Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 2. novembra sēdes

V.Balodis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šajā nedēļā pats svarīgākais bija likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000.gadam"". Bija saņemti vairāk nekā simt priekšlikumi, un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK uzskatīja, ka pats svarīgākais ir nodrošināt finansējumu slimnīcām neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, lai nerastos situācijas, ka kāda slimnīca līdz gada beigām atteiktos uzņemt pacientus, radot viņiem problēmas. Lai gan finansējuma avots bija budžeta deficīta palielināšana, domāju, ka tā bija viena no neatliekamākajām lietām.

Uz budžeta deficīta rēķina tika finansēta arī vēstniecības ēkas iegāde Vašingtonā; deficīts tika palielināts, lai Satversmes aizsardzības biroja vajadzībām iegādātos mobilo telefonu noklausīšanās iekārtu.

Deputātiem balsojot, Administrācijas skolas remontam tika piešķirti 245 000 latu, lai gan valdībā bija runāts, ka remonti un mašīnu iegāde šajā gadā nav prioritāte. Žēl, ka tika samazinātas mērķdotācijas pašvaldībām teritoriālajai plānošanai, jo uzskatu, ka nauda tām pašvaldībām, kas veido apvienošanās projektus, bija nepieciešama.

Kā zināms, šodien beidzās priekšlikumu iesniegšanas termiņš 2001.gada valsts budžeta likumam, tāpēc nākamajā nedēļā diskusijas Saeimā turpināsies.

A.Poča (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Piekrītu frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vadītājam V.Baloža kungam, ka būtiskākais Saeimas darba kārtībā šodien bija likumprojekts par grozījumiem šī gada valsts budžetā. No vienas puses, tas varbūt ir netipiski, ka mēs budžetu grozām pašās gada beigās, jo parasti tas tiek darīts jau gada vidū. No otras puses, ņemot vērā, ka šis gads bija pietiekami smags, tas, ka netika atvērti jauni papildu finansējumi veselā rindā programmu, kaut arī ministrijas ar šādiem lūgumiem sen jau bija vērsušās valdībā, ir arī labi, jo ieņēmumu daļas reālas neizpildes rādītāji kļuva skaidri tikai gada otrajā pusē, un tas palīdzēja nodrošināt taupīgu līdzekļu tērēšanu gada pirmajā pusē.

Papildus jau paredzētajam finansējuma apjomam atsevišķām programmām, kā piemēram, pedagogu darba algu palielināšanai, tas bija domāts arī akcīzes nodokļa atmaksai zemniekiem par degvielu akcīzes nodokli un lai kompensētu zemniekiem sausuma radītos zaudējumus. Finansējums tika piešķirts vēl vairākām programmām, kuras jau minēja V.Baloža kungs. Jāsaka, ka Saeima un valdība, lemjot par budžeta deficīta pieaugumu, bija pietiekami saprātīga. Saeima palielināja budžeta deficītu tikai par nepilniem 0,8%, tas ir nepilns 1%. Tātad šobrīd kopējais budžeta deficīts ir nedaudz mazāks par 3,2% no iekšzemes kopprodukta. Ja skatāmies ilgākā laika periodā, tad varētu teikt, ka esam demonstrējuši virzību uz sabalansētu budžetu, jo 4,5 procenti deficīta, kāds bija pagājušajā gadā, nav iespējams strauji samazināt gada laikā par kādiem 2 vai 3 procentiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs zinām, kādas ir vajadzības un problēmas, kuras valdībai kopā ar Saeimu jārisina.

Pozitīvs tajā, ka mēs skatām šos abus budžetus kopā — gan šī gada budžeta grozījumus, gan nākamā gada budžeta projektu —, ir tas, ka faktiski jau esam sākuši darbu pie 2001.gada budžeta projekta, jo par tām pašām problēmām esam ieguvuši daudz padziļinātāku, detalizētāku informāciju, kas mums ļaus objektīvāk vērtēt pieprasījumus nākamā gada budžetā.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien tiešām pats smagākais jautājums bija 2000.gada valsts budžeta grozījumi. Budžeta grozījumi palielināja budžeta deficītu līdz 3,1%. Tas ir daudz vairāk, nekā bija plānots, bet tas ir likumsakarīgi, jo, plānojot šīgada budžetu, bija paredzēts, ka sabiedriskais patēriņš no iekšzemes kopprodukta pieaugs tikai par 0,5%; iepriekšējā gadā tie bija 6,7%.

Attiecībā uz problēmām ar šī gada budžetu, tās pirmkārt jāsaista ar jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi, ko mēs apspriedām arī Budžeta komisijā. Budžeta komisija izprata pašvaldību situāciju, jo kadastrālā vērtība mežiem tika pārrēķināta, prognozētais nekustamā īpašuma nodoklis netika iekasēts par 1,7 miljoniem latu, bet ēkām un būvēm tas pieauga gada vidū. Kopumā 300 lauku pašvaldības nesaņēma 778 000 latu.

Budžeta komisija piedāvāja risinājumu — palielināt kompensāciju par 245 000 latu līdz pilnam apjomam — 778 000 latu, jo Pašvaldību savienība jau vasarā bija griezusies pie finansu ministra un Budžeta komisijas, brīdinot, ka šis nodoklis nepildīsies. Neskatoties uz to, valdošā koalīcija neatbalstīja ne Budžeta komisijas priekšlikumu, ne arī mūsu priekšlikumu par šīs kompensācijas nodrošinājumu pašvaldībām, tādējādi 300 lauku pašvaldības nevarēs izpildīt savas funkcijas.

Vēl budžeta grozījumos neparādījās ne finansu ministra, ne iekšlietu ministra solītās pozīcijas par vētras postījumu radītajiem zaudējumiem Latgalē un par tikumības policiju. Netika izpildīts arī Lauksaimniecības likumā noteiktais 3% subsīdiju apjoms zemniekiem, jo tas ir jārēķina no kopējiem izdevumiem, kā to nosaka likums. Reāli pašlaik tas tā nav.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Šodien, kaut arī darba kārtībā bija ne viens vien jautājums, pats svarīgākais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000.gadam"". Kaut arī šie grozījumi pieņemti diezgan vēlu, tomēr tas ir solis, kas risinājis daudzus jautājumus un ir ārkārtīgi svarīgs turpmākajam darbam, lai pilnvērtīgi strādātu pie nākamā gada budžeta, ko mēs visi jau darām: sagatavoti daudzi priekšlikumi nākamā gada budžeta likuma otrajam lasījumam. Pilnvērtīgi tos izvērtēt var tikai tad, kad ir zināma situācija šajā gadā, un šodien tas ir noticis.

Jāsaka, ka izdarīts ir pietiekami daudz, kaut arī ne visas vajadzības būs apmierinātas, ne visi lūgumi uzklausīti tādā mērā, kā tas būtu svarīgi. Gribu pievērsties būtiskiem jautājumiem, kuri šodien tika atrisināti un kuri ir arī mūsu partijas prioritāte. Pirmkārt gribu runāt par izglītības jomu. Ar Saeimas šodien pieņemtajiem lēmumiem atrisināts samilzušais pedagogu darba samaksas jautājums, jo Saeima atbalstīja lēmumu palielināt mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām, un ar šo mērķdotāciju pašvaldību pamata un vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir garantētas. Jāmin arī otrs Saeimas lēmums par mērķdotācijām pašvaldības mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Šie ir divi svarīgi jautājumi.

Vēl šodien apakšprogrammā "Augstskolas" ir nobalsots par vairāk nekā 227 tūkstošiem latu, kā rezultātā augstskolas varēs norēķināties par noslēgtajiem līgumiem saistībā ar kapitāla ieguldījumiem. Tika atbalstīta arī Latgales programma, nobalsojot par 100 000 latu piešķīrumu, kas ir svarīgi Aglonas internātskolai, un dotācijas piešķiršana laikrakstam "Izglītība un Kultūra", kas ir vienīgais profesionālais periodikas izdevums izglītībā. Saeima atbalstīja 89 000 latu piešķiršanu tām pašvaldībām, kurās pēc skolotāju algu paaugstināšanas bija nepieciešami aprēķinu precizējumi.

Svarīgi atzīmēt arī to, ko labu no šiem budžeta grozījumiem šajā gadā var sagaidīt zemnieki. Pirmkārt, tika izpildīts dotais solījums. Zemnieki saņems solītos hektārmaksājumus par pagājušā gada sējumu platībām, turklāt šāds atbalsta veids zemniekiem būs pieejams pirmo reizi. Otrkārt, zemnieki varēs būt droši, ka visas plānotās subsīdijas neaizkavēsies un maksājumi notiks savlaicīgi.

Noslēgumā gribu minēt, ka pēc Tautas partijas deputātu priekšlikuma, kuru, jāatzīmē, atbalstīja visas frakcijas, piešķirta dotācija 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fondam likuma "Par valsts apbalvojumu" izpildei. Mūsuprāt, pateicība barikāžu dalībniekiem ir stingri iekavēts jautājums, un šāds piešķīrums ir ļoti svarīgs tā risināšanai.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Es arī runāšu par šodien pieņemtajiem grozījumiem 2000.gada valsts budžetā. Gribu atzīmēt, ka budžetā paredzēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa dzēšana slimnīcām. No vienas puses, šis akts ir pareizs un varbūt arī vajadzīgs, taču, no otras puses, tas neveicina nodokļu maksātāju vēlmi šādus nodokļus maksāt, jo daži izrādījušies vienlīdzīgāki par citiem, un radīts precedents, ka, nemaksājot nodokļus, tomēr var saņemt atlaides un arī turpmāk domāt par nodokļu nemaksāšanu.

Vēl gribu minēt to, ko teica "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas vadītājs V.Baloža kungs un arī sociāldemokrātu pārstāvis P.Salkazanova kungs, — par līdzekļiem, kas pašreiz atņemti pašvaldībām. Diemžēl šie līdzekļi ir piešķirti Valsts administrācijas skolai, kurai mēneša laikā būtu jāizlieto 250 000 latu. Nedomāju, ka gada beigās to iespējams izdarīt, un pamatojums, ka jāmāca ierēdņi, nav tāds, kas izturētu kritiku. Manuprāt, pašreiz nav izsludināts konkurss remontdarbu veikšanai, un līdzekļi var tikt izmantoti nepareizi, neatbilstoši likumam, un kāds atkal noteiks tiem kādu komisijas naudu.

Runājot par dotāciju piešķiršanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fondam, domāju, ka Tautas partijas frakcijas vadītāja V.Muižnieces kundze bija nekorekta, — tas bija visu frakciju priekšlikums, jo frakciju vadītāji pirms divām nedēļām tikās pie J.Straumes kunga un šādu lēmumu pieņēma. Diemžēl 2001.gada budžeta projektā, ko izstrādāja Finansu ministrija un finansu ministrs, kurš, kā zināms, ir Tautas partijas pārstāvis, un Ministru kabinets virzīja izskatīšanai Saeimā, summa 69 tūkstoši latu, kas paredzēta dotācijai 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fondam, nav iekļauta. Tiešām jāprasa, kur tad skatās finansu ministrs. Varbūt viņš ir aizņemts ar sevis vērošanu internetā. Diemžēl mums nebija iespējams atbalstīt dotāciju Latvijas Neredzīgo biedrībai, jo paredzētais līdzekļu avots bija jau izmantots. Žēl, ka nespējām atbalstīt 18 000 latu lielu naudas summu Makašānu amatu vidusskolai, lai pabeigtu jaunbūvi, jo Makašānu amatu vidusskola ir viena no kultūras, izglītības un gaismas centriem Latgalē. Izbrīnu rada tas, ka daudzi Latgales atbalstītāji šo priekšlikumu neakceptēja.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien otrajā lasījumā tika pieņemts likums par sertifikātiem. Es ceru, ka novembra laikā šis jautājums atrisināsies un daudzi Latvijas iedzīvotāji mierīgi uzelpos, jo sertifikātu derīguma termiņš tiks pagarināts uz gadu.

Vēl viens būtisks jautājums — šodien Saeima atkal pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Enerģētikas likumā". Tam jāpievērš visas sabiedrības uzmanība, jo bija tautas nobalsošana par Enerģētikas likumu, un divas tā normas skar visu sabiedrību. Tās ir koģenerācijas un vēja elektrostacijas — kā tām eksistēt un kādai jābūt apmaksas sistēmai. Otrs ir slavenais "Rīgas siltuma" un Maijas Rubīnas jautājums par to, vai Rīgas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties apkures sistēmas veidu. Saeima nobalsoja par to, ka pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu vēl uz desmit dienām. Tātad jautājums, iespējams, Saeimā atgriezīsies neilgi pirms jaunā gada, un trešais, galīgais lasījums jau būs, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām.

Bez plenārsēdes ir vēl pāris interesantu jautājumu. Nākamajā pirmdienā Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā tiks izskatīts jautājums par "Latvijas kuģniecību", jo tas ir diskutabls jautājums — vai īsi pirms "Latvijas kuģniecības" privatizācijas jāiegulda vairāk nekā 50 miljoni latu jaunu tankkuģu celtniecībai. Ir argumenti "par", ir argumenti "pret". Gribētos uzklausīt J.Nagļa kungu par iespējamo "Latvijas kuģniecības" vērtības celšanos, realizējot šo projektu. Citādi rastos īpatnēja situācija — mēs pārdodam "Latvijas kuģniecību" par mazāku summu, nekā ieguldām jauno tankkuģu celtniecībā.

Ir daudz jautājumu, ko izskata un risina Saeima un ko apspriež komisijās, bieži vien deputātu tiešais darbs asociējas tikai ar plenārsēdi, bet tā tas nav, darbs notiek visu laiku.

Saeimas preses dienests