarpējie norēķini, jo, vēlreiz atgādinu, šīs problēmas tās pašas sev neradīja. Šīs problēmas radīja prognoze, kas tika ielikta, un pilnīgi skaidrs, ka šodien šī prognoze ir neizpildījusies 300 pagastiem, bet nevis pilsētām, jo pilsētām nekustamā īpašuma nodoklis uz ēkām un būvēm tika palielināts, tādējādi pilsētu budžetos papildus ienāca nauda. Varbūt tieši tādēļ premjers, kas pārstāv Rīgas pilsētu, uzskata, ka 300 pašvaldībām, kas ir mazie pagastiņi, šī nauda nav vajadzīga tāpat kā jebkurai citai pašvaldībai, jo 300 mazās pašvaldības — tās ir mazas, sīkas valstī un nav tik svarīgas kā Rīga, Ventspils, Daugavpils, Jūrmala, Liepāja vai kāda cita lielā pilsēta, kurām šo problēmu šajā gadā nav.
Sēdes vadītājs . Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mēs tā diezgan īpatnēji esam apstājušies pie jautājuma, kas tomēr, liekas, vēl ir pagaidām neskaidrs. Tomēr kur tiks izlietota tik milzīga summa gada beigās? Ja ir runa par to, ka tas ir vajadzīgs kaut kādiem remontiem, tad man gribētos zināt, kas tie ir par remontiem, kas tās ir par pirtīm vai es nezinu kas, vai tā ir jauno darbinieku iesvētīšanas vieta paredzēta vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā ka man būtu ļoti patīkami šeit redzēt uznākam tribīnē atbildīgos darbiniekus, kas varētu tomēr izskaidrot, jo, cik es saprotu, valdība ļoti vēlas apkarot te dažus liekus remonta darbus un dažādas liekas greznuma priekšmetu iegādes un tā tālāk, un tā tālāk. . . Tā ka, pirms balsot par šo priekšlikumu, vajadzētu tomēr šādas lietas noskaidrot. Bez tam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo naudas pārbīdi, tā ka tomēr mēs esam uzticējuši šajā komisijā strādāt tiem cilvēkiem, kas būtiski iedziļinās šajos jautājumos. Un, ja jau ir šāds pozitīvs komisijas lēmums, tad acīmredzot arī ar to būtu jārēķinās. Tā ka diezgan īpatnēji: šoreiz ir tāds stāvoklis, ka Saeimas komisija piedāvā līdzekļu novirzīšanu uz efektīvāku pusi, bet taisni valdības pārstāvji šinī brīdī vēlas kaut kādā veidā saglabāt šīs ievērojamās summas. Tāpēc, būdams koalīcijas partneris, vēlētos zināt skaidrību, lai pēc tam atkal nebūtu jādzird kaut kādu 70 000 latu piršu jautājumi vai kaut kādi citi, tā ka lūdzu... (No zāles deputāts V.Balodis: "Ziemas dārzu!") Te izskanēja no zāles pilsoņa izteikums par ziemas dārziem. Redziet, tad, kad kādam vajadzēja veikli izvilkt šo jautājumu, tad te nezin kāpēc parādījās kaut kāda "Orleānas jaunava", kas uzkāpa uz stalažām te vienā istabā un kliedza kaut ko par ziemas dārzu. Šāda nosaukuma nav nevienos dokumentos un nekad arī nebūs. Tagad, kad tur ir darbi paveikti, kad ir ievietotas saldētavas, kad ir kompresori, kad ir šī vieta sakārtota, tad "Orleānas jaunava" ir pazudusi un vairāk nekādu interesi par šo dārzu neizrāda. Tā ka tam, kas nupat te iekliedzās par to ziemas dārzu, es viņu uzaicinu šeit, tribīnē, lai viņš parādās, un tad kopīgi aiziesim uz to vietu tūlīt pēc viņa uzstāšanās. Paldies!
Sēdes vadītājs . Jānis Krūmiņš — īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās.
J.Krūmiņš (īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās). Tātad jūs paši pieņēmāt Civildienesta likumu, un nākamgad šai administrācijas skolai apmācāmo skaits ir apmēram četras piecas reizes lielāks. Es šeit varu jebko nomierināt, ka diemžēl nebūs ne ziemas dārza, ne pirtis, bet šī nauda ir nepieciešama pamatu nostiprināšanai, kanalizācijas sataisīšanai un jaunas, lielas apmācību zāles izveidošanai, jo nākamgad, kad Latvija ir Eiropas prezidējošā valsts, mums būs divas starptautiskas konferences. Un vēlreiz aicinu netaupīt uz ierēdņiem, kurus mēs bieži vien gribam lamāt, bet, ja viņi būs izglītoti un strādās normālos apstākļos, tad visiem valstī klāsies daudz labāk. Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs . Egils Baldzēns — otro reizi.
E.Baldzēns ( LSDSP ). Godājamie kolēģi! Man katrā ziņā ir zināma neizpratne par piedāvātajām receptēm, ka varētu sagaidīt šā gada beigas, un tad mēs varētu paskatīties, kā šis nodoklis ir pildījies, un tad varbūt lemt par vēl kaut ko. Es gribētu uzsvērt, ka šī nodokļa summa ir nepieciešama jau tagad, un tas ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir nepieciešama pašvaldībām. Un nodoklis katru mēnesi zināmā daļā jātērē. Nevar būt tā arī mūsu valstī, ka mēs sagaidām gada beigas, tad mēs saskaitām savus ienākumus, un tad sākam domāt, kā mēs tos tērēsim par attiecīgiem nākamā gada budžeta mēnešiem. Šādas kārtības nav ne pašvaldībās, ne valsts pārvaldē. Tāpēc es uzskatu, ka ir ārkārtīgi nekorekti pašreiz ignorēt šo pašu minimālāko soli pretim pašvaldību interesēm, kas skar vairāk nekā 300 Latvijas pagastus. Katrā ziņā Saeimas deputātiem vajadzēs izšķirties par to, vai 300 Latvijas pagasti tiks apdalīti. Arī šajā summā pat koeficients mīnus 3 uz leju tiks iznīcināts, un vajadzēs iedot koeficientu nulli, lai sareizinātu šo nepieciešamo kompensāciju.
Godājamie kolēģi! Šādas kārtības nekur nav, ka sagaidīsim gada beigas un tad, lūk, rēķināsim to, ko šajā gadā vajadzēja. Tā ir absurda kārtība, un šādu kārtību es aicinātu Saeimas deputātiem neieviest. Ir jābūt mazliet nopietnākiem!
Sēdes vadītājs . Leons Bojārs.
L . Bojārs ( LSDSP ). Cienījamie kolēģi! Man, protams, nerada izbrīnu tas, ka grib izmantot nepilnos divos mēnešos 300 000 latu. Nu dosim mazāk. Bet kas tad notiks ar tiem konkursiem, remonta darbiem, kā tad būs ar konkursiem iepirkumam un citi konkursi, to taču nav. Un tagad tie tūkstoši mierīgi tiks nomesti un kaut kā izlietoti. Man arī rada izbrīnu, ka Aizsardzības ministrija 420 000 latu varēja atdot Valsts zemes dienestam. Kur ir Saeimas kāds lēmums, kur mēs to redzam? Kāpēc tā izrīkojās?
Tālāk. Valdība pati radīja problēmas. Valdība radīja, tas pats Valsts zemes dienests radīja būtiskas problēmas pašvaldībām, jo viņi aprēķināja kadastrālo vērtību ļoti augstu, pēc tam viņi attapās, viņi taču nenomaksāja tām pašvaldībām to zaudējumu, ko tās nesa.
Tagad, kas attiecas par pašvaldību īpašuma nodokli. Finansu ministrijas aprēķinu prognozes, kā tad mēs prognozējam? Tātad nav nekas darīts. Un tie vairāk nekā 300 Latvijas pagastu, kuri cieš. Kāpēc tad mums nav nekādu rūpju? Un arī jūs, godājamie deputāti, kolēģi, visi taču braucat uz pašvaldībām, satiekaties ar to vadītājiem. Un jūs redzat, kādas viņiem ir problēmas. Problēmas viņiem uzliktas vairāk, nekā vajag. Un vairāk, nekā viņi var izpildīt. Un finansējuma nekāda nav. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas bija apspriests un tas bija uzklausīts. Par pašvaldībām bija pieņemts lēmums, un tagad mēs gribam ar spēku pārveidot to visu citādi.
Kas attiecas par ierēdņu apmācību. Nākamajā gadā paskatīsimies, kas tad būs, un kā tiks apmācīti tie ierēdņi, par kuriem te tāda raudāšana ir.
Un vēl viens. Vienmēr tiek atrasts kaut kāds iegansts, it kā atkal kaut kas cieš. Bet patiesībā tas, kas cieš, tas nekad nav atrasts. Un cieš pašvaldības, vai tie ir pagasti, vai tās ir pilsētas. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu. Paldies!
Sēdes vadītājs . Andris Bērziņš — Ministru prezidents.
A.Bērziņš (Ministru prezidents). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es trešo reizi kāpu šai tribīnē par šo jautājumu, un es esmu patiesi priecīgs, ka šis jautājums ir radījis tik lielu interesi. Bet es gribētu teikt visiem tiem Saeimas deputātiem, kuri reāli nav bijuši ciešā saskarē ar pašvaldību budžeta vadību, ka pašvaldību budžets tiek atvērts 1. janvārī un slēgts 31. decembrī. Un situāciju par to, kā ir iekasēti tie vai citi nodokļi, redz tikai ap 5. janvāri. Tā ir vienīgā reize, kad precīzi to visu var pateikt. Līdzekļi, lai kompensētu pašvaldībām nepareizi noprognozēto iedzīvotāju ienākuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, nākamā gada budžetā ir paredzēti. Sagaidīsim gada beigas, tad noslēgsies finansiālais gads, un tad arī attiecīgi rīkosimies. Es aicinu vēlreiz neatbalstīt iesniegto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.
A . Poča . Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu balsojot!
Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 24, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča . Arī nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Un arī skar pašvaldību jautājumu. Šoreiz gan nedaudz citā griezumā. Un tas ir saistīts ar mērķdotācijām pašvaldībām vides projekta realizācijai. Budžeta likumprojektā, kuru mēs akceptējām pirmajā lasījumā, bija paredzēts samazināt dotāciju vides projekta realizācijai divām pašvaldībām — Jaunjelgavas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstībai un Pļaviņu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstībai — un novirzīt citam šo projektu grupas komponentes projektam — Ainažu ūdenssaimniecības attīstībai.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā faktiski šis priekšlikums tika skatīts kontekstā ar informāciju, ko mēs saņēmām no Pašvaldību savienības. Gan uzklausot pašas pašvaldības pārstāvjus, gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus, kas realizē šos projektus, pēc ilgām diskusijām radās šis 110. un 111. komisijas priekšlikums, kuri paredzēja faktiski saglabāt pašreizējo finansēšanas apjomu abām šīm pašvaldībām. Tātad komisija ierosināja atbalstīt līdzekļu atgriešanu Jaunjelgavai un Aizkraukles rajona Pļaviņu pašvaldībām.
Sēdes vadītājs . Deputāti... Atvainojiet, atklājam debates par 110. priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs ( LSDSP ). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šie priekšlikumi katrā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika atbalstīti, un arī frakcijā tie ir atbalstīti, jo situācija, kāpēc vispār šādi grozījumi radās, ir jāsaista ar to nesakārtotību, kāda valstī bija līdz šim — ar investīciju projektiem, un tie investīciju projekti, kas gāja līdz šim, tika finansēti pa tiešo uz pašvaldību. Pašvaldība šo naudu tērēja, atskaitījās. Pašlaik šie finansu resursi paliek valsts kasē, un tiek apmaksāti tie izdevumi, kas reāli pašvaldībai, realizējot tieši projektu izmaksas, arī ir radušies. Katrā gadījumā, ja apskatāmies atpakaļ, jo grozījums ir saistīts tieši ar to periodu, kad nebija šī sakārtotā sistēma, tad jāsaka, ka šodien šīs divas pašvaldības sodīt par to, kas bija valsts pašas nolaidības pēc izveidojies, tāda kārtība nebūtu lietderīgi. Un aicinu kolēģus atbalstīt šo un arī nākamo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 110. un 111. priekšlikumu. Par 110.? Lūdzu! Vladimirs Makarovs.
V.Makarovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamie kolēģi! Manuprāt, ir ārkārtīgi sarežģīti vadīt projektus, kur papildus valsts budžeta līdzekļiem, dāvinājumiem un Eiropas Savienības "Phare" līdzekļiem tiek realizēti kopējie projekti. Pirmkārt, mēs tiešām nespējam savlaicīgi nogarantēt, ka "Phare" līdzekļi ienāk tieši tajā gadā, kad ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi. Taču, runājot ļoti konkrēti par Jaunjelgavu, kopējās projekta izmaksas ir 637 tūkstoši 211 lati, no kuriem 531 tūkstotis latu ir "Phare" dāvinājums.
Tālāk. Somijas vides ministrijas dāvinājums — 57 tūkstoši latu, un šobrīdējais valsts budžeta ieguldījums — 52 tūkstoši latu. Līdz ar to kopā jau šim projektam ir atrasts finansējums 640 tūkstoši latu. Akceptējot šo papildu finansējumu 10 tūkstoši latu no valsts budžeta, tiek ieguldīts vairāk naudas, nekā ir pašā projektā nepieciešams, un jautājums ir ļoti vienkāršs — kad, kurā brīdī un kurš tādā gadījumā atbildēs par projekta pārmaksām? Es aicinātu šobrīd neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli un balsot pret to, jo pretējā gadījumā būs nepieciešams meklēt finansējumu Ainažu pilsētai, kurai ir nepietiekams finansējums. Tajā pašā laikā Valsts kontrole ļoti mierīgi konstatēs valsts līdzekļu pārtēriņu Jaunjelgavas projekta realizācijā. Līdzīga situācija ir arī par nākamo priekšlikumu, ko es arī aicinu neatbalstīt. Paldies!
Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.
A . Poča . Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot!
Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 14, atturas — 50. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 111. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 10, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča . Nākamais — 112. — deputāta Leiškalna priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Daugavpils rajona mērķdotācijās. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 29. Priekšlikums tiek atbalstīts.
A . Poča . Nākamais ir deputātes Kezikas priekšlikums. Līdzīgs arī par līdzekļu pārdali mērķdotācijās pašvaldībai. Pārdale ir mērķdotāciju ietvaros.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 114. priekšlikums nav balsojams pēc būtības, jo mēs jau izteicām savu attieksmi par 112. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.
A . Poča . 115. — deputātes Kezikas priekšlikums, atkal par iekšējo pārdali pašvaldību mērķdotācijās. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.
A . Poča . Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas bija saistīti ar līdzekļu pārdali programmu, apakšprogrammu ietvaros, ministrijās vai arī starp ministrijām. Šobrīd mēs esam nonākuši pie 4. tabulas, kas ir faktiski vissmagākā, jo tā ir saistīta ar priekšlikumiem par deficīta palielināšanu, jo nav norādīti līdzekļu avoti šo priekšlikumu nepieciešamā finansējuma segšanai.
Pirmais — 116. priekšlikums — ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — palielināt budžeta deficītu par 2 miljoniem latu, lai nodrošinātu Ārlietu ministrijai vēstniecības ēkas iegādi Vašingtonā. Šis priekšlikums ir pēc būtības alternatīvs 117. — deputātu Birkava, Krasta un Paegles priekšlikumam, kur šī summa bija paredzēta 2,9 miljoni. Mēs uzskatījām, ka šī summa, kas bija paredzēta ne tikai nekustamā īpašuma iegādei, bet arī remontiem un pārvākšanās izmaksām, šogad reāli nebūs apgūstama, un tāpēc uzskatījām par iespējamu šo summas apjomu samazināt par 900 tūkstošiem latu. Līdz ar to es lūdzu izteikt savu attieksmi pret 116. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu un tādējādi neskatīt vairs 117. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Vai ir iebildumi par 116. priekšlikumu? Iebildumu nav. Akceptēts.
A . Poča . Paldies! 118. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par budžeta deficīta palielināšanu, lai nodrošinātu nodokļu programmas valsts nodokļu administrēšanas un muitas politikas nodrošināšanai izpildi. Un konkrēti tas ir saistīts ar nepieciešamām papildu izmaksām jaunuzcelto muitas posteņu apsaimniekošanai. Lūdzu arī atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs . Iebildumu nav.
A . Poča . Līdzīgs pēc sava satura ir nākamais — ministra Bērziņa priekšlikums. Lai palielinātu šiem pašiem mērķiem nepieciešamo finansējumu robežapsardzei.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates par 119. priekšlikumu. Andris Bērziņš — Ministru prezidents. Deputāti piekrīt abildīgās komisijas viedoklim? Nē. Vispirms tomēr debates.
A . Poča . Es ļoti atvainojos. Es "pārlēcu" pāri 119. priekšlikumam.
Sēdes vadītājs . Mēs pašlaik apspriežam 119. priekšlikumu.
A . Poča . Jā, es nepareizi noreferēju. Es ļoti atvainojos.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.
A . Poča . Tātad 119. priekšlikums. Es vienkārši pastāstīšu. 118. priekšlikums attiecas uz deficīta palielināšanu, lai nodrošinātu muitas kontroles posteņu apsaimniekošanu, un to mēs atbalstījām.
Un 119. priekšlikums. Tā ir mana vaina. 119. prriekšlikums ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par deficīta palielināšanu, lai piešķirtu šos līdzekļus Iekšlietu ministrijai, un konkrēti — Drošības policijai. Un šī deficīta lielums ir 682 tūkstoši 572 lati. Un tas ir mobilo telefonu noklausīšanās iekārtu iegādei. Šis priekšlikums ir jāskatās kontekstā ar 125. priekšlikumu, kuru ir sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kas paredz šīs summas palielinājumu līdz 819 tūkstošiem, tādējādi nodrošinot samaksu par šīm iekārtām šinī gadā 60% apmērā no kopējām izmaksām. Ministra Bērziņa priekšlikums paredzēja šīs summas sadalīt pusi uz pusi — 50% šajā un 50% nākamajā gadā. Atšķiras šie priekšlikumi arī ar to, ka ministrs Bērziņš ierosināja šīs iekārtas iegādi uzticēt Iekšlietu ministrijas Drošības policijai. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ņemot vērā Saeimas Nacionālās drošības komisijas viedokli, novirzīja šo naudu Satversmes aizsardzības birojam. Līdz ar to šie priekšlikumi un izšķiršanās par tādu vai citu risinājumu ir jūsu ziņā. Komisija atbalstīja 125. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Kā pirmais pieteicies Andris Bērziņš — Ministru prezidents.
A.Bērziņš (Ministru prezidents). Godājamo Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Valdība no sākuma akceptēja 119. priekšlikumu, taču pēc tam šis jautājums tika izskatīts Saeimas Nacionālās drošības komisijā, un Saeimas Nacionālās drošības komisija aicināja akceptēt 125. priekšlikumu. Es aicinātu šo 119. priekšlikumu noraidīt un akceptēt 118. , mēs atsaucam un balsojam par 125. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Tātad 119. priekšlikums ir atsaukts. Paldies! Tālāk, lūdzu!
A . Poča . Jā, un tagad es ļoti atvainojos vēlreiz cienījamiem kolēģiem, šoreiz ir 120. priekšlikums, kas paredzēja deficīta palielināšanu, lai nodrošinātu robežapsardzes kontrolpunktu apsaimniekošanu. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 121. priekšlikumu mēs jau izskatījām un atbalstījām.
Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk, lūdzu!
A . Poča . 122. priekšlikums vairs nav izskatāms, jo tas jau ir atbalstīts 121. priekšlikumā.
Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk, lūdzu!
A . Poča . 123. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums: palielināt budžeta deficītu par 3 359 000 latu, lai novirzītu tos Zemkopības ministrijas valsts atbalsta programmai Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Arnis Kalniņš.
A . Kalniņš ( LSDSP ). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jāizsaka vēlreiz neizpratne par Lauksaimniecības likuma 16. panta prasību nepildīšanu. Nu diemžēl tur ir ieraksts, ka no valsts budžeta izdevumiem atbalstam jeb subsīdijām paredzēts ne mazāk kā 3%. Tātad, pirmkārt, jau bija pielaista kļūda pagājušā gada decembrī, kad apstiprināja budžetu šim gadam, un tur bija iebalsots šim atbalstam 17,6 miljoni jeb 2,3%, 3% vietā. Tātad iztrūkums bija 5,2 miljoni latu. Šāda pati neprecizitāte, liekas, bija arī valdības solījumā lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām šī gada vasarā, solot 2,4 miljonus, it kā lai labotu šo 3% normu, kura būtu sasniedzama. Bet arī šis nosauktais cipars nesastāda 3%, ko solīja valdība, parakstot protokolu ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām, kur valdību pārstāvēja Kalvīša kungs un Slaktera kungs.
Otrkārt, tātad šīsdienas norma, kā jau mēs zinām, budžeta grozījumos šeit paredzēts klāt 2,34 miljoni latu no valdības puses. Tas iztaisa 19,9 miljoni latu jeb 2,567% no valsts budžeta izdevumiem. Tātad nav 3% norma, netiek izpildīts šis Lauksaimniecības likums, iztrūkums ir 3,3 miljoni latu. Tāpēc mēs liekam šodien šo pienesumu klāt pozitīvai izlemšanai. Un es gribētu piebilst, ka, protams, deficīta palielināšana ir sāpīga, ļoti sāpīga lieta, bet mums jāiet uz šo likuma izpildi, mēs varam nepildīt varbūt solījumus vai kaut ko citādāk, bet šis likums būtu jāizpilda. Tātad, ja mēs pieliekam šos 3,3 miljonus klāt, tad deficīts palielinās par nepilnu 0,1%, nepilnu 0,1% pret iekšzemes kopproduktu.
Nu un visbeidzot es gribētu teikt, ka radīsim arī līdzīgākus konkurences apstākļus ar fermeriem, lauku saimniecībām Lietuvā un Igaunijā, jo šur tur valsts atbalsta līmenis ir tomēr augstāks, nerunāsim par Eiropas Savienības valstīm.
Treškārt, nav pamata arī domāt, ja mēs izpildām šo likuma normu un šo naudu saņem lauku saimniecības šogad vēl, ka to izlietos nelietderīgi. Tātad ir briestošie kredītprocentu maksājumi, ir gaidāmo pavasara darbu, teiksim, finansēšanas jautājums, un, ja arī "Sapard" nauda nākamā gadā būs, tad, kā jūs ziniet pēc metodoloģijas, vispirms projekts ir jārealizē par pašu plus aizņemtie līdzekļi, un tikai pēc tam varēs saņemt šo atbalstu projekta izlietoto līdzekļu kompensēšanai. Tāpēc vienalga, kādu bāzi mēs arī neizvēlētos šī atbalsta nonākšanai līdz lauku saimniecībām vai apsētās platības, vai tamlīdzīgi, lauku saimnieki, es ticu, saprātīgi izmantos šos finansiālos resursus.
Un visbeidzot — tīri tehniski. Es domāju, laiks pie valsts budžeta šo summu, kas veltīta lauksaimniecības atbalstam, veidot atsevišķu pielikumu veidā, kur mēs redzētu šīs summas vai šo 20 miljonu latu apmēram galvenās sadales proporcijas. Valsts budžetam ir dažādi pielikumi, dažāda nozīmīguma pielikumi, lietderīgs būs šis pielikums, lai būtu lielāka atklātība un šīs proporcijas tiktu vairāk izdiskutētas un nonāktu pie precīzākiem risinājumiem, nekā tas ir varbūt šobrīd. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs . Gundars Bērziņš — finansu ministrs.
G.Bērziņš (finansu ministrs). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī Sociāldemokrātu frakcija! Es gribētu kliedēt maldus, kas izskanēja no šīs tribīnes, ka šogad netiek nodrošināti 3% subsīdijas lauksaimniekiem. Grozījumi ir viena no būtiskākajām lietām, kas ir nobalsota pirmajā lasījumā, ir subsīdiju apjoma palielināšana, kā tas bija solīts, vienojoties ar lauksaimniekus pārstāvošām organizācijām. Tātad tiek nodrošināti šie 3%.
Otra lieta, kas lauksaimniekiem tiek būtiski palielināts ar šiem budžeta grozījumiem, par 1,7 miljoniem latu tiek palielināta šīgada apmaksājamās akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai summa, tātad šī problēma ir risināta. Vēl par tām lietām, kas ir izdevušās īstajā laikā valdībai. Jūs ziniet, ka situācija lauksaimniecībā ir pietiekami grūta, smaga, un bija vērojams sasprindzinājums lauksaimniecības organizāciju un valdības attiecībās par dažādiem lauksaimniecības jautājumiem. Tiekoties un izrunājot šogad ir izdevies atrisināt, manuprāt, vismaz visas sāpīgākās problēmas, kas bija vērojamas īstermiņā, tātad cukura intervence pirmo reizi valstī ir veikta, un šodien lasīju presē, ka cukurbiešu fabriku vadītāji izsakās atzinīgi arī par valdības apstiprināto pozīciju iestāšanās Eiropas Savienībā lauksaimniecības sadaļu. Ir notikusi diezgan unikāla parādība, kas ir izdevusies ļoti reti kurai valstij, valdībai ir izdevies saskaņot iestāšanās pozīciju Eiropas Savienībā lauksaimniecības sadaļā ar lauksaimniekus pārstāvošām organizācijām. Labība šogad ir iepirkta pietiekamos apjomos, zemnieki ir saņēmuši samaksu ļoti strauji, un tāpēc varētu teikt, ka šobrīd lauksaimniecībā šīs problēmas ir atrisinātas. Protams, kā vienmēr, pastāv daudzas lietas, kas ir vērstas uz nākotni, bet es aicinātu arī opozīciju novērtēt to, kas šobrīd ir noticis, un varbūt neizplatīt vismaz dezinformāciju par to, kas šeit šajā budžetā nav. Šīs problēmas ir atrisinātas. Protams, ir jaunas un citas problēmas, kas jārisina. Es aicinu atbalstīt valdības pozīciju, to, kas ir panākta kopīgi ar lauksaimnieku organizācijām, stingru realizāciju, un nemaldināt varbūt arī radioklausītājus un sabiedrību ar nepamatotiem apgalvojumiem.
Sēdes vadītājs . Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs ( LSDSP ). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā jāpiekrīt Bērziņa kungam, ka Latvijas zemnieki šajā gadā ir saņēmuši daudz vairāk, nekā viņiem bija plānots gada sākumā. Tā ir tiešām taisnība, tikai pateicoties kam? Pateicoties tam, ka Latvijā neparādījās "Sapard". Jo 4,4 miljoni, kas bija paredzēti "Sapard", bija iespējas šo naudu pārdalīt nevis tām programmām, kas paredzētas "Sapard", bet pārdalīt tām vajadzībām, kas ir paredzētas subsīdiju nolikumā, papildinot vēl ar dažām lietām no "Sapard". Un reāli šo naudu saņēma zemnieki, citādi viena daļa no šīs summas aizietu tīri nelauksaimnieciskām programmām, kas bija arī "Sapard" sastāvdaļa, un nākamā gada budžets noteikti atkal, cik es redzēju, par to liecinās, ka "Sapard" nauda iekšā ir subsīdiju naudas valsts atbalstā, ko paredz Lauksaimniecības likums, šī sadaļa ir iekšā, tādējādi nākamajā gadā atkal lauksaimniekiem nav paredzams, ka saņems šos 3%.
Šī diskusija par šiem 3% — ir izpildīts likums vai nav, tā jau ir sākusies sen. Un jāsaka, kā uz to skatās. Valdība vienmēr skatās no vienas puses, opozīcija vienmēr skatās no otras puses, jo likumā ir ierakstīts: 3% no kopējiem izdevumiem. Valdība paņem, kopējos izdevumos ieskaita tikai valsts dotācijas daļu, opozīcija ieskaita to daļu, kā paredz likums, kopējie izdevumi. Un kopējie izdevumi vienmēr ir daudz lielāki nekā tā daļa, kura paņem tikai dotāciju. Tādā gadījumā, ja valdība gribētu ieviest skaidrību šajā jautājumā, būtu izmainīts Lauksaimniecības likums un ievesta kārtība. Šodien likums nav mainīts, un likums ir jāpilda katram, jo tas arī ir Ministru kabinetā uzrakstīts uz sienas: viens likums visiem.
Sēdes vadītājs . Arnis Kalniņš — otro reizi.
A . Kalniņš ( LSDSP ). Man vispār ir priekšlikums: jebkurā jautājumā, lai būtu skaidrība un sakārtotība, nepieciešams, nu, Ministru kabinetam izdot kaut kādus noteikumus, pieņemsim, kā tad šos 3% aprēķina. Nu, jūs šodien, vairākums, noraidījāt iedzīvotāju nodokļu amnestijas likumu. Un Ministru kabinets, piemēram, ļoti korekti izdarīja, ka sakarā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli šī gada septembrī izdeva 331. noteikumus par 22. pantu. Tātad jautājumā par papildu deklarācijas iesniegšanas metodiku un formām un tā tālāk. Tāpēc arī šajā gadījumā, lai diskusijas būtu auglīgas un lai lieki nav jātērē laiks, un lai, ja tā varētu teikt, "ap stūri neapvestu" arī lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, tātad vajag Ministru kabineta kaut kādus noteikumus, kā tad tos 3% aprēķināt. Tādas iespējas Ministru kabinetam ir. Lūdzu darbojieties! Bet šobrīd jāizpilda šī norma, kamēr nav tādi noteikumi. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 35, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča . Nākamais — 124. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir radies kā alternatīva 53. un 105. priekšlikumam. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Paldies! Tālāk, lūdzu!
A . Poča . 125. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, tātad jau ir izskatīts, jeb faktiski sakarā ar to, ka 119. priekšlikums tika noņemts, tad ir palicis vairs tikai vienīgais šis, un es lūdzu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ.
A . Poča . Un kā pēdējais šajā sadaļā ir 126. — deputāta Salkazanova priekšlikums — palielināt budžeta deficītu dotācijai pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai par 778 000 latu. Komisija toreiz izteica savu attieksmi, izstrādājot jaunu priekšlikumu par stipri mazāku summu, tātad jūs atceraties, tie bija 245 000 latu. Tā kā šis priekšlikums atbalstu neguva, tad šobrīd, mūsuprāt, ņemot vērā, ka tur bija konkrēts līdzekļu avots pretī, šis nebūtu atbalstāms.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs ( LSDSP ). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jāpiekrīt Počas kundzei un premjera kungam, un īpašo uzdevumu ministram, ka iepriekšējais piedāvājums par 245 000, kur tika noņemta nauda Valsts administrācijas skolai, bija nekorekts. Un ļoti labi, ka visas puses to ir sapratušas. Bet, kā jau es teicu, ir otrs variants, kādā veidā šo problēmu risināt, jo nekustamā īpašuma nodokļa prognoze neizpildījās, kā jūs zināt, 300 pašvaldībās. Pašvaldības šo prognozi ielika savos budžetos, ar savu pagasta padomju vai domju lēmumiem apstiprināja, un gada beigās dažādu apsvērumu dēļ, pirmkārt, tādēļ, ka akciju sabiedrība "Valsts meži" pārrēķināja kadastrālo vērtību gada sākumā visām mežu audzēm un mežu platībām, radot ļoti būtisku samazinājumu, 1,7 miljoni latu samazinājumu šīm te pašvaldībām budžetā, kas nebija ielikts iepriekšējās valdības sastādītajā prognozē šim nodoklim, ir radusies šīm pašvaldībām ļoti smaga ekonomiskā situācija.
Pilnīgi neizprotams ir arguments par šīs ekonomiskās situācijas risināšanu nākamajā gadā, jo nekad vēl šāda pieeja nav bijusi nodokļu politikā. Ja nodoklis nepildās, tad to risina tajā gadā, kad šī prognoze nepildās, nevis nākamajā gadā. Un vēlreiz gribu atgādināt kolēģiem, ka sarunu protokols Pašvaldību savienībai ar finansu ministru liecina par to, ka šis jautājums tiks risināts šā gada budžeta grozījumos. Vasarā, kad Pašvaldību savienība brīdināja deputātus par to, ka šī situācija nepildīsies, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu atgriezties pie šī jautājuma grozījumos šī gada budžetā. Vienkārši šie solījumi ir jāpilda, un šie grozījumi ir jāizdara. Ja iepriekšējais piedāvājums nebija korekts, tad tagad ir daudz korektāks piedāvājums, salīdzinot ar iepriekšminētajiem un nobalsotajiem piedāvājumiem par noklausīšanās iekārtām, kas kaut kam ir vajadzīgas, tikai ne Latvijas iedzīvotājiem tiešā veidā caur pakalpojumiem, ko viņi saņem izglītībā, kultūrā, veselībā, sociālajā aizsardzībā, arī vēstniecības jautājums Berlīnē, Amerikas Savienotajās Valstīs tiešām ir svarīgs, bet tas tiek risināts uz budžeta deficīta rēķina. Kāpēc tad mēs negribam pagriezties ar seju pret pašvaldībām un atbalstīt šo priekšlikumu?
Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
Lūdzu zvanu, balsosim par 126. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 36, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča (LC) . Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas bija saistīti ar līdzekļu papildu piešķiršanu uz deficīta rēķina.
Tagad mēs pārejam pie nākamās tabulas — priekšlikumi par 14. pielikumu. Šeit ir ministra Bērziņa priekšlikums — precizēt jums piedāvāto ārvalstu finansēto projektu nosaukumu redakcijas. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . Nākamais ir priekšlikums par 6. tabulu. 128. priekšlikums, kuru iesniedz ministrs Greiškalns, palielinot mērķdotācijas pašvaldībām pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Lūdzu atbalstīt šo tabulu!
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.
A . Poča . Līdzīgs ir 129. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums par mērķdotāciju pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . 120. priekšlikums...
Sēdes vadītājs . 130. priekšlikums.
A . Poča . 130. priekšlikums 78. lapaspusē. Ministra Greiškalna priekšlikums par mērķdotāciju sadali pirmsskolas iestādēm. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . 9. tabula. Un šajā tabulā 77. lappusē ir divi priekšlikumi — 131. ir finansu ministra Bērziņa priekšlikums — izslēgt pozīciju "Valsts galvojums bezpeļņas organizācijai "Valsts informācijas tīkla aģentūra"", jo šobrīd mēs piešķīrām jau konkrētu naudas summu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . 132. ir deputātu Stirāna, Burvja un Birkava priekšlikums — izsniegt galvojumu akciju sabiedrībai ražošanas bāzes modernizācijai. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs . Atklājam debates par 132. priekšlikumu. Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (JP). Paldies Prezidijam, paldies, cienījamie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, es gribu pievērst uzmanību tam, ka pirmajā lasījumā un arī tagad ir atbalstīts priekšlikums — izsniegt garantijas absolūti jaunam uzņēmumam, kas sevi vēl nav pierādījis, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību — "Jaunpagasts Plus". Runājot par uzņēmumu, akciju sabiedrību "Krāsainie lējumi", šis uzņēmums ir jau ar lielu ražošanas pieredzi, un tas ir lielākais Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar krāsaino un metāllūžņu pārstrādi un eksportu. Latvijas tirgū šim uzņēmumam nav konkurences, un sakausējumu kvalitātes ziņā un arī kvalitātes ziņā tas atbilst Eiropas prasībām, jo šis uzņēmums 1999. gadā ir ieguvis "ISO 9000" sertifikātu. Šā uzņēmuma produkcijas pircēja ir "Folkswagen" Vācijā, "Folkswagen Meksiko", BMW, "Poirsche", "Ford" un daudzi citi vēl pasaulē pazīstami uzņēmumi.
Kā jau minēju, vismaz 95,6% no saražotās produkcijas tiek eksportēts. Šis pieprasījums pēc krāsainajiem lējumiem ir ļoti liels, bet pašreiz uzņēmums spēj gatavot tikai pusfabrikātus. Ja mēs nobalsosim par to, ka tiks piešķirtas garantijas saņemt aizņēmumus šim uzņēmumam, būs iespējas ieviest jaunu tehnoloģiju un uzņēmums varēs ražot jau gatavu produkciju.
Varu minēt tikai dažus skaitļus. Uzņēmuma apgrozījums divos gados ir pieaudzis no 8,5 līdz 17 miljoniem latu. Pašreiz uzņēmumā strādā 180 cilvēki, un, izmantojot jauno tehnoloģiju, palielināsies darba vietu skaits vēl par 120 cilvēkiem. Tādēļ es lūdzu atbalstīt arī šīs garantijas izsniegšanu uzņēmumam akciju sabiedrībai "Krāsainie lējumi", jo galu galā, ja uzņēmuma pieteikums neatbildīs visām nepieciešamajām prasībām, finansu ministram būs arī tiesības šādu garantiju neizsniegt. Paldies!
Sēdes vadītājs . Paldies! Pēteris Salkazanovs.
P. Salkazanovs (LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šāds priekšlikums katrā gadījumā parādījās ne tādēļ vien, ka vienai vai otrai kompānijai ir vajadzīgs valsts atbalsts un šādu kompāniju Latvijā ir ļoti daudz.
Problēmas būtība ir jāsaista ar to, ka iepriekšējos gados iepriekšējās valdības šādu valsts atbalstu piešķīra kompānijām, kurās iekšā bija valsts kapitāla daļa. Šī valdība pirmo reizi, nu varbūt ne pirmo reizi, ja paskatāmies atpakaļ, G—24 kredītus, un par tām valdībām runājam, bet pēdējo gadu laikā šī ir pirmā valdība, kas atkal atgriežas pie pieredzes, ka kredītus, ka galvojumus var dot arī tādām kompānijām, kur valsts kapitāla daļas nav. Mums katrā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā radās pārdomas, kādā veidā tad var izšķirot — Jurim dot, Jānim nedot, un uz ko tas pamatojas. Tādēļ griezāmies pie Finansu ministrijas ar lūgumu izskaidrot šī procesa juridisko būtību. Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniece Sudrabas kundze uzrakstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem atbildi, kurā ir teikts sekojošais: "Ne minētajā likumā, ne arī citos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi valsts galvojuma izsniegšanai privātām uzņēmējsabiedrībām. " Es ceru, cienījamie deputāti, ka jūs atbalstīsit šo priekšlikumu un noteikti arī nākamā gada budžetā parādīsies rinda jaunu priekšlikumu, kur privātuzņēmēju sabiedrības varēs saņemt valsts galvojumu.
Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča. Lūdzu zvanu! Balsosim par 132. — deputātu Stirāna, Burvja un Birkava priekšlikumu. Lūdzu rezultātu Par — 36, pret — 29, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča . Līdz ar to mēs esam izskatījuši priekšlikumus. Nākamais bija par 10. tabulu. To ierosināja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Bet tā kā faktiski šobrīd nav papildu dotācijas pašvaldībām par nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju, šis priekšlikums nav izskatāms pēc būtības.
Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk, lūdzu!
A . Poča . Un tagad, cienījamie deputāti, mēs atgriežamies pie likumprojekta teksta, un lūdzu papildus sameklējiet materiālu ar numuru 2362 d. Kā pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — atļaut precizēt kopssavilkumu skaitļus pēc visiem balsojumiem. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.
A . Poča . Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums, un mēs lūdzam atbalstīt to.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par otro un trešo priekšlikumu.
A . Poča . 4. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — komisija neatbalsta. Un tas arī šobrīd nav atbalstāms pēc būtības, jo nav šo resursu.
Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk, lūdzu!
A . Poča . 5. — deputāta Salkazanova priekšlikums — nav atbalstīts. Nav atbalstīts arī 6. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, jo nav šo resursu.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . Un arī 7. priekšlikums vairs nav balsojams pēc būtības.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.
A . Poča . 8. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 9. — Ministru kabineta priekšlikums, kas savā būtībā, vismaz tajā sadaļā, kāda ir galīgā Labklājības ministrijas speciālās aprūpes budžeta finansēšanas robeža, tajā daļā šie priekšlikumi sakrīt.
Sēdes vadītājs . Vai deputāts Pēteris Salkazanovs vēlas debatēt par 8. priekšlikumu? Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kāds ir iemesls, kāpēc es gribu runāt par šo 8. priekšlikumu un 8. pantu? Tas ir saistīts ar šā gada budžeta pieņemšanu. Pieņemot šā gada budžetu, Pašvaldību savienība ar valdību vienojās, ka valdība nodrošina ar šiem vārdiņiem "ne mazāk kā" ienākuma nodokļa garantijas pašvaldībām. Tajā brīdī, kad mēs apspriedām budžetu, ko valdība bija iesniegusi, budžeta projektu, nebija vārdiņu ... vai nebija šo garantiju Labklājības ministrijai veselības aprūpes budžetam. Tad es iesniedzu priekšlikumu un jūs visi nobalsojāt par vārdiņiem "ne mazāk kā" arī šeit. Labklājības ministrijas finansējums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa veselības aprūpei. Uz šodienu situācija ir sekojoša: ienākuma nodokļa izpilde ir 101%. Tie ir tie dati, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā iesniedza Finansu ministrija. Un grūti ir apstrīdēt šos datus, tikai situācija ir ļoti interesanta.
Masu medijos mēs skatāmies un lasām par to, ka medicīnai trūkst naudas. Ienākuma nodoklis pildās ar uzviju, bet medicīnai trūkst naudas. Kur tad tā vaina? Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija vairākas sēdes, kurās izskatīja un tika meklēts, kas tad ir vainīgs, ja veselības aprūpes speciālais budžets no valsts kases nesaņem šo 101%, bet saņem zem 100% katru mēnesi gandrīz. Kur šī nauda paliek? Pēc ļoti ilgiem meklējumiem pa dažādiem kantoriem izdevās atklāt, ka šī nauda guļ valsts kasē nesadalītā kontā. Likums mainījās šī gada sākumā, un valsts garantijām, tādām pašām kā pašvaldībām, bija jāparādās arī veselības aprūpē. Likuma izmaiņām jāseko ir arī Ministru kabineta noteikumu izmaiņām. Bet šīs izmaiņas pēc likuma pieņemšanas nesekoja. Tādējādi Ministru kabineta noteikumi par veselības aprūpes finansēšanas kārtību saglabāja iepriekšējo situāciju, un valsts kase neizdalīja šo naudu veselības aprūpei. Valsts kases un Rīgas, un Ventspils kontos... Principā Rīgas kontā atlikums sastāda 900 tūkstošus latu, ko katru mēnesi, precīzāk būtu teikt, oktobra mēnesī veselības aprūpes budžets nav saņēmis. Tieši šī iemesla dēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija noraidīja Ministru kabineta atkal kārtējo reizi piedāvāto risinājumu — izslēgt Labklājības ministrijas budžetam vārdiņus "ne mazāk kā". Bet šim noraidījumam pretī stāv divi priekšlikumi. Viens priekšlikums — atgriezt vārdiņus "ne mazāk kā", un otrs priekšlikums, ko iesniedza frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, izdarīt to, ko Ministru kabinets neizdarīja ar saviem noteikumiem: noteikt, kādā laikā šī garantētā summa ir jāsaņem veselības aprūpes speciālajam budžetam. Tādēļ lūdzu atbalstīt 8. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.
A . Poča (LC). Paldies! Es sapratu, ka neviens jau arī negrasījās iebilst pret Ministru kabineta labo gribu. Līdz ar to mēs nonākam pie 10. priekšlikuma.
Sēdes vadītājs . Par 8. priekšlikumu neviens neuzstāj uz balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 8. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 2, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu! Tālāk 9. priekšlikums.
A . Poča . Jā, mani mazliet samulsināja Pēteris Salkazanovs, jo faktiski par 8. priekšlikumu es jau biju lūgusi izteikt savu attieksmi. Neviens šeit neiebilda.
Sēdes vadītājs . Bija debates par 8. priekšlikumu, un pēc tam bija balsojums.
A . Poča . Jāsaka, ka es jau kā ziņotāja biju nonākusi līdz 9. priekšlikumam un līdz ar to es nedaudz samulsu un jutos maldināta. Tātad mēs šobrīd nonākam pie Ministru kabineta labās gribas, kur Ministru kabinets uzskata, ka nebūtu jāizdara grozījumi likuma 8. pantā un tiek saglabāta redakcija "ne mazāk kā".
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts šis priekšlikums.
A . Poča . 10. — finansu ministra priekšlikums, kas sakrīt ar Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu tos atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . Nākamais ir 12. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Un nākamais ir papildmateriāls, kā es jau jums nosaucu, dokuments nr. 2362d. Tas ir saistīts ar veselu rindu priekšlikumu, kurus ir sagatavojuši gan atsevišķi deputāti, gan arī Ministru kabinets, un ir saistīti ar tādu lietu kā veselības aprūpes iestāžu parādu dzēšana. Un konkrēti viena parāda — iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda dzēšana pēc stāvokļa uz 1999. gada 1. oktobri. Tātad šeit jums ir vairākas veselības aprūpes iestādes — Jelgavas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Talsu, Gulbenes, Skrundas slimnīca. Jāatzīst, ka šeit bija vēl arī citas... Cēsu slimnīca, un problēma faktiski, kāpēc arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šeit bija mazliet lielāka diskusija varbūt nekā par citiem priekšlikumiem, bija saistīta ar to, ka faktiski šāda darbība nebūt neveicina pašvaldību veselības aprūpes iestāžu vēlmi maksāt nodokļus. Bet, ņemot vērā sarežģīto situāciju veselības aprūpē, šobrīd komisija beigās tomēr izšķīrās atbalstīt visus šos priekšlikumus. Tātad priekšlikumiem, kurus ir iesnieguši deputāti, ir arī alternatīvi priekšlikumi. Pēc savas būtības tie ir identiski, un līdz ar to es nosaukšu tos priekšlikumu numurus, kuri būtu atbalstāmi. Saturiskā ziņā tie ir pilnīgi identiski. Tātad lūdzu atbalstīt 14. priekšlikumu — Ministru kabineta redakciju.
Sēdes vadītājs . Vispirms atklāsim debates par 13. priekšlikumu.
A . Poča . Jā, lūdzu.
Sēdes vadītājs . Vai Pēteris Apinis vēlas debatēt?
P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Mēs redzam dīvainu precedentu. Es uzreiz gribu pateikt, ka es esmu ļoti par to, lai šādus parādus mēs atlaistu. Bet es gribu teikt, ka mēs nedrīkstam skatīties ārpus vispārējā skata uz šiem jautājumiem. Mūsu republikā pašlaik ir vismaz 70 slimnīcas, kurām ir šāda veida parādi, un, ja mēs izdalām tikai dažas no tām, tad ir jautājums, kāpēc mēs neskatām arī pārējās?
Tātad, cienījamie kolēģi! Ja mēs šodien nolemjam atbalstīt 14. , 16. , 18. priekšlikumu, tad mēs uzņemamies atbildību arī atlaist parādus visām pārējām slimnīcām ar šāda veida parādiem. Un tā nu šoreiz ir Saeimas atbildība. Es aicinu jūs atbalstīt šos priekšlikumus un vienlaicīgi uzņemties arī pārējo atbildību, ka mēs izdarīsim tad arī visiem pārējiem. Dosim šādas iespējas arī tiem, kas šoreiz nebija tik aktīvi, nepaspēja pēdējās dienās atskriet un palūgt, lai atlaiž viņiem parādus Paldies! Es ceru, ka Saeima to atbalstīs pēc tam.
Sēdes vadītājs . Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirmkārt, man jāsaka, ka es tomēr uzskatu, ka Prezidija priekšsēdētājs vada sapulci ļoti korekti un Aiju samulsināja Kārtības ruļļa nezināšana.
Attiecībā par šo te priekšlikumu bloku, kas skar slimnīcas. Jāsaka, ka katrā gadījumā tas ir tiešām atspaids medicīnas iestādēm šajā grūtajā situācijā, kad netiek nodrošināts nepieciešamais finansējums šīm medicīnas iestādēm un tās ir nonākušas grūtā finansiālā stāvoklī. Bet tādā stāvoklī tās nonāca 1997. gadā, un pēc tās informācijas, kas bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, šie parādi ir, šie vecie parādi, un pēc Labklājības ministrijas vēstules, ko saņēma Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, jāsaka, ka vairāk šādu parādu nav.
Bet kāda tad situācija bija 1997. gadā ar medicīnas iestādēm? Kopējā slimnīcu parādu summa bija fantastiski liela. Kopumā vairāk nekā 30 slimnīcas bija milzīgos parādos, no šīm 30 slimnīcām līdz šodienai parādi ir saglabājušies kādām sešām. Tad vismaz tā mēs redzam šodien budžeta grozījumos. Rodas jautājums par šo grozījumu morālo pusi. Valdība un valdošā koalīcija piedāvā segt parādus tām sešām slimnīcām no 30, kuras nav samaksājušas šos nodokļus. Tādējādi ko mēs veicinām? Mēs veicinām to, ka nodokļi nav jāmaksā. Morālā puse šim procesam, kas tagad notiks ar valdošās koalīcijas ziņu: nemaksājiet nodokļus, par to jums viņus atlaidīs.
Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.
A . Poča (LC). Tātad lūdzu izteikt savu attieksmi, pozitīvo attieksmi pret 14. priekslikumu, jo 13. ir pēc būtības līdzīgs, tikai 14. priekšlikumam ir precizēta redakcija.
Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis par 13. un 14. priekšlikumu.
A . Poča . Tātad lūdzu neatbalstīt 15. , bet atbalstīt 16. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu par 15. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Spurdziņa un Razminoviča priekšlikumu. (No zāles deputāts O.Spurdziņš: "Noņemu!") Priekšlikumu drīkst noņemt pirms balsošanas. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 15, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.
A . Poča . Lūdzu atbalstīt 16. priekšlikumu!
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.
A . Poča . 17. priekšlikums komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs . Deputāti iesniedzēji noņem priekšlikumu.
A . Poča . Līdz ar to lūdzu atbalstīt 18. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto 18.a priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
A . Poča . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 18.b priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 18.c priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
A . Poča . Līdz ar to visi budžeta likumam iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu pieņemt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000. gadam"...
Sēdes vadītājs . Tabulā vēl ir 19. , 20. un 21. priekšlikums.
A . Poča . Es ļoti atvainojos! Jā, 19. priekšlikums nav balsojams, jo šobrīd netika piešķirta papildu šī dotācija nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai, mēs jau neizskatījām pielikuma apstiprināšanu, līdz ar to 19. un 20.priekšlikums nav balsojami pēc būtības.
Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk, lūdzu!
A . Poča . 21. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta redakcionālu sakārtošanu, tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.
A . Poča . Un līdz ar to tagad gan visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu izteikt savu attieksmi pret valsts budžeta grozījumiem otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000. gadam"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 12, atturas — 1. Likums ir pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (JP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2393 — "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"".
Priekšlikumi trešajam lasījumam nav ienākuši, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina pieņemt grozījumus likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" trešajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta redakcijai uz trešo lasījumu nekādi jauni priekšlikumi netika iesniegti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu un pieņemt to trešajā un galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (JP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2402, tas ir "Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"". Ir ienākuši uz trešo lasījumu divi priekšlikumi.
Viens priekšlikums tātad ir 5. lappusē no atbildīgās komisijas. Un atbildīgā komisija arī ierosina šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
J.Stalidzāne . Un otrs priekšlikums ir ienācis no Juridiskā biroja, un atbildīgā komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne . Nu un vairāk priekšlikumu nav ienākuši, un tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina pieņemt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Likumprojekta dokumenta nr. 2411. Trešajam lasījumam ir iesniegti sekojoši priekšlikumi, kuri attiecīgi tika izskatīti Juridiskās komisijas sēdē un rūpīgi izdiskutēti.
1. ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums — veidot šo 8. panta otro daļu par to, kādā valodā izsniedzamas vīzas, netika atbalstīts, jo, piedāvājot saņemt iesniegumus vīzu izsniegšanai tikai divās valodās, gan speciālisti, kuri reāli strādā ar šīm lietām, gan arī komisijā uzskatījām, ka par vīzām, kuras tiek apstrādātas un izsniegtas attiecīgajās sūtniecībās, kur, protams, ir daudz un dažādi svešvalodu speciālisti, tomēr mums vajadzētu pirmām kārtām skatīt atšķirībā no pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām, jo šeit ir nianses. Vīzas tiek izsniegtas sūtniecībās, pastāvīgās uzturēšanās termiņa atļaujas tiek izskatītas un iesniegtas iekšzemē. Un tāpēc Juridiskā komisija ne tikai noraidīja 1. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu — sašaurināt uz divām valodām, bet gāja vēl tālāk un norādīja, ka dokumentus vīzas saņemšanai var iesniegt arī ne tikai šajās piecās valodās — angļu, krievu, franču, vācu valodā, bet arī tajā valodā, kur atrodas Latvijas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība. Mēs uzskatījām, ka pieņemt dokumentu tikai latviešu vai angļu valodā ir tomēr pārāk maz, it sevišķi ņemot vērā, ka procentuāli apmēram 90% dokumentu un iesniegumu par vīzām tiek iesniegti krievu valodā. Tāpēc mēs neesam atbalstījuši 1. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu par dokumentu un vīzu saņemšanu, ka dokumentus var iesniegt tikai latviešu un angļu valodā.
Sēdes vadītājs . Paldies! Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Latvijas valstī ir vēstniecības vairākos desmitos valstu. Ja pieņemtu Juridiskās komisijas priekšlikumu, situācija būs sekojoša.
Persona, kas griežas, piemēram, Latvijas vēstniecībā Ķīnā, Pekinā, būtu tiesīga iesniegt visus dokumentus vīzas saņemšanai šādās valodās: ķīniešu valodā, kuru, neapšaubāmi, ir jāprot kādam no mūsu Latvijas vēstniecības darbiniekiem Ķīnā. Bet arī būtu tiesības iesniegt sekojošās valodās: franču, vācu, latviešu, kuru, neapšaubāmi, arī prot mūsu vēstniecības darbinieki Ķīnā, un arī krievu valodā. Tātad ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs, Latvijas valsts, ar šo likumu nākam ļoti pretim tām personām, kuras griežas mūsu pārstāvniecībās ārzemēs. Šāda prakse un šāda pretimnākšana, godātie kolēģi, nav gandrīz nevienas valsts pārstāvniecībās ārzemēs. Un diez vai praktiski mēs spēsim nodrošināt šīs normas īstenošanu. Nelocīsimies, kolēģi, pārāk zemu šajā latviešu valodas jautājumā. Paldies!
Sēdes vadītājs . Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Es varētu piekrist deputātam Lagzdiņam, ja viņš būtu piedalījies diskusijā, kas bija Juridiskajā komisijā. Tad mēs runājam nevis par uzturēšanās atļaujām, bet gan par vīzām. Un ļoti daudzas valstis pasaulē, vismaz tās, kuras domā par savu ekonomisko attīstību, domā arī par tādu virzienu, svarīgu virzienu, kā tūrisma attīstība. Daudzi saka tā, ka mums ir bezvīzu režīms ar ļoti daudzām valstīm, tāpēc šī norma nav tik principiāla un nozīmīga. Šī norma ir principiāli nozīmīga tāpēc, ka tās valstis, ar kurām mums ir bezvīzu režīms un varētu būt nākotnē, nav tik daudz, salīdzinot ar visu pasauli kopumā.
Ja mēs runājam par tūrismu, tad es domāju, ka Tautas partijas frakcija, vismaz komisijas sēdē izdevās pārliecināt jūsu pārstāvi, ļoti labi zina, cik liels ieņēmums konkrētās valsts ekonomikā ir tieši no tūrisma, un ļoti daudzas valstis pasaulē zeļ un plaukst tieši uz šīs nozares rēķina. Ja mēs gribam, lai mūsu kaimiņu valstis ir tās, kurās ārzemju tūristi atstāj savu naudu, mēs to varam darīt, Lagzdiņa kungs, un dzīvosim kā mucā un ļausim sevi barot caur spundi.
Ja runā par termiņuzturēšanās atļaujām, tad varētu jums daļēji arī piekrist. Ja runā par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tad tieši Juridiskā komisija grozīja to un pastāvīgā uzturēšanās ir iespējama, tikai aizpildot latviešu valodā.
Sēdes vadītājs . Paldies! Pirms turpinām debates, ir jālemj par desmit deputātu ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Turpinām debates. Jānis Lagzdiņš — otro reizi.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Iesniedzot šo priekšlikumu, Tautas partija nevadījās no emocijām vai no vēlmes kaut kādā veidā bremzēt tūrisma un biznesa attīstību. Tieši otrādi. Mēs ievācām precīzu informāciju par to, kāda ir tūristu plūsma, kāda ir uzņēmēju plūsma no dažādām valstīm uz mūsu valsti, cik lielā mērā atsevišķu valstu tūristi un uzņēmēji ir saņēmuši šīs vīzas. Un tā bilde, godātie kolēģi, ir tāda, ka faktiski šis priekšlikums, kurā ir... Man nav pretenzijas pret krievu valodu, tā ir jāzina katrā ziņā daļai mūsu valsts iedzīvotāju, bet tā patiesā situācija ir tāda, Rasnača kungs, ka faktiski šis priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir, nu, tā teikt, akcentēts uz viena virziena, teiksim, tūristiem un uzņēmējiem, proti, lai tās personas, kuras neprot angļu valodu un, neapšaubāmi, neprot latviešu valodu, bet lielā savā vairumā prot krievu valodu, un tās var būt tiesīgas visās mūsu valsts pārstāvniecībās tātad saņemt šos dokumentus un iesniegt dokumentus krievu valodā. Tāda ir patiesā šī Juridiskās komisijas priekšlikuma būtība.
Sēdes vadītājs . Dzintars Rasnačs — otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Es ļoti labi saprotu jūsu rūpes par krievu valodu, taču pasaulē situācija valodu ziņā ir pilnīgi citāda. Un, ja jūs interesē konkrēti procentuāli, cik valstīs pārsvarā ir franciski runājošie, vai cik valstīs pasaulē ir spāniski runājošie, tad jūs ieraudzīsit lielisku kopainu, kāda vieta te ir angļu valodai un kāda vieta te ir citām valodām. Es aicinu jūs rūpīgi izpētīt šos materiālus par franču valodu un par spāņu valodu!
Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Nu diemžēl nav tā, kā šeit mans draugs un kolēģis Lagzdiņa kungs mēģina jums iestāstīt, jo tad jau iznāk tā, ka pēc viņa teiktā varētu arī ķīniski rakstīt, bet diemžēl pēc Tautas partijas frakcijas priekšlikuma ķīniski nevarēs rakstīt, ja mēs pieņemsim šādu te 8. panta redakciju. Ja būtu, teiksim, šis jautājums otrajā lasījumā, tad mēs vēl uz trešo lasījumu varētu koriģēt, apvienojot, ja, teiksim, būtu vēlme, tā papildinot ar šo Juridiskās komisijas piezīmi — tās valsts valodā, kurā atrodas pārstāvniecība. Nu, es domāju, ka ar ķīniešiem jokot nevar, tāpat kā ar citām lielām kaimiņvalstīm, un nebūt nevajadzētu apvainot šeit Juridisko komisiju, ka tā šeit kaut kā lobē vienu vai citu lielu, pie ANO oficiālajām valodām piederošu valsts valodu. Tomēr tā ir normāla prakse, un es domāju, ka visām tām frakcijām, partijām un spēkiem, kuri atbalsta mazo biznesu, vidējo biznesu, tūrismu, es domāju, "Latvijas ceļš" pieder pie tām, un arī komisijā tomēr mēs esam lēmuši tā, un tāpēc mēs arī noraidījām šo priekšlikumu. Varu izteikt tikai komisijas viedokli, ka mēs neatbalstījām šo priekšlikumu, un tomēr līdz ar to aicinu to neatbalstīt un vairāk vadīties no trešā — Juridiskās komisijas priekšlikuma. Paldies! (Starpsauciens: "Jābalso!")
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 35, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!
L.Muciņš . Komisija noraidīja arī 2. — deputātu Birznieces, Geiges un Vidiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputātu Birznieces, Geiges un Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 26, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.
L.Muciņš . Līdz ar to aicinu atbalstīt 3. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst... Pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 20, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.
L.Muciņš . 4. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kas ir analogs pirmajam attiecībā uz 30. panta 2. daļu, aiz iepriekšminētajiem iemesliem arī tika noraidīts, jo, aptaujājot un noskaidrojot arī reālās iespējas, kas bija šai institūcijai, kas izsniedz šīs termiņuzturēšanās atļaujas, nekādu iebildumu pret visām valodām, izņemot nelielu piezīmi pret franču valodu, nebija, jo kopumā tātad šeit ir nosauktas piecas valodas, kuras būtu vēlams pieļaut un izmantot termiņuzturēšanās atļauju dokumentu iesniegšanai un iesniegumu rakstīšanai. Aicinu neatbalstīt 4. priekšlikumu!
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti, šeit situācija ir savādāka. Tātad dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz personas, kuras reāli atrodas Latvijas valstī, un šeit situācija ir tāda, ka šos dokumentus nevis iesniedz mūsu pārstāvniecībās ārzemēs, bet gan Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes struktūrvienībās, kas atrodas Latvijas valstī. Tātad termiņuzturēšanās atļaujas saņem uz diviem periodiem. Persona, kas sākotnēji to vēlas saņemt, saņem līdz gadam, un pēc tam uz četriem gadiem. Tātad iedomājieties personu, kas ir nodzīvojusi gadu Latvijā, nespēj iesniegt dokumentus vienā no Tautas partijas piedāvātajām valodām, proti, mūsu valsts valodā, latviešu valodā, vai arī angļu valodā, kas ir vispārpieņemta starptautiska un starpvalstu sazināšanās valoda. Tad jautājums ir tāds: vai mēs varam nākt šādām personām pretī un atļaut iesniegt Juridiskās komisijas piedāvātās šajās piecās valodās. Es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.
L.Muciņš . (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī šeit šie argumenti — varbūt, protams, situācija atšķiras no situācijas, kura ir attiecīgās sūtniecībās, kur tiek iesniegti dokumenti, lai saņemtu vīzas. Situācija atšķiras šeit, iekšzemē. Taču es domāju, ka šādi nevajadzīgi ierobežojumi, pie tam es pilnīgi saprotu un atbalstu to viedokli, ko izteica komisijā attiecīgās atbildīgās institūcijas pārstāvji, kuri teica, ka viņi šajās valodās var operēt, nav pamata mums neticēt, jo šāda situācija mūs noved pie tā, ka tiešām, kā Lagzdiņa kungs saka, daudzi nezina šeit šo valodu. Nu man arī jāpievienojas uzskatam, ka ļoti žēl, ka nezina. Bet vai šis būtu tas gadījums, ka, teiksim, viņi to uzzinās vai iemācīsies? Tikpat labi mēs varam to attiecināt ne tikai uz krievu, bet arī uz angļu, franču un uz vācu valodu lietojošām personām. Bet es domāju, ka šeit ir cita problēma. Šeit ir nedaudz cita problēma: tāpēc, ka jāraksta šis iesniegums, viņi pēkšņi neiemācīsies ne latviešu valodu, ne to angļu valodu, tas spiež šos iesniegumus iesniegt latviešu vai angļu valodā, izmantojot attiecīgus kādus tulku pakalpojumus vai personas, kas māk šo valodu. Tātad vai nu parādīsies personas, kuras, tā sacīt, nopelnīs. Pret to mums parasti ir lieli iebildumi, ka kāds kaut ko nopelna. Vai nu zvērināti šeit tulki nopelnīs, vai nu kādi biroji, kuri rakstīs šos iesniegumus, saņems milzīgus, nepamatotus, ienākumus, šādas te valsts visai nepamatotas rīcības gadījumā apkraujot ar šādām te milzīgām problēmām. Bet galvenokārt šis iesniegums — atcerēsimies, ka šī institūcija, kas izskata dokumentu termiņa uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir Iekšlietu ministrijas pakļautības institūcija. Šī institūcija saņems dokumentus, ko šīs personas būs tikai parakstījušas, nevis aizpildījušas. Padomāsim un atcerēsimies, teiksim, kādām vajadzībām un kur tiek, tā sacīt, attiecīgi vākti un uzkrāti dokumenti, ko vēlams ir aizpildīt personām personīgi ar savu rokrakstu. Ar savu rokrakstu! Ticiet man, Lagzdiņa kungs, es esmu ilgus gadus nostrādājis arī Iekšlietu ministrijā, arī šeit ir svarīgs moments, lai persona šo iesniegumu aizpildītu personiski. Es šeit nekomentēšu šo viedokli, protams, bet, nu, es domāju, ka tas arī ir viens no argumentiem, kāpēc ir, nevis lai drukātu ar rakstāmmašīnām, bet lai šos dokumentus aizpildītu personiski. Tā kā tas arī varētu būt viens no momentiem. Es aicinu neatbalstīt 4. priekšlikumu!
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 29, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.
L.Muciņš. 5. — deputātu Birznieces, Geiges un Vidiņa priekšlikums ir analogs 3. priekšlikumam. Arī komisija neatbalstīja, atstājot otrā lasījuma tekstu. Aicinu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 3, atturas — 3. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Valdis Lauskis.
V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam ir sagatavojusi dokumentu nr. 2394 un piedāvā jums to izskatīt. Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi. Un 1. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kurš attiecas uz 6. pantu un kuru finansu ministrs uzskata, ka Ministru kabinetam, nosakot valsts pilnvarnieku skaitu uzņēmējsabiedrībā, obligāti nav jāņem arī šo kapitāla daļu, valsts kapitāla daļu īpatsvaru šai uzņēmējsabiedrībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskata, ka šis priekšlikums ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.
V.Lauskis . 2. priekšlikums ir tāds, kuru iesniedza deputāts Bartaševiča kungs, un attiecas uz 7. pantu. Priekšlikums ir sekojošs, ka pilnvarnieki, kuri ir ieceļami, šis process ir izdarāms tikai konkursa kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu daļēji atbalsta un iestrādā savā komisijas 3. priekšlikumā, kur vienkārši formulē, ka pilnvarniekus ieceļ konkursa kārtībā.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3. priekšlikumu.
V.Lauskis . Tāpat deputāts Bartaševičs ir iesniedzis savu 4. priekšlikumu, kurš attiecas uz 8. pantu. Viņš piedāvā esošos trīspadsmit punktus papildināt vēl ar nākamo. Komisija neatbalsta, uzskatot, ka pēc būtības īpaši nekas nemainīsies.
Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.
V.Lauskis . Tāpat komisija neatbalstīja arī 8. panta papildinājumu ar 14. punktu, jo uzskata, ka eksistējošo jautājumu pēc būtības atrisina.
Sēdes vadītājs . Iebildumu nav.
V.Lauskis . Līdz ar to priekšlikumi, kuri tika iesniegti, visi ir izskatīti otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Lauskis . Priekšlikumus trešajam lasījumam mēs piedāvājam iesniegt līdz 12. novembrim.
Sēdes vadītājs . 12. novembris. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Paldies! Dāmas un kungi! Strādājam ar likumprojektu vai ar darba dokumentu, kura numurs ir 2395. Likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā", kas nāca tā sauktajā regulatoru paketē.
1. priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis, turpmāk tekstā sekretārs Pūķis. Un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns . 2. priekšlikums. Tas ir, visu laiku paralēli mēs strādājam ar 1. pantu. 2. priekšlikums tāpat ir no sekretāra Pūķa. Papildinājums 1. pantā. Komisija atbalsta Pūķa kunga iniciatīvu un redakcionāli to precizē.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns . Pie 23. panta mēs pārejam. Tas ir 5. lappusē 3. priekšlikums, kuru izstrādā atbildīgā komisija, un es esmu aicināts jūs atbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns . Sekretārs Pūķis iesniedzis priekšlikumu ar numuru 4. Tas ir pie 29. panta. Pirms 29. panta viņš liek priekšā likumprojektā izveidot jaunu pantu — likumprojektā otro. Komisija to izsaka kā likuma 29. pantu. Aicinu jūs atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns . Likumprojekta 3. pantu, kas ir kā 30. pants, aicina izslēgt. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija sekretāru Pūķi atbalsta.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
K.Leiškalns . 6. priekšlikums ir pie likumprojekta 4. panta jebšu likuma 31. panta pirmās daļas. Iesniedzis sekretārs Pūķis. Komisija Pūķa kunga iniciatīvu atbalsta.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
K.Leiškalns . 7. priekšlikums pie 31. panta likumā. Papildinājumu iesaka sekretārs Pūķis. Komisija viņu atbalsta.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns . 8. priekšlikums no Pūķa kunga ir jau pie 34. panta. Komisija aicina Pūķa kunga iniciatīvu atbalstīt.
Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.
K.Leiškalns . Tāpat pie 34. panta ir sekretāra Pūķa priekšlikums par izslēgumu devītajā daļā. Aicinu jūs atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts
K.Leiškalns . 10. priekšlikums, iesniedzis tāpat sekretārs Pūķis, par likuma spēkā stāšanos. Pārejas noteikumos komisija aicina Satiksmes ministrijas iniciatīvu atbalstīt.
Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīta šī iniciatīva.
K.Leiškalns . Paldies! Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Un aicinu jūs piecu dienu laikā, kā saka... (Starpsauciens: "Pagaidi! Pagaidi!")
Sēdes vadītājs . Vispirms nobalsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 10. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
K.Leiškalns . Atvainojos par savu steidzību un aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 7. novembrim šajā gadā!
Sēdes vadītājs . 7. novembris Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Lūgums izskatīt dokumentu nr. 2396. Šeit ir viena problēma, par kuru zināmā veidā mūsu komisija lūgtu izšķirties šeit, Saeimā. Būtība ir tāda, ka saistībā ar lietu, tādu terminu kā "arests", manuprāt, un arī komisija uzskata, ka zināmā veidā nav skaidrības šinī valstī, ko ar to lietu darīt. Mētā kā karstu kartupeli no vienas rokas uz otru roku, un problēma netiek risināta. Protams, šeit ir piedāvāts risinājums, ko Ministru kabinets ir piedāvājis. Tas galarezultātā problēmu tikai zināmā veidā neatrisina, bet kaut kādā veidā tas it kā normalizētu šo lietu. Bet mūsu viedoklis ir tāds, ka vajadzētu tomēr pie šīs problēmas Ministru kabinetam atgriezties un konceptuāli tomēr pieņemt lēmumu. Protams, mēs arī komisijā varētu debatēt tālāk, ja gadījumā Saeima lems citādāk. Uz kā bāzējas izskatīšana? Mēs izskatījām Juridiskās komisijas atzinumu, un tur arī viennozīmīgi ir pateikts, ka atbalstīt, bet ļoti nopietni vēlreiz atgriezties un aicināt Finansu ministrijas, Tieslietu ministrijas, teiksim, šos speciālistus un šo lietu vēl vienu reizi nopietni izskatīt. Vēl mēs saņēmām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinumu, kas šinī gadījumā neatbalsta šos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus, un šeit ir minēti arī argumenti, ka šeit ir jādiskutē par to, ka šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvalde ir pie Tieslietu ministrijas, tātad vajadzētu arī šeit, nevis pie Iekšlietu ministrijas. Otra lieta ir, ka nepieciešami līdzekļi budžetā, lai vispār šo lietu sakārtotu, aresta mājas, teiksim, izbūvētu vai telpas. Un otra lieta ir arī personāls un tā apmaksa kā tāda. Tātad mūsu komisija neatbalstīja pirmajam lasījumam Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus, grozījumus.
Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šeit jau Kuduma kungs vērsa uzmanību, ka nav īsti skaidrības par šo jautājumu. Es gribētu runāt Iekšlietu ministrijas vārdā un teikt sekojošo. Ja mēs šodien neatbalstīsim šo likumprojektu, tad mēs panāksim tikai vienu lietu. Tad mēs arestu kā ļoti nepieciešamu soda veidu faktiski degradēsim, jo reāli piemērot to uz šo brīdi nebūs iespējams. Es gribētu teikt tā, ka valdības priekšlikumā ir piedāvāts variants, kā to risināt, neatteikties no šī soda veida piemērošanas un piemērot šo soda veidu no 2001. gada 1. septembra 40. , 41. pantam. Tātad tie ir panti, kuri ir ar arestu jāaizstāj, ja netiek pildīti šie spriedumi — piespiedu darbs un naudas sods, un ir arī piedāvāts risinājums, kādā veidā mēs varam šo soda veidu, šo izpildi veikt.
Vēl ir pilnīgi skaidrs, ka īsā laikā mēs nevaram uzbūvēt četrus reģionālos aresta namus, kas prasa no valsts milzīgus līdzekļus. Tāpēc šeit ir arī ieteikts šo soda izciešanu veikt pašreizējās soda izciešanas vietās, kas ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Mans priekšlikums būtu — lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs . Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija arī izskatīja kā otrā komisija šo likumprojektu, un ne velti mēs, atbalstot gan konceptuāli pirmajā lasījumā šo pieeju, tomēr izteicām lielas šaubas un uzskatām, ka šis jautājums pirms otrā lasījuma iekšlietu, tieslietu un finansu speciālistiem vēl ir rūpīgi debatējams un pārrunājams, jo ir divas problēmas. No vienas puses, protams, tā ir finansu problēma, jo reāli šie attiecīgie aresti nav. Bet ja mēs ejam šo ceļu, ka mēs piedāvājam šos cilvēkus turēt brīvības atņemšanas vietās, tad mēs faktiski ne ar ko neatšķiram brīvības atņemšanas sodu brīvības atņemšanas vietā no aresta, kas bija iecerēts kā alternatīvs sods, kas bija iecerēts kā Kriminālkodeksa humanizācijas metode, kad mēs noņemam akcentu, jūs ziniet, kāds mums ir gan neizskatīto lietu skaits par arestētām personām, gan ar brīvības atņemšanas sodu, notiesāto personu skaits pret 100 tūkstošiem iedzīvotāju — mēs esam vienā no pēdējām vietām Eiropā. Līdz ar to tika piedāvāts mazināt brīvības atņemšanas soda nozīmi un piedāvāt dažādus alternatīvus sodus — naudas sodus, sabiedriskos darbus un citus, no kuriem, protams, vissmagākais būtu arests, un, protams, tas jau tuvu ir brīvības atņemšanas sodam. Bet tomēr šim režīmam ir jābūt savādākam un vietai ir jābūt savādākai, un šai lietai ir jābūt šķirtai. Tāpēc iet šobrīd šādu metodi — tas, protams, tas nav labākais ceļš.
