Par atbalstu palīdzības sniegšanai mazāk attīstītām valstīm

Salīdzinājumā ar 2004.gadu 2005.gadā ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka Latvijai ir jāsniedz palīdzība mazāk attīstītām valstīm, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pērnā gada decembrī veiktā aptauja.

2004.gadā 38%, bet 2005.gadā 44% Latvijas iedzīvotāju atbalstījuši viedokli, ka Latvijai ir jāiesaistās palīdzības sniegšanā. Trešdaļa iedzīvotāju atbalsta palīdzības sniegšanu bijušajām Padomju Savienības valstīm, bet uz pusi mazāk – Āfrikas valstīm, viena desmitdaļa iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai būtu jāsniedz palīdzība Balkānu valstīm.

Vairāk nekā 63% respondentu atbalsta attīstības sadarbību kā vienu no palīdzības sniegšanas veidiem, kad, nododot Latvijas zināšanas un pieredzi dažādās reformu īstenošanas jomās, tiek veicināta mazāk attīstīto valstu ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstība. Vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju atbalsta humānās palīdzības sniegšanu krīzes situācijās.

Iedzīvotāji, kas atbalsta Latvijas iesaistīšanos palīdzības sniegšanā mazāk attīstītām valstīm, uzskata, ka palīdzības sniegšana ir morāls un ētisks pienākums. Atšķirībā no 2004.gada, kad šādu viedokli atbalstīja tikai 18%, 2005.gadā gandrīz trešdaļa iedzīvotāju piekrīt šim apgalvojumam.

Visbiežāk respondenti, atbalstot Latvijas palīdzības sniegšanu, min argumentus, kas saistīti ar solidaritāti starp valstīm, minot, ka “arī Latvijai var ievajadzēties palīdzību”, “arī Latvijai citas valstis ir palīdzējušas”. Tuvu 10% sabiedrības uzskata, ka Latvijai ir jāsniedz palīdzība politisko un valsts tēla veidošanas apsvērumu dēļ.

Tomēr salīdzinājumā ar 2004.gadā veikto pētījumu, mazāk cilvēku piekrīt apgalvojumam, ka problēmas trūcīgākās un mazāk attīstītās valstīs ietekmē arī cilvēku dzīvi Latvijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments