Par valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas turpmāko attīstību

(Precizēts saskaņā ar MK 2000.gada 5.decembra sēdes protokollēmuma 33.§ 2.punktu)

Nobeigums. Sākums - "LV" 03.01.2001., Nr.1

Skolēnu sniegums valsts valodas eksāmenos

1. Centralizētā valsts valodas eksāmena saskaņošana ar pārbaudījumiem, kurus paredz valsts valodas likums

1.1.Esošās situācijas izklāsts

Kopš 1996./1997. mācību gada ir noteikta latviešu valodas ieskaite mazākumtautību skolas 4. klasē. Trīs gadus ir notikuši diagnosticējošie darbi latviešu valodā mazākumtautību skolas 6. klasē.

Atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem, sākot ar 2000./2001. mācību gadu, plānoti šādi pārbaudījumi latviešu valodā izglītojamiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:

* pārbaudes darbs 3. klases beigās,

* pārbaudes darbs 6. klases beigās,

* valsts pārbaudes darbs (eksāmens) 9.klases beigās,

* valsts pārbaudes darbs (eksāmens) 12. klases beigās.

Saskaņā ar Izglītības likuma 9. panta pirmo daļu un pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktu ar 2004./2005. mācību gadu vispārējo vidējo izglītību valsts un pašvaldību izglītības iestādēs sāks iegūt tikai valsts valodā. Tāpēc ar 2007./2008. mācību gadu tiks noteikts centralizēts vidusskolas pārbaudījums latviešu valodā, kas vairs nav apvienojams ar latviešu valodas prasmes atestāciju.

Līdz 2007./2008. mācību gadam notiks centralizētie eksāmeni latviešu valodā un literatūrā pēc kura skolēni saņems sertifikātu ar valodas prasmes līmeņa novērtējumu. Periodā līdz 2007.gadam ir jārisina jautājums par iespēju aizstāt valsts valodas prasmes apliecību ar Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtu sertifikātu.

Latvijas valdības un Pasaules Bankas noslēgtais līgums par kredītu izglītībā tā kvalitātes komponentē paredz izstrādāt saturu un organizēt centralizētu eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību pamatizglītības programmās.

Atbilstoši Pasaules Bankas projekta izstrādnēm ar 2002./2003. mācību gadu būtu jāievieš pamatskolās centralizēts eksāmens latviešu valodā izglītojamiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas. Arī mazākumtautību pamatskolu skolēni saņems sertifikātu, kas apliecina valsts valodas prasmi attiecīgā līmenī. To varētu izmantot arī dažādiem tālākās izglītības vai darba karjeras mērķiem, to skaitā arī kā valsts valodas prasmes apliecinājumu valsts valodas prasmes apliecību vietā, nekārtojot atkārtoti pārbaudījumu valsts valodā.

1.1.2. Valsts valodas eksāmeni

profesionālajā jomā

Ministru kabineta 22.08.2000. noteikumi Nr.296. "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību" paredz, ka valsts valodas Pārbaude sastāv no divām daļām - intervijas un rakstu daļas. Valsts valodas zināšanu apjoms ir noteikts, ņemot vērā profesiju specifiku un attiecīgajā profesijā vai amatā nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni. Personas runas prasmi novērtē intervijas veidā (laiks sešas līdz septiņas minūtes), nosakot personas valsts valodas prasmes līmeni sarunā par darbu, ar profesiju vai ieņemamo amatu saistītām tēmām. Lasītprasmes un rakstītprasmes pārbaudei persona saņem profesijai vai ieņemamajam amatam atbilstošus testa uzdevumus, pēc kuru izpildes nosaka personas valsts valodas prasmes pakāpi. Profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamais valsts valodas zināšanu apjoms iedalīts trīs valodas prasmes līmeņos:

* pirmais (zemākais) līmenis;

* otrais - vidējais) līmenis;

* trešais (augstākais) līmenis.

Katram valsts valodas prasmes līmenim ir divas pakāpes (A un B):

* pirmā līmeņa A pakāpe - persona spēj elementāri sazināties par vienkāršām sadzīves tēmām, minimāli lieto profesionālo leksiku, lasa un saprot īsus, nesaistītus tekstus, sludinājumus, reklāmas, paziņojumus, prot uzrakstīt personālās ziņas;

* pirmā līmeņa B pakāpe - persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par sadzīves un profesionālām tēmām, lasa un saprot vienkāršus tekstus, prot aizpildīt tipveida dokumentus, veidlapas, rēķinus, kvītis;

* otrā līmeņa A pakāpe - persona spēj risināt vienkāršu dialogu gan par sadzīves, gan profesionālām tēmām, lasa un saprot vienkārša satura tekstus, spēj uzrakstīt tipveida dokumentus, iesniegumus, pilnvaras, aktus, kā arī vienkāršus tekstus par sadzīves vai ar darbu saistītām tēmām;

* otrā līmeņa B pakāpe - persona spēj brīvi sarunāties par ikdienas un profesionāliem jautājumiem, lasa un saprot dažāda satura tekstus, spēj uzrakstīt darbam nepieciešamos dokumentus, izziņas, pārskatus, protokolus, ziņojumus, aktus, kā arī izvērstus tekstus gan par sadzīves, gan darba tēmām;

* trešā līmeņa A pakāpe - persona spēj brīvi sarunāties, diskutēt, izteikt savu viedokli gan par ikdienas, gan ar savu profesiju vai amatu saistītām tēmām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt ar iestādes, uzņēmuma pārvaldi saistītus dokumentus, lēmumus, līgumus, statūtus, amatu aprakstus, kā arī dažādus citus rakstus;

* trešā līmeņa B pakāpe - persona spēj pilnīgi brīvi sazināties gan par ikdienas, gan ar savu profesiju vai amatu saistītām tēmām, spēj veidot sarunu atbilstoši situācijai, dažādos stilos, spēj variēt valodas izteiksmes līdzekļus, spēj uzrakstīt dažādas sarežģītības tekstus.

1.2. Problēmas izklāsts

Kopš 1996. gada Latvijas Republikas Galvenā valsts valodas atestācijas komisija (GVVAK) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) personā ir noslēgušas vienošanos par latviešu valodas eksāmena mazākumtautību skolās apvienošanu ar valsts valodas prasmes atestāciju. Tas nozīmē, ka ISEC, sagatavojot izglītojamo valsts valodas eksāmenu darbu saturu, tajā iekļauj arī kritērijus valsts valodas prasmes atestācijas piešķiršanai. Šajā procesā piedalās arī Valsts valodas centra pārstāvji. Stājoties spēkā Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumiem Nr.296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību", šī vienošanās ir zaudējusi savu spēku.

1999. gada pavasarī darba grupa, kuras sastāvā bija gan ISEC, gan Naturalizācijas pārvaldes, gan Valsts valodas centra pārstāvji, izstrādāja centralizētā latviešu valodas un literatūras eksāmena mazākumtautību vidusskolā valsts valodas prasmju apguves līmeņus. Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību" noteiktie valsts valodas līmeņu apraksti nosaka profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību Valsts valodas likuma 6.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām un ir samērojami ar valsts pārbaudījumu prasībām 9. un 12. klasē latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību skolās.

Ir atzīts, ka Latviešu valodas prasmes līmeņi valodas atestācijas jomā ir atbilstoši latviešu valodas centralizētā eksāmena izglītojamo sasniegumu līmeņiem.

Valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" īsā varianta (akceptēta Ministru kabineta 18.07.2000. sēdē, prot.Nr.32, 25.§) sadaļas "Izglītība" 9.punktā ir noteikts - "pilnveidot uzsākto eksperimentālo centralizēto latviešu valodas eksāmenu vidusskolām, izstrādāt atbilstošas pakāpes reģionāli centralizētu eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmām, vēsturē un civilzinībās visām pamatizglītības programmām. Turpināt darbu pie centralizēto eksāmenu saskaņošanas ar naturalizācijas pārbaudījumiem un valsts galvenās atestācijas komisijas eksāmeniem."

Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz mehānismu kā pielīdzināt Izglītības satura un eksaminācijas centra veiktās valodas prasmes novērtēšanas līmeņus Valsts valodas centra veiktās valodas prasmes novērtēšanas līmeņiem, kā arī neparedz mehānimsu kā skolēni varētu izmantot vidusskolu centralizētā valsts valodas eksāmena rezultātus, lai vienlaikus varētu nokārtot pārbaudījumus, kurus paredz Valsts valodas likums. Līdz ar to tiek kavēta Valsts programmas "Sabiedrības integrācijas Latvijā" īsā varianta 9.punkta izpilde.

1.3. Problēmas risinājums

Ievērojot to, ka Valsts valodas likuma 6.panta piektā daļa deleģē Ministru kabinetam tiesības noteikt kārtību, kādā tiek pārbaudīta valodas prasme, nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību". Grozījumos būtu jānosaka mehānisms kā izmantot centralizētā valsts valodas eksāmena vidusskolās rezultātus Valsts valodas centra organizētajās valodas prasmes pārbaudēs. Vienlaikus šajos noteikumos jānosaka, ka Latviešu valodas prasmju apguves līmeņi centralizētajos eksāmenos ir pielīdzināmi profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajiem valsts valodas zināšanu apjoma līmeņiem un pakāpēm. Tādējādi skolēniem, kārtojot centralizēto valsts valodas eksāmenu, būtu radīta iespēja vienlaikus nokārtot arī pārbaudījumus, kurus paredz Valsts valodas likums.

Nepieciešami arī grozījumi Ministru kabineta 22.08.2000 noteikumos Nr.289 "Noteikumi par valsts nodevu par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai", kas noteiktu, ka skolēniem, kuri kārtojuši centralizēto valsts valodas eksāmenu un tā rezultātus izmanto kā valsts valodas prasmes zināšanu apliecinājumu valsts nodeva nav jāmaksā.

1.4. Problēmas risinājuma posmi

Ministru kabineta noteiktajā termiņā Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādās Ministru kabineta 22.08.2000. noteikumu Nr.296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību" grozījumu projektu.

1.5. Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta problēma

Valsts valodas centralizētā eksāmena rezultātus nevarēs izmantot pārbaudījumos, kurus paredz Valsts valodas likums, jo tam nebūs tiesiska pamata. Līdz ar to skolēniem būs vairākkārt bez īpašas nepieciešamības jāapliecina savas zināšanas, pie tam veicot par to arī valsts noteiktos maksājumus.

Apgrūtināta būs arī Valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" īsā varianta (akceptēta Ministru kabineta 18.07.2000. sēdē, prot. Nr.32, 25§) sadaļas "Izglītība" 9.punkta izpilde.

2. Valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas institucionālā maiņa

2.1. Esošās situācijas izklāsts

2.1.1. Valsts valodas centra kompetence

valsts valodas prasmes jomā

Kopš 1993.gada profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmes pārbaudi (atestāciju) veic pašvaldību atestācijas komisijas, kuras savā darbībā ir pakļautas gan attiecīgajai pašavaldībai, gan Valsts valodas centram. Pašlaik Latvijā darbojas 25.pašvaldību komisijas (no tām Rīgā - 8)

Komisiju darbības izdevumus sedz pašvaldības no līdzekļiem, kuri iemaksāti par atestāciju saskaņā ar "Nolikumu par pastāvīgajām atestācijas komisijām" (apstiprināts ar Ministru padomes 14.04.1993. lēmumu Nr.190.). Komisiju darbību kontrolē un koordinē divi Valsts valodas centra darbinieki (algas diviem darbiniekiem gadā sastāda Ls 3780, darba devēja maksājamās valsts obligātās apdrošināšanas iemaksas - Ls 1024). Valsts valodas prasmes apliecību izgatavošanas izdevumi 2000.gadā sastāda Ls 3000. Pavisam no Valsts valodas centra budžeta 2000.gadā izlietoti Ls 7804. Daļēji izdevumus samazina iegūtie līdzekļi par valsts valodas apliecību izsniegšanu.

Ar 2000.gada 1.septembri stājās spēkā Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi Nr.293 "Valsts valodas centra nolikums". Valsts valodas centrs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas, īstenojot valsts politiku, kā arī uzraugot un kontrolējot normatīvo aktu ievērošanu valsts valodas jautājumos, nodrošina latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Centra nolikuma 5.10 apakšpunktā noteikta Valsts valodas centra funkcija - "organizēt valsts valodas prasmes pārbaudi".

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību" pārejas noteikumu 35.punktu līdz 2001.gada 1.janvārim valsts valodas prasmes pārbaude notiek pastāvīgajās valsts valodas atestācijas komisijās.

Ar 2001.gada 1.janvāri stājas spēkā valsts nodeva par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Līdz ar to, no minētā datuma valsts valodas prasmes pārbaudes jāveic Tieslietu ministra izveidotām valsts valodas prasmes pārbaudes komisijām.

2.1.2. Izglītības satura un eksaminācijas centra kompetence

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības satura izstrādi un izglītības kvalitātes diagnostiku un kontroli. Izglītības satura un eksaminācijas centra nolikums ir apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 11.05.1999. rīkojumu Nr.261. Minētā institūcija izstrādā vienotu izglītības kvalitātes (mācību sasniegumu) vērtēšanas sistēmu (kārtību), kā arī izstrādā valsts pārbaudes darbu materiālus un vienotu valsts pārbaudījumu kārtību, tajā skaitā izstrādā centralizēto eksāmenu saturu un organizē to norisi.

2.2. Problēmas izklāsts

Resursu trūkuma dēļ aizkavējusies atestēto personu datu bāzes pilnveidošana un datorizētas informatīvās sistēmas sakārtošana.

Atestācijas komisiju un Valsts valodas centra atšķirīgā institucionālā pakļautība apgrūtina komisiju darbības kontroli un tālāku uzlabošanu. Arī ārvalstu eksperti uzver, ka nav visai pareizi atestācijas procesa koordinēšanu un tā kontroli nodot vienas institūcijas kompetencē, tādēļ iesaka šīs funkcijas šķirt.

Līdzšinējo atestācijas komisiju atšķirīgās profesionālās sagatavotības dēļ nav izdevies nodrošināt vienotas prasības un vienotu pieeju personas valodas prasmes vērtēšanā neatkarīgi no tā kādā reģionā vai iestādē persona kārto pārbaudi.

2.3. Problēmas risinājums

Reformēt esošo Valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmu un nodot Valsts valodas centra kompetencē esošo valsts valodas atestācijas funkciju ar tās izpildei nepieciešamo finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centram. Funkcijas finansējuma avots ir valsts nodeva par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.panta otrās daļas 40.punktu un Ministru kabineta 22.08.2000 noteikumiem Nr.289 "Noteikumi par valsts nodevu par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Uz Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra rīcībā esošās metodiskās bāzes, paplašinot esošo tehnisko bāzi, ir iespējams nodrošināt atbilstošu Valsts valodas pārbaudes darbu satura izstrādi, organizēt vienotu personu valodas zināšanu pārbaudi reģionos, kā arī veikt valodas pārbaudes rezultātu uzskaiti un statistisko analīzi. Veicot valsts valodas zināšanu apjoma pārbaudi, kas nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, jāņem vērā profesijas specifika, kas atbilst Valsts valodas likuma un Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību" nostādnēm.

Ievērojot to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā atrodas lielākā daļa funkciju, kas ir saistītas ar valsts valodas jautājumiem (Latviešu valodas apguves valsts programma, Pasaules Bankas projekta komponents, kuram atbilstoši ar 2002./2003. mācību gadu būtu jāievieš centralizēts eksāmens pamatskolās), konkrētās funkcijas pārņemšana ir likumsakarīgs solis, kas nodrošinātu vienotu valsts valodas apguves un pārbaudes jautājumu koordināciju.

Reorganizējot pastāvošo atestācijas sistēmu, nepieciešams izveidot vienu valsts valodas prasmes pārbaudes komisiju Rīgā un sešas komisijas Latvijas lielākajās pilsētās (Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī.). Procesa koordinācijai nepieciešamas piecas štata vienības (nodaļas vadītājs, vietnieks, metodiķis, lietvede, datu bāzes operators). 8. štata darbinieki nepieciešami atestācijas organizācijai (pieteikumu reģistrācija, konsultāciju sniegšana, pārbaudes dokumentu noformēšana) - divi Rīgā, seši reģionos. Pārbaudes komisiju locekļi darbā tiktu iesaistīti, noslēdzot darba līgumus par apmaksu pēc padarītā darba apjoma. Šādā kārtībā paredzēts nodarbināt 30.personas (12.Rīgā, 18 reģionos). Finansu aprēķini doti konceptuālā ziņojuma pielikumā.

2.4. Problēmas risinājuma posmi

Ministru kabineta noteiktos termiņos Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādās un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā šādu normatīvo aktu projektus:

1. Grozījumi "Ministru Kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.293 "Valsts valodas centra nolikums";

2. Grozījumi Ministru Kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs, saņemot atbilstošu finansējumu (izdevumus sedz no valsts nodevas par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai ieņēmumiem), ar 2001.gada 1.janvāri uzsāk valsts valodas prasmes pārbaudes atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām.

2.5. Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta problēma

Var tikt aizkavēta valsts valodas prasmes pārbaudes uzsākšana atbilstoši 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību" prasībām no 2001.gada 1.janvāra.

Netiks nodrošināta vienota valsts valodas apguves un pārbaudes jautājumu koordinācija, jo institūcijas, kas to veic atrodas dažādu ministriju padotībā.

Būs problemātiski nodrošināt vienotas prasības un vienotu pieeju personas valodas prasmes vērtēšanā neatkarīgi no tā, kādā reģionā vai iestādē persona kārto pārbaudi.

Būs problemātiski nodrošināt vienotu datu bāzi (par valodas prasmes pārbaudes rezultātiem un centralizēto eksāmenu rezultātiem skolās) un informatīvo sistēmu par atestētajām personām, un par viņu uzrādītajiem rezultātiem.

Konceptuālā ziņojuma

"Par valsts valodas prasmes pārbaudes

sistēmas turpmāko attīstību "

pielikums

Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumu aprēķins Valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas darbības nodrošināšanai 2001.gadā

Izglītības satura un eksaminācijas centra jaunizveidojamās daļas štatu saraksts

Telpu noma - telpas atestācijas norisei):

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre