• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par trešo valstu valstspiederīgo statusu Eiropas Savienībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.01.2006., Nr. 15 https://www.vestnesis.lv/ta/id/126484

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par EK atbalstu Latvijas būvuzņēmumam "Laval un Partneri"

Vēl šajā numurā

25.01.2006., Nr. 15

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par trešo valstu valstspiederīgo statusu Eiropas Savienībā

2006.gada 23.janvārī beidzās termiņš 2003.gada 25.novembra Direktīvai 2003/109/EK par to trešo valstu valstspiederīgo statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas šajās valstīs. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franko Fratīni uzsvēra, ka “šī direktīva ir tā tiesiskā regulējuma stūrakmens, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo imigrāciju un integrāciju. Tas būs tiešs ieguvums vairāk nekā 10 miljoniem trešo valstu valstspiederīgo Eiropas Savienībā”.

Būtībā šī direktīva pārvērš tiesiskā realitātē Eiropas Padomes Tamperes sanāksmes prasību par to, ka trešo valstu valstspiederīgo juridiskais statuss būtu jātuvina dalībvalstu pilsoņu juridiskajam statusam un ka personai, kas dalībvalstī legāli ir nodzīvojusi ilgu laiku, būtu jāpiešķir tāds vienotu tiesību kopums, kas būtu iespējami tuvs Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesībām.

Lai iegūtu pastāvīgi dzīvojošas personas statusu, trešo valstu valstspiederīgajiem ir jāpierāda, ka viņi nepārtraukti un legāli ir nodzīvojuši dalībvalstī vismaz piecus gadus un ka viņiem ir pietiekami līdzekļi un apdrošināšana slimības gadījumiem. Dalībvalstis var prasīt, lai trešo valstu valstspiederīgie izpilda integrācijas nosacījumus atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem. Pastāvīgi dzīvojošām personām ir plašāka aizsardzība pret izraidīšanu, viņiem ir garantēta ar ES pilsoņiem vienlīdzīga attieksme daudzās ekonomikas un sociālo lietu jomās un viņiem būs arī tiesības dzīvot citā dalībvalstī, lai strādātu, mācītos vai citā nolūkā, ievērojot direktīvā noteiktos nosacījumus.

Pašreizējo datu ekstrapolācija rāda, ka vismaz 10 miljoni trešo valstu valstspiederīgo, kas legāli dzīvo kādā dalībvalstī, var pretendēt uz šīs direktīvas ieguvēju statusu.

Līdz janvāra vidum tikai piecas dalībvalstis (Austrija, Lietuva, Polija, Slovēnija un Slovākija) bija paziņojušas Eiropas Komisijai par direktīvas ieviešanas pasākumiem. Eiropas Komisija izsaka nožēlu, ka tiek aizkavēta transponēšana, kas izraisa trešo valstu valstspiederīgo juridisko nenoteiktību. Eiropas Komisija veiks attiecīgos procesuālos pasākumus atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar EK Līguma 226.pantu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa  

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!