Par jaunu EK direktīvu cīņai ar plūdiem

Eiropas Komisija 18.janvārī iesniegusi priekšlikumu direktīvai, kas dalībvalstīm palīdzēs novērst un ierobežot plūdus un samazināt to postošo iedarbību uz cilvēkiem, vidi, infrastruktūru un mantu. Kopš 1998.gada Eiropā plūdu dēļ dzīvību zaudējuši vairāk nekā 700 cilvēku, plūdu dēļ evakuēti apmēram pusmiljons cilvēku, un apdrošinātie ekonomiskie zaudējumi, kurus tie radījuši, ir vismaz 25 miljardi eiro. Jaunā direktīva paredz, ka dalībvalstīm būs jāveic orientējoši novērtējumi, lai identificētu upju baseinus un to piekrastes teritorijas, kurās ir plūdu izcelšanās risks. Šīm zonām pēc tam izstrādās plūdu riska kartes un plūdu riska pārvaldības plānus. Šajos plānos galvenā vērība tiks veltīta plūdu novēršanai, aizsardzībai pret plūdiem un gatavībai rīkoties situācijā, kad izcēlušies plūdi.

Vides komisārs Stavross Dimss teica: “Katastrofiski plūdi apdraud cilvēku dzīvības, tiem var būt traģiskas sekas, un tie rada milzīgus zaudējumus tautsaimniecībai. Jaunā direktīva dalībvalstīm palīdzēs izraudzīties labākos paņēmienus, kā samazināt plūdu izcelšanās iespējas un ierobežot to sekas. Tā īpaši vērsta uz to, lai aizsardzības uzlabošanai pret plūdiem visā Eiropā nodrošinātu dalībvalstu sadarbību tām kopīgajos upju baseinos un piekrastes teritorijās.”

Laikā no 1998.gada līdz 2004.gadam Eiropa pārcietusi vairāk nekā 100 lielus postošus plūdus, tostarp katastrofālos Donavas un Elbas plūdus 2002.gada vasarā. Vajadzību rīkoties saskaņoti vēlreiz apliecinājuši arī lielie 2005.gada plūdi.

Plūdiem var būt arī ļoti smagas ekoloģiskas sekas, kas var rasties, piemēram, gadījumos, kad plūdos tiek bojātas vai sagrautas iekārtas, kurās ir lieli toksisku ķīmisko vielu daudzumi.

Nākamajās desmitgadēs Eiropā var palielināties plūdu izcelšanās risks, un tie var radīt lielākus zaudējumus tautsaimniecībai. Galvenais iemesls, kura dēļ plūdi var izcelties arvien biežāk un kļūt arvien lielāki, ir nokrišņu daudzuma palielināšanās un jūras līmeņa celšanās klimata izmaiņu dēļ. Bez tam iespējas savaldīt plūdu ūdeņus attiecīgajā teritorijā samazina upju sistēmu nepareiza apsaimniekošana un inženierbūves applūstošajās upju palienēs. Visbeidzot, plūdu apdraudētajās teritorijās attīstās ražošana un palielinās gan iedzīvotāju, gan tajās esošo uzņēmumu skaits.

Reaģējot uz 2002.gada plūdiem, Eiropas Komisija pieņēma ziņojumu par plūdu riska pārvaldību 2004.gadā, lai uzlabotu aizsardzību pret plūdiem, kurā tika identificēta vajadzība pieņemt Kopienas tiesību aktus ar plūdu riska pārvaldību saistītajos jautājumos. Tā kā lielākā daļa Eiropas upju plūst caur vairākām valstīm, labāku plūdu riska pārvaldību iespējams nodrošināt, rīkojoties saskaņoti Eiropas līmenī. Saistošs juridisks dokuments nodrošinās plūdu riska labāku novērtēšanu, veicamo aizsardzības pasākumu koordināciju un sabiedrības pienācīgu informēšanu. Šāds galveno juridisko saistību kopums būs stabils pamats sadarbībai, vienlaikus Eiropas Komisija turpinās sadarbību ar dalībvalstīm pēc brīvprātības principiem informācijas un pieredzes apmaiņas jomā.

Priekšlikumā paredzēti ES plūdu riska pārvaldības pamatprincipi, pamatojoties uz ES ūdens aizsardzības politikas stūrakmeni – 2000.gadā pieņemto Pamatdirektīvu par ūdeni, un ir ar to cieši saistīti.

Process paredzēts trijos posmos. Vispirms dalībvalstis veiks orientējošu plūdu riska novērtējumu to teritorijās esošajos upju baseinos un piekrastes zonās. Gadījumos, kad pastāv reālu plūdu postījumu draudi, dalībvalstis sastādīs plūdu riska kartes. Šīm zonām jāsastāda plūdu riska pārvaldības plāni. Šajos plānos jāiekļauj pasākumi plūdu izcelšanās iespēju un to varbūtējo seku samazināšanai. Tie attieksies uz visiem plūdu riska pārvaldības cikla posmiem, galveno uzmanību tomēr veltot to novēršanai (plūdu radīto postījumu novēršanai, nebūvējot dzīvojamās ēkas un ražošanas uzņēmumus teritorijās, kuras apdraud plūdi tagad vai nākotnē, vai saskaņojot turpmākās norises ar plūdu risku), aizsardzībai (veicot pasākumus, kas vērsti uz plūdu izcelšanās iespēju samazināšanu un/vai plūdu postījumu samazināšanu konkrētās vietās, piemēram, atjaunojot applūstošās palienes un mitrājus), kā arī gatavībai rīkoties plūdu situācijā (piemēram, sniedzot norādījumus iedzīvotājiem, ko darīt, ja izceļas plūdi)).

Ja upes baseinā ir vairākas valstis, lai problēmas “nepārvietotos”, attiecīgajām dalībvalstīm šie pasākumi jāsaskaņo. Jānodrošina aktīva visu ieinteresēto pušu iesaistīšanās plūdu riska pārvaldības plānu izstrādāšanā un pilnveidošanā, un par šiem plāniem, plūdu riska novērtējumiem un plūdu kartēm jāinformē visa sabiedrība.