Ko Latvijas jaunieši zina par Eiropas Savienību

Otrdien, 7.novembrī, notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra un Sociālo tehnoloģiju augstskolas rīkotā jauno pētnieku konference "Eiropas integrācijas aktualitātes". "Latvijas Vēstnesis" jau 8.novembra laidienā informēja par konferences pirmās daļas norisi, kad jauniešus uzrunāja gan Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, gan ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, gan Francijas Republikas vēstniece Latvijā Luīza Avona un Eiropas Komisijas pārstāvji Eduards Bruno Deksnis un Jānis Folkmanis. Konferences otrā daļa, kurā uzmanība tika veltīta tieši Latvijas jaunatnes zināšanām par Eiropas Savienību (ES), bija ne mazāk saistoša, jo tajā 12 dažādu Latvijas augstskolu studenti nolasīja referātus, bet jauniešu veikumu vērtēja Eiropas Komisijas administrācijas darbinieks Dr. E. B. Deksnis.

Vēl pirms referātu noklausīšanās E. B. Deksnis atzīmēja, ka ir sekojis līdzi Latvijas studentu zināšanu ieguves gaitām jau kopš Atmodas laika sākuma, kad jauniešiem tika dota iespēja studēt dažādās ārvalstu augstskolās. Viņš atzina, ka deviņdesmito gadu sākumā Latvijas studentiem trūka zināšanu par ES. Interese radās tad, kad Latvijas politiski un ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa izlēma par valsts virzību uz ES. E. B. Deksnis uzsvēra, ka Latvijai tiešām nav citas izvēles ekonomiskās virzības aspektā, un to pierāda ne tikai pozitīvie viedokļi, bet arī negatīvā nostāja pret ES, jo pat skeptiķi ir atzinuši, ka Latvija noteikti iestāsies ES, un viņu vienīgās bažas ir par Latvijas vietu un lomu ES. Viņš atzina, ka Latvijas studenti ļoti maz uzmanības pievērsuši franču diplomātijai, kas nebūtu pieļaujams, jo Francija lielā mērā nosaka ES politiku, un pārējās ES valstis vērtē Franciju kā kompetentāko Eiropas integrācijas jauno ideju paudēju. Pat neiedziļinoties jautājuma būtībā, E. B. Deksnis sacīja, ka darbā ar ES institūcijām ļoti svarīgi ir prast franču valodu. Viņš ieteica apgūt divas ES valodas- angļu un franču, lai būtu iespējams saprast ne tikai to, kas tiek rakstīts angļu presē un grāmatās, bet arī iepazīties ar citiem viedokļiem, jo ne vienmēr šimbrīžam Latvijā tik populārajā angļu valodā rakstītais izsaka visu par Eiropā notiekošo.

E. B. Deksnis minēja, ka savās lekcijās un īpaši šajā konferencē ir vērojis, Latvijas studentu lielo interesi par Eiropu un tieksmi meklēt padomu. Viņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi jau tagad apzināt tās problēmas, ar kurām Latvijai nāksies saskarties integrācijas procesā, un saprast, kādos jautājumos būs jāizmanto studiju laikā gūtās zināšanas.

Runājot par Latvijas integrācijas jautājumu negatīvajām pusēm, E. B. Deksnis atzina, ka Latvijai un tās sabiedrībai ir jāapzinās, ka integrācija nav viena gada jautājums. Arī Eiropas labklājība nav veidojusies vienā dienā, bet gan vismaz 30 gados, kad likti pamati ilgtspējīgai un neatgriezeniskai politiskajai un ekonomiskajai attīstībai. Viņš piekrita, ka ir ļoti grūti prognozēt valsts politisko un ekonomisko nākotni, bet attīstība ir raksturīga daudzām norisēm Eiropā.

Otra kritiskā piezīme bija veltīta tieši Latvijas studentu pētniecības darbiem, ar kuriem E. B. Deksnim nācies iepazīties arī pirms šīs konferences. Viņš uzsvēra, ka Latvijas studentiem un arī jaunākajiem Latvijas pārstāvjiem Briselē lielas problēmas nereti sagādā īsu un konspektīvu materiālu un pētījumu sagatavošana. Viņš pastāstīja, ka bieži vien no saviem kolēģiem un citu valstu pārstāvjiem saņemot sūdzības par pārāk gariem problēmu apkopojumiem, kuros nav iespējams nošķirt analītisko daļu no pārējā teksta. Tas sarežģī darbu gan pašam rakstītājam, gan tiem, kam tas jāizlasa.

E. B. Deksnis minēja piemērus, kuros skaidri redzams, ka Latvijas presē samērā bieži lasāma vienpusīga informācija. Tas norāda uz autoru nevēlēšanos un neprasmi iedziļināties jautājuma būtībā un analizēt to no vairākiem aspektiem, izmantojot dažādus ziņu avotus.

E. B. Deksnis uzsvēra vēl kādu ļoti būtisku problēmu – iespējamo izmantojamo informācijas avotu nepieejamību, pamatojot savu viedokli ar faktu, ka, piemēram, Latvijas interneta serveri nenodrošina kvalitatīvu pieeju informācijai. Katrs, kam ir vēlēšanās atrast tendenciozas ziņas par Eiropu, tās atradīs bez liekas piepūles, bet nav atrodama informācija, piemēram, par ES dalībvalstu iedzīvotāju patieso viedokli par Savienības pašreizējās darbības un attīstības būtiskiem jautājumiem.

Savas ievadrunas beigās E.B.Deksnis uzsvēra, ka turpmāk būtu jāinformē sabiedrība gan par Latvijas vietu ES, kas daudziem šobrīd nav skaidra, gan par to, kas aizstāv un aizstāvēs iedzīvotāju intereses Eiropas institūcijās, turklāt jāiemācās pasniegt šo informāciju vienkāršā un saprotamā valodā. Tāpat svarīgi ir mācīties strādāt grupās bez izteikta līdera un vadības, jo šīs iemaņas ir ļoti vajadzīgas darbā ES institūcijās. Latvieša mentalitātē jau pēc savas būtības un vēsturisko apstākļu ietekmē iesakņojusies vēlme pakļauties, tomēr Eiropa vēlas līdzvērtīgu sarunu biedru, tāpēc būtu vēlams šīs iezīmes laika gaitā un iespēju robežās izskaust no sabiedrības. Mazai tautai, lai izdzīvotu un pierādītu sevi, ir jāprot strādāt kopā ar pārējiem, izmantojot vienlīdzīgās iespējas. "Jaunā un modernā domāšana ir pamanāma Latvijas studentos un jauniešos, un cerams, ka tā pilnveidosies," uzsvēra E.B. Deksnis.

Konferencē tika nolasīti 12 referāti, kuros pievērsta uzmanība dažādiem Latvijai svarīgiem aspektiem, integrējoties ES. Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji runāja par nereformētas ES paplašināšanos kā lielu pārbaudījumu pilsoniskas sabiedrības izveidei Latvijā, par Latvijas nepilsoņu integrācijas problēmām Latvijas ceļā uz ES, par demokrātiju ES un Latvijā, par likumdošanas saskaņošanu atkritumu apsaimniekošanā un par Latvijas tūrisma iespējām Eiropas Savienībā. Tika kritizēta arī valdības attieksme pret Latvijas augstāko izglītību. Sociālo tehnoloģiju augstskolas studenti savukārt runāja par ES lomu Latvijas drošības garantēšanā, par korupciju Latvijā kā šķērsli ceļā uz ES, par ombudsmena institūciju un arī par ekonomiskajām un lauksaimniecības problēmām, integrējoties ES. Savukārt Vidzemes Augstskolas vienīgā pārstāve runāja par dažādu interešu aizstāvību integrācijas procesā, īpaši uzsverot pašvaldības kā būtiska institūta lomu Latvijas ceļā uz ES.

Pēc referentu uzstāšanās E.B. Deksnis atzīmēja, ka studentu darbos ļoti skaidri pamanāms jauns domāšanas veids. Jūtama milzīga interese par ES un pārmaiņām, ko Latvijas integrācija šajā institūcijā nesīs valsts iedzīvotājiem. Par to liecina plašais problēmu loks, kas atspoguļots studentu darbos. Studentiem ir izdevies sazīmēt ļoti daudz specifisku problēmu un lieliski tās atspoguļot, bet varbūt nedaudz pietrūcis šo problēmu risinājuma variantu piedāvājuma, norādīja J.Folkmanis. LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors T. Jundzis pateicās visiem studentiem, kas piedalījās šajā konferencē, tādējādi stiprinot Latvijas zinātnes attīstību. Viņš arī norādīja, ka šī bija pirmā šāda veida jauno pētnieku konference un ieteica dalībnieku darbus vēl pilnīgot, lai tie sasniegtu zinātnisku referātu statusu. Tomēr paveiktais vērtējams ļoti pozitīvi, un cerams, ka nākamajās konferencēs piedalīsies vēl vairāk studentu ar jaunu problēmu atspoguļojumiem un iespējamajiem risinājumiem.

Konferences pētījumus paredzēts izdot atsevišķā krājumā, kas liecinās gan par jauniešu izglītības lomu integrācijas procesā, gan pierādīs, ka Latvijas studenti nopietni domā un ir spējīgi paredzēt Latvijas nākotni Eiropas lielākajā un nozīmīgākajā valstu savienībā.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Eiropas Komisijas administrācijas darbinieks Dr. Eduards Bruno Deksnis

LZA prezidents Jānis Stradiņš un Francijas vēstniece Latvijā Luīze Avona