Pasaule atbalsta Latvijas centienus drošības garantēšanā

Dagnija Stuķēna, LATO preses sekretāre, — "Latvijas Vēstnesim"

3. novembrī Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) oficiāli tika uzņemta Atlantijas līguma asociācijā ( Atlantic Treaty Association — ATA). Kā stāsta LATO priekšsēdētāja vietnieks Ojārs Kalniņš, kas kopā ar LATO priekšsēdētāju Tomu Baumani pārstāvēja organizāciju ATA ģenerālajā asamblejā Budapeštā, par LATO uzņemšanu vienbalsīgi nobalsoja visas dalībvalstis, tādējādi Latvija kļuvusi par 37. Atlantijas līguma asociācijas dalībvalsti.

Atlantijas līguma asociācijas ikgadējā asambleja

No 31. oktobra līdz 3. novembrim Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā notika Atlantijas līguma asociācijas ikgadējās asamblejas 46. sesija. Tajā piedalījās vairāk nekā 800 dalībnieku, NATO atbalstošu nevalstisko organizāciju pārstāvji, zinātnieki, vēstnieki, diplomāti. Šī starptautiskā organizācija ir vienīgā šāda veida nevalstisko organizāciju konfederācija, kurai ir oficiālas saites ar NATO.

Trīs dienu laikā Latvijas vārds šajā asamblejā izskanēja vairākkārt, tādējādi starptautiskajā sabiedrībā radot pastiprinātu interesi par Latvijas virzību uz NATO. Konferences atklāšanā ar runu uzstājās Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kurš apliecināja Latvijas valdības atbalstu nevalstisko organizāciju darbībai, kā arī veicināja starptautiskās sabiedrības izpratni par Latvijas viedokli NATO paplašināšanas jautājumā. LATO priekšsēdētājs Toms Baumanis ATA padomei prezentēja LATO kā aktīvu organizāciju, kas atbalsta pievienošanos NATO. Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis skaidroja Latvijas un Krievijas jautājumus saistībā ar valsts virzību uz NATO. Nobeiguma ceremonijā Ojāram Kalniņam bija iespēja publiski pateikties ATA dalībvalstīm par pārliecinošo balsojumu un uzsvērt, ka LATO vēlas iestāties ATA, lai aktīvi īstenotu ATA mērķus.

Ģenerālajā asamblejā piedalījās daudzas prominentas personas, tai skaitā NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons, Igaunijas premjerministrs Marts Lārs, Grieķijas ārlietu ministrs George Papandreu, Itālijas aizsardzības ministrs Serdžio Matarela, Austrijas ārlietu ministre Benita Ferero—Valdnere un citi.

Latvijas oficiālo amatpersonu klātbūtne asociācijas asamblejā norādīja uz valdības atbalstu Latvijas Transatlantiskajai organizācijai, kas vieno dažādus mūsu valsts sabiedrības pārstāvjus. Starp LATO biedriem ir gan studenti un skolotāji, gan profesori un akadēmiķi, gan reģionu un etnisko minoritāšu pārstāvji.

ATA palielina savu biedru skaitu

Asamblejas laikā notika ne vien LATO, bet arī Somijas, Moldāvijas, Horvātijas un Norvēģijas NATO vērtības un mērķus atbalstošo nevalstisko organizāciju uzņemšana Atlantijas līguma asociācijā.

Mūsu kaimiņvalsts Lietuvas Atlantijas līguma asociācija pastāv pāris gadu, un šajā ATA asamblejā to pārstāvēja viens dalībnieks. Igaunijā šāda organizācija vēl nav izveidota.

Šobrīd asociācijas biedru vidū ir 19 nacionālās nevalstiskās organizācijas no Beļģijas, Kanādas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Islandes, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Spānijas, Turcijas, Apvienotās Karalistes un ASV.

Kopš 1989.gada asociācijas asociētā biedra statusu ir ieguvušas 13 Viduseiropas un Austrumeiropas valstu nacionālās organizācijas no Albānijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Gruzijas, Lietuvas, Maķedonijas, Rumānijas, Krievijas, Slovākijas, Slovēnijas, Zviedrijas un Ukrainas.

Atlantijas līguma asociācijas mērķi un uzdevumi

Atlantijas līguma asociācija ir nevalstisku organizāciju brīvprātīga apvienība, kuru 1954. gada 18. jūnijā dibināja alianses dalībvalstu nacionālās nevalstiskās organizācijas NATO atbalstam. Tās mērķi ir:

— izglītot un informēt sabiedrību par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misiju un pienākumiem;

— uzturēt dialogu ar dalībvalstu sabiedrību pārstāvjiem, kā arī ar Viduseiropas, Austrumeiropas, un Vidusjūras reģiona valstīm;

— atbalstīt demokrātiju un veicināt solidaritāti Ziemeļatlantijas reģionā, tai skaitā ar programmas "Partnerattiecības mieram" valstīm.

Atlantijas līguma asociācijā ir prezidents, pieci viceprezidenti un ģenerālsekretārs, padome un četras komitejas, kas tiekas divas reizes gadā. Nacionālo organizāciju pārstāvjiem ir iespējams darboties politiskajā, militārajā, ekonomiskajā, kā arī izglītības un informācijas komitejā.

LATO turpina darbu

LATO tika dibināta šā gada 21.martā, apvienojoties sabiedrības un biznesa aprindu pārstāvjiem. Kopš tā laika LATO biedru skaits ir trīskāršojies, par organizācijas asociētajiem biedriem ir kļuvusi Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un partija "Latvijas ceļš". LATO ir aicinājusi Saeimā pārstāvētās politiskās partijas un apvienības kļūt par organizācijas asociētajiem biedriem. Šāda rīcība demonstrētu partiju atbalstu ne vien integrācijai NATO, bet arī ļautu pilnveidot dialogu par Latvijas drošības jautājumiem.

LATO un ATA sadarbība

LATO, iegūstot asociētā, nevis pilnbiedra statusu, ir tikai viens ierobežojums darbībai šajā organizācijā — Latvijas pārstāvis nevar tikt ievēlēts par Atlantijas līguma asociācijas prezidentu. Citi pienākumi un tiesības visiem ir vienlīdzīgas. Tās ietver regulāru dalību asociācijas pasākumos un ikgadējās biedra naudas iemaksu. Atlantijas līguma asociācijas biedri tiekas vismaz vienu reizi gadā ģenerālajā asamblejā.

Organizācijas uzņemšana Atlantijas līguma asociācijā ir būtiska, jo Latvijas iestāšanās NATO nebūtu iedomājama bez LATO dalības šajā asociācijā. LATO pārstāvji turpmāk spēs izvērst lobija darbu dažādos Eiropas un Amerikas kontinenta forumos. Tas ir signāls NATO valstīm ne vien par Latvijas valstisko gatavību dalībai aliansē, bet arī par sabiedrības atbalstu šim mērķim.