Par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā

2000. gada 9. novembrī Latvija pirmo reizi pārņāma prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā. Lai nodrošinātu pēctecību organizācijas centienos stiprināt cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu visā Eiropā — mērķi, kas sasniedzams, tikai sadarbojoties vairākām pēctecīgām prezidentūrām, Latvija pievērsīs sevišķu uzmanību šādiem uzdevumiem:

1. Stiprināt Eiropas Padomes (EP) politisko lomu:

(a) iesaistoties dialogā ar jaunievēlēto Dienvidslāvijas Federālās Republikas (DFR) vadību

Ministru komitejas priekšsēdis ir gandarīts par iespēju Ministru komitejas 107.sesijā iekļaut viedokļu apmaiņu ar jaunievēlēto DFR prezidentu. Kad demokrātiski ievēlētā DFR vadība būs konsolidējusies un tās institūcijas būs sākušas darboties, Ministru komiteja pievērsīs lielu uzmanību sadarbības projektu īstenošanai, ko EP sekretariāts pēc iepazīšanās vizītes DFR jau ir sācis izstrādāt. Lai nodrošinātu koordināciju, Latvijas prezidentūra atbalsta domu par pastāvīgu EP pārstāvniecību Belgradā, kas būtu vērtīgs partneris EP pārstāvniecībām, kas jau izveidotas Kosovā un Melnkalnē;

(b) sniedzot atbalstu likuma varas, cilvēktiesību ievērošanas un demokrātijas atjaunošanai Čečenijas Republikā

Kopš 1999.gada beigām Ministru komiteja ir rūpīgi vērojusi situāciju Ziemeļkaukāzā, īpaši pievēršot uzmanību Krievijas Federācijas (KF) centieniem panākt konflikta ilgtermiņa risinājumu un atjaunot likuma varu, cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju Čečenijas Republikā. Prezidentūra sekos, lai Ministru komiteja turpinātu atbalstīt KF centienus risināt jautājumus Čečenijas Republikā atbilstoši KF kā dalībvalsts saistībām pret EP. Prezidentūra ar Ministru komiteju aicinās KF veltīt lielāku uzmanību KF prezidenta īpašā cilvēktiesību pārstāvja Čečenijā V.Kalamanova biroja darbinieku, to vidū trīs EP ekspertu, reģistrēto sūdzību izmeklēšanai, kā arī nodrošināt atbilstošus darba apstākļus V.Kalamanova birojam;

(c) veicinot EP standartu ieviešanu Dienvidkaukāzā līdz ar Armēnijas un Azerbaidžānas iestāšanos

Prezidentūra centīsies nodrošināt Ministru komitejas iespējas sniegt praktisku atbalstu Armēnijai un Azerbaidžānai to iestāšanās saistību izpildē. Prezidentūra ierosinās Ministru komitejai izmantot to uzņemšanu, lai apspriestu plašāku pieeju Dienvidkaukāza, t.sk. Gruzijas, problēmu risināšanai;

(d) stiprinot demokrātiju Dienvidaustrumeiropā, turpinot iesākto darbu Stabilitātes pakta ietvaros sadarbībā ar ES, EDSO, ANO un citām struktūrām

Prezidentūra kopā ar Ministru komiteju atbalsta Eiropas Padomes iesniegtos projektus Stabilitātes paktam tās kompetences ietvaros un turpinās dialogu ar valsts un nevalstiskā sektora partneriem, lai nodrošinātu pietiekamus līdzekļus svarīgāko projektu īstenošanai tiesu sistēmas realizācijas un demokrātisko institūciju izveidošanas jomās;

(e) izvērtējot iespējas turpināt veicināt demokratizāciju Baltkrievijā

Lai gan EP pauda vilšanos par Baltkrievijas parlamenta vēlēšanu norisi 2000.gada 15.oktobrī, neraugoties uz dažiem valsts iestāžu pasākumiem, lai izpildītu Eiropas institūciju izteiktās prasības, prezidentūra cer, ka Baltkrievija laikus veiks nepieciešamos pasākumus, lai valsts prezidenta vēlēšanas 2001.gadā būtu patiesi brīvas un taisnīgas. Lai to panāktu, Ministru komiteja priekšsēža vadībā turpinās piedāvāt atbalstu Baltkrievijas demokratizācijas procesam, kas ļaus normalizēties Baltkrievijas attiecībām ar EP;

(f) būdami gatavi palīdzēt EDSO īstenot tās mērķus attiecībā uz Moldovu, īpaši Transnistrijas reģionu

Prezidentūra atzīst EDSO vadošo lomu Stambulas samita lēmumu īstenošanā attiecībā uz Moldovas Republiku un ir gatava ierosināt Ministru komitejai sniegt atbilstošu palīdzību, īpaši Venēcijas komisijas ekspertīzi;

(g) ar jaunās informācijas stratēģijas palīdzību veicinot lielāku EP aktivitāšu redzamību

Ministru komiteja savā rezolūcijā Nr.(2000)2 vienojās par EP informācijas politikas stratēģiju, kuras mērķis ir ļaut organizācijai izpildīt tās uzdevumus ar lielāku uzticamību un caurredzamību. Priekšsēdis kopā ar EP sekretariātu izvērtēs stratēģijas vadlīniju līdzšinējo izpildi, īpaši attiecībā uz jauno informācijas tehnoloģiju izmantošanu;

(h) cenšoties panākt elastīgu pieeju budžeta un personāla sadalē, lai nodrošinātu EP klātbūtni un veicinātu palīdzības programmas prioritāros reģionos

Pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis EP aktivitāšu loks un apjoms, kuram nav sekojis atbilstošs organizācijas budžeta palielinājums. Prezidentūra turpinās atbalstīt Ministru komitejas centienus panākt iespējami maksimālu EP operatīvo efektivitāti un ietekmi vairākos politiski sensitīvos reģionos, īpaši dodot priekšroku prioritārajām aktivitātēm.

2. Turpināt nodrošināt EP ekspertīzes efektivitāti cilvēktiesību jomā:

(a) ar budžeta un citiem līdzekļiem risinot jautājumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārmērīgo darba slodzi

Lai arī tiesa ir veikusi nopietnas iekšējās reformas un papildu pasākumi vēl iespējami, prezidentūra aicinās Ministru komiteju izskatīt gan budžeta palielinājuma iespēju, gan tālejošāku rīcību, lai nodrošinātu Eiropas Cilvēktiesību tiesas un tādējādi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas efektivitāti arī turpmāk;

(b) uzsverot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes nozīmi

Lai garantētu Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktās cilvēktiesību aizsardzības sistēmas standartus, dalībvalstīm pilnībā jāievēro to formālās saistības, izpildot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Šo nepieciešamību Parlamentārā asambleja ir uzsvērusi tās rezolūcijā Nr.1477(2000), ar kuru Ministru komiteja rūpīgi iepazīsies pirms pārliecinošas atbildes sagatavošanas;

(c) Sadarbības komitejas ietvaros veicinot Ministru komitejas dialogu ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu par cilvēktiesību aizsardzības nākotni Eiropā un par jautājumiem, kas skar tiesu

Nesenā Sadarbības komitejas izveidošana ir apsveicams solis dialoga attīstībā starp Ministru komiteju un Eiropas Cilvēktiesību tiesu, īpaši ņemot vērā steidzamo vajadzību risināt iepriekšminētās problēmas;

(d) ar masu mediju, EP informācijas centru, EP sadarbības programmu un citu līdzekļu palīdzību uzlabojot izpratni par Eiropas Cilvēktiesību konvenciju

Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir Eiropas Padomes galvenais cilvēktiesību aizsardzības instruments. Konvencijas 50. gadadiena ir lieliska izdevība atgādināt eiropiešiem par to aizsargātību pret konvencijā noteikto tiesību pārkāpumiem. Apzinoties nepieciešamību pēc labākas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnes valstiskā līmenī, Latvija 2001.gada sākumā ir iecerējusi rīkot semināru par konvencijas ievērošanu administratīvajā procesā un nacionālajā tiesu sistēmā. Šī semināra rezultāti būtu ieguldījums dialogā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu Sadarbības komitejas ietvaros;

(e) pētot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ietekmi uz cilvēktiesību aizsardzības sistēmu Eiropā

Apsveicot ES centienus uzlabot savu pilsoņu izpratni par pamattiesību nozīmi, Ministru komiteja vairākkārt ir uzsvērusi, ka ES harta nedrīkst novilkt jaunas robežlīnijas Eiropā. Prezidentūra nodrošinās, ka Ministru komiteja turpinās uzmanīgi pētīt jaunās hartas ietekmi uz vispāratzīto Eiropas Cilvēktiesību konvencijas paredzēto cilvēktiesību aizsardzības sistēmu.

3. Uzsvērt Eiropas Padomes lomu standartu noteikšanā:

(a) turpinot Ministru komitejas monitoringa procedūru saskaņā ar izstrādātajām vadlīnijām ( vade mecum) kā efektīvu un nediskriminējošu mehānismu dalībvalstu saistību izpildes pārraudzībai

Šī ļoti vērtīgā procedūra Ministru komitejā arī turpmāk būs konfidenciāla, nediskriminējoša un ar tematisko pieeju;

(b) aktīvi atbalstot kandidātvalstis, piemēram, Bosniju un Hercegovinu, lai tās sasniegtu pietiekamu progresu, kas tām ļautu iestāties EP pēc iespējas drīz

Paplašināšanās process liek uzmanīgi līdzsvarot politisko vēlamību dot kandidātvalstīm reālas izredzes tikt uzņemtām ar nepieciešamību novērst EP pamatvērtību un standartu pazemināšanos. Prezidentūra atbalstīs Parlamentārās asamblejas centienus panākt šo līdzsvaru kandidātvalstu izvērtēšanā;

(c) stiprinot dialogu ar novērotājvalstīm un citiem potenciāliem partneriem, lai panāktu plašāku starptautisko atzinību Eiropas Padomes standartiem

Eiropas Padome un tās novērotājvalstis ir vienādas ieguvējas no šīm attiecībām. Būdama patiesi paneiropeiska organizācija, EP dod novērotājvalstīm iespēju vienuviet iegūt informāciju par Eiropas standartu attīstību demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas jomā. EP ir gandarīta par iespēju iesaistīt novērotājvalstis savās aktivitātēs, īpaši demokrātiskās stabilitātes stiprināšanā, un pieņemt novērotājvalstu pievienošanos dažādiem EP juridiskiem instrumentiem un citām iniciatīvām;

(d) popularizējot Eiropas Padomes lomu risinājumu meklēšanā cīņā pret rasismu un neiecietību

Prezidentūra izsaka atzinību Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) ieguldītajam darbam Eiropas konferences pret rasismu un neiecietību (Strasbūrā 2000.gada oktobrī) sagatavošanā. Konferencē pieņemtā Ministru komitejas politiskā deklarācija un konferences secinājumu dokuments būs vērtīgs Eiropas ieguldījums Pasaules konferencei (Johannesburgā 2001.gada augustā). Prezidentūra nodrošinās, ka Ministru komiteja seko līdzi, kā dalībvalstis īsteno deklarācijā noteiktās saistības.

4. Izcelt Eiropas Padomes pienesumu kultūras identitātes jautājumā:

(a) Eiropas valodu gada ietvaros pievēršot uzmanību Eiropas Padomes lomai Eiropas valodu daudzveidības saglabāšanai un veicināšanai

Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir pasludinājušas 2001.gadu par Eiropas valodu gadu, lai veicinātu apziņu par vēlamību stiprināt un daudzveidot valodu apmācību, jo valodu zināšanām ir būtiska loma izpratnes un cieņas vairošanā pret dažādām kultūras identitātēm. Latvija 2001.gada 19. un 20.aprīlī Rīgā rīkos konferenci, lai nepieciešamība aizsargāt un veicināt Eiropas mazās un mazpazītās valodas gūtu lielāku ievērību;

(b) kopā ar nākamajām prezidentūrām Lihtenšteinu, Lietuvu un Luksemburgu sākot pētīt faktorus, kas veicinātu Eiropas Padomes dalībvalstu kopīgu kultūras un politiskās identitātes veidošanos

Eiropas Padome jau ilgi strādā pie dalībvalstu kopēju standartu un vērtību noteikšanas. Šīs organizācijas milzīgā pieredze un paneiropeiskums to padara par piemērotāko vietu Eiropas identitātes jēdziena meklējumiem, kas varētu veicināt eirointegrāciju. 2001.gada martā Strasbūrā Latvija rīkos sagatavošanas sanāksmi Ģenerālsekretāra kolokvijam "Eiropas identitāte — no kultūras līdz politiskajai, identitāte bez robežām". Šai kolokvijā būs iesaistīta Latvijas, Lihtenšteinas, Lietuvas un Luksemburgas prezidentūra, tā mērķis ir politiskas deklarācijas izstrāde;

(c) Atzinīgi novērtējot Eiropas Padomes veiksmīgo kampaņu "Eiropa — kopīgs mantojums"

Par godu EP 50.gadadienai un jaunajai tūkstošgadei Eiropas Padome 1999.gadā uzsāka kampaņu "Eiropa — kopīgs mantojums". Kampaņa ir ļāvusi Eiropas Padomei parādīt savu pieredzi kultūras mantojuma aizsardzības jautājumos. Būdama īpaši aktīva šajā jomā, Latvija ir pagodināta ar iespēju rīkot kampaņas noslēguma ceremoniju Rīgā 2000.gada 7.–10.decembrī.

5. Uzlabot Eiropas Padomes efektivitāti:

(a) risinot ierobežotā budžeta problēmu, lai palielinātu Eiropas Padomes fleksibilitāti un ietekmi

Saskaņā ar "Gudro komitejas" ziņojumu un tam sekojošām aktivitātēm ģenerālsekretārs ir iesniedzis Ministru komitejai stratēģisku dokumentu jeb memorandu par 2001.gada prioritātēm un to izmaksām. Nedaudz pielāgots šī brīža apstākļiem, tas būs vērtīgs pamats diskusijām par 2001.gada budžetu. Latvija paredz, ka nākotnē būs jāpalielina vispārējais budžets, bet šobrīd atbalsta ģenerālsekretāra ierosināto jauno definīciju "pamatbudžeta nepalielināšanai";

(b) izceļot Eiropas Padomes relatīvās priekšrocības un potenciālu starptautisko organizāciju kopējo vērtību un uzdevumu īstenošanā, izvirzīt savas darbības prioritātes un uzlabot saskaņotību (komplementaritāti) ar citām organizācijām

Vajadzība pēc elastīgas, problēmu noteiktas darba sadales ar citām starptautiskajām organizācijām izriet ne tikai no Eiropas Padomes budžeta ierobežojumiem vien. Starptautiskajai kopienai jāuzmanās, lai tā izrādītu vienotību un nepieļautu "forumu izvēli". Prezidentūra augstu vērtē EP cilvēktiesību komisāra lomu EP dialogā ar partnerīgām organizācijām;

(c) turpinot attīstīt labi izveidojušos sadarbību ar EDSO un ES

Šogad parakstītais "Sadarbības formu katalogs", kā arī regulāras 2+2 tikšanās veido elastīgu un pragmatisku pamatu Eiropas Padomes un EDSO pastiprinātai sadarbībai. Prezidentūra izmantos progresu, kas panākts pēdējās 2+2 tikšanās laikā 2000.gada 31.oktobrī. Līdzvērtīga ir EP sadarbība ar Eiropas Savienību, sevišķi kopējo programmu un "četrpusējo" tikšanos ietvaros. Prezidentūra cer, ka Eiropas Komisija būs gatava drīzumā atsākt pārrunas ar EP par "kopīgu deklarāciju par sadarbību un partnerību";

(d) pastiprinot dialogu un sadarbību ar ANO

Latvijas prezidentūra piekrīt ģenerālsekretāra viedoklim, ka jāuzlabo uzsāktā dialoga un praktiskās sadarbības ar ANO un tās aģentūrām politiskā redzamība. Prezidentūra apsveic līdzšinējo Ministru komitejas progresu šajā jomā, pateicoties tās ziņotāja par ANO, kā arī Parlamentārās asamblejas un ģenerālsekretāra pūlēm. ANO pieņemtā rezolūcija "Par ANO un EP sadarbību", ko ANO Ģenerālās asamblejas 55.sesijas laikā iesniedza Itālija, ir svarīgs solis. Nozīmīga bija arī ANO ģenerālsekretāra nesenā tikšanās ar EP Ministru komiteju un EP ģenerālsekretāra uzruna ANO Ģenerālajā asamblejā. Prezidentūra piedalīsies nākamajā trīspusējā sanāksmē ar ANO un EDSO 2001.gada februārī;

(e) padziļinot Ministru komitejas sadarbību ar Eiropas Padomes parlamentāro asambleju un Pašvaldību kongresu (CLRAE)

Ministru komitejas regulārais dialogs ar Parlamentāro asambleju ļauj uzlabot savstarpējo izpratni par abu struktūru uzdevumiem. Ministru komitejas priekšsēdis ir gandarīts par izdevību tikties ar Politisko komiteju tās izbraukumsēdē Rīgā 2000.gada 12. un 13.decembrī. Prezidentūra apzinās nepieciešamību uzturēt sekmīgu dialogu ar Pašvaldību kongresu un 2001.gada 3. un 4.maijā Rīgā rīkos starptautisku konferenci "Pašvaldības 21.gadsimtā";

(f) tālāk attīstot vidējā termiņa politikas plānošanas iespējas, piemēram, ar kolokviju rīkošanu un lielāku politisko direktoru iesaisti

Ņemot vērā vajadzību pēc lielākas plānošanas kapacitātes, prezidentūra apsveic faktu, ka šogad EP tika izveidots Stratēģiskās plānošanas un programmu koordinācijas direktorāts, kā arī Komunikāciju un pētījumu direktorāts. Šīs jaunās struktūras veicinās vidējā termiņa plānošanu Eiropas Padomē ar dažādiem pasākumiem, piemēram, Ģenerālsekretāra kolokvijiem par prioritāriem jautājumiem. Kā iepriekš minēts, Latvijas prezidentūra rīkos sagatavošanās sanāksmi Ģenerālsekretāra kolokvijam kopā ar nākamajām prezidentūrām Lihtenšteinu, Lietuvu un Luksemburgu. Prezidentūra vēlēsies uzzināt dalībvalstu politisko direktoru viedokļus par pastiprinātas sadarbības iespējām politikas plānošanas uzlabošanai;

(g) rezumējot progresu ministru sesiju reorganizācijā, lai palielinātu to politisko nozīmi

Ministru komiteja vairākkārt pārrunājusi institucionālās reformas, lai palielinātu ministru sesiju politisko nozīmi. Vairākas delegācijas ir izvirzījušas daudz vērtīgu un radošu ideju. Prezidentūra kopā ar sekretariātu sagatavos šo diskusiju kopsavilkumu, izceļot šobrīd iespējamās reformas tālākai apspriešanai. Šajā materiālā iekļaujami arī iespējamie pasākumi, lai uzlabotu kontinuitāti starp prezidentūrām.

Ārlietu ministrijas preses centrs

2000. gada 9. novembrī