Kad Latvija un Eiropa runā par kopīgu nākotni

Šā gada februārī Portugāles prezidentūras laikā Latvija sāka sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Sarunu procesā atvērtas pirmās astoņas no trīsdesmit vienas sarunu sadaļas. Jau šā gada jūnijā provizoriski tika slēgtas pirmās piecas no astoņām atvērtajām sarunu sadaļām, bet jūlijā, sākoties Francijas prezidentūrai ES, atvērtas vēl astoņas sarunu sadaļas: brīva pakalpojumu kustība, brīva kapitāla kustība, uzņēmējdarbības likumdošana, zivsaimniecība, transporta politika, ekonomiskā un monetārā savienība, rūpniecības politika, patērētāju un veselības aizsardzība. Tādējādi sarunās atvērtas jau 16 sarunu sadaļas, bet drīzumā cerams atvērt arī atlikušās.

Latvijas iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs Andris Ķesteris vairākkārt paudis apņemšanos, ka Latvijas politiķi ieguldīs visus spēkus, lai sagatavotu pārējās sarunu pozīcijas un lai jau Zviedrijas prezidentūras laikā Latvija varētu sākt sarunas visās sadaļās. Valdība gatavojas visas sarunu pozīcijas apstiprināt līdz novembra beigām, bet Saeimas pārstāvji ir gatavi pietiekami strauji veikt atlikušo pozīciju dokumentu apstiprināšanu.

Ieskatoties tikko prezentētajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju, varētu prognozēt, ka diemžēl dažās jomās, piemēram, lauksaimniecībā, sarunas uzsākšana varētu vēl aizkavēties. Tomēr, raugoties uz EK nostādnēm pret paplašināšanās procesu kopumā, var secināt, ka, ja ne nākamā gada pirmajā pusē, tad otrajā visai noteikti, atlikušās sarunu sadaļas tiks atvērtas ar visām tā sauktajām otrās grupas valstīm.

Lai sniegtu informāciju un veicinātu izpratnes veidošanos par to, kā Latvijai sokas sarunu procesā un kādas pārmaiņas gaidāmas līdz ar Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar ES likumiem, "Latvijas Vēstnesis" turpina informēt lasītājus par atsevišķu sarunu sadaļu attīstību, atspoguļojot ES informācijas centrā notikušajās lekcijās dzirdēto. Šoreiz par divām no jūlijā atvērtajām sarunu sadaļām: "Patērētāju un veselības aizsardzība" un "Brīva pakalpojumu kustība".

Patērētāju tiesību aizsardzība

ES direktīvas patērētāju tiesību aizsardzībā gandrīz pilnībā ir pārņemtas, un Latvijas likumdošanu šajā jomā varētu uzskatīt par sakārtotu un atbilstošu ES normām, lekcijā apgalvoja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece, Nacionālās standartizācijas padomes priekšsēdētāja Lilija Stelpe. Eiropas Komisija atzīst, ka Latvijas likumdošana pašreiz atbilst ES normatīviem, tomēr netiek izslēgta iespēja šo sarunu sadaļu atkal atvērt, ja turpmākajā sarunu procesā parādītos jaunas iezīmes, kas būtu pretrunā ar ES likumdošanu.

Kā pastāstīja L.Stelpe, arī ES direktīvas, kas attiecas uz preču kvalitātes nodrošināšanu, jau lielā mērā iestrādātas Latvijas likumos. Lai rūpētos par patērētāju drošību un nodrošinātu pārtikas kvalitāti, pieņemts lēmums veidot vienotu pārtikas uzraudzības sistēmu.

Kā galveno problēmu patērētāju tiesību aizsardzībā L.Stelpe minēja vājo patērētāju informētību par savām tiesībām. Patērētājam ir jāzina, ka likumdošana nosaka viņa tiesības uz kvalitatīvu preci. Lai uzlabotu patērētāju informētību par savām tiesībām, nākamajā gadā Ekonomikas ministrija līdztekus programmai par tirgus un pārtikas uzraudzības uzlabošanu gatavojas īstenot arī programmu par patērētāju izglītību. Iecerēts plaši informēt iedzīvotājus par viņu tiesībām, iegādājoties dažādas preces, kā arī par to, kur griesties un kā rīkoties, ja nopirktā prece ir nekvalitatīva. Paredzēts veidot arī īpašu mācību programmu skolu jauniešiem, lai jau no mazotnes bērni zinātu savas tiesības un prastu tās aizstāvēt.

Patērētāju stāvokli Latvijā pasliktina arī zemais iedzīvotāju ienākumu līmenis, kas spiež iegādāties lētu un bieži vien nekvalitatīvu preci. Kā norādīja Ekonomikas ministrijas pārstāve, Eiropā tirgu pārsvarā ietekmē patērētājs, bet Latvijā joprojām galvenais noteicējs ir ražotājs un preču izplatītājs, kurš prasmīgi izmanto reklāmu. Uz patērētāju tiesību aktualitāti un pakāpenisku savu tiesību apzināšanos norāda fakts, ka aizvien vairāk patērētāju ar dažādām sūdzībām un jautājumiem vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Lai nodrošinātu patērētāju tiesību efektīvāku aizstāvību Latvijā, nodibinājušies jau vairāk nekā desmit patērētāju interešu aizstāvības klubi, un 1999. gadā tika nodibināta Patērētāju tiesību aizstāvības asociācija. Kā informēja asociācijas prezidente Zinta Kovaļevska, arī patērētāju interešu aizstāvības klubi pēdējā laikā saņem arvien vairāk dažādu sūdzību. Visvairāk sūdzību saņemts par apaviem un elektroprecēm, bet visai bieži izteikta arī neapmierinātība ar siltā ūdens kvalitāti un apkuri. L.Stelpe norādīja, ka arī Eiropā galvenā preču grupa, par kuru sūdzas patērētāji, ir apavi, bet otrajā vietā sūdzību skaita ziņā Eiropā ir sūdzības par alkoholiskajiem dzērieniem, kuri nereti tiek viltoti. Latvijā pēdējā laikā parādās sūdzības tādās agrāk nepopulārās jomās kā apdrošināšana, degvielas tirdzniecība un tirdzniecība internetā. Lai cīnītos ar nekvalitatīvas degvielas tirdzniecību, nesen pieņemti jauni noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšanu. Bet, lai sakārtotu tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā, Ekonomikas ministrija pašlaik aktīvi strādā pie koncepcijas par elektroniskās komercijas sakārtošanu. Arī Satiksmes ministrija strādā pie informācijas aizsardzības jautājumiem un elektroniskā paraksta ieviešanas.

Kā nozīmīga problēma Latvijā patērētāju aizsardzībā jāmin arī vairāki valsts monopoluzņēmumi, kas ļoti bieži paši gan pārdod savu preci, gan kontrolē tās izmantojuma un darbības rezultātu. Kā piemēru Z.Kovaļevska minēja uzņēmumu "Latvijas gāze", kas nereti lieto nepārbaudītus un nesertificētus skaitītājus, kuru mērījumi neatbilst patiesajam gāzes patēriņam. Bet patērētājs šajā gadījumā ir bezspēcīgs, jo monopolpiegādātājs tajā pašā laikā ir arī monopolkontrolētājs.

Patērētāju tiesību neievērošanu veicina arī Latvijas tiesu sistēmas darbības lēnums, kā arī nekompetence un prakses trūkums patērētāju tiesību aizsardzības jomā, norādīja Patērētāju aizstāvības centra asociācijas prezidente Z.Kovaļevska. Lai risinātu šo jautājumu, L.Stelpe informēja, ka iecerēts izveidot patērētāju aizsardzības tiesu sistēmu – vienas instances tiesu. Bet ar ES "Phare" programmas atbalstu iecerēts īstenot tirgus uzraudzības projektu, kura izmaksas būs 2,5 miljoni eiro un kurā ietilps arī patērētāju aizsardzības institūciju pilnīgošana un stiprināšana.

Tomēr kā galvenā problēma patērētāju tiesību aizsardzībā tika uzsvērta patērētāju neinformētība un neziņa par savām tiesībām. Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji norādīja, ka pārdevējiem visai bieži patērētāju neziņas dēļ izdodas tos apmānīt un iebiedēt, paziņojot, ka, lai pierādītu preces zemo kvalitāti, būs vajadzīga ekspertīze, par kuru jāmaksā būšot pircējam. Tas parasti atbaida patērētājus, un tie no ekspertīzes atsakās. Visbiežāk šādi gadījumi vērojami tieši apavu tirdzniecības vietās. PTAC darbinieki informēja, ka par ekspertīzi ir jānorēķinās pēc rezultātu paziņošanas un apmaksu veic vainīgā puse, kas visbiežāk izrādās pārdevējs. Apavu tirdzniecības firmas gan nereti piedāvā savus ekspertus, kas gandrīz vienmēr izlemj par labu tirgotājam. Tomēr patērētājam ir tiesības griezties pie neatkarīga eksperta. Lai veicinātu patērētāju tiesību aizstāvību, PTAC darbojas eksperti, kuri konsultē patērētājus par viņu tiesībām katrā konkrētā gadījumā.

Lai sekmīgāk cīnītos pret patērētāju tiesību neievērošanu, Z.Kovaļevska rosināja nevalstiskajām organizācijām likumdošanā piešķirt tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju neatkarīgas kontroles tiesības, kā tas pieņemts ekonomiski attīstītākajās Eiropas valstīs. Pašlaik nevalstiskās organizācijas var veikt kontroli kopīgi ar valsts iestādēm, bet tās nav visai mobilas un pretimnākošas.

Brīva pakalpojumu kustība

Pakalpojumu brīva kustība ir viena no četrām ES līgumos noteiktajām ekonomiskajām brīvībām. Tajā ietilpst gandrīz viss, kas neietilpst brīvā preču, kapitāla un darbaspēka kustībā, lekcijā atzina Ekonomikas ministrijas ES Integrācijas departamenta konsultante juridiskajos jautājumos Inese Šulce. Dažkārt rodas neizpratne un domstarpības par to, kas tad ir pakalpojums, jo, piemēram, preces reklāma tiek pieskaitīta pie preču kustības, turpretim rentgena aparāts — pie pakalpojumiem, jo tas ir instruments, konkrētā pakalpojuma neatņemama sastāvdaļa. Tas, ka Eiropas tiesā iesniegtas visai daudzas lietas par pakalpojumu kustības brīvības neievērošanu, liecina par neskaidrībām un domstarpībām šajā jautājumā. Lai konstatētu, vai kādas valsts rīcība vai ierobežojumi ir pretrunā ar brīvo pakalpojumu kustību, Eiropas tiesa lieto "trīs soļu" sistēmu, kas izvērtē, vai konkrētais ierobežojums ir nelikumīgs. Pirmkārt, analizējot visas pazīmes, kas piemīt brīvai pakalpojumu kustībai, tiek konstatēts, vai ir ierobežota pakalpojumu kustība. Pēc tam tiek noteikts, vai ierobežojums ir attaisnojams, piemēram, lai garantētu valsts drošību. Treškārt, tiek analizēts, vai ierobežojums ir proporcionāls, vai iemeslus, kādēļ ārzemniekiem tiek liegts strādāt kādā profesijā, nebūtu iespējams pārvarēt pēc kāda laika, veicot apmācību un ļaujot iegūt nepieciešamo kvalifikāciju.

Līdzīgi kā citās sadaļās, arī galvenie likumdošanas akti par brīvu pakalpojumu kustību atbilst ES likumdošanas prasībām. Arī šā gada Progresa ziņojumā atzīts, ka šajā jomā redzams Latvijas progress un Latvijas likumdošana lielā mērā atbilst ES "acquis". EK īpaši uzsver Latvijas sasniegumus banku sektora sakārtošanā, kas vairākām citām ES kandidātvalstīm vēl jāveic. Jomas, pie kurām vēl cītīgi jāstrādā, ir apdrošināšana un apsardzes uzņēmējdarbības sakārtošana.

EK atzinīgi vērtē Komerclikuma pieņemšanu Latvijā un cer uz tā veiksmīgu ieviešanu, bet likumdošanas jomā vēl būtu jāstrādā pie lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumu atcelšanas ārzemniekiem.

Arī Ekonomikas ministrijas ES integrācijas daļas speciāliste I.Šulce atzina: lai gan galvenajos jautājumos brīvas pakalpojumu kustības likumdošana Latvijā atbilst ES normām, darāmā vēl daudz. Piemēram, lai iegūtu dažādas pakalpojumu sniegšanas licences, uzņēmumam obligāti jābūt reģistrētam Latvijā. Arī apsardzes likums ir ierobežojošs ārvalstu uzņēmējiem, jo tas nosaka, ka tikai pilsonis var vadīt apsardzes uzņēmumu Latvijā un kontrolēt to. Tāpat jāstrādā pie pakalpojumu kvalitātes un profesiju kvalifikācijas saskaņošanas, lai, piemēram, par advokātiem varētu strādāt arī citu ES dalībvalstu pilsoņi.

"LV" informācija

Lappuses redaktors — "LV" Eiropas lietu redaktors Artis Nīgals