Šis 9.novembris nu ir vēsturiska diena arī jums, Latvijai

9.novembrī 1989.gadā krita Berlīnes mūris, 2000.gadā sākās Latvijas prezidentūra Eiropas padomē

Reinharts Krauss, Vācijas vēstnieks, —"Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, 27.10.2000.

— Vēstnieka kungs, drīz būs 9. novembris — vēsturiska diena nu jau abām mūsu valstīm: 1989. gada 9. novembrī pirmo reizi pēc daudziem nošķirtības gadiem vācu tautai pavērās Berlīnes mūris, un pērn šī notikuma desmitā gadskārta jūsu valstī tika vērienīgi svinēta arī kā aukstā kara beigu desmitā gadadiena. Savukārt mūsu valsts šā gada 9. novembrī uzņemsies prezidentūru Eiropas Padomē. Mūsu valstij tas ir vēsturisks notikums, kas nebūtu bijis iespējams bez Berlīnes mūra krišanas, komunistiskās ļaunuma impērijas sabrukuma un Latvijas valstiskās suverenitātes atjaunošanas. Kā jūsu valsts izjūt šos jaunākās vēstures notikumus, kas vainagoja divdesmito gadsimtu, kurš vācu tautai bijis īpaši sāpīgs un sarežģīts.

— Jā, tā tas patiešām ir, kaut gan pats personīgi esmu Otro pasaules karu piedzīvojis tikai nosacīti. Jo esmu dzimis 1941. gadā, un kara gadi man bija laiks, kad cilvēka atmiņa vēl tikai sāk mosties. Tā ka es nevaru sevi saukt par šī beidzamā kara aculiecinieku. Taču manai paaudzei nācies ļoti nopietni nodarboties ar mūsu vēstures jautājumiem. Tā kā es esmu saistīts arī ar politiku, man tas bija īpaši nozīmīgs notikums. Es uzskatu, ka Berlīnes mūra krišanu nekādā ziņā nevajadzētu ierobežot tikai ar politisko dimensiju. Tā dimensija un nozīme bija daudz plašāka. Jo Berlīnes mūris bija tā laika ļaunuma, politisko un cilvēcisko konfliktu inkarnācija, tumša spēka iemiesojums. Un Berlīnes mūra krišanu varētu salīdzināt ar zemestrīci. Šī notikuma nozīmi mēs jūtam vēl šodien.

Vācijai sakarā ar šo notikumu arī plaši atvērās durvis. Bija iespējams īstenot vācu tautas atkalapvienošanos, kas bija Vācijas politikas galvenais mērķis kopš 1945. gada. Vispirms tika sasniegta ārējā vienotība, un tad mēs arī drīz vien saskatījām, ka ar ārējo apvienošanos vien mūsu tautas apvienošanās process vēl nav noslēdzies. Ka šajā procesā vēl jāiegulda ļoti daudz darba un resursu. Un tas arī izlēmīgi tika darīts.

Tagad, atskatoties uz šiem vienpadsmit gadiem, kas pagājuši kopš Berlīnes mūra krišanas, redzams, ka ir ļoti daudz sasniegts. Es nekādā ziņā negribētu pievienoties tiem, kas līdzšinējo attīstību Vācijā vērtē skeptiski. Latviešu tauta, kas pati ir ļoti daudz cietusi no Austrumu un Rietumu konflikta un kam tagad jāveic apjomīgs un sarežģīts atjaunošanas darbs, jo vēsturiskie notikumi arī jūsu zemē ir atstājuši dziļas pēdas, spēj patiešām dziļi novērtēt Vācijas attīstību. Pat laikā, kad Latvija pati bija okupēta un kad jūsu pilsētām nebija iespējams uzturēt sakarus ar Rietumvācijas pilsētām, jūs dibinājāt kontaktus ar pilsētām Vācijas austrumos un ar to iedzīvotājiem. Tagad sekmīgi turpinās arī tolaik iedibinātie Latvijas un Vācijas pilsētu kontakti, piemēram, Rīgas sadarbība ar Rostoku, kas arī ir veicinājusi pašreizējos Vācijas un Latvijas pilsētu kontaktus un sekmējusi savstarpēju sapratni starp mūsu cilvēkiem.

Berlīnes mūra krišanas laikā es pats nebiju Vācijā, jo tolaik biju vēstnieks Mozambikā. Bet arī tur, tālu no Vācijas, bija jūtama tā dziļā kustība, kas tolaik saviļņoja Eiropu. Tagad, novērtējot šajos gados sasniegto un izveidoto un redzot, kā jau saaugušas abas Vācijas un vācu tautas daļas, kas vēl pirms vienpadsmit gadiem bija šķirtas, es uzskatu, ka mēs atrodamies uz pareizā ceļa, lai gan vēl veicams ļoti liels darbs un laika gaitā rodas arī jaunas problēmas.

— Kā, vēstnieka kungs, Vācijā šogad tiks atzīmēts 9. novembris? Pērn tās bija grandiozas svinības, kā goda viesis bija ielūgts arī bijušais PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Taču tā bija desmit gadu jubileja, un katru gadu droši vien nebūtu iespējamas tik vērienīgas svinības.

— Jā, gadadienām piemīt sava maģija, taču apaļo jubileju starojums ir īpaši spēcīgs. Arī šogad šī diena tiks atzīmēta, taču ne tik plaši kā pērn. Es gribu pieskarties arī faktam, ka 9. novembrī sāksies Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē. Es domāju, šis notikums būs sava veida tilts, kas savienos 9. novembra notikumus abās mūsu valstīs. Jo Eiropas Padome ir organizācija, kas savu darbību veltī cilvēka tiesībām, pilsoņu tiesībām un eiropiešu sadarbībai Padomes dalībvalstīs. Līdz ar to es uzskatu par ļoti zīmīgu faktu, ka Latvija, kas nav liela Eiropas valsts, bet nav arī maza valsts, tagad valstu rotācijas kārtībā ieņems prezidentūru Eiropas Padomē. Es domāju, tas ir vēsturiskās attīstības rezultāts. Un esmu pārliecināts, ka Latvija savu prezidentūras laiku Eiropas Padomē veiks tradicionāli augstajā līmenī un strādās efektīvi.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat Latvijas un Vācijas divpusējo attiecību pašreizējo stāvokli, un kā jūs prognozējat šo attiecību tuvāko nākotni?

— Pavisam nesen Latvijā viesojās Vācijas federālais kanclers Gerhards Šrēders. Šīs vizītes laikā tika atkārtots pozitīvais vērtējums, kas izskanēja arī pirms gada, kad Vācijas federālais prezidents Romāns Hercogs tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Atliek vien konstatēt, ka mūsu valstu attiecības kopš to atjaunošanas ir plašas, dziļas un ka tās veiksmīgi attīstās. Runājot par mūsu divpusējām attiecībām — tās ir tik plašas, ka būtu pagrūti uzskaitīt visas jomas, kurās bijusi sekmīga attīstība. Un jūsu lasītāji jau par tām ir informēti.

Vācijas un Latvijas divpusējās attiecībās nepastāv nekādas problēmas. Ir arī skaidrs, ka mēs atbalstām Latvijas ieinteresētību iestāties Eiropas Savienībā. Tas ir mērķis, ar kuru arī mēs pilnībā identificējamies. Varu teikt, ka ES kontekstā Latvija atrodas uz pareizajām sliedēm. Par to liecina arī vērā ņemamais progress Latvijas iestāšanās sarunu gaitā. Es personīgi domāju, ka Latvija piederēs pie pirmajām valstīm, ko nākamajā paplašināšanas kārtā uzņems Eiropas Savienībā. Protams, dzīve turpinās, un kopš 7. jūnija, kad kanclers Šrēders bija Latvijā, ir jau pagājis zināms laiks. Šīs vizītes laikā tika parakstīts sadarbības līgums starp vienu Latvijas un vienu Vācijas banku, un kopumā es ar gandarījumu varu konstatēt, ka arī šogad Vācijas un Latvijas sadarbība tautsaimniecībā ir paplašinājusies. Ir nodibināti jauni celtniecības un kokapstrādes kopuzņēmumi, un Vācija ir godam nosargājusi pirmo vietu ārējās tirdzniecības kopapjomā ar Latviju. Arī ārvalstu investētāju vidū Vācija ir starp pirmajām trim četrām valstīm.

Bet ne jau Vācijas kanclers vien apmeklējis Latviju. Šogad bijušas ļoti daudzas nozīmīgas Vācijas pārstāvju un delegāciju vizītes Latvijā. Nākamgad Rīga svinēs savu astoņsimt gadu jubileju, un domāju, ka Vācijas līdzdalība šajā svinīgajā notikumā būs adekvāta. Būs arī Hanzas dienas, un, tā kā Vācijā ir ļoti daudz bijušās Hanzas savienības pilsētu, tad sagaidāma aktīva šo pilsētu pārstāvju piedalīšanās Rīgas jubilejas svinībās.

— Vēstnieka kungs, šogad jūnijā Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes laikā Vācijas Federatīvajā Republikā tika atklāta arī Latvijas vēstniecības jaunā ēka Berlīnē. Un šajā ceremonijā lielu pārsteigumu sagādāja fakts, ka uz svinībām ieradās arī Vācijas federālais kanclers. Vācu diplomāti un žurnālisti to novērtēja kā īpašu Vācijas draudzības apliecinājumu.

