Visus biznesa cilvēkus Latvijā vieno kopīgas problēmas

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

Uzruna biznesa forumā "Sievietes uzņēmējdarbībā" Kongresu namā 2000.gada 9.novembrī

Augsti godātie konferences rīkotāji, dāmas un kungi!

Tradīcija mūsu senās zemnieku sētās kaimiņu meitām sapulcēties, lai kopā padziedātu, lai kopā dalītos savos iespaidos par dzīvi un par darbu, — tā sniedzas atpakaļ droši vien jau gadu tūkstošos.

Zemnieku sabiedrības, no kurām ir izaugusi latviešu tauta, sievietei un vīrietim iedalīja katram savu darba lomu, kas tajos apstākļos bija pamatota un racionāla, jo lauku apstākļos darbs prasīja ļoti lielu fizisko spēku un piepūli, un šajā ziņā tīri fizioloģiski ir nepārvaramas, nenoliedzamas atšķirības starp abiem dzimumiem. Vīrietis tamdēļ bija arājiņš, sieviete — malējiņa, bet tam līdzi arī izveidojās citas darba sadales — vīrieši gādāja par zirgiem, sievietes — par govīm un citiem mājlopiem utt. Bet viens ir skaidrs, un tas ir redzams mūsu tautas tradīcijās un it īpaši dainās — senās latviešu sievietes bija stipras meitas un stipras sievas. Viņas darbu nebaidījās, viņas sāka darbu mācīties jau no bērna kājas un turpināja pilnveidoties visa mūža garumā, pielāgojoties apstākļiem, veicot ļoti plašu pienākumu klāstu, plašāku, nekā vairumam moderno cilvēku ir jāmāk. Viņas spēja pielāgoties, tikt pāri vissmagākajiem pārdzīvojumiem un zaudējumiem, kad zemei pāri nāca sērgas, mēris, kari, postījumi, laupīšanas. Viņas izdzīvoja. Tāpēc ka viņas bija stipras un gudras.

Tagad esam nonākuši pilnīgi citā laikmetā. Ir starpā pagājušas vairākas citas sabiedrisko modeļu attīstības fāzes, un Latvijas sievietes un tāpat mūsu kaimiņvalstu Lietuvas, Igaunijas un citu valstu sievietes, it sevišķi postkomunistisko valstu sievietes, atrodas tādā vidē, kur ļoti daudz kas ir mainījies. Šīs pārmaiņas, kas strauji skārušas gan mūsu ekonomiku, gan mūsu sabiedrību, ir nesušas sev līdzi zināmu sociālo slogu, spriedzi un grūtības. Un šajās grūtībās bieži sievietes ir neproporcionāli daudz pārstāvētas starp tiem, kam iet visgrūtāk.

Raugoties nākotnē, man gribētos cerēt, ka uzņēmējdarbība būs viens no tiem laukiem, kur sievietes atradīs izdevības, lai pilnīgi mainītu situāciju un būtu tās, kas izrādītu vislielāko progresu un vislielāko izaugsmi. Te viņām priekšā stāv gara rinda dažādu izaicinājumu. Un tieši šie izaicinājumi un arī sava veida grūtības ir tas, par ko jūs esat sanākuši šeit kopā, lai to pārrunātu. Man šķiet, tas ir ļoti svētīgi — dalīties savos iespaidos, dalīties savā pieredzē, just šo pleca sajūtu, pārliecināties, ka savā izvēlē, savās vēlmēs un cerībās jūs neesat vienas, jūs neesat izolētas, jums blakām ar līdzīgiem mērķiem, centieniem un grūtībām darbojas, strādā un cīnās ļoti daudzas citas sievietes, ar kurām jūs varēsit izjust gara radniecību, ar kurām jūs varēsit apmainīties ar savām atziņām un ieteikumiem par nākotnes rīcību.

Mūsu sabiedrība tikai pavisam nesen ir oficiāli deklarēta kā atbilstama brīvā tirgus principiem, un vēl pirms desmit gadiem te valdīja sociālisms un komunisms. Tas ir milzīgs lēciens, tā ir milzīga pārmaiņa, un te nav tikai pārmaiņa no pusgadsimtu ilgas sistēmas, kas ir ideoloģiski ļoti izteiktā veidā propagandējusi vienu pieeju, vienu mentalitāti, vienu veidu, kā iztulkot pasauli, ražošanu, darba augļu sadali, bet te ir arī mantojums, kas nāk līdzi no iepriekšējām paaudzēm. Un jāsaka tā — ne mūsu senās senču tradīcijas, ne komunisma perioda tradīcijas nav tādas, kas veicinātu cilvēka pielāgošanos kapitāliskā brīvā tirgus konkurences situācijai. Apstākļi, mūsu pagātne nebūt nav tie ideālie. Tas nozīmē, ka ir ļoti daudz kas ļoti īsā laikā jāapgūst, jāiemācās, jāizprot, kā darbojas šī sistēma, un jāpārvar dažnedažādie stereotipi pret šāda veida rīcību. To Latvijā ir diezgan daudz. Es teiktu, galvenokārt divu veidu aizspriedumi jums, sievietēm, uzņēmējdarbībā ir jāpārvar.

Pirmie aizspriedumi, par kuriem jau dzirdējām ievadrunā, ir tie, kas vērsti pret uzņēmējdarbību vispār. Latviešiem gan mantojums no zemnieku laikiem, gan mantojums no sociālisma laikiem ir licis raudzīties uz uzņēmējdarbību kā kaut ko ne īsti godīgu, kaut ko principā apšaubāmu, kaut ko, kas saistīts ar iedzīvošanos uz cita rēķina. Izpratne par šāda veida darbību faktiski ir bijusi ārkārtīgi greiza. Te visā sabiedrībā ļoti daudz kas darāms, lai ļaudis tiešām saprastu, ka uzņēmējdarbība ir tas, kas dzen uz priekšu labklājību, ka uzņēmējdarbība ir tā, it sevišķi mazajam un vidējam uzņēmumam, kas rada lielāko procentu no jaunām darba vietām un līdz ar to nodrošina lielākam skaitam mūsu līdziedzīvotāju normālu dzīvi un cilvēka cienīgu iztiku.

Uzņēmējdarbība kapitālisma sistēmā ir šīs sistēmas pats mugurkauls. Tā nu tas ir, un ar šo jauno sistēmu mums tagad ir jādzīvo, jo tā ir pārņēmusi visu pasauli. Tāpēc ir svarīgi izprast visās niansēs, kā tā darbojas, bet vairāk par visu ir svarīgi izprast, ka tā nav statiska, tā nestāv uz vietas, tā nemitīgi mainās. Un tā sauktā globalizācija ir tikai viens parocīgs vārds, kā apzīmēt to, ka viss ne tik vien mainās arvien straujāk, kāpinātā tempā, bet ka viss, kas notiek jebkurā vietā pasaulē, arvien ciešāk tiek saistīts ar to, kas notiek visur citur. Tas prasa no katra uzņēmēja daudz lielākas pielāgošanās spējas, arī daudz lielākas mācīšanās un informācijas apguves spējas, nekā tas bija nepieciešams līdz šim.

Otra barjera, kas jāpārvar sievietēm, ir tā, ko sievietei ir uzlikusi daba, tas ir, kā savienot savu bioloģisko sievietes sūtību, kā savienot ģimenes dzīvi, bērnu audzināšanu ar karjeru jebkurā laukā, ieskaitot uzņēmējdarbību. Šeit nu jūsu sieviešu uzņēmēju problēmas, protams, neatšķiras no tām, kādas ir sievietei strādniecei, sievietei lauksaimniecei vai sievietei zinātniecei. Tātad jūsu interese, tām, kas esat šeit sanākušas, protams, ir tāda pati kā sievietēm, kas strādā citos laukos, arī vīriešiem, kas strādā uzņēmējdarbībā. Jums šeit sanākt kopā liek sava specifika, unikāla apstākļu kombinācija, unikāli un īpatni izaicinājumi un iespējas, varbūt arī grūtības un problēmas, kas ir pārrunājamas.

Es redzu no tā skaita, kas sēž šeit zālē, ka jūsu jau ir ļoti daudz. Tas atļauj man raudzīties nākotnē ar optimismu un paļāvību, ka mēs atrodamies šobrīd tikai tāda liela attīstības viļņa pašos pirmos sākumos. Man šķiet, ka sievietes Latvijā šajā ziņā ir sakustējušās, ka viņas ir jau izpratušas tās iespējas, ko uzņēmējdarbība viņām var sniegt. Un es ceru, ka jūs, kas esat jau sekmīgas, ka tās, kas ir jau daudz sasniegušas un paveikušas, sniegs palīdzīgu roku un padomu tām, kas vēl domā, kas vēl gatavojas, kas vēl virzās uz priekšu.

Visām — gan tām, kas jau ir savu sasniegumu augstumos, gan tām, kas vēl cīnās par savu eksistenci, gan tām, kas tikai vēl domā, cer un pārdomā par savu nākotni, — es novēlu paļāvību pašām uz saviem spēkiem. Es novēlu jums drošu prātu, gaišu galvu, vēsu prātu un, galvenais, daudz laimes!

Par biznesa forumu "Sieviete uzņēmējdarbībā"

Biznesa foruma "Sieviete uzņēmējdarbībā" idejas autore, izdevniecības "Lietišķās informācijas dienests" izpilddirektore Aiva Vīksna savā pasākuma atklāšanas runā uzsvēra, ka pienācis laiks par uzņēmējdarbības problēmām runāt pašiem uzņēmējiem. Kaut arī uzņēmējdarbību nevar dēvēt par profesiju, tomēr uzņēmēji ir profesionāļi — katrs ar savu pieredzi un izglītību. Bet visiem uzņēmējiem ir vēlēšanās dzīvot un strādāt tiesiskā valstī, sakārtotā uzņēmējdarbības vidē, sabiedrībā, kurā katrs tās loceklis var prognozēt un būt drošs par savu nākotni.

— Biznesa cilvēkus Latvijā vieno kopīgas problēmas,— teica A. Vīksna.— Tās ir: uzņēmuma finansēšana un nodokļu politika, kas ir nopietns kavēklis biznesa uzsākšanai un attīstībai; neprognozējama likumdošana, kas regulē uzņēmējdarbību, un politiskā nestabilitāte valstī, kas aizkavē ilgtermiņa ieguldījumus tautsaimniecībā un lielu biznesa projektu attīstību; pasaules ekonomikas globalizācija un pieaugošā konkurence; šogad presē tik bieži minētā korupcija un viens no tās cēloņiem — birokrātija.

Tomēr, kā akcentēja A. Vīksna, aizvien vairāk un vairāk sieviešu iesaistās uzņēmējdarbībā un apliecina savas spējas sekmīgi vadīt lielus un mazus dažādu jomu uzņēmumus. Viņa pārfrazēja populāro Simonas de Bovuāras atziņu "par sievieti nepiedzimst, par to kļūst" šā foruma kontekstā — "par sievieti piedzimst, par uzņēmēju kļūst". Un šā biznesa sieviešu foruma uzdevums ir gūt pieredzi un atziņas, kas ļaus drošāk raudzīties nākotnē un apzināties uzņēmēja vietu Latvijas sabiedrībā 21. gadsimtā.

Foruma darbs bija sadalīts četros lielos tematiskos blokos. Pirmais tika veltīts Latvijas biznesa vides priekšrocībām uzņēmējdarbībai.

Starptautiskā valūtas fonda pārstāvniecības vadītājs Latvijā un Igaunijā Adalberts Knobls savā referātā par ekonomikas globalizācijas ietekmi uz Latvijas biznesu tuvākajā nākotnē akcentēja, ka globalizācijas piedāvātās iespējas (ko var uzskatīt arī par izaicinājumu) ir īpaši lietojamas valstīs ar pārejas ekonomiku, par kādu uzskatāma arī Latvija.

Tādēļ jādiskutē, kā šie procesi ietekmēs mūsu tautsaimniecību, un jāsaskata un jāizmanto priekšrocības.

Lietuvas Seima locekle, partijas "Jaunā demokrātija" priekšsēdētāja Kazimiera Prunskiene, runājot par jaunas valsts priekšrocībām uzņēmējdarbībā, patieso sieviešu vērtību sabiedrībā saskatīja sievietes spējā apzināties sevi. Lietuvā pēdējos gados radies ļoti daudz mazo un vidējo uzņēmumu, un 25% šo uzņēmumu īpašnieces un vadītājas ir sievietes.

Viņa teica, ka nesen piedalījusies kādā citā biznesa forumā, kurā atšķirībā no šā pasākuma lielākoties piedalījušies vīrieši. Vīrieši uzņēmēji sievietēm uzņēmējām ir biedri labā nozīmē, jo visus uzņēmējus visā pasaulē neatkarīgi no dzimuma vieno tiesiskā uzņēmējdarbības bāze un vide. Taču sievietes uzņēmējdarbībā nemeklē apkārtceļus. K. Prunskiene sievietēm piemītošās īpašības — izvairīšanos no liela riska un savu iespēju nepārvērtēšanu — saistīja ar atturēšanos no piedalīšanās apjomīgos, īpaši ēnu ekonomikas darījumos, ar spēju neiekļūt skandālos un nevēlēšanos gūt ātru nelegālu bagātību.

Lietuvā sievietēm ir nepieciešamā kvalifikācija un labāka izglītība nekā vīriešiem — no 1000 cilvēkiem 161 sievietei ir augstākā izglītība, vīriešiem — 113. Un, attīstoties likumdošanai, aizvien vairāk sieviešu ienāk biznesā. 1995. gadā 25% no visiem uzņēmējiem bija sievietes, bet tagad to jau ir 30%. Pārsvarā sievietes iesaistās vidējo un mazo uzņēmumu dibināšanā un vadīšanā, un to lielā mērā nosaka arī finansu pieejamība. Pēc K.Prunskienes domām, sieviete noteikti pamatīgi apsvērs, vai par ķīlu kredīta saņemšanai bankā ieguldīs savu māju vai savu dzīvokli un vai spēs savu kredītu atdot. Sievietes mīļuprāt bankās par ķīlu ieguldītu savus vērtīgos vīriešus, labvēlīgi jokoja K. Prunskiene, diemžēl bankas šādu ķīlu neņem pretim un naudu nedod.

Referente teica, ka sievietēm nenoliedzami piemīt lielāka atbildība, precizitāte un pacietība nekā vīriešiem, un tas sievietei biznesā noteikti ļauj ieņemt savu vietu, līdzīgi kā tas jau noticis diplomātijā. Lietuvā mazajās apdzīvotajās vietās jau šobrīd vadošo lomu uzņēmējdarbībā pārņem tieši sievietes — ne tikai lauksaimnieciskajā ražošanā, bet arī individuālo uzņēmumu un slēgto akciju sabiedrību kategorijā. Un pamazām daļa šo uzņēmumu pāraug lielos un pasaulē konkurētspējīgos, piemēram, kažokādu izstrādājumu šūšanas uzņēmums "Nijole", kurš ar savu augstvērtīgo, pat māksliniecisko produkciju jau ir populārs Baltijas reģionā un Eiropā. Šo uzņēmumu vada sieviete.

Konkurence ārējā tirgū noteikti dara savu "selekcijas" darbu, teica K. Prunskiene, un ne vienmēr uzņēmuma īpašnieki spēj šo konkurenci izturēt un uzņēmumus veiksmīgi vadīt. Un sievietes Lietuvā ir sevi pierādījušas kā spējīgas menedžeres. To liecina arī statistika. Lietuvā 52,8% iedzīvotāju ir sievietes. No visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem sieviešu ir 48,8%. Bezdarbnieku vidū ir tikai 12,6% sieviešu, vīriešu — 15,6%. Meitenes un sievietes saprot, ka laba izglītība ir nākotnes pamats. Diemžēl Lietuvā sievietes saņem tikai 70% no tās vidējās darba algas, ko saņem vīrieši. Taču Pelnrušķītes ienāk biznesā un arī politikā, teica K.Prunskiene, un jāvēl viņām citai citu vairāk atbalstīt. Principam soli pa solim, labāk lēni, bet pamatīgi jākļūst par darbības moto sievietei uzņēmējai, un tad šis ceļš būs drošs un sevi attaisnojošs.

Akciju sabiedrības "Hansabanka" valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma nedaudz oponēja iepriekšējiem runātājiem, ka uzņēmējam būtiskākā īpašība ir nevis dzimums, bet gan pieredze un izglītība, un tieši šīs abas īpašības tiekot ņemtas vērā, finansējot uzņēmumus.

Taču sievietes uzņēmējas pārsvarā darbojoties mazajos un vidējos uzņēmumos, teica I. Blūma. Diemžēl tieši šī uzņēmējdarbības daļa Latvijā ir visnesakārtotākā likumdošanas ziņā. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir potenciālie vislielākā ieguldījuma devēji valsts tautsaimniecībā, un bankas Latvijā šos uzņēmumus pieņēmušas par galveno klientu bāzi. Latvijā MVU, tāpat kā visā pasaulē, ir pret izmaiņām un svārstībām visjutīgākā uzņēmumu daļa. Mūsu valstī šiem uzņēmumiem ir vēl neliela kredītvēsture. Taču MVU finansiāla atbalstīšana "Hansabankā" ir viena no galvenajām 2001. gada prioritātēm, teica I. Blūma, un tādēļ tiks paplašināts pakalpojumu klāsts MVU, ieskaitot konsultāciju sniegšanu un, protams, kreditēšanas strauju pieaugumu.

Otrais tematiskais bloks — Latvijas ekonomiskās un sabiedriskās dzīves virzītājspēki: ekonomiskais, politiskais un sociālais aspekts.

Saeimas Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aija Poča referātā "Sakārtota uzņēmējdarbības vide — motivācija maksāt nodokļus" akcentēja, ka labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir pamatu pamats, lai uzņēmējs gūtu peļņu un attīstītu savas iespējas. Jo vairāk valsts struktūras ieklausīsies uzņēmējos un ar konkrētu rīcību atsauksies uzņēmēju viedoklim, jo labvēlīgāka veidosies biznesa vide, uzņēmumi varēs veiksmīgāk strādāt un valstij būs vairāk budžeta ieņēmumu. Tādēļ valstī veidojama godīga, konkurētspējīga, stabila un izprotama nodokļu politika.

Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore Brigita Zepa referēja par sociālajām problēmām, kas skar sievieti biznesā. Viņas runa balstījās uz pētījumu "Sievietes uzņēmējdarbībā", kas tapis ar Valodu mācību centra un Liepājas Vides veselības centra atbalstu. Sieviete uzņēmēja ir spēcīga personība, kas spēj uzņemties risku un apgūt jaunas iemaņas. Ja viņa neizprot spēles noteikumus, tad izjūt diskomfortu. Tādēļ sievietes iesaistās neliela apjoma darījumos, kurus spēj kvalitatīvi kontrolēt. Biznesā gan sievietes, gan vīrieši ir pakļauti vienlīdz lielam riskam, un intuīcija rokrokā ar racionālu lēmumu var šo risku mazināt. Uzņēmējas sievietes ir solidārākas ar darba ņēmējām sievietēm, un tas veicina sieviešu iesaistīšanos likumdošanas procesos, kaut arī Saeimā sieviešu interešu pārstāvniecība ir samērā neliela. Taču, ja uzlabotos sieviešu labklājība, tas būtu ieguvums visai sabiedrībai. Sieviešu problēma ir vājie sociālie tīkli kontaktu veidošanai, jo bez kontaktiem nav iespējama sieviešu ietekme augstākajos varas līmeņos, teica B. Zepa.

Igaunijas Lietišķo un profesionālo sieviešu asociācijas prezidente, "Stiilistudio" īpašniece Sirje Kitis, referējot par uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju efektivitāti un spēju ietekmēt sabiedrību un valsts varu, uzsvēra šā sektora lomu demokrātiskas sabiedrības veidošanas procesā.

SIA "Siera nams" direktore Dace Ozola, runājot par biznesa cilvēka vietu ģimenē, darba devēja un sabiedrības kaimiņattiecībām, teica, ka tikai 10% sociāli aktīvo cilvēku spēj būt uzņēmēji un svarīga ir apkārtējo cilvēku attieksme un atbalsts.

Trešais tematiskais bloks — iekšējā vide, kultūra un filozofija uzņēmumā, kuru vada sieviete.

