• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīga uz savas jubilejas un gadsimtu sliekšņa. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.11.2000., Nr. 399/400 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12596

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente: - līdzjūtībā Dānijas karalienei

Vēl šajā numurā

09.11.2000., Nr. 399/400

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Rīga uz savas jubilejas un gadsimtu sliekšņa

No Centrālās statistikas pārvaldes pārskata "Rīga skaitļos. 2000"

"Latvijas Vēstnesī"

Saturā

1. Klimats 09.11.2000.
2. Tautsaimniecības vispārējs raksturojums 09.11.2000.
3. Iedzīvotāji 09.11.2000.
4. Nodarbinātība
5. Sociālā drošība
6. Iedzīvotāju ieņēmumi
7. Cenas un patēriņš
8. Dzīvokļu saimniecība
9. Izglītība un kultūra
10. Veselības aizsardzība
11. Sabiedriskā kārtība
12. Dabas resursu un vides aizsardzība
13. Rūpniecība
14. Investīcijas un būvniecība
15. Transports, sakari un tūrisms
16. Tirdzniecība un sabiedriska ēdināšana
17. Statistiskais uzņēmumu reģistrs
18. Sociālekonomiskie rādītāji Rīgas pilsētas rajonos
19. Starptautiskie salīdzinājumi
1. Klimats
1.-1. GADA VIDĒJĀ TEMPERATŪRA UN NOKRIŠŅU DAUDZUMS
1980 1990 1995 1996 1997 1998 1999
Gaisa vidējā temperatūra, C0 5.3 8.3 7.2 5.6 7.1 6.8 7.9
Nokrišņu daudzums gadā, mm 671 752 693 561 737 645 737
1999.gadā Rīgā gada vidējā gaisa temperatūra bija par 1.9°C augstāka par normu, nokrišņu summa - par 12% virs normas.
1.-2. MĒNEŠA VIDĒJĀ TEMPERATŪRA UN NOKRIŠŅU DAUDZUMS*)
Temperatūra, C0 Nokrišņi, mm
Norma Faktiski Norma Faktiski
1990 1995 1996 1997 1998 1999 1990 1995 1996 1997 1998 1999
I -4.9 0.9 -2.7 -6.4 -2.1 0.6 -2.3 34 67 54 32 32 42 81
II -4.6 4.4 1.6 -9.0 0.3 0.3 -4.0 27 45 49 47 33 60 88
III -1.2 4.7 1.9 -3.0 0.5 -0.5 2.0 28 35 52 16 23 21 29
IV 5.1 8.2 6.0 6.1 3.6 7.6 9.0 41 4 34 16 53 21 33
V 11.0 10.9 11.2 11.9 9.6 12.6 10.0 44 38 73 80 72 54 41
VI 15.1 15.2 17.6 14.4 16.8 16.7 19.4 63 73 105 42 82 53 32
VII 16.9 16.3 17.4 15.8 19.6 16.7 19.9 85 108 43 89 39 105 56
VIII 16.3 17.0 17.4 19.2 20.4 15.0 17.1 73 103 82 15 25 101 69
IX 12.0 10.7 12.3 10.3 12.4 12.7 14.9 75 110 51 21 88 32 67
X 7.0 7.6 9.3 8.5 5.4 6.8 7.3 60 69 77 98 176 84 122
XI 1.7 3.7 0.0 4.6 2.2 -4.3 2.2 57 73 46 58 68 21 27
XII -2.0 -0.5 -5.6 -4.9 -3.4 -2.9 -0.3 46 27 27 47 46 51 92
*) Norma - ikggadīgu novērojumu dati.
Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldes dati.
1.-3. LAIKA APSTĀKĻI ATSEVIŠĶĀS LATVIJAS PILSĒTĀS
Gaisa Nokrišņu Dienu Vidējais Saules
temperatūra, C0 daudzums, skaits relatīvais spīdēšanas
mm ar nokrišņiem gaisa ilgums,
mitrums, % stundas
vidējā maksimālā minimālā
Rīga
1996 5.6 29.1 -27.8 561 106 77 1863
1997 7.1 32.0 -21.3 737 126 78 1852
1998 6.8 30.5 -16.1 645 130 80 1569
1999 7.9 33.6 -18.3 737 118 78
Daugavpils
1996 4.8 29.3 -31.7 607 114 76 1879 1997 5.9 29.8 -27.2 705 134 79 1734 1998 5.8 32.3 -24.1 707 139 79 1637 1999 7.0 32.9 -27.1 497 108 77 2007
Liepāja
1996 5.8 29.3 -23.8 497 101 82 1981 1997 7.6 33.0 -26.1 646 111 80 2164 1998 7.1 29.6 -14.1 706 122 85 1803 1999 8.1 30.1 -15.9 762 129 84 1976
Alūksne
1996 4.2 29.5 -30.4 609 126 80 1831 1997 5.2 27.9 -23.1 953 147 79 1812 1998 4.8 29.0 -24.1 997 138 80 1620 1999 6.1 31.7 -25.7 631 133 77 1898
Cēsis
1996 4.9 28.5 -29.0 567 112 78 2029 1997 6.0 30.1 -21.7 725 122 79 2006 1998 5.8 30.2 -19.0 794 137 81 1782 1999 6.9 31.1 -26.5 654 118 78 2062
Dobele
1996 5.0 29.4 -30.2 534 96 77 2070 1997 6.8 30.6 -25.7 582 108 78 2224 1998 6.5 29.6 -18.2 704 122 81 1969 1999 7.7 32.1 -19.5 547 108 79 2147
Jēkabpils
1996 4.8 28.8 -30.6 580 117 78 1902 1997 5.9 29.9 -26.7 771 135 80 1936 1998 5.7 31.5 -22.0 846 149 80 1734 1999 6.8 32.7 -29.6 621 115 77 1963
 
2. Tautsaimniecības vispārējs raksturojums
2.-1. LATVIJAS GALVENIE MAKROEKONOMISKIE RĀDĪTĀJI
1995 1998 1999
Iekšzemes kopprodukts:
faktiskajās cenās:
pavisam, milj.Ls 2349 3589 3662
uz vienu iedzīvotāju, Ls 934 1466 1506
salīdzinamās cenās, % pret iepriekšējo gadu:
pavisam 99.2 103.9 100.1
uz vienu iedzīvotāju 100.5 104.7 100.8
Valsts konsolidētais kopbudžets, milj.Ls:
ieņēmumi 878.9 1577.4 1589.2
izdevumi (ieskaitot aizdevumu atmaksu) 951.1 1572.3 1745.1
Ieņēmumu pārsniegums vai fiskālais deficīts (-) -72.2 5.1 -155.9
Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (gada beigās):
pavisam, milj. Ls 330.5 886.2 1098.7
uz vienu iedzīvotāju, Ls 132.1 363.3 453.3
Eksports, milj. Ls 688.4 1068.9 1008.3
Imports, milj. Ls 959.6 1881.3 1723.9
Latvijas Bankas noteiktie
ārzemju valūtu kursi (gada beigās), Ls:
1 ASV dolārs (USD) 0.537 0.569 0.583
1 Sterliņu mārciņa (GBP) 0.837 0.953 0.942
1 Vācijas marka (DEM) 0.376 0.340 0.300
1 Francijas franks (FRF) 0.1098 0.1010 0.0896
100 Japānas jēnas (JPY) 0.524 0.494 0.569
Patēriņa cenu pārmaiņas, % pret iepriekšējo gadu 25.0 4.7 2.4
Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa, Ls:
bruto 90 133 141
neto 73 97 103
2.-2. RĪGAS UN LATVIJAS SOCIĀLEKONOMISKIE RĀDĪTĀJI
Rīga Latvija
1995 1998 1999 1995 1998 1999
Teritorija, tūkst. km2 0.3 0.3 0.3 64.6 64.6 64.6
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits
(gada beigās), tūkst. 826.5 796.7 788.3 2501.7 2439.4 2424.1
Tai skaitā:
vīrieši 374.4 360.2 356.2 1158.5 1130.0 1122.8
sievietes 452.1 436.5 432.1 1343.2 1309.4 1301.3
Iedzīvotaju blīvums uz 1km2 2692 2595 2568 38.7 37.8 37.5
Vīriešu skaits uz
1 000 sievietēm 828 825 824 863 863 863
Latviešu īpatsvars
iedzīvotāju kopskaitā, % 38.4 37.8 38.9 55.1 55.7 55.8
Reģistrēto laulību
skaits uz 1 000 iedzīvotājiem 4.7 4.5 4.4 4.4 3.9 3.9
Reģistrēto šķiršanos
skaits uz 1 000 iedzīvotājiem 3.5 3.3 3.1 3.1 2.5 2.5
Dzimušo skaits uz
1000 iedzīvotājiem 7.0 6.1 6.4 8.6 7.5 8.0
Mirušo skaits uz
1000 iedzīvotājiem 15.3 13.0 12.8 15.5 14.0 13.5
Dabiskais pieaugums uz
1000 iedzīvotājiem -8.3 -6.9 -6.4 -6.9 -6.5 -5.5
Imigrantu skaits, tūkst. 7.7 7.5 6.5 2.8 3.1 1.8
Emigrantu skaits, tūkst. 13.9 11.3 9.9 13.3 6.3 3.7
Iedzīvotāju kopskaita
izmaiņas, tūkst. -13.1 -9.3 -8.4 -27.8 -19.0 -15.2
Jaundzimušo paredzamais
mūža ilgums (gados):
vīrieši 58.8 66.0 66.4 60.8 64.1 64.9
sievietes 72.1 76.0 76.2 73.1 75.5 76.2
Zīdaiņu mirstība uz
1000 dzimušajiem 20.7 13.3 12.3 18.5 14.9 11.4
Pensiju saņēmēju skaits
(gada beigās), tūkst. 216.2 211.9 213.2 666.0 646.9 651.4
Pensiju saņēmēju skaits
(gada beigās) uz
1 000 iedzīvotājiem 262 264 270 266 264 269
No pašnāvībām bojā gājušo skaits
uz 100000 iedzīvotājiem 31.0 27.0 26.0 40.7 34.3 31.4
No slepkavībām bojā gājušo skaits
uz 100000 iedzīvotājiem 26.0 16.1 16.2 18.2 12.9 12.7
Nodarbinātība
Tautsaimniecībā nodarbināto
iedzīvotāju gada
vidējais skaits, tūkst. 424 422 423 1046 1043 1038
Nodarbinātības dienestā
reģistrētie nestrādājošie
(gada beigās), tūkst. 15.7 23.3 23.1 88.1 113.0 111.1
Tai skaitā bezdarbnieki 14.4 22.8 22.6 83.2 111.4 109.5
Bezdarbnieku skaits procentos no
ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju skaita (gada beigās) 2.9 4.8 4.8 6.6 9.2 9.1
Izglītība un kultūra
Mācību iestāžu skaits
(mācību gada sākumā) 234 250 249 1245 1264 1249
Pavisam mācījās
dažādās mācību iestādēs, tūkst. 158 188 198 434 485 499
Muzeju skaits (gada beigās) 28 29 30 95 124 131
Apmeklējumu skaits uz
1000 valsts iedzīvotājiem 297 278 291 524 590 622
Profesionālo valsts teātru
skaits (gada beigās) 7 6 6 10 9 9
Apmeklējumu skaits
uz 1000 valsts iedzīvotājiem 214 218 250 268 273 308
Veselības aizsardzība
Visu specialitāšu ārstu skaits
uz 10 000 iedzīvotājiem 57 56 57 34 33 33
Vidējā medicīniskā personāla
skaits uz 10000 iedzīvotājiem 101 84 84 73 64 63
Gultu skaits slimnīcās
uz 10 000 iedzīvotājiem 140 123 113 111 95 89
Mākslīgie aborti:
- tūkst. 12.8 10.4 9.4 25.9 20.0 23.0
- uz 1000 sievietēm
15-49 gadu vecumā 60 50 45 43 33 30
Likumpārkāpumi
Reģistrēto noziegumu skaits
- pavisam,tūkst. 18.2 16.0 18.5 39.1 36.7 44.0
Atklāto noziegumu īpatsvars, % 20.4 42.5 31.7 35.3 56.6 47.0
Reģistrēto ugunsgrēku skaits 2240 2300 2476 5834 6143 7649
Dzīvokļu saimniecība
Ekspluatācijā nodoto
dzīvojamo ēku kopējā
platība, tūkst. m2 31.9 12.8 12.4 218.6 224.7 200.5
Dzīvojamais fonds,
kopējā platība:
- pavisam, milj. m2 16.2 16.2 16.2 52.7 53.2 53.4
- uz vienu iedzīvotāju, m2 19.7 20.3 20.6 21.1 21.8 22.0
Galēji nolietoto un avārijas
stāvoklī esošo dzīvojamo māju
īpatsvars, procentos no
dzīvojamo māju kopskaita 13.3 11.5 13.4 11.5 10.7 10.0
Transports un sakari
Ceļu satiksmes
negadījumu skaits 1427 1680 1620 4056 4540 4442
Ceļu satiksmes negadījumos
bojā gājušo skaits
uz 100000 iedzīvotājiem 11 12 11 24 26 25
Telefona aparātu skaits dzīvokļos
uz 1000 iedzīvotājiem (gada beigās) 273 297 306 231 248 246
2.- 3. RĪGA SALĪDZINĀJUMĀ AR CITĀM LATVIJAS PILSĒTĀM 1999.gadā
Rīga Daugavpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne Ventspils
Attālums no Rīgas, km - 229 42 24
Teritorija, km2 307 72 60 100
Iedzīvotāju skaits
(gada beigās), tūkst. 788.3 114.5 70.9 59.0 94.8 40.1 46.4
Iedzīvotāju blīvums
uz 1 km2 2568 1590 1182 590 1580 2358 1009
Latviešu īpatsvars
iedz. kopskaitā, % 38.9 14.4 52.9 47.3 45.5 39.8 47.7
Reģistrēto laulību skaits
uz 1000 iedzīvotājiem 4.4 4.6 3.8 4.2 3.7 4.1 4.5
Reģistrēto šķirto laulību
skaits uz 1000 iedz. 3.1 3.0 2.2 2.4 3.4 2.9 3.4
Dzimuši uz 1000 iedz. 6.4 7.2 8.2 6.7 7.9 7.5 8.2
Miruši uz 1000 iedz. 12.8 12.7 10.8 13.6 13.4 13.6 12.0
Dabiskais pieaugums
uz 1000 iedz. -6.4 -5.5 -2.6 -6.9 -5.5 -6.1 -3.8
Migrācijas saldo
uz 1000 iedz. -4.2 -2.7 2.4 9.0 -1.1 -5.3 2.2
Ekonomiski aktīvo
iedz. skaits, tūkst. 465.1 68.8 39.0 24.6 51.3 25.7 25.8 Nodarbināto iedz.
skaits, tūkst. 422.6 58.8 33.4 21.4 43.1 21.0 23.5
Nestrādājošie darba
meklētāji % no
ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju kopskaita 9.1 14.6 14.4 12.9 16.0 18.3 8.9
Reģistrētā bezdarba
līmenis (vidēji gadā),
% no ekonomiski
aktīvajiem iedz. 5.3 11.4 10.0 9.8 15.3 15.0 8.4
Visu specialitāšu ārstu
skaits uz 10000 iedz. 56.6 33.9 29.3 31.4 25.8 39.2 22.4
Vidējā medicīniskā
personāla skaits
uz 10000 iedz. 83.9 88.6 73.2 60.1 61.6 92.0 55.5
Pirmskolas iestāžu
skaits (gada beigās) 154 30 15 10 21 8 9
Bērnu skaits tajās,
tūkst. 20.7 3.8 2.3 1.5 2.8 1.2 1.4
Vispārizglītojošo
skolu skaits *) 180 27 18 16 22 12 10
Skolēnu skaits
tajās, tūkst. *) 107.3 16.6 10.7 7.7 13.1 6.6 6.6
Vidējo speciālo mācību
iestāžu skaits *) 17 4 1 1 4 2 2
Audzēkņu skaits tajās,
tūkst.*) 8.1 2.2 0.1 0.6 1.5 0.3 0.2
Publisko bibliotēku skaits
(gada beigās) 56 9 7 22 14 4 5
Dzīvojamais fonds
uz 1 iedzīvotāju
(gada beigās), m2 20.6 19.6 19.3 20.7 25.6 19.6 20.8
Reģistrēto noziegumu
skaits uz 10 000 iedz. 234 146 217 131 143 184 203
*) mācību gada sākumā
2.-4. PILSĒTAS BUDŽETS 1999. gadā (tūkst. Ls)
Apstiprinātais budžets Faktiski
Ieņēmumi - pavisam 135353.2 137446.0
Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 113784.4 115775.1
No tiem:
nodokļu ieņēmumi 100050.3 102266.3
tiešie nodokļi 99400.0 101540.7
iedzīvotāju ienākuma nodoklis 80500.0 79895.1
nekustamā īpašuma nodoklis 6500.0 7684.7
īpašuma nodoklis 11200.0 12660.5
zemes nodokļa parādu maksājumi 1200.0 1300.4
netiešie nodokļi 650.3 725.6
nenodokļu ieņēmumi 13734.1 13508.8
ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma 30.0 31.8
nodevas un maksājumi 12756.6 12481.5
No tiem:
ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem
maksas pakalpojumiem 11756.6 11934.3
sodi un sankcijas 60.0 72.5
pārējie nenodokļu ieņēmumi 887.5 923.0
Saņemtie maksājumi 21568.8 21670.9
No tiem:
maksājumi no valsts pamatbudžeta 21568.8 21670.9
Izdevumi pēc valdības funkcijām un norēķini 120582.9 144709.4
Izdevumi pēc valdības funkcijām 103332.0 127458.5
No tiem:
izpildvaras un likumdošanas varas institūcijas 16493.0 15989.3
sabiedriskā kārtība un drošība, tiesību aizsardzība 2667.5 2609.5
izglītība 52948.1 54956.4
veselības aprūpe 74.1 2345.9
sociālā apdrošināšana un sociālā nodrošināšana 8826.6 9469.2
dzīvokļu un komunālā saimniecība,
vides aizsardzība 12370.0 24870.1
brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija 4320.2 7811.0
transports, sakari 3609.4 8121.8
pašvaldību iekšējā parāda % nomaksa 640.6 85.3
pārējie izdevumi, kas nav atspoguļoti pamatgrupās 1382.5 1200.0
Norēķini 17250.9 17250.9
Budžeta finansiālais pārpalikums vai deficīts 14770.3 -7263.4
Rīgas Domes Finansu departamenta dati
 
2.-5. PILSĒTAS ZEMES, CEĻU SAIMNIECĪBA
UN VISPĀRĒJĀS LIETOŠANAS ZAĻIE APSTĀDĪJUMI
2000.g. 1.janvārī
Pilsētas zemes kopējā platība, ha 30720.0
Tai skaitā:
apbūvēto zemju platība 10800.0
% pret visu pilsētas zemju platību 35
zaļo apstādījumu un mežu platība 6869.0
lauksaimniecisko zemju platība 4161.0
ūdeņu platība 5400.0
citu zemju platība 3490.0
Vispārējās lietošanas zaļo masīvu un apstādījumu platība, ha 327.5
Visu ielu, caurbrauktuvju un krastmalu kopgarums, km 1110.0
Tai skaitā klāti ar visu veidu ceļa segumu 990.0
Apgaismoto ielu, caurbrauktuvju un krastmalu kopgarums, km 1062.0
 
3. Iedzīvotāji
Sākotnējā demogrāfiskās statistikas informācija tiek iegūta no civilstāvokļa aktu reģistriem, kuri tiek sastādīti dzimtsarakstu iestādēs, no migrācijas statistiskās uzskaites taloniem, kurus aizpilda pašvaldību institūcijas, no ārsta apliecībām par nāves, t.sk. perinatālās nāves, gadījumiem u.c. avotiem. Minētie dokumenti katru mēnesi tiek iesniegti pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļām. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Taču, ja persona maina dzīvesvietu vienas pilsētas robežās vai no viena pagasta uz citu viena administratīvā rajona robežās, viņa migrācija statistikā netiek uzskaitīta. Šajā iedaļā ievietotie dati par iedzīvotāju skaitu uzrādīti: par 1935.g. - pēc tautas skaitīšanas 12.februārī, par 1959.g. un 1970.g. - 15.janvārī, par 1979.g. - 17.janvārī, par 1989.g. - 12.janvārī, par pārējiem gadiem - pēc Centrālās statistikas pārvaldes veiktajiem aprēķiniem gada sākumā. Iedaļas tabulās sniegtie dati par iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņu faktoriem ir provizoriski un tie tiks precizēti, vadoties no 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem. Pastāvīgie iedzīvotāji ir visi iedzīvotāji, kuru legālā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorija, ieskaitot tos, kas tautas skaitīšanas vai apsekojuma brīdī bija pagaidu prombūtnē. Darbspējas vecums vīriešiem ir 15-59 gadi un sievietēm (sākot no 1998.g. 1.jūlija) - 15-56 gadi. Iedzīvotāju nacionālā sastāva aprēķins balstīts uz 1989. gada tautas skaitīšanas datiem un turpmākajos gados notikušajām izmaiņām gan dabiskās kustības, gan migrācijas rezultātā. Reģistrēto laulību skaits ietver laulības, kas noslēgtas gan pilsētu un pagastu dzimtsarakstu iestādēs, gan to konfesiju un draudžu baznīcās, kurām atbilstoši likumam "Par civilstāvokļa aktiem" dotas tādas tiesības. Laulība tiek uzskatīta kā šķirta, ja par to ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir starpība starp attiecīgajā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu (pēdējos gados šis rādītājs ir ar mīnus zīmi, jo mirušo skaits ir lielāks nekā dzimušo skaits). Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā. Sākot ar 1996.gadu, Latvijā iedzīvotāju mirstības cēloņu statistikā tiek lietota Pasaules Veselības organizācijas izstrādātās Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcija (SSK-10). Ņemot vērā, ka iepriekšējos gados tika lietota bijušās PSRS Valsts statistikas komitejas apstiprinātā mirstības cēloņu klasifikācija, un nav iespējams veikt iepriekšējo gadu datu pārrēķinus saskaņā ar SSK-10, 1996.-1997.gada un iepriekšējo gadu rādītājos atsevišķās mirstības cēloņu grupās iespējamas nelielas atšķirības. Mirušo zīdaiņu skaits ietver bērnus, kas miruši pirmajā dzīves gadā. Dati par zīdaiņu mirstību, sākot ar 1991.g., uzrādīti atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas metodoloģijai, kura nedaudz atšķiras no agrāk lietotās. Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu pastāvīgās dzīvesvietas maiņas nolūkā.
3.-1. PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU SKAITS
Gads Pastāvīgie Tai skaitā Iedzīvotāji kopskaitā,
iedzīvotāji procentos
vīrieši sievietes vīrieši sievietes
1935 385063 170584 214479 44.3 55.7
1959 574667 247993 326674 42.9 57.1
1970 729003 328626 400377 45.1 54.9
1979 828485 377837 450648 45.6 54.4
1989 910455 416963 493492 45.8 54.2
1990 911830 418205 493625 45.9 54.1
1991 905531 415182 490349 45.8 54.2
1992 897078 411139 485939 45.8 54.2
1993 874172 399065 475107 45.7 54.3
1994 856281 389702 466579 45.5 54.5
1995 839670 381054 458616 45.4 54.6
1996 826508 374426 452082 45.3 54.7
1997 815851 369240 446611 45.3 54.7
1998 805997 364618 441379 45.2 54.8
1999 796732 360250 436482 45.2 54.8
2000 788283 356181 432102 45.2 54.8
Iedzīvotāju blīvums 2000. g. sākumā bija 2568 cilvēki uz 1 km2 pilsētas teritorijas.
 
3.-2. PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU SADALĪJUMS
PA GALVENAJĀM VECUMA GRUPĀM
Gads Visi Tai skaitā
iedzīvotāji
līdz darbspējas darbspējas virs darbspējas
vecumam vecumā vecuma
Pavisam
1989 910443 173312 550263 186868
1990 911830 174311 547933 189586
1991 905531 173362 540960 191209
1992 897078 170859 533160 193059
1993 874172 164782 515243 194147
1994 856281 158151 503621 194509
1995 839670 152179 493623 193868
1996 826508 145801 486993 193714
1997 815851 139283 488007 188561
1998 805997 132436 483105 190456
1999 796732 124888 485740 186104
2000 788283 117742 483081 187460
Īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā
1989 100 19.0 60.5 20.5
1990 100 19.1 60.1 20.8
1991 100 19.1 59.8 21.1
1992 100 19.1 59.4 21.5
1993 100 18.9 58.9 22.2
1994 100 18.5 58.8 22.7
1995 100 18.1 58.8 23.1
1996 100 17.7 58.9 23.4
1997 100 17.1 59.8 23.1
1998 100 16.4 60.0 23.6
1999 100 15.7 61.0 23.3
2000 100 14.9 61.3 23.8
 
3.-3. PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU SADALĪJUMS
PĒC VECUMA UN DZIMUMA
1989 1998 1999 2000 Tai skaitā
vīrieši sievietes
Pavisam
pilsētā 910443 805997 796732 788283 356181 432102
Tai skaitā
vecumā (gadi):
0-4 63020 27893 26256 25112 13044 12068
5-9 57338 46730 41986 37792 19269 18523
10-14 52954 57813 56646 54838 28109 26729
15-19 66032 53400 54780 56303 28474 27829
20-24 68850 54463 54029 53199 26279 26920
25-29 73892 60840 59541 58126 29598 28528
30-34 71887 57336 56998 57133 30279 26854
35-39 65634 65415 63747 61941 29166 32775
40-44 57215 60973 62154 62328 28804 33524
45-49 60524 56843 56017 55921 24916 31005
50-54 60970 45719 47514 50182 21528 28654
55-59 57165 54245 50116 45820 18616 27204
60-64 53515 45539 47601 49935 19933 30002
65-69 35656 44282 42408 40151 15298 24853
70-74 23028 35845 36594 37188 12211 24977
75-79 21536 19065 21142 22989 6037 16952
80 un vecāki 21227 19596 19203 19325 4620 14705
Iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra 1999. gadā
(tūkst. cilvēku)

STRUKTURA.GIF (30068 BYTES)

3.-4. PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU NACIONĀLAIS SASTĀVS
1935 1989 1998 1999 2000
Pavisam
Visi iedzīvotāji 385063 910455 805997 796732 788283
Tai skaitā:
latvieši 242731 331934 311815 309146 306337
krievi 28346 430555 380469 375967 372141
baltkrievi 4676 43631 35733 35219 34733
ukraiņi 43641 35687 35226 34869
poļi 15774 16653 14344 14104 13886
lietuvieši 5788 7012 6034 5967 5875
čigāni 1109 1222 1209 1210
igauņi 2211 1209 1002 1037 1024
citas tautības 85537 34711 19691 18857 18208
Procentos
Visi iedzīvotāji 100 100 100 100 100
Tai skaitā:
latvieši 63.0 36.5 38.7 38.8 38.9
krievi 7.4 47.3 47.2 47.2 47.2
baltkrievi 1.2 4.8 4.4 4.4 4.4
ukraiņi 4.8 4.4 4.4 4.4
poļi 4.1 1.8 1.8 1.8 1.8
lietuvieši 1.5 0.8 0.8 0.8 0.8
čigāni 0.1 0.2 0.1 0.2
igauņi 0.6 0.1 0.1 0.1 0.1
citas tautības 22.2 3.8 2.4 2.4 2.2
3.-5. LATVIEŠU SKAITS RĪGĀ*)
Latviešu skaits Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā
1935 242731 63.0
1959 258528 44.6
1970 299072 40.9
1979 317546 38.3
1989 331934 36.5
1992 329283 36.7
1993 325339 37.2
1994 322564 37.7
1995 319522 38.1
1996 317071 38.4
1997 314466 38.5
1998 311815 38.7
1999 309146 38.8
2000 306337 38.9
*) Dati par 1959. un 1970. gadu attiecas uz klātesošajiem iedzīvotājiem, par pārējiem gadiem - uz pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
 
SAST.GIF (76025 BYTES)

 

3.-6. REĢISTRĒTĀS UN ŠĶIRTĀS LAULĪBAS
Gads Reģistrēto laulību skaits Reģistrēto šķiršanos skaits
pavisam uz 1000 iedzīvotājiem pavisam uz 1000 iedzīvotājiem
1980 9446 11.0 5342 6.3
1985 8890 10.0 4815 5.4
1990 8664 9.5 4429 4.8
1991 8289 9.2 4734 5.0
1992 6654 7.5 5374 6.1
1993 5086 5.9 3935 4.5
1994 3905 4.6 2933 3.5
1995 3886 4,7 2971 3.6
1996 3363 4.1 2458 3.0
1997 3531 4.4 2420 3.0
1998 3604 4.5 2649 3.3
1999 3492 4.4 2488 3.1
3.-7. LAULĪBĀ STĀJUŠOS SADALĪJUMS PĒC DZIMUMA UN VECUMA
Vīrieši Sievietes
1995 1997 1998 1999 1995 1997 1998 1999
Pavisam 3886 3531 3604 3492 3886 3531 3604 3492
Tai skaitā:
līdz 16 1 - - - 13 - 8 2
17-19 137 61 66 60 422 274 228 200
20-24 1276 946 931 829 1474 1219 1171 1193
25-29 874 916 926 935 660 737 842 802
30-34 475 467 486 520 396 392 421 381
35-39 277 313 329 331 237 279 261 271
40-44 223 218 224 224 182 157 173 173
45-49 156 151 173 155 149 132 145 133
50-54 131 100 136 130 107 92 117 124
55-59 132 114 112 84 115 89 91 75
60 un
vecāki 204 245 221 224 131 160 147 138
 
3.-8. 1999. gadā LAULĪBĀ STĀJUŠIES
PĒC VIŅU IEPRIEKŠĒJĀ ĢIMENES STĀVOKĻA
Vīrieši Sievietes
Kopā 3492 3492
Tai skaitā:
neprecējušies/-ās 2209 2288
atraitņi/-es 125 184
šķirteņi/-es 1158 1020
3.-9. 1999. gadā LAULĪBĀ STĀJUŠOS VECUMA STRUKTŪRA
Laulību Līgavas vecums (gadi)
skaits līdz 19 20-24 25-29 30-34 35-39 40-49 50-59 60 un
vairāk
Laulību
skaits 3492 202 1193 802 381 271 306 199 138
Līgavaiņa
vecums (gadi)
līdz 19 60 26 31 2 1 - - - -
20 - 24 829 119 570 119 13 5 2 - 1
25 - 29 935 39 406 386 80 16 7 1 -
30 - 34 520 14 120 196 115 55 18 2 -
35 - 39 331 2 42 55 101 88 42 1 -
40 - 49 379 2 19 38 54 91 139 35 1
50 - 59 214 - 5 6 16 12 76 78 21
60 un 224 - - - 1 4 22 82 115
vairāk
3.-.10. LAULĪBAS PĒC LAULĪBĀ STĀJUŠOS TAUTĪBAS 1999. gadā
Laulību Līgavas tautība
skaits lat- krie- baltkrie- ukrai- polie- lietu- ebre- citas
vietes vietes vietes nietes tes vietes jietes tautības
Laulību
skaits 3492 1365 1626 136 148 89 37 23 68
Līgavaiņa
tautība:
latvieši 1395 1026 281 18 15 22 11 3 19
krievi 1490 212 989 80 95 54 21 10 29
baltkrievi 133 18 92 8 8 1 1 3 2
ukraiņi 147 32 86 12 11 1 - 3 2
poļi 66 14 39 4 2 5 1 - 1
lietuvieši 29 6 17 1 4 1 - - -
ebreji 70 9 40 7 8 1 - 4 1
citas
tautības 162 48 82 6 5 4 3 - 14
 
3.-11. JAUKTĀS LAULĪBAS 1999. gadā
(procentos no salaulāto attiecīgās tautības personu kopskaita )
Laulāto Vīriešu īpatsvars, kuri laulājušies Sieviešu īpatsvars, kuras laulājušās
tautība ar citas tautības sievietēm ar citas tautības vīriešiem
Latvieši 26.5 24.8
Krievi 33.6 39.2
Baltkrievi 94.0 94.1
Ukraiņi 92.5 92.6
Poļi 92.4 94.4
Ebreji 94.3 82.6
3.-12. REĢISTRĒTĀS LAULĪBAS PĒC TO NOSLĒGŠANAS VIETAS
1997 1998 1999
Laulību skaits 3531 3604 3492
Tai skaitā pēc noslēgšanas vietas:
Dzimsarakstu nodaļā 2814 2737 2658
Baznīcā 717 867 834
 
 
Turpinājums - seko

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!