Ministru kabineta rīkojums Nr.24

Rīgā 2006.gada 18.janvārī (prot. Nr.3 28.§)

Par Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādņu 2006.–2009.gadam īstenošanas programmu

1.Apstiprināt Latvijas Republikas pas­ta nozares pamatnostādņu 2006.–2009.gadam īstenošanas programmu (turpmāk—programma).

2.Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3.Satiksmes ministrijai reizi divos gados (sākot ar 2006.gadu) līdz 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par programmas pasākumu īstenošanu.

4. Jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu programmas pasākumu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2006.gada 18.janvāra rīkojumu Nr.24

Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādņu 2006.–2009.gadam īstenošanas programma

1.Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un atbalstītajiem politikas dokumentiem

1.1. Ar Ministru kabineta 2005.gada 21.aprīļa rīkojumu Nr.254 “Par Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādnēm 2005.–2009.gadam” ir apstiprināts politikas plānošanas dokuments “Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādnes 2005.–2009.gadam” (turpmāk — pamatno­stādnes). Saskaņā ar pamatnostādnēm Satiksmes ministrija izstrādājusi “Latvijas Republikas pasta nozares politikas pamatnostādņu 2006.–2009.gadam īstenošanas programmu” (turpmāk — programma).

1.2. Programma ietver pasta nozares attīstības mērķus, rīcības virzienus, uzdevumus, pasākumus un sasniedzamos rezultātus, izņemot tos pamatnostādņu īstenošanai veicamos uzdevumus un pasākumus, kuri saskaņā ar pamatnostādnēm ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk — komisija) kompetencē.

1.3. Pasta nozares attīstības pasākumi pamatojas uz šādiem galvenajiem politikas dokumentiem:

1.3.1. Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādnes 2005.–2009.gadam;

1.3.2. Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija;

1.3.3. Tautsaimniecības vienotā stratēģija;

1.3.4. Nacionālais attīstības plāns;

1.3.5. Attīstības plāns;

1.3.6. Eiropas Savienības iekšējā tirgus pakalpojumu stratēģija.

2. Programmas mērķi un pamatuzdevumi

2.1. Programmas mērķi ir šādi:

2.1.1. pasta pakalpojumu tirgus pilnīga liberalizācija;

2.1.2. ikvienam pakalpojuma lietotājam pieejama un funkcionējoša pasta pakalpojumu tīkla nodrošināšana visā Latvijas teritorijā;

2.1.3.noteiktas kvalitātes vispārējo pasta pakalpojumu sniegšana visā Latvijas teritorijā par pieejamām cenām.

2.2.Lai nodrošinātu programmas mērķu īstenošanu, noteikti šādi pamatuzdevumi:

2.2.1. pilnveidot pasta nozares nor­matīvo bāzi;

2.2.2. nodrošināt vispārējo pasta pakalpojumu tarifu veidošanas principu piemērošanu, ņemot vērā valdības īstenotos pasākumus inflācijas ierobežošanai;

2.2.3. izvērtēt vispārējo pasta pakalpojumu kompensācijas fonda vai cita finansēšanas mehānisma nepieciešamību;

2.2.4. nodrošināt tādu pasta pakalpojumu sniegšanu, kuri pamatojas uz jaunajām tehnoloģijām un zināšanām un ir orientēti uz klientu, kā arī veicināt jaunu pasta pakalpojumu veidu attīstību;

2.2.5. nodrošināt valsts interešu pārstāvēšanu Eiropas Savienības insti­tūcijās un darba grupās un starptautiskajās pasta organizācijās.

3. Plānotie programmas politikas rezultāti un darbības rezultāti

3.1. Īstenojot programmu, pasta nozarē tiks sasniegti šādi politikas rezultāti:

3.1.1. pakāpeniski tiek liberalizēts pasta pakalpojumu tirgus:

3.1.1.1.2006.gadā tiek ierobežotas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” (turpmāk — Latvijas Pasts) monopoltiesības pieņemt, pārsūtīt un izsniegt valsts robežās iekšzemes un starptautiskos vēstuļu korespondences sūtījumus (vēstules, pastkartes, bandroles un sīkpakas), samazinot svaru, kuru nedrīkst pārsniegt minētie sūtījumi, no 100 gramiem līdz 50 gramiem;

3.1.1.2.2009.gadā atbilstoši Eiropas Savienības politikas nostādnēm pilnīgi tiek liberalizēts pasta pakalpojumu tirgus;

3.1.2.tiek sniegti noteiktas kvalitātes vispārējie pasta pakalpojumi visā Latvijas Republikas teritorijā par pieejamām cenām, nodrošinot pietiekamu skaitu pieejas punktu un optimālus apstākļus attiecībā uz piegādes biežumu:

3.1.2.1.katrā pašvaldībā, kurā iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500iedzī­votāju uz kvadrātkilometru, izvietojama vismaz viena pasta nodaļa uz 20000ie­dzīvotājiem, un pārējās paš­valdībās vismaz viena, kas sniedz vispārējos pakalpojumus, nodrošinot pasta pakalpojumu pieejamību attiecīgajā teritorijā;

3.1.2.2. vēstuļu kastītes izvietojamas atbilstoši lietotāju interesēm, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju blīvumu un attālumu līdz pašvaldības centrālās apdzīvotās vietas centram;

3.1.2.3. pilsētās izvietojama vismaz viena vēstuļu kastīte uz 3000iedzī­votājiem un vismaz viena vēstuļu kastīte uz 2000 iedzīvotājiem laukos (minimums — vēstuļu kastīte pie katras pasta nodaļas);

3.1.3. vietējo un pārrobežu pasta sūtījumu piegāde termiņos, kas atbilst pasta kvalitātes standartu prasībām (saskaņā ar formulu D + n, kur D ir sūtījuma nodošanas diena, n — darbdienu skaits no sūtījuma nodošanas dienas līdz piegādei adresātam):

(D + 3) — 85% no kopējā sūtījumu apjoma,

(D + 5) — 100% no kopējā sūtījumu apjoma.

3.2. Īstenojot programmu, pasta nozarē tiek sasniegti šādi darbības rezultāti:

3.2.1. jauns Pasta likums, kas nosaka vienotu regulējumu visiem pasta pakalpojumu tirgus dalībniekiem un komisijai veicamos uzdevumus pasta nozarē, to skaitā:

3.2.1.1. izstrādāt pasta pakalpojumu kvalitātes noteikšanas metodiku;

3.2.1.2.izstrādāt kompensācijas fonda pārvaldīšanas kārtību, ja Ministru kabinets pieņems lēmumu par tā nepieciešamību;

3.2.2.vispārējo pasta pakalpojumu sniedzēji, nosakot tarifus katram pakalpojumam, kas veido daļu no vispārējā pakalpojuma, nodrošina tarifu atbilstību šādiem principiem:

3.2.2.1. sniegtie pakalpojumi ir pieejami visiem lietotājiem;

3.2.2.2. pakalpojumu cenas pamatojas uz izmaksām;

3.2.2.3.kopīga tarifa piemērošana neizslēdz vispārējā pakalpojuma sniedzēja tiesības noslēgt ar klientu individuālu vienošanos par cenām;

3.2.2.4. tarifi ir caurskatāmi un nediskriminējoši;

3.2.2.5.nerezervēto vispārējo pasta pakalpojumu šķērssubsidēšana no rezervēto pakalpojumu ieņēmumiem nav atļauta;

3.2.3. lai novērstu zaudējumus, ja nepieciešams, var izveidot vispārējo pasta pakalpojumu kompensēšanas mehānismu vai citu finansēšanas mehānismu vispārējo pasta pakalpojumu kompensēšanai. Kompensēšanas fonda izveide un izmantošana pamatojas uz nediskriminējošu caurskatāmības un samērīguma principu piemērošanu. Kompensēšanas fonda pārvaldīšanu nodrošina komisija. Vispārējo pasta pakalpojumu sniedzējs, iesniedzot pamatotu pieprasījumu, var pretendēt uz līdzekļu saņemšanu no kompensēšanas fonda;

3.2.4.modernizējot pasta pakalpojumu sniegšanu un ieviešot jaunus pakalpojumus, tiek maksimāli apmierinātas arvien pieaugošās klientu prasības, samazinot laika patēriņu pakalpojuma un informācijas saņemšanai;

3.2.5. Latvijas valsts intereses pārstāvētas Eiropas Savienības institūcijās, to komitejās, darba grupās un starptautiskajās pasta organizācijās. Tas savukārt ļauj palielināt ietekmi uz pasta nozares attīstības procesiem Eiropas Savienības līmenī, kā arī nodrošina ātrāku un efektīvāku informācijas apmaiņu un atbilstošo Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu, kā arī palielina ietekmi uz starptautisko pasta sakaru attīstības procesiem. Minētās Eiropas Savienības institūcijas un starptautiskās pasta organizācijas ir:

3.2.5.1. Eiropas Komisijas Pasta direktīvas komiteja (Postal Directive Committee);

3.2.5.2. Eiropas Padomes Pasta pakalpojumu darba grupa (Working Party on Postal Services);

3.2.5.3. Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konference (CEPT);

3.2.5.4. Eiropas Pasta regulēšanas komiteja (CERP);

3.2.5.5. Reģionālā sakaru sadraudzības padome (RSS).

4. Galvenie uzdevumi, laika plānojums, par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas un rezultatīvo rādītāju raksturojums politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai

5. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums

Programmas īstenošanas ietekme uz valsts budžetu ir atkarīga no Ministru kabineta pieņemtā lēmuma par finansēšanas mehānismu vispārējo pasta pakalpojumu kompensēšanai. Vispārējo pasta pakalpojumu izmaksu kompensēšanai var izmantot dažādus finansēšanas mehānismus (kompensācijas fonds vai cits finansēšanas mehānisms), kurus apstiprina Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi par finansēšanas mehānismu vispārējo pasta pakalpojumu kompensēšanai tiks izstrādāti tūlīt pēc jaunā Pasta likuma pieņemšanas.

Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu programmas pasākumu īstenošanai izskatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem pieprasījumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam. Pieprasījumu piešķirt papildu finansējumu programmā paredzēto pasākumu īstenošanai iesniedz par pasākumu atbildīgā institūcija.

6. Pārskatu sniegšanas kārtība

Lai novērtētu, kā tiek īstenoti pamatno­stādnēs noteiktie un programmā definētie uzdevumi, par pasta nozares politikas īstenošanu atbildīgā ministrija — Satiksmes ministrija — reizi divos gados (sākot ar 2006.gadu) līdz 1.oktobrim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmā iekļauto pasākumu īstenošanas gaitu un aktualizēšanas nepieciešamību.

Satiksmes ministrs A.Šlesers