SIA "Spilva" prezidente Lolita Bemhena referātā "Uzņēmuma darbinieki — stabila un veiksmīga biznesa pamats" runāja par nepieciešamību novērtēt personālu, motivēt darbiniekus pareizai un sekmīgai rīcībai, mudināt strādājošos paaugstināt savu kvalifikāciju, palīdzēt jaunajiem darbiniekiem adaptēties vidē. Taču viens no galvenajiem faktoriem ir uzņēmēju prasme ne tikai būt vienotiem ar savu kolektīvu, bet arī nezaudēt savas līdera pozīcijas un vadīt uzņēmumu, rādot personīgo paraugu veiksmīgi izveidotā komandā.

SIA "Kolonna" valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude uzdeva jautājumu, vai sievietēm biznesā ir priekšrocības. Viņas atbilde — nē, nav. Drīzāk gan sievietei ir vairāk neērtību. Taču, ja sieviete ir nolēmusi iesaistīties biznesā, viņu gaida aizraujošs, interesants darbs un dzīve.

Talsu Tautas skolas vadītāja Valda Bērziņa, referēdama par provinciālisma un pašpietiekamības kompleksu pārvarēšanu visu veidu uzņēmumos, skāra likumdošanas, nodokļu un finansu politikas sabalansētību valstī, ekonomikas attīstības traucējošos faktorus Latvijas reģionos, analizēja ierēdņu attieksmi pret privāto sektoru un valsts līdzekļu efektīvākas izmantošanas iespējas bezdarbnieku pārkvalificēšanā. Viņa vaicāja: "Ko es un mēs vēlētos darīt, lai nebūtu tik daudz traucējošu grūtību, lai katrā no mums būtu pašpietiekamības rezerve un lai mēs ikdienā būtu smaidošākas?"

Ceturtais un pēdējais foruma tematiskais bloks — "Sievietes uzņēmējas devums uzņēmuma un valsts augšupejā".

Zviedrijas apvienības "Sieviešu forums" projektu vadītājas Mari Millingas referāta tēma — "Ceļš uz turību Rietumos". Viņa analizēja, kā dzimums ietekmē iespēju perspektīvas, kāda ir sieviešu uzņēmēju situācija Stokholmā, Skandināvijā un visā attīstītajā pasaulē, vērtēja veiksmes faktorus, kas attiecināmi uz biznesa sievietēm, un iezīmēja nākotnes ainu sievietēm jaunajā ekonomikā — iespējas un šķēršļus.

Izdevniecības "Žurnāls "Santa"" galvena redaktore Santa Dansberga–Anča dalījās sava veiksmīgā biznesa pieredzē ar pašreizējām un nākamajām kolēģēm — sievietēm uzņēmējām. Viņa stāstīja, kas bijis nepieciešams, lai 1990. gadā uzsāktu šo savu biznesu, raksturoja izdevniecības piedāvāto izdevumu klāstu un veiktās mārketinga akcijas, analizēja pamatprincipus, uz kuriem balstās izdevējdarbība. S. Anča neslēpa arī, kādas rakstura īpašības nepieciešamas sievietei uzņēmējai, un dalījās savā skatījumā uz vīrišķās un sievišķās dzīves uztveres mijiedarbību izdevniecības darbā.

Protams, zālē, kurā bija pulcējušās ļoti daudzas saposušās un gudras sievietes, bija arī uzņēmēji vīrieši, arī ministri, deputāti un vēstnieki. Ar dažiem vīriešiem uzņēmējiem aprunājās arī "Latvijas Vēstnesis". Lūk, ko par šo biznesa sieviešu forumu teica akciju sabiedrības "Aldaris" ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs:

— Tas ir ļoti labi, ka ir un arī — kā šis forums ir organizēts. Jo pirmo reizi Latvijā sieviete var runāt par savu lomu tautsaimniecībā smagajā brīvā tirgus situācijā. Forumā piedalās daudz spējīgu un sevi jau apliecinājušu sieviešu. Un tas ir normāls process — apzināties savas iespējas, savu varēšanu. Šis forums ir pozitīva motivācija. Ļoti daudz labu kadru ir tieši sieviešu vidū — sievietes ar labu izglītību, veiksmīgu pieredzi un lielu praksi. Trīs būtiskākās īpašības, kurām jābūt veiksmīgam uzņēmējam. Pirmā — nākotnes vīzija. Otrā — prasme atrast un strādāt ar visu veidu resursiem. Trešā — māka to visu savienot, strādāt procesā.

Aigars Kalvītis , savā būtībā uzņēmējs, šobrīd ekonomikas ministrs, "LV" pauda:

— Protams, es vienmēr esmu pārstāvējis to vīriešu grupu, kuri biznesā nešķiro uzņēmēja dzimumu. Man ir iznācis ļoti daudz savā iepriekšējā pieredzē darboties ar sievietēm uzņēmējām un strādāt ar viņām roku rokā. Uzņēmējdarbība ir starptautiska, un tai nav sava noteikta dzimuma. Šāds forums nepieciešams tādēļ, ka sievietēm nereti pietrūkst savas vērtības apzināšanās, pašapziņas. Un uzņēmējdarbībā diemžēl ir izveidojušies stereotipi, kuri noteikti jālauž pašām sievietēm. Šādas sieviešu uzņēmēju pulcēšanās ir viens veids, kā pašapziņu pacelt. Un es redzu, ka forums tiešām ir ļoti veiksmīgs — te nav gaušanās par grūtībām, bet gan konstruktīva saruna, ko un kā darīt labāk, kā ieraudzīt iespējas un kā vēlamo īstenot. Ja strādāsim šādā virzienā, tad visam ir jāizdodas.

Protams, MVU attīstība — tas ir sāpīgs punkts. Pretēji daudzu politiķu runām dzīvē līdzšinējo MVU atbalstu varētu nosaukt pat par smieklīgi mazu. Domāju, ka arī nākamajā gadā valsts atbalsts nebūs daudz lielāks — budžets jau teju būs apstiprināts. Nākamajā gadā diemžēl samazināts finansējums arī Reģionālās attīstības fondam. Šobrīd es nopietni strādāju, lai beidzot atdzīvinātu Garantiju aģentūru, kuras līdzšinējo funkcionēšanu uzskatu par bezjēdzīgu — visu tās pastāvēšanas gadu laikā izsniegtas tikai divas garantijas, iedalītā nauda ir iesaldēta. Domāju, ka tas var izdoties.

Nākotnē noteikti vajadzētu mēģināt labos nodomus un skaistās runas attiecībā uz MVU pārvērst darbos. Programma MVU attīstībai jau ir sen izstrādāta. Bet runa jau nav par programmu vispār. Runa ir par tās īstenošanu, kam jāatrod finansējums. Ceru, ka ilgtermiņā izdosies resursus koncentrēt un pareizi ieguldīt.

Foruma idejas autore Aiva Vīksna "LV" teica:

— Uzmanības pievēršana sievietei uzņēmējai nekādā gadījumā nenotiek tikai jaunās ekonomikas valstīs. Šādi forumi notiek Skandināvijā, vēl citās Eiropas valstīs, un to mērķis ir iedrošināt sievietes spert šo soli un sākt darbu biznesa pasaulē. Galvenais — par šīm lietām ir jārunā. Problēmas uzņēmējdarbībā ir, un pašiem uzņēmējiem ir kopīgi tās jāapzinās un jāformulē. Tādēļ arī šeit esam mēs visi — gan sievietes, gan vīrieši uzņēmēji. Galvenais foruma uzdevums — mudināt sievietes neapstāties, pilnveidoties un rādīt paraugu citām spējīgām sievietēm, nebaidīties savienot biznesu ar ģimeni. Tas ir iespējams. To var. Tādu piemēru Latvijā ir daudz. Un var būt vēl vairāk. Par to esmu pārliecināta.

Biznesa sieviešu lielsaietā piedalījās 337 dalībnieki, galvenokārt vadoša līmeņa uzņēmējas un uzņēmēji, viesi — ministri, deputāti, nozīmīgāko valsts institūciju pārstāvji un vairāki Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki. Nobeiguma pieņemšanā Mazajā ģildē, kas bija svinīgs foruma noslēgums, jau neformālā gaisotnē risinājās dienā aizsāktās sarunas. Plecu pie pleca, citam citu izprotot un balstot. Un kurš gan zina teikt, vai tieši vakar neradās ideja kādam jaunam labam projektam...

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore