Par tirgus pieeju ostu, tajā skaitā Latvijas ostu, pakalpojumiem

Eiropas Parlaments savā 18.janvāra balsojumā ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja Eiropas Komisijas Ostu pakalpojumu direktīvas projektu, kas bija jau otrais mēģinājums parlamentā pieņemt konkrētos pakalpojumus reglamentējošu ES likumdošanu. “Latvijas ostas var atviegloti uzelpot – tuvākajā laikā, tāpat kā līdz šim, ostu pakalpojumus ES likumdošana neregulēs,” komentējot notikušo, izteicās Transporta komitejas deputāts no Latvijas Roberts Zīle. “Konkrētais EK priekšlikums bija vājš un neņēma vērā jauno dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, situāciju, un diemžēl visi mēģinājumi Transporta komitejā to uzlabot nevainagojās ar panākumiem.”

Neraugoties uz šo Eiropas Parlamenta lēmumu, transporta komisāra un EK viceprezidenta Žaka Baro izteikumi liek pamatoti domāt, ka Eiropas Komisija gatavos jaunu politikas dokumentu ostu politikas jomā. “Es sagaidītu, ka šajā dokumentā EK akcentēs godīgas konkurences nodrošināšanu starp ES ostām un mazāk mēģinās iejaukties ostu iekšējās darbības regulēšanā, kas tomēr ir dalībvalstu kompetence. Tāpat es ceru, ka Komisija sagatavos priekšlikumus, kas ņemtu vērā negodīgo konkurenci arī no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Krievijas, kura jau gadiem ilgi pret Latvijas ostām lieto diskriminējošus dzelzceļa tarifus,” uzsvēra R.Zīle.

Deputāts jau iepriekš Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas sēdēs un debatēs plenārsēdē ne reizi norādījis, ka likumprojekta izstrādātāja Eiropas Komisija nebija ņēmusi vērā Baltijas valstu īpašo situāciju kravas pārvadājumu biznesā. Baltijas valstu ostām lielāko kravu apgrozījumu nodrošina Krievija un citas NVS valstis, kas nav ES dalībvalstis. R.Zīle norāda, ka Krievijas izvēli transportēt kravas caur kādu no Baltijas valstu ostām nereti nosaka ne tikai ekonomiskie, bet arī politiskie apsvērumi. Tāpēc nebija iespējams prognozēt, cik negatīvi regula varētu ietekmēt Baltijas valstu ostu konkurētspēju ar īpaši atbalstītajām Krievijas ostām. “Lielākās konkurentes mūsu ostām pagaidām ir nevis ES, bet gan Krievijas ostas,” uzsvēra deputāts.

R.Zīle arī norādīja uz tālejošām sekām, kādas lēmumu pieņemšanai Eiropas Parlamentā nodara vardarbīgā pirmdienas dokeru demonstrācija, kurā cieta cilvēki un tika izdauzīti stikli EP ēkā Strasbūrā. “Šis bija ļoti slikts veids, kā demonstrēt savu nostāju. Skumjākais ir tas, kā rīkotāji tagad var interpretēt Parlamenta balsojumu – viņi var teikt, ka ar vardarbīgo demonstrāciju tika panākts vēlamais rezultāts. Negribētos, lai nākamajā Strasbūras sesijā, kad plānots balsojums par Pakalpojumu direktīvu, šis būtu piemērs direktīvas pretiniekiem, kā panākt sev tīkamu iznākumu. Ja tiks noraidīta pakalpojumu direktīva, tas būs daudz lielāks kaitējums Eiropas Savienībai nekā konstitūcijas noraidīšana.”

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore