Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.36

Rīgā­ 2005.gada 20.decembrī (prot. Nr.30, 14.§)

Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3.panta 7.punktu un 26.¹ pantu, Ministru kabineta 09.08.2005. noteikumu Nr.594 “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā” 2. un 9.punktu

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Saistošie noteikumi nosaka tās denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās dzīvojošās un dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai lietojušās personas, kuras ir tiesīgas saņemt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu (turpmāk — pabalsts) sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu vai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.², 28.⁴, 28.⁵ pantā paredzētajos gadījumos, kā arī nosaka kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā, lai saņemtu pabalstu, un izslēdzamas no palīdzības reģistra, pabalsta piešķiršanas kārtību un Rīgas pašvaldības institūcijas, kuras reģistrē personas un piešķir pabalstu.

1.2. Personas tiesības saņemt pabalstu nosaka likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” un šie noteikumi.

1.3. Personas, kuras vēlas saņemt pabalstu un kuras ir tiesīgas to saņemt, reģistrē Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldē (turpmāk — Dzīvokļu pārvalde).

1.4. Atzinumu par personas atbilstību šo noteikumu 2.2.punkta nosacījumiem sniedz Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālais dienests (turpmāk — SD).

1.5. Lēmumu par to, vai persona ir tiesīga saņemt pabalstu un iekļaujama palīdzības reģistrā, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai pašvaldības palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra (turpmāk — Reģistrācijas komisija).

1.6. Persona Reģistrācijas komisijas lēmumu viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas var apstrīdēt Rīgas domes Komunālajā departamentā, bet Rīgas domes Komunālā departamenta lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Latvijas Republikas Administratīvajā rajona tiesā.

1.7. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija (turpmāk — Izīrēšanas komisija).

1.8. Persona Izīrēšanas komisijas lēmumu viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Administratīvajā rajona tiesā.

2. Palīdzības reģistrs, personas reģistrācija palīdzības reģistrā un izslēgšana no tā

2.1. Personas, kuras atzītas par tiesīgām saņemt pabalstu saskaņā ar Rīgas domes 12.07.2005. saistošo noteikumu Nr.6 “Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” 2.4.punktu, tiek reģistrētas 4.reģistrā.

2.2. 4.reģistrā pabalsta saņemšanai reģistrē denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās dzīvojošas personas, kuras lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un kuras turpina lietot šo dzīvojamo telpu vai arī pēc šo noteikumu stāšanās spēkā tiek izliktas (stājas likumīgā spēkā tiesas spriedums) no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.², 28.⁴, 28.⁵ pantā paredzētajos gadījumos, ja pēdējos trīs mēnešus šo personu ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 200, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 150 vienam cilvēkam vai šīs personas līdz 31.12.2001. reģistrētas palīdzības saņemšanai 12.reģistrā un pārreģistrētas 7.² reģistrā, turklāt šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā un tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

2.3. Personas, kuras vēlas saņemt šo noteikumu 2.2.punktā minēto palīdzību un jau reģistrētas palīdzības saņemšanai 1., 7., 7.¹, 7.², 8.reģistrā, iesniedz Dzīvokļu pārvaldē rakstveida iesniegumu.

2.4. Personām, kuras vēlas saņemt šo noteikumu 2.2.punktā minēto palīdzību (izņemot 2.3.punktā minētās personas), jāie­sniedz Dzīvokļu pārvaldē rakstveida iesniegums un jāpievieno šādi dokumenti:

— dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

— pases, bērna dzimšanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

— likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu, ja persona tiek izlikta likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.², 28.⁴, 28.⁵ pantā paredzētajos gadījumos.

Personai ir pienākums deklarēt savus ienākumus SD, lai SD sagatavotu atzinumu Dzīvokļu pārvaldei par personas atbilstību 2.2.punktā minētajiem kritērijiem.

2.5. Ja iesniegumu pabalsta saņemšanai iesniedz vairākas personas, to paraksta tās personas, kuras ir pilngadīgas.

2.6. Personas, kuras noteikumu 1.5.punktā noteiktajā kārtībā atzītas par tiesīgām saņemt pabalstu, reģistrē ar datumu, kad tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu un dokumentus, kuri apliecina personas tiesības saņemt minēto palīdzību.

2.7. Personas, kuras, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, kā ģimenes locekļi lieto dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, kur deklarējušas savu dzīvesvietu, var reģistrēt šo noteikumu 2.2.punktā minētajā palīdzības reģistrā tikai vienā reģistra lietā. Šis nosacījums attiecināms arī uz personām, kuras jau reģistrētas 1., 7., 7.¹ , 7.², 8.reģistrā un izteikušas vēlēšanos reģistrēties 4.reģistrā.

Ja kāds no ģimenes locekļiem nevēlas reģistrēties 4.reģistrā, bet piekrīt atbrīvot dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, šī persona iesniedz Dzīvokļu pārvaldē attiecīgu iesniegumu.

2.8. Reģistrācijas komisija var pieprasīt personai papildu dokumentus informācijas precizēšanai.

2.9. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir rakstveidā informēt Dzīvokļu pārvaldi par grozījumiem dzīvojamās telpas īres līgumā, ģimenes sastāvā, kā arī sekot SD izziņas derīguma termiņam.

2.10. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra šo noteikumu 1.5.punktā noteiktajā kārtībā ar Reģistrācijas komisijas lēmuma pieņemšanas dienu, ja:

2.10.1. persona saņēmusi iesniegumā norādīto vai likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3.panta 1., 2., vai 7.punktā norādīto palīdzību, turklāt persona, kura ir saņēmusi pabalstu, tiek izslēgta no citiem reģistriem pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā;

2.10.2. persona iesniegusi rakstveida iesniegumu;

2.10.3. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši kā pamatojums šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

2.10.4. zuduši apstākļi, kuri bijuši kā pamatojums šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

2.10.5. persona atkārtoti nav iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto palīdzību.

2.11. Ja persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra (izņemot 2.10.1.apakšpunktā minēto gadījumu), ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no palīdzības reģistra tai nosūtāms rakstveida paziņojums uz norādīto adresi.

2.12. Ja persona 4.2.punktā minētā lēmuma spēkā esamības laikā nav iesniegusi Dzīvokļu pārvaldē bankas apliecinājumu par kredīta saņemšanas iespējām vai nav noslēgusi notariāli apliecinātu pirkuma līgumu (notariāla akta veidā) par dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) iegādi, šī persona ar Reģistrācijas komisijas lēmuma pieņemšanas dienu pārreģistrējama 4.reģistrā ar pēdējo kārtas numuru.

2.13. Dzīvokļu pārvalde likumā noteiktajā kārtībā rakstveidā informē personas par reģistrāciju 4.reģistrā, par izslēgšanu no palīdzības reģistra vai par personas pārreģistrāciju.

2.14. Persona, kura ir saņēmusi šo noteikumu 2.2.punktā minēto palīdzību un iegādāto dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) īpašumu labprātīgi atsavinājusi, ieķīlājusi, sadalījusi vai apgrūtinājusi ar lietu tiesībām, uz pieciem gadiem zaudē tiesības pretendēt uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3.panta 1.punktu.

3. Pabalsta piešķiršanas secība un kritēriji

3.1. Rīgas dome piešķir pabalstu 4.reģistrā iekļautajām personām reģistrācijas secībā.

3.2. Piešķirto pabalstu var izmantot:

3.2.1. kā samaksu dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) pārdevējam, pamatojoties uz pirkuma līgumu (notariāla akta veidā) par dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) iegādi;

3.2.2. kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) iegādei.

3.3. Izmaksājot pabalstu, tiek ņemtas vērā tikai tās personas, kuras, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, lietoja dzīvojamās telpas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un tās personas, kuras iemitinātas dzīvojamā telpā kā ģimenes locekļi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantā noteiktajā kārtībā, t.i., laulātais (ja laulība noslēgta pēc īpašuma tiesību atjaunošanas) un bērni (kuri dzimuši pēc īpašuma tiesību atjaunošanas). Pabalsta apmērs ir šāds:

3.3.1. personai, kura tiek izlikta no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.^2.pantā paredzētajā gadījumā — Ls 2000 (pamatsumma), paredzot vēl Ls 1000 par katru ģimenes locekli;

3.3.2. pārējām personām (izņemot 3.3.1.apakšpunktā minētās personas) — Ls 5000 (pamatsumma), paredzot vēl Ls 1500 par katru ģimenes locekli.

3.4. Ja pabalsta finansiālajā nodrošināšanā piedalās denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašnieks, iemaksājot pašvaldības norādītajā kontā ne mazāk kā pusi no personai izmaksājamā pašvaldības pabalsta apmēra, jautājumu par pabalsta piešķiršanu risina ārpus kārtas.

3.5. Personai piešķiramā pabalsta apmērs nedrīkst pārsniegt pirkuma līgumā norādīto darījuma summu.

4. Pabalsta piešķiršanas kārtība

4.1. Pēc finansējuma, kas nepieciešams pabalsta piešķiršanai, ieskaitīšanas Rīgas domes Komunālā departamenta kontā Dzīvokļu pārvalde rakstveidā informē personu par iespēju saņemt pabalstu un pēc notariāli apstiprinātas vienošanās (1.pielikums) starp dzīvokļa īrnieku un viņa ģimenes locekļiem (par to, kurš kļūs par pabalsta saņēmēju) saņemšanas sagatavo jautājumu izskatīšanai Izīrēšanas komisijā, kas pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu un piešķiramā pabalsta apmēru.

Izīrēšanas komisijas lēmums ir spēkā vienu mēnesi un šo termiņu var divas reizes pagarināt uz vienu mēnesi.

Ja persona šajā punktā noteiktajā termiņā nav iesniegusi Dzīvokļu pārvaldē šo noteikumu 4.2.punktā minētos dokumentus, Izīrēšanas komisijas lēmums par pabalsta piešķiršanu un piešķiramā pabalsta apmēru tiek atzīts par spēku zaudējušu.

4.2. Lēmumu par pabalsta izmaksu Izīrēšanas komisija pieņem 10 dienu laikā no dienas, kad persona iesniegusi Dzīvokļu pārvaldē šādus dokumentus:

— vienošanās, kas noslēgta starp mājas īpašnieku (vai viņa pilnvaroto personu) un dzīvojamo telpu lietotājiem, par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību (2.pielikums);

— notariāli apliecināta pirkuma līguma (notariāla akta veidā) kopija (3.2.1.apakš­punktā minētajā gadījumā);

— notariāli apliecināta pirkuma līguma (notariāla akta veidā) kopija un ar banku noslēgtā kreditēšanas līguma kopija (3.2.2.apakšpunktā minētajā gadījumā).

Ja mājas īpašnieka vai viņa pilnvarotās personas atrašanās vieta nav zināma vai namīpašums netiek apsaimniekots, Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par to, ka jautājums par pabalsta piešķiršanu tiek izskatīts bez šajā punktā minētās vienošanās.

4.3. Pabalsta saņēmējs patstāvīgi vai ar Rīgas domes izraudzīta konsultanta palīdzību izvēlas pirkuma objektu vai pirkuma objektu un kredītiestādi, kā arī noformē kredīta saņemšanai nepieciešamos dokumentus.

4.4. Izīrēšanas komisija izskata personas iesniegumu par pabalsta piešķiršanu un izmaksu tikai pēc tam, kad persona iesniegusi visus šo noteikumu 4.1. vai 4.2.punktā minētos dokumentus.

4.5. Dzīvokļu pārvalde nosūta Izīrēšanas komisijas lēmuma par piešķirtā pabalsta izmaksāšanu izrakstu Rīgas domes Komunālā departamenta direktoram, kurš piecu darba dienu laikā dod rīkojumu pārskaitīt personai piešķirto pabalstu pārdevēja vai bankas norādītajā kontā.

4.6. Dzīvokļu pārvalde pēc pabalsta summas pārskaitīšanas nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Izīrēšanas komisijas lēmumus par pabalsta piešķiršanu un izmaksu un apstiprinātu maksājuma dokumenta kopiju, kas apliecina pašvaldības izmaksāto dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, lai saņemtu valsts līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksai.

4.7. Izdevumus, kas saistīti ar bankas un notāra pakalpojuma izmantošanu, īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kā arī izdevumus par pirkuma objekta piemeklēšanas pakalpojumiem un nepieciešamajām konsultācijām, sedz pabalsta saņēmējs.

Pārejas noteikumi

1. Rīgas domes Komunālajam departamentam 15 dienu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā iesniegt apstiprināšanai Rīgas domē grozījumus Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas nolikumā.

2. Rīgas domes Finanšu departamentam līdz 31.01.2006. sagatavot iepirkuma procedūras dokumentāciju šo noteikumu 4.3.punktā minētā konsultantu pakalpojuma iepirkumam.

3. Saistošie noteikumi publicējami likumā noteiktajā kārtībā, tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

4. Rīgas domes Komunālais departaments un Rīgas domes Finanšu departaments ir atbildīgi par saistošo noteikumu izpildes novērošanu un analīzi.

Rīgas domes priekšsēdētājs A.Aksenoks

Rīgā 2005.gada 23.decembrī

1.pielikums

Rīgas domes 20.12.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.36

Vienošanās starp īrnieku un viņa ģimenes locekļiem par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmantošanu

Rīgā ________________________

(datums)

Mēs, denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā nama _______________________

_____________________________________________ dzīvokļa Nr.________________________

(adrese)

īrnieks un ģimenes locekļi:

kas lietojuši minēto dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, vienojamies par to, ka

dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) iegādei.

Esam informēti, ka persona, kura ir saņēmusi Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr.36 “Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” 2.2.punktā minēto palīdzību un iegādāto dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) īpašumu labprātīgi atsavinājusi, ieķīlājusi, sadalījusi vai apgrūtinājusi ar lietu tiesībām, uz pieciem gadiem zaudē tiesības pretendēt uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3.panta 1.punktu.

Piezīme: vienošanos paraksta īrnieks un viņa ģimenes locekļi, kuri sasnieguši 15gadu vecumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs A.Aksenoks

2.pielikums

Rīgas domes 20.12.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.36

Vienošanās starp denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īrnieku, viņa ģimenes locekļiem un namīpašnieku (namīpašnieka pilnvaroto personu) par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību

Rīgā _________________

(datums)

Mēs, denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā nama____________________

_____________________________________________ dzīvokļa Nr.________________________

(adrese)

īrnieks un ģimenes locekļi, t.sk. personas, kuras nav reģistrētas dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai:

kas lietojuši minēto dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un nama Rīgā, ________

_______________________________________ likumīgais īpašnieks (pilnvarotais pārstāvis)

(adrese)

vienojamies par to, ka pēc iegādātās dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā līdz 200__.gada _____._____________________ atbrīvojam dzīvojamās telpas Rīgā, ____________________________________________, un deklarējam

(adrese)

dzīvesvietu iegādātajā dzīvojamā telpā (dzīvojamā mājā).

Piezīme: vienošanos paraksta īrnieks un viņa ģimenes locekļi, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs A.Aksenoks