Otra lieta, ka mēs ar šādiem grozījumiem faktiski sagraujam visu jaunā Krimināllikuma koncepciju. Mēs faktiski ar šādām dažādām pārejas likuma normām to demontējam pēc būtības. Es domāju, ka šeit, pirms otrā lasījuma, par cik laika ir pietiekami, tur ir runa par kaut kādiem nākamiem gadiem, es domāju, par šo jautājumu vēlreiz vajag izveidot kopīgu darba grupu varbūt abām komisijām un pēc tam tikai sniegt kādu savādāku vai precizētu pieeju šai problēmai, jo šogad, nosakot kaut kādu īsu termiņu arī priekšlikumiem, es domāju, mēs neatrisinām šo problēmu. Paldies!
Sēdes vadītājs . Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 6. Saeimā tika pieņemts jauns Krimināllikums, un šeit es pilnīgi varētu piekrist iepriekšējam debatētājam Muciņa kungam par to, ka šis Krimināllikums ir daļēji kļuvis humānāks un parādījās jauns soda veids kā arests. Laika periods, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamo finansu piešķiršanu Cietumu departamentam, jaunu aresta telpu celtniecībai, bija pietiekami liels — vairāk nekā gads. 1999. gadā, kad Krimināllikums stājās spēkā 1999. gada 1. aprīlī steidzīgi tika grozīti pārejas noteikumi, kā rezultātā arests nevarēja tikt piemērots. Pēc tam vēl bija vieni grozījumi, kur vēl pagarināja šo te termiņu. Jautājuma būtība ir tāda: vai ar šiem te grozījumiem mēs turpināsim graut jauno Krimināllikumu kā tādu, vai beidzot mēģināsim rast kaut kādu risinājumu? Es esmu dziļi pārliecināts, ka naudas nav šodien, nebūs rīt un nebūs parīt. Un vienmēr būs kaut kādas jaunas vajadzības un finansiālās nepieciešamības. Jautājuma būtība ir tāda, vai mēs akceptējam šo jauno soda veidu kā arestu vai ne? Vēl jo vairāk. Šie grozījumi paredz arī sekojošo, ka arestu kā soda veidu nevarēs piemērot Nacionālos bruņotos spēkos, kur tas ir atrunāts reglamentos. Respektīvi, nevarēs arestēt karavīrus un turēt viņus virssardzē. Tas ir absurds. Mēs jau varam te realitātē, kā to bieži vien dara finansu ministrs Gundars Bērziņš, nemeklēt attiecīgi naudas līdzekļus. Mēs nez kāpēc varam atrast iespēju dot valsts garantijas privātfirmām, kur ekonomiskais izdevīgums ir tīri apšaubāms, bet nekādi nevaram atrast naudas līdzekļus valsts funkciju veikšanai. Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, aicinu Ministru kabinetu izstrādāt speciālu programmu, kādā veidā tiek rasti finansu līdzekļi un kā šis soda veids beidzot mūsu valstī tiek iedibināts. Paldies!
Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (TB/LNNK). Tiešām problēma jārisina, vienīgi jautājums ir, vai to atdodam atpakaļ uz Ministru kabinetu vai mēs risinām komisijā? Mēs arī, teiksim, komisija, neatsakāmies no tā darba, mēs neatsakāmies, bet līdz ar to, teiksim, ir jāpieņem Muciņa priekšlikums ar pagarinātu termiņu, teiksim, ieslēgšanu, lai varētu notikt arī debates par priekšlikumu iesniegšanu.
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 28, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Dz.Kudums . Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš, manuprāt, ir 15. janvāris, un līdz tam laikam mēs ar Juridisko komisiju aprunāsim, kādā veidā mēs turpināsim šo darbu veikt jau kopīgi.
Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2401. Otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Lai gan Reimaņa kungs šo problēmu ir atrisinājis mūsu vietā, kā es uzzināju no televīzijas, tomēr parlamentam savs darbs tāpat ir jāpadara.
Un 1. priekšlikums grozījumos ir pie paša nosaukuma jebšu komisija strādāja, saņēmusi vairākus priekšlikumus un uzskatot, ka ir jāmaina arī pārejas noteikumi, iesaka likuma nosaukumu pārsaukt no grozījums par grozījumiem likumā "Par privatizācijas sertifikātiem".
Sēdes vadītājs . Iebildumu nav.
K.Leiškalns . 2. priekšlikumā šī pati tēma tiek iztirzāta tālāk, un mainīt šādā pašā veidā likumprojekta pirmo teikumu iesaka komisija.
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
K.Leišklans . Tātad likuma 18. pants, kā jūs zināt, valdība iesniedza pagarinājumu tā sauktajiem kompensācijas sertifikātiem, bet visi iesniegumi, kas ir nākuši no dažādiem cilvēkiem un dažādām frakcijām, runā, ka reizē ar īpašumu kompensācijas sertifikātu pagarinājumu ir jāpagarina arī parasto privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš, un tāpēc es uzreiz gribētu teikt, ka pie 18. panta ir daļēji atbalstīts Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums, deputāta Sokolovska priekšlikums, deputāta Lauska priekšlikums, bet atbildīgā komisija iesaka pie šī paša panta, daļēji atbalstot visus iepriekšminētos priekšlikumus, redakciju izteikt tās piedāvātajā veidā jeb tekstā. Un es aicinu jūs atbalstīt 18. panta labojumus, vienpadsmitās daļas labojumus atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs . Atklāsim debates. Acīmredzot deputāts Lauskis vēlas debatēt par 6. priekšlikumu? Par 7.? Lūdzu!
V.Lauskis ( LSDSP ). Godātie deputāti! Ļoti patīkami, ka atbildīgā komisija daļēji atbalstīja daudzus priekšlikumus, to skaitā arī manu, un gribu pateikt, ka mēs vienojāmies par diviem principiem. Pirmais. Mēs uzskatījām, ka abi sertifikātu izmantošanas veidi ir jāpielīdzina to izmantošanas laikā, un līdz ar to vienojāmies, ka tas varētu būt 2001. gada 31. decembris, tas ir pēdējais termiņš, kur mēs skatāmies. Otrs, ka mēs šos termiņus arī skatījām, pieņemot par tādu patiesību, ka šo jautājumu mums vajadzētu izlemt 7. Saeimas darbības ietvaros, tas ir, tad, kad šis jautājums ir atkarīgs tieši no mums. Un ir atšķirība, atšķirība ir sekojošā. Mēs piedāvājam šos principus un termiņus tādēļ, lai noņemtu cilvēkiem satraukumu, jo šī gada laikā šie sertifikāti, dažādie sertifikāti bija, viņu darbības laiks beidzās dažādos laikos, mēs uzskatījām, ka jādod pietiekami prognozējams laiks, kad viņi varēs mierīgi vēlreiz izvērtēt tos jautājumus, kad viņi sertifikātus saņems, kādā veidā viņi izmantos, un šajā laikā valdība caur Ekonomikas ministriju kā atbildīgo ļoti konkrēti, izsvērti cilvēkiem piedāvās arī šo mehānismu. Tas bija mūsu piedāvājums. Komisija savā redakcijā šo pieeju drusku koriģēja, pieliekot pēdējo teikumu, un šis teikums ir pietiekami radikāls, un tas skan sekojošā veidā: ka pēc minētā termiņa sertifikāti šiem mērķiem nav izmantojami. Un pie šī radikālā apgalvojuma, par ko uzņemas atbildību valdība, mēs gribētu pateikt, ka ir vismaz atsevišķi punkti, kuri ir nozīmīgi un kuru risinājums ļauj pateikt, ka valdība var arī netikt galā, un tādā gadījumā mums būs jāpārskata nākamajā gadā arī šis izmantošanas termiņu pagarinājums.
Par ko es runāju? Es runāju par to, ka joprojām arī vēl tagad turpinās cilvēkiem sertifikātu izsniegšanas process. Es runāju par to, ka vēl ir neprivatizēti vismaz 100 tūkstoši dzīvokļu, kuri ir pašvaldības bilancē. Un līdz ar to kādā veidā šodien valdība atradīs tos mehānismus, lai pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļi tiktu piedāvāti privatizācijai, un caur konkrētu valdības ietekmi es gribētu redzēt šo mehānismu, šis mehānisms šodien nav piedāvāts, un jautājums ir ļoti nopietns.
Es gribētu pateikt, ka mums priekšā vēl ir vismaz lauku teritorija viens miljons hektāru, kas ir nododama privatizācijai, un, kādā veidā tā privatizācija notiks, nav pateikts. Es šodien runāju par to, ka pašreiz pie tā jautājuma, kas ir saistībā ar lielajiem objektiem, vēl nav noteikts mehānisms, kā tiks privatizēts, uz kādiem nosacījumiem, kādā veidā — pielietojot vai nu finansu līdzekļus vai sertifikātus, tomēr fizisko personu kontos ir 18,1 miljons sertifikātu, no kuriem 2 miljoni ir kompensāciju sertifikāti. Un juridisko personu kontos ir 5,1 miljons sertifikātu, no kuriem 0,8 miljoni ir kompensāciju sertifikāti. Tā kā mēs kopumā piekrītam attiecīgai pieejai, ka mums ļoti konkrēti un konsekventi jāpieiet šim jautājumam un nākamā gada laikā mums jāmēģina atbildēt uz šo jautājumu, bet mēs apšaubām piedāvājumu, ka tīri straujā kavalērijas uzbrukumā no valdības puses šis jautājums būs sakārtots. Tāpēc mēs attiecīgajā balsojumā atturēsimies.
Sēdes vadītājs . Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Cik reižu var pašā pēdējā brīdī pagarināt sertifikātu izmantošanas termiņu? Protams, ka daži šodien spriež, ka mēs varam pieņemt lēmumu par sertifikātu pagarināšanu uz vienu gadu. Bet es esmu dziļi pārliecināts, ka drīzumā mēs atkal atgriezīsimies pie šī jautājuma. Tas apstāklis, ka konkrētā cilvēka dzīvojamā māja nebija savlaicīgi sagatavota privatizācijas sertifikātu darbošanās termiņos, nav šī konkrētā cilvēka vaina, bet gan valsts un pašvaldību atbildīgo struktūru vaina.
Manā rīcībā ir Rīgas mēra Ārgaļa kunga vēstule, kurā viņš apliecina, ka Rīgā vēl nav privatizēta vairāk nekā viena trešā daļa no dzīvokļu fonda un uz privatizāciju gaida ap 800 pašvaldību īpašumu objektu. Privatizācijas apjomu var paveikt tikai divu gadu laikā.
Cienījamie kolēģi, gatavojoties runai, es nolēmu paskatīties, cik izmaksā mūsu nodokļu maksātājiem viena mūsu Saeimas plenārsēdes stunda. Pavisam vienkāršu aprēķinu rezultātā es atradu apaļu summu: viena plenārsēdes darba stunda izmaksā 42 000 latu. Problēmu par sertifikātu lietošanas termiņiem mēs ar jums esam jau skatījuši trīs reizes. Šodien — tā ir ceturtā. Tagad 160 000 latu mūsu nodokļu maksātāju naudas jau ir iztērēti.
Manuprāt, galu galā mums jāpieņem vienkārša, loģiska, elastīga formula: proti, sertifikātiem jābūt spēkā līdz privatizācijas procesa pilnīgai pabeigšanai. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Komisija ir atradusi kompromisa variantu: tātad uz gadu pagarināt sertifikātu izmantošanas termiņu. Bez tam, kā jau šeit norādīja vairāki runātāji, komisija vienojās arī par to, ka valdībai ir jāizstrādā jauni noteikumi, un šie noteikumi jāizstrādā līdz gada beigām, kuros tiktu aktivizēta gan zemes, gan dzīvokļu, gan valsts mantas nodošana privatizācijai. Manuprāt, nevienam nav problēmu balsot par 7. un reizē arī par 8. priekšlikumu, un, ja neviens deputāts neiebilst, es pat ierosinātu to, par ko nupat runāja Sokolovska kungs, ka vajag taupīt Saeimas darba laiku un deputātu runāšanas ilgumu, un, ja neviens neiebilst, nobalsot arī trešajā lasījumā tūlīt uzreiz, lai visiem būtu skaidrība, ka šis likumprojekts stāsies spēkā un sertifikāti tiek pagarināti uz vienu gadu.
Sēdes vadītājs . Modris Lujāns.
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi, es aicinu patiešām atbalstīt Seiles kundzes iniciatīvu, jo nesen arī iepazinos ar jauno materiālu, kas jau tiek izplatīts no Rīgas domes puses, ka lai iedzīvotāji neuztraucas, ka gadu uz priekšu sertifikātu lietošanas termiņš būs derīgs. Tādēļ izpildīsim Rīgas domes lūgumu un arī nesatrauksim publiku, un es aicinātu patiešām, ja tas ir iespējams, šodien šo sertifikātu jautājumu vienreiz arī izbeigt. (Starpsauciens: "Tas nav iespējams!")
Sēdes vadītājs . Antons Seiksts… Nevēlas debatēt. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Diemžēl nav iespējams izskatīt šodien otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs . Trešajā lasījumā.
K.Leiškalns . Trešajā lasījumā, es atvainojos, diemžēl mums ir jādod piecu dienu termiņš priekšlikumu iesniegšanai, jo likumprojektam nav noteikta steidzamība.
Bet tagad es gribētu pateikties tik tiešām Lauska kungam, sevišķi es gribu pateikties Annai Seilei, kas kopā ar juristiem no daudzajiem priekšlikumiem, tos daļēji atbalstot, izveidoja atbildīgās komisijas variantu. Arī Lujāna kungam, kas aktīvi piedalījās šī likumprojekta apspriešanā. Paldies! Tātad, nākamais priekšlikums ir 8. — kurā atbildīgā...
Sēdes vadītājs . Atvainojiet, mēs neesam vēl izskatījuši no 3. līdz 7. priekšlikumam. Tātad, vai Jaunās partijas frakcija pastāv uz balsojumu par 3. priekšlikumu? Nepastāv. Frakcija "Latvijas ceļš"? Neuztur balsojumu.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 33, atturas — 32. Priekšlikums nav pieņemts.
Vai deputāts Lauskis uztur balsojumu? Neuztur. Par 7. priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns . Paldies! 8. priekšlikums — tā ir atbildīgās komisijas sagatavota redakcija pārejas noteikumiem, kas uzdod, kā jau Seiles kundze teica, Ministru kabinetam izstrādāt attiecīgos noteikumus pie likuma līdz šī gada 31. decembrim. Aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju!
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns . Paldies!
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 3. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
K.Leiškalns . Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt ... Atvainojiet, Dobeļa kungs, līdz 7. novembrim šajā gadā. Paldies!
Sēdes vadītājs . 7. novembris. Iebildumu nav. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Gailis.
J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentiem nr. 2384 un 2403. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 2, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Gailis . Paldies! Tātad grozījumu būtība ir tā, lai sakārtotu dažas juridiskas formas un novērstu iespējamās neprecizitātes attiecībā uz deputātu kandidātiem attiecībā uz vēlēšanu norisi un uz sarakstu iesniegšanu. Es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
J.Gailis . Priekšlikumus iesniegt līdz 10. novembrim.
Sēdes vadītājs . Un izskatīšanas datums otrajā lasījumā? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10. novembris, izskatīšana — 16. novembrī. Iebildumu nav. Paldies!
J.Gailis . Paldies!
Sēdes vadītājs . Nākamais — likumprojekts "Par Papildprotokolu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 2126 un nr. 2407 — likumprojektu "Par Papildprotokolu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu".
Ir iesniegts viens priekšlikums 2. pantā no Juridiskās komisijas, un šis priekšlikums paredz izsludināt ne tikai papildprotokolu, bet arī instrukciju latviešu valodā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
A.Kiršteins . Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu nobalsot un atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Papildprotokolu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Par Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Šim likumprojektam, kurš nosaka Eiropas Padomes Nacionālā bēgļu fonda tiesības un imunitātes, nav iesniegts neviens priekšlikums, komisijā to atbalsta. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu", trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Par 1998. gada 25. septembrī Londonā parakstīto Nolīgumu par grozījumiem Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas protokolā par privilēģijām un imunitātēm" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Mums vajadzētu nobalsot par šā likuma steidzamību, jo ar šā likuma pieņemšanu Latvija kļūs par pilntiesīgu Starptautiskās mobilo satelītsakaru organizācijas dalībvalsti.
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Kiršteins . Paldies! Godājamie deputāti, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
A.Kiršteins . Tā kā šis likums ir parakstīts jau 1998. gadā, lūdzu nobalsot uzreiz arī par otro lasījumu.
Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Par Hāgas 1961. gada 5. oktobra konvenciju "Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību"" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu, kas nosaka nepilngadīgo personu aizsardzību valstīs, kuras ir parakstījušas šo Hāgas konvenciju.
Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A.Kiršteins . Paldies! Priekšlikumus lūdzu iesniegt komisijai līdz 10. novembrim.
Sēdes vadītājs . 10. novembris. Paldies!
Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" otrajam lasījumam līdz šā gada 12. novembrim" . Debatēs vēlas runāt Modris Lujāns. Lūdzu!
M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Protams, mēs visi esam šodien noguruši un gaidām, lai ātrāk sēde beigtos. Bet es aicinātu balsot šinī gadījumā pret komisijas iniciatīvu, jo komisijā arī bija pietiekami spraigas diskusijas. Komisija uz doto brīdi ir saņēmusi jau 23 priekšlikumus, kuri saistīti ar koģenerācijas stacijām un arī ar slaveno "Rīgas siltuma" un Zemnieku savienības biedres Rubīnes iniciatīvu. Šos jautājumus vajadzētu vēlreiz izdiskutēt, tas ir, līdz 12. novembrim, nāks vēl papildu priekšlikumi, tātad viss šis process ieiet gandrīz vai nākamajā gadā, jo būs vēl arī trešais lasījums. Protams, mēs varam mēģināt šo gājienu darīt un šo jautājumu visu laiku bīdīt uz vienu vai otru pusi, jo priekšā ir municipālās vēlēšanas. Bet es domāju, ka nevienam, nevienai partijai tas nav šodien vajadzīgs. Vienreiz vajadzētu šo jautājumu visu izdiskutēt un pabeigt, jo citādāk dabūsim to, ka to dabūsim uz municipalitātēm virsū. Un es nedomāju, vai mums vajadzētu Zemnieku savienībai arī veicināt reitinga celšanos vai arī Rubīnes kundzes popularitāti. Paldies!
Sēdes vadītājs . Valdis Lauskis.
V.Lauskis ( LSDSP ). Godātie deputāti! Es domāju, ka tomēr mums ir objektīvs iemesls šo attiecīgo priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt, jo attiecīgajā likumprojektā, protams, ir būtiskākie 40. un 50. pants, kuri ir izskatāmi. Bet saistībā ar šiem pantiem ir notikusi pietiekami nopietna ekspertu un speciālistu konference, kurā piedalījās arī valdība. Valdība, kuru pārstāvēja Ekonomikas ministrija, saistībā ar šiem jautājumiem izstrādāja savu viedokli. Šis viedoklis ir konkretizēts attiecīgo pantu redakcijā, iestrādāts attiecīgās konferences materiālos. Mēs Rūpniecības apakškomisijā šos priekšlikumus izskatījām. Izskatījām arī daudzus citus, kuri iesniegti no daudzām citām juridiskām un fiziskām personām, un konstatējām, ka otrajā lasījumā šis Ekonomikas ministrijas piedāvājums ir pietiekami labs, lai to varētu paņemt par pamatu un, balstoties uz tā, strādāt ar visu pārējo.
Trešais lasījums, kā jūs zināt, tas ir konceptuāls lasījums, un līdz ar to mums daudz vienkāršāk izskatīt objektīvi tagad otrajā lasījumā, Ekonomikas ministrijas piedāvāto ņemot par pamatu, un tad būs šeit arī jebkuri citi priekšlikumi, un tad trešajā lasījumā mēs varēsim salikt komatus un punktus. Es neredzu ne mazākā argumenta, lai tādu nopietnu jautājumu kā grozījumi Enerģētikas likumā sasteigtu, uzskatīt, ka šīs desmit dienas ir termiņš, kurā varētu notikt priekš mums kaut kādi neatgriezeniski procesi, ir maldīgs. Mums šīs desmit dienas ir labs laika periods, kurā vēlreiz konceptuāli pieiet šim jautājumam un normāli izskatīt Ekonomikas ministrijas piedāvāto variantu. Paldies!
Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Kad mēs pieņēmām pirmajā lasījumā Enerģētikas likumu, tad mēs noteicām priekšlikumu iesniegšanas termiņu pietiekami garu. Ja jūs atceraties tabulu, tad grozījumus iesniedza apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Un pēc tam valdība solīja tūlīt pat iesniegt savu likumprojektu, kuru komisija nolēma iestrādāt apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas piedāvātajos grozījumos. Mēs noteicām tieši 21 dienu garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Ja mēs runājam par konferenci, kurā es piedalījos, un, manuprāt, piedalījās arī Kalniņa kungs un Lauska kungs, tad šīs konferences rezultātā radīto rezultātu, priekšlikumu es esmu parakstījis ar savu parakstu, kā es šiem kungiem arī apsolīju, un iesniedzis publiskai diskusijai kā komisijā, tā parlamentā.
Ir nākuši jauni priekšlikumi no vismaz trijām frakcijām, kas runā par pašreizējo situāciju "Rīgas siltumā". Par monopolstāvokli "Rīgas siltumā", kurš atļaujas vairākas darbības.
Pirmkārt, neskatoties uz šobrīd 50. pantā rakstīto "izvēlēties apkures vai enerģijas ieguves veidu patērētāja vietā". Tieši tā šobrīd tas notiek. Rīgas pilsētas attiecīga komisija Rubīnes kundzes vadībā pasaka: "Tev būs kurināt ar gāzi, tev — ar briketēm, tev — ar elektrību un Dobelim ar margarīnu, kas arī labi deg." Līdz ar to ir vairāki priekšlikumi arī par 50. pantu, 50. un tālākajiem pantiem, kas ir diskutējami. Bet es neaicināšu jūs balsot pret komisijas lēmumu, kaut gan komisijā es biju pret. Es esmu pret to slinkumu. Es esmu pretī tam mūžīgai aizbildināšanai: "Neiesniegsim! Ja mēs neesam laikā iesnieguši, pagarināsim!" Katram ir bijis pilnīgi vienāds termiņš sagatavot priekšlikumus, iesniegt un komisijai tos izskatīt. Bet šoreiz es pēdējo reizi aicināšu komisijas vārdā atbalstīt komisijas priekšlikumu — pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo varbūt tik tiešām birs pērles. Varbūt tik tiešām būs priekšlikumi, kurus mēs sagaidīsim ar aplausiem un kas būs nākuši no darbaļaužu masām. Paldies!
Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" otrajam lasījumam līdz šā gada 12. novembrim". Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 23, atturas — 4. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem . Vispirms Rihardam Pīkam.
R.Pīks (7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godājamie kolēģi! Kas ir parakstījuši iesniegumu un vēlas nodibināt Latvijas — Īrijas parlamentārās sadarbības grupu, lūdzu pēc sēdes uz mirkli Sarkanajā zālē.
Sēdes vadītājs . Antonam Seikstam.
A.Seiksts (LC). Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uz darba telpām uzreiz pēc sēdes beigām. Paldies!
Sēdes vadītājs . Linardam Muciņam.
L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde pulksten 14. 00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs . Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Jānis Bunkšs, Pēteris Apinis, Aivars Tiesnesis, Juris Dalbiņš, Helmuts Čibulis, Silvija Dreimane, Roberts Jurdžs, Juris Sinka, Valdis Lauskis. Paldies!
Sēdes vadītājs . Paldies! Sēde ir slēgta.