— Jā, tā noteikti bija. Es domāju, šis notikums jāskata arī plašākā kontekstā. Tikko bija notikusi Vācijas federālā kanclera vizīte Latvijā. Es zinu, ka šādas vizītes ir arī ļoti būtiskas no cilvēku psiholoģiskā viedokļa. Ir taču tā, ka daudz svarīgāks ir cilvēka paša pieredzētais un izjustais, nevis fakti, ko viņš uzzinājis no aktu vākiem un citiem iepriekš sagatavotiem un viņam iesniegtiem materiāliem. Federālajam kancleram vēl sirdī bija siltas atmiņas par viņa vizīti Rīgā, un Latvijas vēstniecības apmeklējums, es domāju, radās no viņa pozitīvajiem iespaidiem Baltijas valstu apmeklējumā.

— Apmeklējot Berlīni, kas atkal ir apvienotās Vācijas galvaspilsēta, pārsteidzošu un paliekošu iespaidu atstāj milzīgais ceļamkrānu skaits Berlīnē. Taču redzams, ka Berlīnē līdz ar vērienīgajiem rekonstrukcijas darbiem ienāk arī jauni elementi, piemēram, stiklotie "Sony" centra debesskrāpji. Vai jūs, vācieši, paši nebaidāties, ka līdz ar šiem vērienīgajiem pārbūves darbiem varētu mainīties Berlīnes centra klasiskais veidols? Latvijas presē pašlaik notiek aktīva diskusija par Rīgas vēsturiskā centra apbūvi.

— Es jums nevaru pateikt precīzi, kā to vērtē berlīnieši, jo pats nedzīvoju Berlīnē. Taču, domāju, tik vitālai pilsētai kā Berlīnei — un šo vitalitāti Berlīne apliecināja, arī pastāvot gadu desmitiem ilgajā konfliktā starp Austrumiem un Rietumiem — ir arī liels integrācijas spēks. Savā laikā arī Parīzē netrūka cilvēku, kas bija gatavi uzņemties Kasandras lomu un deklarēja: ja Parīzē parādīsies debesskrāpji, pilsēta zaudēs savu seju. Taču Parīze to pārdzīvoja, un tagad tā ir pilsēta ar daudzām un dažādām sejām. Berlīne neapšaubāmi ir pilsēta ar ļoti lielu integrācijas spēju. Gribu arī teikt, ka Berlīne ir gan metropole, gan arī ciems: vēsturiski Berlīne ir veidojusies no daudzām pašvaldībām, kas integrējušās vienā lielā pilsētā, vienlaikus katrai saglabājot savu seju. Domāju, ka šī unikālā pilsēta apradīs ar savu jauno seju, kurā būs arī debesskrāpji. Es pats gan Berlīnē esmu dzīvojis tikai pusotru gadu sešdesmito gadu beigās, un pilsētas austrumu daļu es vispār iepazinu tikai tagad, pēc Berlīnes apvienošanās. Berlīne ir liela pilsēta, kuru pat mēs, vācieši, paši tā uzreiz nemaz nevaram iepazīt.

— Vēstnieka kungs, jūs ļoti atzinīgi novērtējāt Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Vai tikpat optimistisks ir jūsu viedoklis par otru Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi — iestāties NATO? Šis jautājums ir jo aktuālāks Berlīnes mūra krišanas un aukstā kara beigu gadskārtas priekšvakarā, jo Latvijas vēlēšanās pēc maksimālas drošības radusies rūgtas vēsturiskās pieredzes — divu totalitāru režīmu okupācijas — rezultātā.

— Runājot par NATO, jāatceras, ka Latvijas centieni iestāties Eiropas Savienībā arī ir saistīti ar drošības apsvērumiem. Jo ES intensīvi strādā arī pie savas drošības dimensijas nostiprināšanas. Taču neatkarīgi no tā jautājums par NATO ir aktuāls, un NATO dalībvalstu Vašingtonas tikšanās laikā tika arī dota atbilde, kāds ir pašreizējais instruments, lai atbalstītu kandidātvalstu, tātad arī Latvijas, vēlēšanos iestāties NATO. Instruments, kas ietver gan NATO programmu "Partnerattiecības mieram", gan Rīcības plānu dalībai NATO. Vašingtonas apspriedes laikā visas kandidātvalstis tika uzaicinātas izmantot šo iespēju. Vācija jau vairākkārt ir paziņojusi, un to atkārtoja arī Vācijas federālais kanclers savas vizītes laikā Latvijā —, ka mūsu valsts savu iespēju robežās arī turpmāk sniegs Latvijai savu atbalstu jūsu valsts virzībā uz NATO.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktor