Ministru kabineta noteikumi Nr.31

Rīgā 2006.gada 10.janvārī (prot. Nr.2 33.§)

Makšķerēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas Latvijas Republikas ūdeņos var nodarboties ar amatierzveju — makšķerēšanu, kā arī ar zemūdens medībām, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguvi (turpmāk — makšķerēšana) ar šajos noteikumos atļautiem makšķerēšanas, zemūdens medību un vēžošanas rīkiem.

2.Nodarboties ar makšķerēšanu Latvijas Republikas ūdeņos var fiziskās personas (makšķernieki), kurām makšķerēšanas laikā ir klāt makšķerēšanas karte. Vietās, kur noteikta licencētā makšķerēšana, papildus makšķerēšanas kartei ir nepieciešama arī licence.

3.Personām vecumā līdz 16 gadiem un personām, vecākām par 65gadiem, kā arī invalīdiem atļauts makšķerēt bez makšķerēšanas kartes iegādes. Minētajām personām jābūt klāt attiecīgam personu apliecinošam dokumentam vai invaliditātes apliecībai.

4.Privātos ezeros un ezeros, kas atrodas viena īpašnieka zemesgabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij, makšķerēšanas tiesības pieder ezeru īpašniekam. Īpašnieks makšķerēšanas tiesības var izmantot pats vai atļaut tās izmantot arī citām fiziskām vai juridiskām personām saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.

5.Ūdenstilpēs (arī šo noteikumu V nodaļā minētajās) vai ūdenstilpju daļās, kur noteikta licencētā makšķerēšana, kārtība, kādā fiziskā persona nodarbojas ar makšķerēšanu, noteikta Zvejniecības likuma 10.panta otrajā daļā, šajos noteikumos un normatīvajos aktos par licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas — kārtību, kā arī ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos.

6.Zemūdens medību rīku, kā arī vēžošanas rīku un paņēmienu izmantošana atļauta tajās ūdenstilpēs, kurās vēžu un zivju ieguve noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas kārtību. Papildus zemūdens medību rīku izmantošana jūrā ir atļauta jūras piekrastes ūdeņos, kā arī privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Zemūdens medību rīkus izmanto, ievērojot šo noteikumu prasības.

7.Makšķerēšana īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos notiek saskaņā ar šiem noteikumiem un attiecīgo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

8. Makšķerēšanas un zemūdens medību sacensību nolikumi jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu un Valsts zivsaimniecības pārvaldi, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās — arī ar to administrāciju. Ja sacensības tiek rīkotas nomātās ūdenstilpēs, sacensību nolikumi papildus jāsaskaņo ar ūdenstilpes nomnieku.

9.Makšķerniekam makšķerējot ir tiesības bez maksas izmantot dabisko tauvas joslu: gar jūras piekrasti — 20 m, gar privāto ūdeņu krastiem — 4 m, gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 m.

10. Valsts zivsaimniecības pārvalde atbilstoši Zvejniecības likuma 15. un 16.pantam, kā arī ņemot vērā zinātniskās rekomendācijas, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var noteikt īslaicīgus makšķerēšanas regulēšanas pasākumus. Pēc attiecīgajam pasākumam noteiktā termiņa beigām ir spēkā šo noteikumu normas. Valsts zivsaimniecības pārvalde lēmumu par makšķerēšanas regulēšanas pasākumiem pirms tā stāšanās spēkā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un attiecīgā rajona laikrakstā, kā arī paziņo televīzijā un radio.

II. Makšķerēšanas rīki un to lietošana

11. Vienlaikus atļauts izmantot ne vairāk kā divus makšķerēšanas rīkus (makšķeri, spiningu, mušiņmakšķeri) ar ne vairāk kā trim jebkura veida āķiem katram rīkam, ja makšķerēšanas rīku lieto iekšējos ūdeņos, un ne vairāk kā četriem jebkura veida āķiem katram rīkam, ja makšķerēšanas rīku lieto jūras piekrastes ūdeņos. Katrs vairākžuburu āķis tiek uzskatīts par vienu āķi.

12. Lietojot makšķerēšanas rīkus, nav atļauts izmantot:

12.1. aizciršanas paņēmienu, ar kuru zivi aizķer ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes;

12.2.dabisko ēsmu īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivju— lašu, taimiņu un alatu, kā arī strauta foreļu makšķerēšanai un uztveramo āķi (gafu) šo zivju uztveršanai.

13. Ēsmas zivtiņu ieguvei atļauts lietot tīkliņu, ne lielāku par 1,5 x 1,5 m, ar linuma acu izmēru, ne lielāku par 10 mm.

14.Vēžošana saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu atļauta, izmantojot ne vairāk kā piecus krītiņus, kā arī ķerot ar rokām.

15. Lietojot zemūdens medību rīkus, ievēro šādas prasības:

15.1.atļauts izmantot tikai ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni, kuras harpūnas uzgaļa platums nepārsniedz 10 cm;

15.2.aizliegts izmantot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu;

15.3.medību laikā zemūdens medniekam jābūt piestiprinātai košas krāsas bojai, kura norāda zemūdens mednieka atrašanās vietu ūdenī;

15.4.zemūdens medību rīkus nav atļauts izmantot apzīmētās publiskās atpūtas vietās un citās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku (peldvietās, ūdenssporta un kultūras pasākumu vietās);

15.5.zemūdens medību rīku izmantošana bez vecāku vai pieaugušo uzraudzības nav atļauta bērniem vecumā līdz 16 gadiem.

16.Visu sugu zivju makšķerēšana un vēžošana jebkurā citā veidā un ar citiem rīkiem Latvijas Republikas ūdeņos ir aizliegta.

III. Atļautais loma lielums un minimālais pieļaujamais zivju garums

17.Katra makšķernieka noķertās zivis tiek uzglabātas atsevišķi. Vienā makšķerēšanas reizē vienam makšķerniekam lomā atļauts uzglabāt un paturēt:

17.1.akmeņplekstes, ālantus, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, mencas, salates (meža vimbas), sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus— piecus no katras sugas;

17.2.samus, sīgas, strauta foreles — trīs no katras sugas;

17.3.alatas — vienu;

17.4.taimiņus, lašus, kas noķerti jūras piekrastes ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, — vienu no katras sugas, bet pārējos iekšējos ūdeņos — saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem;

17.5.asarus, kas noķerti iekšējos ūdeņos, un plekstes, kas noķertas jūras piekrastes ūdeņos, — piecus kilogramus no katras sugas;

17.6. asarus un salakas, kas noķertas jūras piekrastes ūdeņos, — 10 kg no katras sugas;

17.7. pārējo sugu zivis — bez skaita un svara ierobežojuma;

17.8. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) — saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem, bet ne vairāk kā 50 gabalu;

17.9. trīsuļodu kāpurus un sānpeldes — 100 gramu.

18.Lomā atļauts paturēt zivis un vēžus, kas atbilst šādam minimālajam pieļaujamajam garumam:

18.1. lasim — 60 cm;

18.2. līdakai, taimiņam un samam — 50 cm;

18.3. zandartam — 45 cm;

18.4. zutim — 40 cm;

18.5. mencai — 38 cm;

18.6.akmeņplekstei, alatai, ālantam, forelei (strauta un varavīksnes), līnim, salatei (meža vimbai), sapalam, sīgai, vimbai un vēdzelei — 30 cm;

18.7. asarim, kas noķerts jūras piekrastes ūdeņos, — 17 cm;

18.8. vēzim (platspīļu un šaurspīļu) — 10 cm.

19.Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.

20.Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

IV. Vispārējie makšķerēšanas aizliegumi

21. Visās ūdenstilpēs aizliegts iegūt:

21.1. nēģus — visu gadu;

21.2.lašus un taimiņus:

21.2.1.jūras piekrastes ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES— no 1.oktobra līdz 15.novembrim;

21.2.2.pārējos iekšējos ūdeņos, kas nav minēti šo noteikumu 21.2.1.apakšpunktā,—visu gadu, izņemot licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās un laikos;

21.3.līdakas — no 16.marta līdz 30.aprīlim;

21.4.zandartus — no 16.aprīļa līdz 31.maijam;

21.5.alatas — no 16.marta līdz 15.maijam;

21.6.sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) — no 1.oktobra līdz 30.novembrim;

21.7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) — no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem — visu gadu.

22.Aizliegts izmantot ēsmai šo noteikumu 18.punktā minēto sugu zivis, vēžus, kā arī nēģu kāpurus (ņurņikus).

23. Visu gadu aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu):

23.1.jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā:

23.1.1.jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā — 2000 m rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā — 1000 m rādiusā no ietekas, bet pārējo upju un kanālu ietekas rajonā — 200 m rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;

23.1.2.200 m virzienā augšup pret straumi no līnijas, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet tur, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, — iekšpusē starp moliem visā to garumā;

23.2.100 m lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;

23.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;

23.4.50 m attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām;

23.5. kuģu ceļā ostu akvatoriju robežās.

24.No 16.marta līdz 30.aprīlim aizliegta makšķerēšana ar spiningu un makšķerēšana, izmantojot ēsmas zivtiņu.

25.No 16.aprīļa līdz 31.maijam aizliegta jebkura veida makšķerēšana:

25.1.no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdens­tilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras piekrastes ūdeņos un licencētās makšķerē­šanas nolikumos norādītajās vietās;

25.2.kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī savieno ezerus savstarpēji.

26. Aizliegts atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

26.1.ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta;

26.2.ar to sugu zivīm, vēžiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums vai svars pārsniedz šajos noteikumos atļauto loma lielumu.

27.Aizliegts atstāt ūdenī makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības, attālinoties no makšķerēšanas rīka tālāk par 50 metriem.

28.Aizliegts patvaļīgi veikt šādas darbības:

28.1. pārvietot zivis no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22.pantā noteiktās prasības;

28.2.aiztikt vai bojāt rūpnieciskās zvejas rīkus, kas marķēti atbilstoši rūpnieciskās zvejas noteikumu prasībām;

28.3. veidot upēs krāvumus un aizsprostojumus.

V. Makšķerēšanas aizliegumi atsevišķās ūdenstilpēs

29. Visu gadu makšķerēšana aizliegta:

29.1. Daugavā:

29.1.1. no Rīgas HES aizsprosta 700 m lejup pa straumi;

29.1.2. no Ķeguma HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.1.3. no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.2. no Ventas rumbas Kuldīgā 500 m lejup pa straumi un 200 m augšup pret straumi;

29.3. Salacā visā tās garumā;

29.4. Engures ezera (Mērsraga) kanālā;

29.5. Aiviekstē no Aiviekstes HES aizsprosta 500 m lejup pa straumi.

30.Makšķerēšana aizliegta:

30.1.Daugavas baseinā:

30.1.1.Sausajā Daugavā — no 1.septembra līdz 30.novembrim;

30.1.2.Aiviekstē no Vesetas (jaunās gultnes) grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostam — no 16.marta līdz 31.maijam;

30.1.3.Aiviekstē un Lubāna ezerā 100 m uz abām pusēm no slūžām — no 16.marta līdz 15.maijam;

30.1.4.Lubāna ezerā Ziemeļu dambim piegulošajā daļā 1400 m gar krastu un ezerā 600 m no krasta (no Rēzeknes upes grīvas līdz dambja pagriezienam) — no 1.septembra līdz 30.aprīlim;

30.1.5.Rēzeknes upē no grīvas (pie Lubāna ezera) augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas “Žogoti” — no 1.septembra līdz 30.aprīlim;

30.1.6.Daugavā no moliem un no tās ietekas Rīgas jūras līcī 6,5 km augšup pret straumi līdz augstsprieguma pārvadam Rīgas pilsētas teritorijā, kā arī Buļļupē, Loču kanālā un Sarkandaugavā — no 1.maija līdz 31.maijam;

30.2.Lielupes baseinā — no 1.aprīļa līdz 31.maijam:

30.2.1.Lielupē no Staļģenes tilta augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupām;

30.2.2.Mēmelē no grīvas līdz gājēju tiltam Bauskā;

30.2.3.Mūsā no grīvas līdz tiltam pie autosporta kompleksa;

30.2.4.Slocenē (Pulkainē) starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeru, Vecslocenē un Slocenē starp Slokas ezeru un Lielupi;

30.3.Gaujas baseinā — no 1.aprīļa līdz 31.maijam:

30.3.1.Gaujā no grīvas līdz Tallinas šosejas tiltam, no Līgatnes grīvas līdz Amatas grīvai un Valmieras airēšanas trasē;

30.3.2.Braslā no grīvas līdz zivaudzētavas aizsprostam.

31.No 1.oktobra līdz 30.novembrim aizliegta makšķerēšana ar spiningu un mušiņmakšķeri:

31.1. Gaujas baseinā:

31.1.1. Amatā no grīvas līdz lielceļa tiltam pie Skujenes;

31.1.2. Braslā no grīvas līdz zivaudzētavas aizsprostam;

31.1.3. Gaujā no grīvas līdz šosejas tiltam Strenčos;

31.1.4. Raunā no grīvas līdz dzirnavu aizsprostam;

31.2. Ventas baseinā:

31.2.1. Abavā no grīvas līdz rumbai;

31.2.2. Ventā no šosejas tilta pie Zlēkām līdz Latvijas–Lietuvas robežai;

31.3.Aģē, Bārtā, Durbē, Gramzdā, Inč­upē, Irbē, Ķīšupē, Lāčupē, Liepupē, Melnsilupē, Pilsupē, Pēterupē, Rīvā, Rojā, Sakā, Salacas pietekā Jaunupē, Svētupē, Tebrā, Užavā, Vārtājā, Vitrupē un Zaķupē.

VI. Makšķernieku pienākumi un atbildība

32. Makšķernieka pienākumi ir:

32.1.makšķerēšanas vietā uzrādīt kontrolei makšķerēšanas kartes, licences un citus dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī makšķerēšanas rīkus un lomu;

32.2.izmantot visus nepieciešamos palīglīdzekļus un paņēmienus, lai zivi saudzīgi uztvertu un atbrīvotu no āķa, un atlaist ūdenī zivis un vēžus, kurus nav atļauts iegūt un paturēt. Ja nav iespējams āķi sau­dzīgi izņemt no zivs mutes, pārgriež makšķerēšanas rīka auklu;

32.3.nosūtīt iezīmēto zivju zīmītes valsts aģentūrai “Latvijas Zivju resursu aģentūra” (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 8);

32.4.lomā paturamās zivis nogalināt uzreiz pēc to noķeršanas, izņemot gadījumus, ja zivis tiek uzglabātas ūdens vidē dzīvas un peldus stāvoklī. Šādā gadījumā tās nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas pabeigšanas;

32.5.saudzīgi izturēties pret dabu, nepiesārņot ūdenstilpes un to piekrastes joslu.

33.Šo noteikumu pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šī atbildība neatbrīvo pārkāpējus no pienākuma atlīdzināt zivju resursiem nodarīto kaitējumu saskaņā ar normatīvajos aktos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos un par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos noteiktajām taksēm. Lai pilnībā kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, minētajos normatīvajos aktos noteiktās pamattakses piemēro trīskāršā apmērā par makšķerēšanu bez makšķerēšanas kartes un makšķerēšanas licences, par makšķerēšanu aizliegtā laikā un vietā, par makšķerēšanu, pārsniedzot atļauto loma lielumu un minimālo pieļaujamo zivju garumu, kā arī izmantojot neatļautus makšķerēšanas rīkus un veidus.

VII. Makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrole

34.Makšķerēšanas noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektori, kā arī Valsts vides dienesta pilnvarota persona Latvijas teritorijā un vietējās pašvaldības pilnvarota persona attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Atbilstoši kompetencei makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrolē piedalās Valsts policija, pašvaldības policija, Zemessardze, attiecīgās ūdenstilpes zivju resursu pārzinātājs un zvejas tiesību izmantotājs (arī nomnieks).

35. Tiesības pārbaudīt lomu un makšķerēšanā izmantotos rīkus, sastādīt protokolu par šo noteikumu un licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis un to ieguvei izmantotos makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību rīkus un līdzekļus ir Valsts vides dienesta, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes institūciju, Valsts policijas vai pašvaldības policijas amatpersonai, Valsts vides dienesta pilnvarotai personai un pašvaldības pilnvarotai personai.

VIII. Noslēguma jautājums

36. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumus Nr.67 “Makšķerēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 27.nr.; 2003, 66.nr.; 2004, 175.nr.).

Ministru prezidenta vietā — ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 19.janvāri.