Latvijas novads Durbes ezera krastā
2000. gada 26. septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Liepājas rajona Durbes novada izveidošanu, īstenojot Administratīvi teritoriālās reformas likumā noteiktos uzdevumus. Tiek apvienota Liepājas rajona Durbes pilsēta ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagasts un izveidots Liepājas rajona Durbes novads ar administratīvo centru Durbes pilsētu. Valsts kase atbilstoši finansēšanas plānam no valsts budžeta 2000.gadam Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei paredzētajiem līdzekļiem piešķīrusi Durbes novada pašvaldībai vienreizēju dotāciju 10 770 latu.Durbes pilsēta ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagasts par iespējamo apvienošanos sāka runāt jau 1998. gadā. 2000.gada 6.oktobrī pirmajā jaunizveidotā novada domes sēdē par novada domes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais Tadaiķu pagasta priekšsēdētājs Uldis Strazds. Turpinot "Latvijas Vēstneša" aizsākto iepazīstināšanu ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienotajām pašvaldībām, par Durbes novada veidošanas grūtībām, problēmām un nākotnes iecerēm stāsta Durbes novada domes priekšsēdētājs.
Uldis Strazds, Durbes novada domes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
— Šā gada martā Durbes un Tadaiķu pašvaldības pieņēma lēmumu par apvienošanos. Kā un kāpēc līdz šādam lēmumam nonācāt?
— 1998. gadā saņēmām mērķdotāciju pašvaldības teritorijas attīstības plāna izstrādei. Šo attīstības programmu Tadaiķu pagasts izstrādāja kopā ar Durbes pilsētu ar lauku teritoriju. Tika veikta SVID jeb stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīze. Pēc programmas pieņemšanas, kas paredzēja arī iespējamo Durbes novada izveidošanu un apvienošanās projekta izstrādi, bija jādomā par tās realizēšanu. Būtisks punkts bija par Tautskolas izveidošanu Durbē pieaugušo izglītībai. Pēc tam tika iesniegts pieprasījums mērķdotācijai, lai veiktu izpēti par Durbes pilsētas ar lauku teritoriju apvienošanu ar Tadaiķu pagastu. 1999.gadā saņēmām mērķdotāciju apvienošanās projekta izstrādei, projekts tika izstrādāts pašu spēkiem, algojot no rajona padomes projektu koordinatoru, un tāpēc šī gada sākumā pašvaldības varēja pieņemt lēmumu par apvienošanos.
Veicot SVID analīzi, tika analizēti ieguvumi un zaudējumi. Abas pašvaldības ir apvienošanai abpusēji ērtā ģeogrāfiskā stāvoklī, turklāt abas pašvaldības šķērso Rīgas–Liepājas šoseja, un arī abu pašvaldību iekšējais ceļu tīkls ir optimāls. Lēmumu ietekmēja arī administratīvo centru atrašanās vietas apmēram 2 kilometru attālumā vienam no otra
Mūsu lēmumu ietekmēja arī tas, ka Tadaiķu pagastā ir tikai privāta sākumskola, bet pagastam nav savas vidusskolas. Durbes vidusskolā līdz ar to mācās apmēram 120—150 skolēnu no Tadaiķu pagasta. Iedzīvotāji no abām administratīvajām teritorijām sanāk kopā un dejo tautas deju kolektīvā, kā arī dzied korī. Tādējādi mums bija visi priekšnoteikumi, lai apvienošanās notiktu. Var teikt, ka arī vēsturiskās robežas daļēji sakrīt ar novada robežām, jo daļa pagasta agrāk ir bijusi Durbes teritorija.
— Cik noprotams, arī ekonomiskā ziņā esat ieguvēji?
— Jā, atkritīs arī savstarpējie norēķini par skolēnu mācībām blakusesošā pašvaldībā. Būs iespējams vairāk līdzekļu veltīt skolas iekārtošanai.
— Jūs minējāt, ka tika veikta izpēte pirms teritoriju apvienošanas. Kā vērtējat tās lietderīgumu pirms Durbes pilsētas ar lauku teritoriju apvienošanas ar Tadaiķu pagastu? Un vai ir lietderīgi veikt izpēti rajonos, kuru pašvaldības vispār nedomā par kopīgu nākotni?
— Domāju, ka izpēte ir pirmais nosacījums, lai pašvaldības varētu apvienoties. Veicot analīzi, iespējams noteikt stiprās un vājās puses, nonākt pie loģiska secinājuma apvienošanās nepieciešamībai. Bet jautājuma būtība ir atšķirīga no to pašvaldību viedokļa, kas uzskata, ka apvienošanās tām nav nepieciešama un izpēte līdz ar to lieka. Ja pašvaldības nevēlas apvienoties, projektā arī šādu uzskatu iespējams pamatot. Mūsu pašvaldības balstījās uz izpētē iegūtajiem datiem, rēķinājāmies ar kredīta iespējām, kas, pašvaldībām apvienojoties, ir ievērojami palielinājušās.
— Kāda loma bija iedzīvotājiem lēmuma pieņemšanā?
— Apvienošanās projekta izstrādes laikā regulāri tika veikta iedzīvotāju aptauja, piedāvājot izvērtēt dažādos apvienošanās variantus. Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju piekrita tagadējam variantam. Regulāri tika sasauktas iedzīvotāju sapulces, kurās viņi varēja uzdot jautājumus, bija tikšanās arī ar Pašvaldību lietu pārvaldes darbiniekiem. Jāteic, ka iedzīvotāju atsaucība bija visai zema, bet kopumā interese tika izrādīta.
— Un iedzīvotāju vispārējā reakcija uz gaidāmajām reformām?
— Abas pašvaldības iedzīvotājus informēja arī ar savu vietējo izdevumu starpniecību, kuros tika skaidrota pašvaldību reformas būtība un sniegta informācija par apvienošanās procesa gaitu. Lielu atbalstu informēšanā un reformas ieteikumu sniegšanā devusi arī nevalstiskā organizācija "Durbes sieviešu klubs". Tadaiķu iedzīvotāji bija nobažījušies, ka, nomainoties varai, viņu stāvoklis pasliktināsies. Bija arguments, ka visi līdzekļi tiks ieguldīti Durbē kā novada centrā, ka, iespējams, Tadaiķu pagasta centrs paliks bez centralizētās apkures nodrošinātā siltuma. Tagad lielākā daļa iedzīvotāju ir sapratuši, ka viņu intereses arī jaunajā pašvaldībā tiks pārstāvētas. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka viņu stāvoklis nemainīsies, jo pakalpojumi iedzīvotājiem tiks nodrošināti, bet jādomā arī, ka par saņemtajiem pakalpojumiem ir jāmaksā, un nākotne atkarīga tieši no iedzīvotāju maksātspējas.
— Vai domu par reformu kā nepieciešamu nosacījumu nākotnes labklājībai iedzīvotāji ir pieņēmuši?
— Cilvēki tik tālu vēl neaizdomājas. Ņemot vērā vispārējo situāciju lauksaimniecībā, laukos vērojama iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanās, jo vispārzināms ir fakts, ka jauni cilvēki pārceļas uz dzīvi pilsētā, ka lauku iedzīvotāji noveco. Laukos galvenais iztikas līdzeklis ir pašu saražotā produkcija — naturālā saimniecība, neskaitot atsevišķu spēcīgu zemnieku saimniecību pastāvēšanu, tāpēc par nākotnes iespējamajiem labumiem lauku cilvēki domā diezgan skeptiski.
— Vai arī nosaukumu Durbes novads izvēlējāties, ņemot vērā dominējošo viedokli?
— Nosaukumu izvēlējāmies, ņemot vērā Durbes kā pilsētas nozīmi, atpazīstamību un vēsturi. Rēķinājāmies ar nosaukuma labskanīgumu un to, ka Durbes pilsēta paliek arī administratīvais centrs.
— Izveidoto Latvijas novadu vadītāji "Latvijas Vēstnesim" apstiprinājuši, ka reformas laikā ir bijis iespējams no valsts saņemt visu nepieciešamo atbalstu, informāciju. Vai arī jūs tam piekritīsit?
— Noteikti. Veidojot teritorijas attīstības plānu, saņēmām mērķdotāciju. Arī veicot apvienošanās projekta izstrādi, saņēmām mērķdotāciju. Piecu procentu vienreizējā dotācija ir būtisks atbalsts pašvaldībai no valsts puses. Arī informāciju no kompetentām institūcijām iespējams iegūt, bet mēs vairāk iepazināmies ar jau izveidoto novadu pieredzi dažādu jautājumu risināšanā.
— Atbilstoši finansēšanas plānam no valsts budžeta Durbes novada pašvaldībai tiks pārskaitīta šī vienreizējā dotācija — 10 770 latu. Kur ieguldīsit šos līdzekļus?
— Tā kā Finansu komiteja vēl pagaidām nav sākusi strādāt, jautājums nav izlemts. Ir doma naudu izmantot jauna, ekonomiska autobusa iegādei, kas varētu uz Durbes vidusskolu vest skolēnus arī no Tadaiķu pagasta un nomaļākām vietām. Iespējams, ka uz Durbes vidusskolu varēsim izvadāt arī skolēnus no Dunalkas pagasta. Durbes vidusskolai ir būtiska nozīme, jo tā ir galvenais kultūras centrs, kas uztur dzīvību, tāpēc mēģināsim to pēc iespējas atbalstīt.
— Vai esat domājuši arī par iespējamo apvienošanos tālākā nākotnē ar Durbes novadam apkārtesošajiem pagastiem?
— Jāteic, ka ir notikušas sarunas ar Dunalkas pagastu par iespējamo izpēti attiecībā uz sadarbību, apvienošanās variantu izstrādi. Izpētes rezultātā varēsim redzēt, cik izdevīga būtu šāda iespējamā apvienošanās, jo kavēklis tai ir arī, piemēram, cita sakaru centrāle Dunalkas pagastā, kuras pievienošana mūsējai prasītu papildu līdzekļus, kā arī adresu maiņas nepieciešamība. Jāatzīst gan, ka apvienošanās nākotnē nav neiespējama.
— Ir tāds teiciens — mācās no savām kļūdām, ne no citu. Bet varbūt jūs tomēr varētu ieteikt reformās šo to darīt citādi tām pašvaldībām, kas vēl domās par apvienošanos?
— Pagaidām nav nācies daudz izvērtēt, vai tiešām ir bijis kas ļoti labs vai ļoti slikts. Jāatzīst, ka reformu procesi iet pa priekšu Latvijas likumdošanai. Labi, ka Liepājas rajona valsts iestādes ir pretimnākošas šajā jautājumā un atļauj mums veikt visus reģistrus, kas jākārto sakarā ar jaunā novada veidošanu, bet nav noteikti likumā. Novads kā administratīvi teritoriālā vienība likumos nav iekļauts, līdz ar to pieņemtie lēmumi var izrādīties juridiski nederīgi. Pašvaldībām, kas gatavojas reformēties, varu vienīgi ieteikt to nedarīt darīšanas pēc. Taču katrā Latvijas vietā katra pagasta situācija ir atšķirīga, un pašiem ir jāizlemj, kādu veidot savu nākotni, kādu priekšsēdētāju izvēlēties, kādā komandā strādāt. Arī katrā no jau izveidotajiem novadiem situācija ir atšķirīga.
— Vai reformās ir palīdzējusi jau apvienoto pašvaldību pieredze, un ko esat iemācījušies no citiem?
— Pirmais jāatzīmē Kandavas novads, kuru apciemojām drīz pēc tā izveidošanas, apsverot arī savu pašvaldību apvienošanās iespējas. No Kandavas noskatījāmies arī iedzīvotāju apkalpošanas jautājuma atrisinājumu pašvaldību apvienošanās gadījumā. Šobrīd, gaidot Komerclikuma spēkā stāšanos un jauno kārtību, atturamies veidot pašvaldību komunālo saimniecību kā pašvaldības uzņēmumu, kāds tas bija redzams Kandavas novadā.
— Novadi lepojas ar jauninājumiem, kas vistiešāk skar pašus novada iedzīvotājus un viņiem sniedzamos pakalpojumus. Piemēram, Amatas novadā izveidota mobilā mājas aprūpes vienība, kas realizē pašvaldības funkciju — sociālo aprūpi. Kandavas novada domes priekšsēdētājs ir daudz stāstījis par iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm, kas pārstāv iedzīvotāju viedokli pašvaldībai būtiskās lietās. Un ir nācies dzirdēt, ka Līvānu novada domes priekšsēdētājs atzinīgi novērtējis iespēju katram pašvaldības darbiniekam nodarboties ar konkrētiem jautājumiem noteiktā specializācijā, piemēram, teritorijas attīstības plānošanu. Vai Durbes novadā būs atrodams kas līdzīgs no jau izveidotajos novados esošā?
— Iedzīvotāju apkalpošana notiks arī Tadaiķu pagastā, kur pakalpojumus sniegs atbildīgā sekretāre, lai iedzīvotājiem nebūtu pēc katras izziņas jābrauc uz Durbi. Esam domājuši arī par mobilās mājas aprūpes vienības izveidošanu, kurā strādātu kompetenti cilvēki. Šobrīd Durbes novadā sociālo aprūpi īsteno divi šajā jomā izglītoti cilvēki, kuriem nākotnē, iespējams, pievienosies vēl daži. Nākotnē viņi tiks nodrošināti ar nepieciešamo tehnisko palīdzību. Iedzīvotāju konsultatīvās padomes pēc Kandavas novada parauga, iespējams, tiks veidotas pēc pašvaldību vēlēšanām 2001. gada martā. Pagaidām katru pašvaldību pārstāv vienāds skaits deputātu, kas nerada nepieciešamību veidot konsultatīvo padomi, jo iedzīvotāju intereses ir vienlīdzīgi pārstāvētas. Pēc vēlēšanām varbūt būs nepieciešams veidot konsultatīvo padomi, jo var gadīties, ka novada 9 deputāti nepārstāvēs gan Tadaiķu pagastu, gan Durbes pilsētu ar lauku teritoriju proporcionāli. Šobrīd novada 14 deputātu uzdevums ir strādāt un pārstāvēt savu vēlētāju intereses.
— Kāda ir Durbes novada administratīvā struktūra?
— Nav noslēpums, ka lielākā daļa reformu neatbalstītāju ir pašvaldību darbinieki. Durbes novadā, iespējams, diviem cilvēkiem nāksies aiziet no darba nākamgad, jo pagaidām esam pieņēmuši lēmumu, ka līdz jaunā finansu gada budžeta apstiprināšanai nekas nemainīsies. Tuvākajā decembra sēdē novadam būs jāpieņem jaunais štatu saraksts, kas noteiks gan darbinieku pienākumu maiņu, gan darba samaksas izmaiņas. Jaunajos darba līgumos šie nosacījumi būs, bet šodienas konkurences apstākļos šī dažam sāpīgā izvēle būs jāizdara kādam par sliktu. Būs jāizlemj, vai paturēt darbā jaunu un progresīvi domājošu cilvēku, kas prot strādāt ar datoru un prot kādu svešvalodu, vai paturēt darbā cilvēku, kuram šo prasmju nav, kurš nespēj un nespēs pielāgoties mūsdienīgām prasībām. Protams, tas ir šobrīd vissmagākais jautājums, kas risināms kā prioritāte.
— Kādi bija administrācijas izdevumi pirms apvienošanās, un vai tos reformas ceļā iespējams proporcionāli samazināt?
— Šajā jautājumā piekrītu Kandavas novada domes priekšsēdētāja uzskatiem, ka pašvaldības darbinieku darba atalgojumam jābūt tādam, lai darbinieks būtu motivēts strādāt, ko esošā budžeta ietvaros iespējams realizēt, racionāli izmantojot esošos līdzekļus. Tas nozīmē, ka administratīvo darbinieku skaits var tikt samazināts, bet reizē tā ir iespēja paaugstināt darbinieku darba apstākļus un samaksu. Galvenais ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju griezties pie kompetentiem speciālistiem. Negribētu piekrist, ka pirms apvienošanās darbinieku algām tiek tērēts pārāk daudz līdzekļu. Kopš 1994.gada, kad sāku strādāt pašvaldībā, ievērojami pieaudzis pašvaldībās veicamo funkciju skaits, kas nozīmēja arī izdevumu palielināšanos, jo valsts, nododot funkcijas, finansējumu to nodrošināšanai neiedalīja. Protams, līdzekļu izlietojums un pamatojums atkarīgs no katras pašvaldības vadības.
— Vai Durbes novadā tiks nodalīta lēmējvara no izpildvaras?
— Jā, projektā tas tika paredzēts. Jādomā, ka to risinās jaunā novada dome pēc pašvaldību vēlēšanām nākamā gada martā. Tad arī tiks izsludināts konkurss uz izpilddirektora vietu.
— Runājot par budžetu, noteikti jāatzīmē, ka arī Durbes novadam, tāpat kā citiem Latvijā izveidotajiem novadiem, reizē ar pašvaldību apvienošanos palielinājušās iespējas piesaistīt līdzekļus, investīcijas. Vai ir padomā kāds projekts, ko varētu īstenot?
— Tadaiķu pagasts jau pirms kāda laika iesniedza projektu Vides investīciju fondam par attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju abām pašvaldībām, bet projekts netika apstiprināts līdzekļu trūkuma dēļ. Tika izstrādāts arī otrs projekts par siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju un modernizāciju. Varētu teikt, ka šobrīd esam nostājušies starta pozīcijā, lai atrisinātu šos jautājumus, un tāda iespēja mums līdz ar novada izveidošanu ir dota. Projektus būs iespējams īstenot, jo novada budžets ļauj piesaistīt līdzekļus.
— Kādas būs galvenās investīciju prioritātes Durbes novadā bez jau minētajiem projektiem?
— Ir iecerēts piesaistīt investīcijas Durbes vidusskolai. Mums ir svarīgi skolu saglabāt, lai arī šobrīd rajonā citām izglītības iestādēm tiek atvēlēts vairāk līdzekļu saistībā ar Pasaules bankas finansējumu un projektiem. Manuprāt, skolai novadā ir jābūt, tāpēc pašiem jādomā, kā to saglabāt.
— Kādas pārmaiņas Durbes novadam varētu nest 2001.gada 11.martā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas?
— Uzskatu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties, par ko balsot, ko atbalstīt. Par sevi šajā gadījumā neuztraucos, jo laiks rādīs, kam ir jānotiek.
— Kādu jūs prognozējat ATR nākotni Latvijā? Ir dzirdēti gluži pretēji viedokļi — sākot ar to, ka nepieciešama pašvaldību piespiedu apvienošana likumā noteiktajos termiņos, un beidzot ar viedokli, ka reformas Latvijas pašvaldībām nav vajadzīgas?
— Jau teicu, ka reformas reformu pēc nav vajadzīgas. Mūsu pašvaldībām reforma būs tikai solis uz priekšu. Likums pagaidām vēl paredz piespiedu apvienošanu, bet, tā kā likumdošanu iespējams mainīt, tad viss atkarīgs no valdošo politisko spēku gribas. Valsts iegulda ievērojamus līdzekļus rajonu izpētē, kas varētu liecināt par to, ka likumā noteiktajos termiņos notiks pašvaldību piespiedu apvienošana. Arī tas mūsu pašvaldību reformai bija papildu stimuls. Lēmumu veicināja arī iespējas iegūt 5 procentu valsts mērķdotāciju. Negribējām piedzīvot situāciju, ka kāds ierēdnis Rīgā ar kartē novilktām līnijām noteiks mūsu nākotni. Domāju, ka pašvaldības, kas savu ceļu jau izvēlējušās, būs ieguvējas, bet tām, kas par reformu nedomās, ierēdnis izšķirs nākotni un šo pašvaldību likteni. Jādomā, ka pēc pašvaldību vēlēšanām reformas varētu notikt straujāk.
— Kā valsts bez 5 procentu vienreizējās dotācijas piešķiršanas vēl varētu stimulēt pašvaldību reformu Latvijā?
— Valsts varētu finansiāli atbalstīt Latvijas novadu izstrādātos projektus, parādot priekšrocības, kuras sniedz reformas īstenošana un valsts nolemto soļu izpilde.
— Un kādiem, jūsuprāt, būtu jāizskatās Latvijas reģioniem, par kuru skaitu un funkcijām tik daudz spriests un runāts?
— Kā zināms, ir izstrādāti vairāki varianti. Durbes novadam pieņemākais būtu "4+1". Plānošanas reģionos savukārt funkcijas pārklājas, un valsts institūciju ietekmes zonas nesakrīt ar plānošanas reģionu vēlamajām robežām. Tā kā pagaidām nav pierādījumu viena vai otra reģionu varianta lietderībai, tad ir grūti pateikt, kura iespēja Latvijai ir tā labākā.
— Vai Durbes novads varētu uzņemties rajona funkcijas?
— Pagaidām par rajona funkcijām neesam domājuši, jo ir pietiekami daudz Durbes novadam svarīgu risināmu jautājumu. Ja finansējums nāktu līdzi deleģētajiem pienākumiem, tad, domājams, novada pašvaldība varētu veikt jebkuru funkciju.
— Administratīvi teritoriālās reformas likums paredz arī pašvaldību sadarbības apvienību veidošanu kā vienu no reformas iespējām, ko valsts atbalsta ar viena procenta vienreizējo dotāciju. Bet, par spīti likumā teiktajam, pastāv uzskats, ka sadarbības apvienības izveide nav reforma, un ir dzirdēts pat tāds viedoklis, ka piešķirtie līdzekļi 1 procenta apmērā esot valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana. Vai jūs tam piekrītat?
— Domāju, ka tā drīzāk ir iespaida radīšana, ka kaut kas notiek. Bet tas varētu būt solis ceļā uz apvienošanos, kura laikā iespējams izvērtēt varbūtējos nākotnes partnerus. Sadarboties jau var visu laiku, bet es mēdzu teikt: nav draudzības, ir tikai intereses. Katram savs krēsls būs tuvāks, un, tiklīdz ir runa par kopīgo līdzekļu ieguldīšanu kādā no sadarbības apvienības dalībniecēm kāda pasākuma īstenošanai, tā klāt ir arī uztraukums un domas par to, kāpēc jāiegulda tieši tur un nevis manā pašvaldībā. Var jau būt, ka sadarbības apvienības izveide reizē ir arī iespēja atrast veiksmīgāko pašvaldību apvienošanās variantu nākotnei.
Kristīne Valdniece,
"LV" pašvaldību lietu redaktore