Par jauninājumu ieviešanas tempiem ES

Jau piektais “rezultātu tablo” par jauninājumiem (inovācijām) Eiropā (European Innovation Scoreboard jeb EIS) liecina, ka Eiropā līderes jauninājumu jomā ir Zviedrija, Somija, Šveice, Vācija un Dānija. Vairums jauno dalībvalstu šobrīd ir iedzinēju lomā, tomēr šis process ir pārāk lēns, lai jau tuvākajā laikā sasniegtu vienmērīgu attīstību Eiropā. Turklāt arī tad, ja esošās tendences visās 25 dalībvalstīs nemainīsies, plaisa starp Eiropu un ASV jauninājumu jomā nemazināsies. “Rezultātu tablo” ir iekļauti jauninājumu ieviešanas indikatori un analīze par attīstības tendencēm visās paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Bulgārijā, Rumānijā, Turcijā, Islandē, Norvēģijā, Šveicē, Amerikas Savienotajās Valstīs un Japānā. Tiek vērtētas piecas svarīgākās jauninājumu dimensijas: jauninājumu virzītāji, zinību vairošana, jauninājumi un uzņēmējdarbība, to piemērošana un intelektuālais īpašums. Turklāt tiek ierosināta jauna pieeja jauninājumu efektivitātes novērtēšanai un piedāvāta īpaša pieeja atšķirīgām nozarēm.

 “”Rezultātu tablo” par jauninājumiem skaidri parāda, ka mums šajā ziņā ir jādara vairāk. Jauninājumu atbalstīšana ir “Partnerības izaugsmei un nodarbinātībai” pamats. Ir pierādīts, ka nozarēs, kur jauninājumu vairāk, ir arī augstāki ražīguma izaugsmes rādītāji,” atzinis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens.

Eiropas “rezultātu tablo” redzamas lielas atšķirības starp valstīm. Kopsavilkuma tablo redzami vispārīgi Eiropas sasniegumu radītāji jauninājumu jomā, kur Ziemeļvalstis un Vācija ir ES līderes. Jaunās dalībvalstis vai nu ir iedzinēju lomā, vai to pozīcijas pasliktinās. Vairums “veco” dalībvalstu veido lielāku grupu ar viduvējiem rezultātiem.

Eiropas “rezultātu tablo” Eiropas valstis ir sadalītas četrās grupās atbilstoši to sasniegumiem jauninājumu jomā:

“līderi” – Šveice, Somija, Zviedrija, Dānija un Vācija;

“viduvēji rezultāti” – Francija, Luksemburga, Īrija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Beļģija, Austrija, Norvēģija, Itālija un Islande;

“iedzinēji” – Slovēnija, Ungārija, Portugāle, Čehija, Lietuva, Latvija, Grieķija, Kipra un Malta;

“atpalicēji” – Igaunija, Spānija, Bulgārija, Polija, Slovākija, Rumānija un Turcija.

ES pētniecībā investē gandrīz trešdaļu mazāk nekā ASV, un pēdējos gados plaisa starp ES un ASV jauninājumu ziņā nav mazinājusies. Savukārt jaunattīstības valstis, piemēram, Ķīna un Indija, strauji veidojas par pasaules līmeņa pētniecības un jaunrades centriem. Lai šo problēmu risinātu, Lisabonas “Partnerības izaugsmei un nodarbinātībai” svarīgākais elements ir strauja jauninājumu attīstīšana. 2005.gada 12.oktobrī Komisija iesniedza integrētu jaunrades/pētniecības rīcības plānu, kurā prasīts ievērojams pētniecības un jauninājumu apstākļu uzlabojums Eiropā.

Rīcības plānā izteikti vērienīgi priekšlikumi, lai stimulētu jauninājumus un pētniecību, piemēram, mudinājums pārgrupēt valsts atbalstu, uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzības efektivitāti, mobilizēt papildu līdzekļus pētniecībai, izveidot jaunus jaunrades centrus un uzlabot universitāšu un nozares partnerību.

Pirmo reizi ar šādu plānu tiek piedāvāta integrēta pieeja ES pētniecības un jaunrades politikai, un tas it īpaši vērsts uz privātā sektora investīciju veicināšanu pētniecībā, attīstībā un jaunradē. Rīcības plāns ir nākamais Eiropas Komisijas solis Lisabonas “Partnerības izaugsmei un nodarbinātībai” izpildē.

Par jauninājumu rādītājiem Latvijā

Pēc “rezultātu tablo” rādījumiem Latvija ir 24.vietā25 ES valstu vidū pēc tās kopējiem sasniegumiem jauninājumu jomā. Latvijai ir nesamērīgs stipro un vājo pušu sadalījums. Tās vienīgā relatīvi stiprā puse ir jauninājumos un uzņēmējdarbībā, kur tā ieņem 13.vietu 23 valstu vidū, un jauninājumu virzītājos, kur tā ir sešpadsmitā. Tā ir lejasdaļā jauninājumu rezultātu ziņā, jo ieņem 24.vietu piemērojuma un pēdējo vietu intelektuālā īpašuma jomā.

Laimīgā kārtā vairums tendenču rādītāju Latvijai ir virs ES vidusmēra, gan ar ievērojamiem izņēmumiem tādās jomās kā valsts izdevumi pētniecībai un attīstībai, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijai. Viens no lielākajiem trūkumiem ir tas, ka valsts izdevumi pētniecībai un attīstībai ir vienmērīgi samazinājušies no tāpat jau zemā 0,32% līmeņa 1998.gadā līdz 0,25% 2003.gadā, turklāt uzņēmējdarbības pētniecība un attīstība paliek zemajā līmenī (11% no ES vidējā rādītāja). Izglītības rādītāju tendence ir pozitīva, taču tikai mazliet pārsniedz ES vidējo. Noturīgākā tendence ir jauninājumu piemērojuma aspektā, jo ir pieaugusi nodarbinātība sarežģīto tehnoloģiju pakalpojumos, sarežģīto tehnoloģiju eksports un nodarbinātība ražošanā, kur izmanto vidēji sarežģītu un stipri sarežģītu tehnoloģiju. Šo trīs uzlabojumu cēlonis varētu būt ārvalstu ieguldījumi. Salīdzinājumā ar vairākām citām atpalicējām Latvijai ir pietiekami labi sniegumi jaunrades virzītāju ziņā, taču tai ir vairāk jāiegulda izglītībā, lai uzlabotu šīs tendences rādītājus, kas ir gaužām statiski.

EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa