Par lēmumu neatbalstīt kreisā spārna deputātu prasību piešķirt nepilsoņiem vēlēšanu tiesības Eiropā

Eiropas Parlaments otrdien, 17.janvārī, pārliecinoši – ar 276 balsīm par, 347 pret un 22 atturoties – noraidīja kārtējo kreisā spārna deputātu, tajā skaitā Tatjanas Ždanokas, aktīvi organizēto spiedienu uz Latviju un Igauniju politisko tiesību piešķiršanai Eiropas Savienībā trešo valstu pilsoņiem vai bezpavalstniekiem. Noraidot Eiropas Apvienotās kreiso spēku grupas deputāta itāļu komunista Džusto Katanijas iniciēto ziņojumu par ES pilsonību, Parlamenta vairākums kārtējo reizi apstiprināja ES principu, ka dalībvalstīm ir tiesības lemt par pilsonības piešķiršanu savā zemē un ka Savienības pilsonība jāskata vienīgi kā dalībvalstu pilsonību papildinoša vērtība.

Pretrunīgākie punkti, kuru dēļ Parlaments noraidīja ziņojumu, attiecās uz papildu tiesību piešķiršanu ES dzīvojošām personām, kas nav ES valstu pilsoņi. Piemēram, attiecībā uz pilsonību deputāts ierosināja “dalībvalstīs spēkā esošo atšķirīgo noteikumu saskaņošanu”.

EP arī noraidīja ieteikumu “piešķirt balsstiesības pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kas pastāvīgi uzturas Eiropas Savienībā ilgāk nekā piecus gadus”, kā arī tiesības šīm personām brīvi pārvietoties un saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju jebkurā no ES dalībvalstīm.

Ziņojuma projektā bija izteikts arī viedoklis, ka trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kas pastāvīgi dzīvo ES ilgāk nekā piecus gadus, jāpiešķir tādas pašas tiesības balsot vai kandidēt Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās kā tiem ES pilsoņiem, kuri dzīvo dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes valsts.

“Neraugoties uz triumfa brīdim jau sagatavoto preses paziņojumu, gandrīz draudošām iepriekš izsūtītām elektroniskā pasta vēstulēm kolēģiem, ka ziņojuma neatbalstīšanas gadījumā tie tiks apvainoti ksenofobijā, T.Ždanoka piedzīvoja izgāšanos. Balsojums skaidri apliecināja, ka Eiropas Parlamenta vairākums demonstrēja izpratni par pilsonību kā vērtību, par atbildības un pienākumu kopumu, kas ir būtisks valstu drošībai. Parlaments nepakļāvās atsevišķu deputātu provokatīviem mēģinājumiem apšaubīt vienu no Eiropas pamatvērtībām – nacionālo pilsonību,” pēc balsojuma uzsvēra Latvijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Deputāts atgādina, ka pilsonības piešķiršana kā Eiropas Savienības dalībvalstu suverēnās tiesības ir iekļauta šīs Savienības dibināšanas līgumā. Dibināšanas līgumā arī skaidri norādīts, ka Eiropas Savienības pilsonis ir persona, kurai ir kādas dalībvalsts pavalstniecība. Turklāt Savienības pavalstniecība papildina dalībvalstu pilsonību, nevis aizvieto to.

“Ir vairāk nekā maldinoši un nekaunīgi no Ždanokas kundzes puses kārtējo reizi paziņot par politisko tiesību liegšanu Latvijas nepilsoņiem pēdējo vairāk nekā piecpadsmit gadu laikā, labi apzinoties, ka Latvijas nepilsoņiem ir visas iespējas pilsonību iegūt naturalizācijas ceļā. Tikai pilsoniskā griba un lojalitāte pret Latvijas valsti ir īstie iemesli, kuru dēļ viņi nav guvuši tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem, lai tās būtu pašvaldību, nacionālās vai ES vēlēšanas,” uzsvēris deputāts Kristovskis.

Deputāte Inese Vaidere norādīja uz to, ka šis pašiniciatīvas ziņojums tapis sasteigti un slepenības aizsegā: “Zīmīgi, ka dokuments tika iekļauts darba kārtībā ļoti nesen, turklāt pirmdienas vakarā, kad liela daļa deputātu tikai ierodas uz sēdi Strasbūrā, bet balsojām jau otrdien. Eiropas Parlamenta Tautas partijas koordinatore atbildīgajā komitejā Eva Klamta ar ziņojuma izmaiņām darba gaitā gandrīz netika iepazīstināta. Deputāti, ar kuriem runāju, – T.H. Ilvess, V. Landsberģis, M. Gālers, A. Vatanens un citi – šo iemeslu dēļ pat nebija dokumentam pievērsuši uzmanību. Tā tas parasti nenotiek. Tāpēc ir gandarījums, ka Eiropas Parlaments ar šodienas balsojumu skaidri parādīja – politikas veidošana caur sētas durvīm nav pieņemama, un ar deputātu viedokli jārēķinās. Līdz ar to var teikt, ka Ždanokas iecere kārtējo reizi izgāzusies.”

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore