ATSAUCĒ IETVERT:
1991.gada 25.septembra sēdes stenogramma
Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.2006., Nr. 16 https://www.vestnesis.lv/ta/id/126560
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
1991.gada 25.septembra sēdes stenogramma
Vakara sēdē
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.
Priekšsēdētājs: Droši vien mēs varam sākt darbu un izskatīt jautājumus, kas saistīti ar muitu. Tas ir devītais mūsu darba kārtības jautājums– Muitas kodeksa projekts trešajā lasījumā un likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem dažos likumdošanas aktos muitas jomā” otrajā lasījumā. Es gan patlaban neredzu nevienu muitas pārstāvi.
Lūdzu, Seiles kundze!
A.Seile: Varbūt, kamēr muita gatavojas, mēs varētu izskatīt otrajā lasījumā grozījumus zemes reformā, jo mums tur viss ir skaidrs. Papildinājumi vairs nav ienākuši, un tā kā lēmums ir steidzīgs un īss… Vienīgi balsu skaits zālē…
Priekšsēdētājs: Tā ir problēma, kas saistās arī ar muitu, jo tas ir trešais lasījums, un te balsis būtu vajadzīgas. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!
J.Lagzdiņš: Godātais plenārsēdes vadītāj! Deputātiem ir izsniegts dokuments, kurš sagatavots pusdienu pārtraukumā, proti, tas ir 212.dokuments– lēmuma projekta “Par Latvijas Republikas pasu izgatavošanu” otrais, uzlabotais variants.
Priekšsēdētājs: Neesot izsniegts teksts krievu valodā. Mēs skatīsim, tiklīdz tas būs. Varbūt tad varētu izskatīt sakarā ar muitas likumiem otro jautājumu– “Par grozījumiem un papildinājumiem dažos likumdošanas aktos muitas jomā”. Lūdzu, Apsīša kungs!
R.Apsītis: Par šo jautājumu ir paredzēts, ka ziņos deputāts Plotnieks, kurš solīja ierasties pēc pusdienām, bet pašlaik viņa vēl nav.
Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks ļoti enerģiski ziņoja, ka viņš uzstāsies par šo projektu, bet viņa vēl nav. Tātad izskatīsim trešajā lasījumā Muitas kodeksa projektu un balsosim par to. Vēl deputāti atnāks, bet, ja neatnāks, tad paši būs vainīgi. Lūdzu, kurš ziņos par Muitas kodeksa projektu trešajā lasījumā? Un pēc tam, Seiles kundze, kad būs izdalīts materiāls, skatīsimies arī to jautājumu.
Lūdzu, Apsīša kungs!
R.Apsītis: Godātais sēdes priekšsēdētāj, deputāti un pārējie klātesošie! Mūsu Likumdošanas jautājumu komisijas uzdevumā man ir jāsniedz neliels pārskats par to, ko komisija ir izdarījusi kopš pagājušās nedēļas otrdienas, kad notika Muitas kodeksa projekta otrais lasījums. Mums notika Likumdošanas jautājumu komisijas sēde, kurā piedalījās arī Ministru padomes Muitas departamenta pārstāvji, un mēs izskatījām visus tos priekšlikumus, visas tās piezīmes, kas bija ienākušas komisijā otrā lasījuma laikā un tūdaļ pēc otrā lasījuma. Atļaujiet īsumā ziņot par to.
19.septembrī Likumdošanas jautājumu komisija saņēma materiālu no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas, un šajā materiālā, starp citu, ietilpst arī Lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēģera parakstīts iesniegums, lūgums Augstākajai padomei, kad tā izskatīs Muitas kodeksa projektu trešajā lasījumā. Īsumā varētu teikt tā, ka Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšsēdētājs deputāts Strīķis atbalsta lauksaimniecības ministra Ģēģera priekšlikumu vēlreiz atgriezties pie dažiem mūsu Muitas kodeksa projekta momentiem, vēlreiz apspriest visu to, par ko jau otrā lasījuma laikā pamatā runāja deputāts Preinbergs. Mūsu Likumdošanas jautājumu komisijas nostāja šajā jautājumā bija tāda, ka šis tomēr ir Muitas kodekss un ka te nevajadzētu ietvert tādas tiesību normas, kas tieši neattiecas uz muitu kā tādu. Tomēr iesnieguma autoriem, kā arī deputātam Preinbergam, ar kuru vēl šodien man bija saruna pirms šīs pēcpusdienas sēdes, ir citāds ieskats, un viņi joprojām pastāv uz to, ka šos jautājumus nedrīkst apiet un pie tiem vēlreiz vajadzētu atgriezties. Sīkāku, detalizētāku Likumdošanas jautājumu komisijas redakciju uz šiem priekšlikumiem mēs rodam tikko saņemtajā materiālā, tas ir 211.dokuments. Tur ir lasāmi visi noraidītie priekšlikumi un arī attiecīgā argumentācija.
Bez tam tūdaļ pēc otrā lasījuma mūsu komisija saņēma arī vairākus deputātes Buķeles priekšlikumus, kas bija formulēti uz divām lappusēm. Komisija šos priekšlikumus izskatīja, vienu no priekšlikumiem tā apmierināja, otru apmierināja daļēji, bet pārējos noraidīja, un argumentācija tam ir rodama 211.dokumentā.
Attiecībā uz pieņemtajiem, akceptētajiem priekšlikumiem jāsaka, ka tie ietverti 207.dokumentā, tas ir, Latvijas Republikas Muitas kodeksa projektā, kurš sagatavots trešajam lasījumam un kuru mēs visi esam saņēmuši. Tas īsumā būtu viss par to, ko komisija ir darījusi, gatavojot šo projektu trešajam lasījumam.
Un tagad, atgriežoties konkrēti pie mūsu šīsdienas darba kārtības, komisija uzskata, ka mēs varētu izskatīt šo projektu trešajā lasījumā apmēram tādā pašā veidā, kādā mēs to darījām pirms nedēļas otrā lasījuma laikā, tas ir, mēs toreiz ņēmām vērā projekta lielo apjomu– toreiz bija 98, tagad ir 96 panti, par diviem mazāk, tomēr apjoms ir ļoti liels. Un pagājušajā reizē mēs izskatījām šo projektu pa nodaļām. Paldies.
Priekšsēdētājs: Mūsu reglaments to paredz. Mēs varam izskatīt to pa pantiem, apspriežot tikai tos pantus, par kuriem ir nobalsots otrajā lasījumā, tā ka šeit nekādu problēmu nav, un, ja gadījumā ir kādi redakcionāli papildinājumi, kas iesniegti rakstiski, tad par tiem mēs, protams, varam balsot. Ja ir kādi vispārīgi jautājumi par trešā varianta sagatavošanu, tad, lūdzu, uzdodiet jautājumus, bet mēs sāksim apspriest pa pantiem, tā ka neiegrimstiet detaļās, cienījamie deputāti!
R.Apsītis: Vēl es gribēju piebilst, ka šodien trešā lasījuma apspriešanā piedalās arī Muitas departamenta Juridiskās daļas vadītājs Vasiļevska kungs. Ja kādam ir konkrēti jautājumi, kas attiecas uz muitu, tad– lūdzu!
Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs bija pirmais, lūdzu!
J.Freimanis: Apsīša kungs, es ļoti atvainojos, ka šis jautājums neizskanēja varbūt iepriekšējā lasījumā, bet es pārbaudīju abus tekstus, vai šeit, 2.pantā, nav iezagusies kļūda. Te ir runa par Latvijas Republikas muitas teritoriju, muitas robežu, bet nekur nav neviena vārda par valsts robežu. Taču tajā pašā laikā 4.pantā tā jau parādās. Vai šeit nav vienkārši izlaists viens vārdiņš, ka Latvijas Republikas muitas teritorijas robeža ir Latvijas Republikas muitas un arī valsts robeža? Ja mēs nedefinējam, nesaistām muitas robežu ar valsts robežu, tad tas, manuprāt, nav pareizi. Varbūt es neko nesaprotu?
R.Apsītis: Te principā ir atkārtots otrā lasījuma teksts. Nekas te nav izlaists.
J.Freimanis: Kādas ir jūsu domas par to– vai šajā gadījumā tas nebūtu otrajā rindiņā jāpapildina?
R.Apsītis: Redziet, visi šie termini ir skaidroti, un komisija uzskata, ka te nebūtu jāpapildina.
J.Freimanis: …ka muitas robeža nav jāsaista ar valsts robežu?
R.Apsītis: Jā, tāds bija komisijas viedoklis.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!
E.Buķele: Es ceru, ka drīkstu ļoti īsi un konkrēti argumentēt šos manus priekšlikumus, kurus komisija nav pieņēmusi?
Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!
E.Buķele: Es pakavēšos pie 8.panta. Es ierosināju papildināt to teikumu, kur teikts, ka par muitas darbiniekiem var kļūt Latvijas Republikas pilsoņi. Un mans priekšlikums bija to papildināt: “kuru atbilstību amatam atzinusi atestācijas komisija”. Es rakstīju ārkārtīgi maigā formā un man tiešām negribējās uzsvērt, ka par muitniekiem nedrīkst kļūt krimināli elementi. Diemžēl pašreizējā prakse ir tieši tāda, ka muitas dienestā neatradās darbs izdienējušam puisim, neatradās darbs dezertierim, kurš bija aizbēdzis no Padomju armijas un pārcietis elli, bet tanī pašā laikā tur patiešām ir krimināli elementi. Tāpēc es ierakstīju šādā ļoti maigā formā, ka, lai kļūtu par muitnieku, ir jāiziet zināma atestācija. Es uzskatu, ka tā tomēr ir argumentēta prasība.
Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, es ļoti atvainojos, taču jums praktiski ir deviņi priekšlikumi par deviņiem pantiem. Skatīsim pa pantiem, un tajā brīdī jūs argumentēsit. Jo mēs vienkārši vairs neatcerēsimies, kad būsim nonākuši pie konkrētā panta, ko jūs par katru pantu teicāt. Un attiecībā uz Preinberga kungu ir tas pats. Viņam ir 11 priekšlikumi. Jūs gribējāt runāt kopumā? Ja? Lūdzu.
G.Preinbergs: Man ļoti žēl, ka otrajā lasījumā mani iebildumi netika ņemti vērā. Pēc tam, konsultējoties Veterinārajā departamentā, es gribēju panākt, lai šī komisijas sēde notiktu gan muitas darbinieku, gan veterināro darbinieku klātbūtnē. Jo šis dienests nav tik daudz ieinteresēts, cik ieinteresēta ir Latvijas Republika. Jau pagājušajā reizē es minēju, ka, lūk, šādā veidā strādājot– nošķirot veterināro dienestu no muitas dienesta uz robežām, mēs varam panākt dzīvnieku saslimšanu. Es minēju parvovīrusu. Pirms dažām dienām avīzē bija jautājums par zirgu ievešanu no Kirgīzijas, kur plosās mutes un nagu sērga. Un, lūdzu,– šie zirgi pašreiz ir eksporta ostā. Republika atkal ir nokļuvusi zem sitiena. Es ierosinu to pārdomāt tiem cilvēkiem, tiem deputātiem, kuri balsoja pret maniem labojumiem. Pārdomāt un mēģināt iedziļināties situācijas būtībā. Te nav nekādu ne personīgo, ne resoru ambīciju, te ir Latvijas Republikas intereses. Un es lūdzu šo jautājumu ielikt atpakaļ uz otro lasījumu un ķerties pie tā tikai tad, kad būs sanākusi šī komisija, kad būs pieaicināti ne tikai juristi, bet arī muitas darbinieki un veterinārijas speciālisti. Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apsīša kungs!
R.Apsītis: Attiecībā uz Likumdošanas jautājumu komisiju varu teikt, ka tās ieskati jums ir zināmi, es jau par to runāju, tāpēc negribu atkārtoties. Varbūt savu viedokli varētu izteikt Muitas departamenta pārstāvis Vasiļevska kungs, un tad mēs kopīgi varētu šo jautājumu izlemt, kā šodien turpmāk rīkoties.
Priekšsēdētājs: Jā, bet varbūt, ka Preinberga kungs varētu pārdomāt. Es visu saprotu, taču gribu pakavēties pie šā priekšlikuma tāpēc, ka esmu ievērojis– visās valstīs tieši šis moments par augiem un dzīvniekiem ir pats galvenais, kam muita pievērš uzmanību, jo pārējais tomēr ir sīkums salīdzinājumā ar šīm slimībām, ko var ievazāt. Es tikai gribu jums piedāvāt, ka mēs varbūt varam to tagad diskusijas laikā apsvērt. Mēs skatīsim kodeksu cauri pa pantiem un varbūt vēlāk pie šī priekšlikuma varam atgriezties kā pie labojuma, lai tomēr pamatos varētu pieņemt Muitas kodeksu, bet jūs kopā ar saviem kolēģiem sagatavojiet projektu Augstākajai padomei, un mēs tad vienkārši atgriezīsimies un izdarīsim šos labojumus, kas saistīti ar…
R.Apsītis: Godājamais priekšsēdētāja kungs! Redziet, tas ir konceptuāla rakstura jautājums un tas nebūtu šeit tik vienkārši izlemjams, ka mēs pamatā pieņemam un tad jau kaut kā papildinām.
Priekšsēdētājs: Nē, nē, es nesaku, ka pamatā pieņem, es tikai saku, ka tad, ja izstrādā šādu projektu, var atgriezties pie likuma un to papildināt.
R.Apsītis: Un tomēr Likumdošanas jautājumu komisijas viedoklis, strādājot roku rokā ar mūsu Juridisko pārvaldi, ir tāds, ka tas tomēr ir ļoti nopietns darbs sakarā ar šo koncepciju, jo tā jāiestrādā ļoti daudzos pantos. Ļoti daudzos pantos! Starp citu, Preinberga priekšlikumi bija plašāki, nekā ir jūsu Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšlikums. Tie skar gandrīz pusi no pantiem.
Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Sāksim apspriešanu pa pantiem. Un tad varbūt atgriezīsimies arī pie šī panta. Vai Felsa kungs gribēja vēl ko teikt par šo pašu tēmu? Jā, lūdzu, pasakiet, jo tas ir svarīgi.
A.Felss: Godājamie kolēģi! Protams, visu cieņu juristiem, bet domāju, ka tie argumenti, kurus izteica Preinberga kungs, nav šauri resoriski, tie tik tiešām ir ļoti svarīgi. Un praktiski visās valstīs šie jautājumi tiek risināti. Mēs nedrīkstam ņemt un norobežoties no tā.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bērza kungs!
A.Bērzs: Man nav īsti saprotams, kādu motīvu dēļ Preinberga kungs neķeras pie likuma izstrādāšanas par veterināro inspekciju un uzraudzību, bet grib šos jautājumus atrisināt ar citu likumu un normatīvo aktu palīdzību?
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!
A.Seile: Arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas neoficiālais viedoklis ir tāds, ka mēs nedrīkstam palaist muitas kontroli bez veterinārā dienesta speciālas kontroles. Un tāpēc jau ir noticis šis gadījums ar tiem astoņiem zirgiem, kur praktiski muitas institūcijām nav nekādu tiesību iejaukties. Un Preinberga kunga jautājums būtu atliekams uz nākamo lasījumu, tas būtu apskatāms un iekļaujams šajā projektā. Tas pats attiecas arī uz sēklu kontroli, ne tikai uz dzīvniekiem.
Priekšsēdētājs: Šis gan ir jau trešais lasījums. Un nākamā it kā nebūtu, kad mēs varam balsot. Lūdzu.
G.Preinbergs: Vai drīkstu atbildēt Bērza kungam?
Priekšsēdētājs: Lūdzu.
G.Preinbergs: Likums par veterināro medicīnu praktiski ir gatavs un tuvākajās nedēļās tas tiks iesniegts Prezidijam.
Priekšsēdētājs: Labi. Apsīša kungs, varbūt jums ir kādi komentāri?
R.Apsītis: Jā. Es gribēju atkārtot jau izteikto priekšlikumu, ka šeit piedalās arī Muitas departamenta pārstāvis, tāpēc varbūt mums vajadzētu uzklausīt arī viņa viedokli un pēc tam izlemt šo jautājumu.
Priekšsēdētājs: Vai jūs gribat ko piebilst? Tas tieši ir par šo vienu jautājumu, tas ir vienīgais konceptuālais jautājums, kas mums tā mazliet kavē darbu. Lūdzu.
V.Vasiļevskis, Muitas departamenta Juridiskās daļas vadītājs: Es tikai gribēju godātajiem deputātiem paskaidrot, ka nekur pasaulē muitas funkcijās neietilpst ne veterinārā, ne arī citas pārbaudes. To dara speciāli šim nolūkam organizēti dienesti, kas strādā paralēli ar muitu. Un muitas likumdošanā nekas tāds nav iekļauts. Šinī sakarībā, runājot no likumdošanas viedokļa, muitnieki nekad to nedarīs, jo viņi nezina, kurā vietā jāskatās zirgam, lai noskaidrotu, vai tas ir vesels, slims vai pusdzīvs, tā ka tas ir neiespējams variants, ko deputāti šeit ierosina. Bez šaubām, mēs varam saāķēt šos divus dienestus, bet, kā te referētājs deputāts Apsītis jau paskaidroja, tad ir jāpārstrādā visa likumdošana. Mums būs unikāla muitas likumdošana.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!
J.Freimanis: Kolēģi, es ieteiktu kompromisa risinājumu. Tā kā šeit viennozīmīgi ir runa par sanitārā kordona robežu un sanitārajam kordonam tiešām ir specifiskas funkcijas, tad varbūt mēs varam tagad, trešajā lasījumā, piemērotā vietā iestrādāt vienkāršu teikumu, ka bioloģisko objektu pārvietošanu pāri robežai regulē speciāls likums. Un viss. Un šis speciālais likums būs tas likums, kuru acīmredzot gatavo Preinberga kungs. Un tā mēs varētu iziet no šī stāvokļa.
Priekšsēdētājs: Nē, stāvoklis ir tāds, ka mēs esam trešajā lasījumā, un, lai cik arī nopietni būtu apsvērumi, mums praktiski gandrīz ir neiespējami atgriezties otrajā lasījumā, vienīgi tad, ja mēs noraidām šo trešo lasījumu un iestrādājam visu iekšā. Un otrais variants ir tāds, ka pēc tam tūdaļ seko un tiek pieņemts likums par šo sanitāro kontroli. Taču acīmredzot ir jāsāk skatīt no 1.panta, un tad redzēsim.
R.Apsītis: Tad mēs varam skatīt pa nodaļām, ja?
Priekšsēdētājs: Jā. 1.nodaļa. Un tūlīt skatīsimies, kuri panti kopš otrā lasījuma ir palikuši negrozīti un kuri panti ir izmainīti. Tad jums vajadzētu to komentēt.
R.Apsītis: 1.nodaļā, varētu teikt, pārsvarā ir izdarīti redakcionālas dabas labojumi. Piemēram, 4.panta 11.apakšpunktā mēs vārda “īpašumā” vietā rakstām vārdu “valdījumā”, jo tas atbilst realitātei. 12.punktā vārda “ekonomiskai” vietā ir rakstīts “saimnieciskai”, un tas arī ir viss. Būtībā nekādu citu labojumu šeit nav.
Priekšsēdētājs: Vai par 1.nodaļu kādam deputātam ir priekšlikumi vai iebildumi? Nav.
Lūdzu, par 2.nodaļu.
R.Apsītis: 2.nodaļā nav nekādu labojumu, papildinājumu un grozījumu.
Priekšsēdētājs: Šeit bija deputātes Buķeles priekšlikumi.
R.Apsītis: Nē, tie attiecas uz 3.nodaļu.
Priekšsēdētājs: Es atvainojos, es nepareizi saskatīju. Par 2.nodaļu nekas nav sakāms? Mēs varam skatīt tālāk. Lūdzu, 3.nodaļa.
R.Apsītis: 3.nodaļā tika izteikts priekšlikums par 9.pantu, ka to vajadzētu precizēt. Tas ir izdarīts. Mēs esam ierakstījuši tā: “Lai veiktu muitas kontroli, Latvijas Republikas Muitas departamenta direktora vai muitas vadītāja pilnvarotajām muitas iestāžu amatpersonām…”, un tālāk kā tekstā. Tātad ne visām, bet, lūk, tikai šīm pilnvarotajām amatpersonām ir tiesības ieiet attiecīgajās telpās un teritorijās.
Un tas arīdzan ir viss, kas attiecas uz šo nodaļu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze, par 8.pantu!
E.Buķele: Cienījamais Apsīša kungs! Man tiešām neērti to atkārtot, bet es negribētu piekrist šādai 8.panta redakcijai, jo šajā ziņā ir rūgta pieredze konkrēti uz mana rajona bāzes, un es domāju, ka šāda piebilde nevienam netraucē, bet uzliek muitas iestādes administrācijai lielāku atbildību par tiem kadriem, kurus tā pieņem darbā. Vai varētu būt kādi iebildumi pret šādu papildinājumu?
R.Apsītis: Redziet, komisijai bija tāds apsvērums, ka tas attiecas uz muitas darba iekšējo organizāciju un ka to nevajadzētu noteikt arī likumā.
E.Buķele: Teorētiski tam varētu piekrist, bet praksē tā nenotiek. Un es šaubos, vai mūsu Muitas departamenta administratori pēkšņi ir kļuvuši tik apzinīgi un vai tur nebūs atkal kriminālelementu. Viņi, patiesību sakot, tur ir, un neviens viņus no darba vēl nav atbrīvojis.
R.Apsītis: Tātad ir divas nostādnes, un acīmredzot mums ir jāizšķiras.
Priekšsēdētājs: Ir divas redakcijas. Faktiski tas ir redakcionāls papildinājums, un mēs par to varēsim balsot. Arī citi deputāti var izteikt savu argumentāciju.
Lūdzu, deputāt Blažēvič!
J.Blažēvičs: Apsīša kungs, es pilnīgi atbalstu Buķeles teikto, bet vai nevarētu (jūs te runājāt par reglamentu) to atspoguļot lēmuma projektā par likuma spēkā stāšanās kārtību?
R.Apsītis: Tā ir vēl kāda trešā iespēja, atrisinājums.
Priekšsēdētājs: Mums pašreiz ir jāizšķiras, mēs balsosim par šādu redakciju, kādu piedāvāja Buķeles kundze, vai pārcelsim to uz lēmumu.
E.Buķele: Es atvainojos, ja drīkst…
Priekšsēdētājs: Jā.
E.Buķele: Protams, šāda atestācijas komisija ir jāorganizē pašam Muitas departamentam. Es šeit tikai nedaudz akcentēju viņa atbildību.
Priekšsēdētājs: Acīmredzot, ja neviens negrib izteikties, tad uzskatīsim, ka Buķeles kundze ir ierosinājusi savu redakciju. Lūdzu, Felsa kungs!
A.Felss: Es gribētu Buķeles piedāvāto redakciju atbalstīt principā un vēl pie šīs situācijas paskaidrot, ka tik tiešām daudzkur muitas kadru jautājums tika risināts varbūt ne pašā labākajā veidā. Jūs zināt, ka tad, kad omonieši mēģināja ietekmēt muitas darbu uz robežām, nebija daudz cilvēku, kuri bija ar mieru uz turieni iet. Un būtībā zināmā mērā veidojās tāda pati situācija, kas savā laikā bija ar miliciju. Un mēs zinām, kā notika šo kadru komplektācija. Analoga situācija, es domāju, ir ne tikai Bauskas rajonā, bet visos pierobežas rajonos. Un uzskatāms piemērs tam ir fakts, ka šī muitošana un braukšana uz Poliju turpinās un plaukst. Tātad tik tiešām ir pamats šaubīties par visu šo kadru, kas stāv uz robežas, atbilstošo kvalifikāciju un varbūt arī tīri cilvēciskajām īpašībām. Tāpēc būtu vērts šādu komisiju veidot un varbūt paskatīties, kas tur dienē. Situācija šobrīd republikā taču reāli ir mainījusies, un muita vairāk vai mazāk tomēr zināmā mērā ir arī mūsu ārējā seja, uz kuru citi skatās.
R.Apsītis: Likumdošanas jautājumu komisija uzskata, ka katrs viedoklis ir respektējams. Tomēr mēs bažījāmies par to, ka trešajā lasījumā pārāk tālu varam aiziet no trešā lasījuma specifikas, proti, pieļaut pārāk daudz redakcionālas dabas labojumu un grozījumu.
Priekšsēdētājs: Protams, šeit var šaubīties. No vienas puses, te varētu balsot, jo tas tiešām ir redakcionālas dabas labojums.
E.Buķele: Man ir ļoti žēl, bet vai es drīkstu izteikt vēl vienu argumentu?
Priekšsēdētājs: Lūdzu.
E.Buķele: Man patiešām negribētos par to runāt, taču es gribētu kolēģus pārliecināt. Uz Bauskas robežas Bauskas muitas punktā bija ļoti nejauks gadījums, kad no Ministru padomes tika piezvanīts un pasacīts: “Lūdzu, izlaidiet cauri to un to autobusu, kurš brauc uz Poliju!” Vai mēs tiešām gribam būt tik liberāli un pieļaut šāda precedenta atkārtošanos? Es tiešām aicinu kolēģus pieņemt šo labojumu, kas mums neuzliek nekādas saistības, vienīgi pastiprina Muitas departamenta atbildību.
Priekšsēdētājs: Jā.
E.Buķele: Administrācijas atbildību!
Priekšsēdētājs: Labi, balsosim! Dievs dod, ka tas tur kaut ko mainītu. Vispirms būs balsojums par deputātes Buķeles izteikto 8.panta redakciju, un tad balsosim par komisijas piedāvāto variantu. Tas ir papildinājums 8.panta pirmajā rindiņā. Vajag reģistrēties? Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Ir 76 deputāti.
Lūdzu, balsosim par deputātes Buķeles piedāvāto redakcijas variantu 8.panta pirmajai daļai. 58– par. Un tagad balsosim par redakcijas komisijas piedāvāto variantu. Lūdzu. Par– 18. Lūdzu, tālāk.
R.Apsītis: Tātad šajā nodaļā mums vairs nekādu citu labojumu un papildinājumu nav.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk.
R.Apsītis: 4.nodaļa sākas ar 13.pantu. Labojumu nav.
E.Buķele: Apsīša kungs, es atvainojos, es gribētu argumentēt.
Priekšsēdētājs: Lūdzu.
R.Apsītis: Lūdzu, jā!
E.Buķele: Es ierosināju svītrot pēdējo teikumu– “priekšmetu izvešanu aizliegt jebkurā vietā”. Nē, es atvainojos, man laikam ir cita pantu numerācija…
R.Apsītis: Tā. 13.pants jums ir, ja?
Priekšsēdētājs: 13.pantā jūs ierosināt izslēgt pēdējo teikumu.
E.Buķele: “Pārvest pāri muitas robežai.” Jā, es atvainojos, tas ir 14.pants. Kāpēc es iestājos par šo labojumu? Vai tad patiešām mūsu muitas robeža ir iecerēta kā tāds caurs siets, ka jebkurā vietā varēs vest kaut ko pāri? Vai tādā gadījumā vispār nezūd jēga pašam muitas postenim kā tādam?
Priekšsēdētājs: Lūdzu.
E.Buķele: Man ir radušās šaubas, un tāpēc es uzskatu, ka labāk ir šo daļu– “pēc muitas iestādes atļaujas jebkurā vietā”… Diemžēl es atkal atsaukšos uz pašreizējo praksi. Cukura kravas pārved pāri robežai, bet pēc tam brauc uz Rīgu un ņem licenci, taču krava jau sen ir aizvesta pāri. Vai mēs tiešām gribam saglabāt šādu praksi? Man ir šaubas par to, ka tas būtu pareizi. Un tāpēc es ierosinu šo “jebkuru vietu” svītrot.
R.Apsītis: Komisija ir izteikusi savu viedokli. Rakstveidā tas ir redzams. Varbūt Muitas departamenta pārstāvim te ir kaut kas sakāms?
V.Vasiļevskis: Man ir tāds paskaidrojums. Piemēram, vajag pārvietot pāri muitas robežai 6000 voltu augstsprieguma fermu, kur augšā ir elektrības vadi, un tā ir jāpārgādā pāri tanī vietā, kur tas ir vajadzīgs. Muitas iestāde dod atļauju, un tieši tanī vietā šo milzīgo kravu pārgādā pāri robežai.
Attiecībā uz cukuru jāteic, ka muitas iestāde iedod atļauju 3 kg cukura pārvešanai attiecīgajā vietā, lai cilvēks ved tanī vietā, kur grib, jo mums ir demokrātija. Tas ir viņa ērtības dēļ. Var viņu dzīt arī 15km apkārt? Es domāju, ka cukura problēma pēc kāda pusgada atrisināsies.
Priekšsēdētājs: Jā, nu mēs varam balsot…
E.Buķele: Tas nav arguments, un es aicinu balsot.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par 14.pantu deputātes Buķeles redakcijā. Rezultātu! 27– par.
Un tagad balsosim par redakcijas komisijas piedāvāto variantu. Lūdzu. 30– par. Lūdzu, tālāk.
R.Apsītis: Šajā nodaļā, kā jau teicu, komisijai vairs nav nekādu papildinājumu un labojumu.
Tālāk ir nākamā– 5.nodaļa. Tur ir daži sīki redakcionālas dabas labojumi, un es domāju, ka nevajadzētu pie tiem pakavēties.
Priekšsēdētājs: Vai par 5.nodaļu deputātiem nav nekādu ieteikumu vai priekšlikumu? Nav. Lūdzu, tālāk– 6.nodaļa.
R.Apsītis: 6.nodaļa. Tas pats, arī te ir daži sīki redakcionālas dabas labojumi.
Priekšsēdētājs: Kolēģi? Nav. Par 7.nodaļu.
R.Apsītis: 7.nodaļa. No 23. līdz 31.pantam ir daži redakcionālas dabas labojumi.
Priekšsēdētājs: Paldies. Par 8.nodaļu.
R.Apsītis: 8.nodaļa sākas ar 31.pantu. Šajā nodaļā ir daži labojumi, proti, te ir svītrots 32.pants. Ja nemaldos, tas noticis saskaņā ar deputātes Buķeles iesniegumu. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un atzina, ka šāds lūgums būtu jāapmierina. Argumentācija ir tāda, ka būtībā šā panta saturs ir izteikts tālāk– 10.nodaļā par preču un citu priekšmetu deklarēšanu, it īpaši 47.pantā. Līdz ar to mēs šo pantu svītrojam..
Bez tam 31.pantā ir papildinājums. 5.rindā no apakšas ir tāds iespraudums: aiz vārda “lietošanai” ir šāds teksts: “vai diplomātiskās pārstāvniecības oficiālai lietošanai” (attiecībā uz Latvijas Republikas diplomātiem). Šis moments ir saskaņots ar 1961.gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām. Tas ir viss par šo nodaļu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk. Par 9.nodaļu.
R.Apsītis: 9.nodaļā ir izdarīti daži sīki redakcionālas dabas labojumi. Un tas arī viss.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Buķeles kundze! Jā, par 10.nodaļu. Tagad mēs pārejam pie 10.nodaļas.
R.Apsītis: Es ļoti atvainojos, bet es esmu pagājis garām kādam momentam, pie kura mums vajadzētu vēl nedaudz pakavēties.
Priekšsēdētājs: Vai 9.nodaļā?
R.Apsītis: Jā, iepriekšējā– 9.nodaļā. Nē, man tā iznāk 8.nodaļa. Tas ir 31.pants, šā panta 3.apakšpunkts, kas pagājušajā reizē izsauca zināmas diskusijas. Šeit deputātam Belam bija tāds iebildums par pēdējo rindkopu, ka, lūk, personiskās lietošanas priekšmeti… Tur pēc satura varam atrast šo vietu. Mēs šo vietu izsvītrojām, tomēr vēlāk, kad rūpīgi salīdzinājām šo panta daļu ar Vīnes konvenciju, mēs nonācām pie secinājuma, ka mūsu izdarītais svītrojums nav pareizs un ka vajadzētu tekstu atjaunot tā, kā bija. Tāds ir komisijas priekšlikums.
Priekšsēdētājs: Jā, tā kā mēs esam pievienojušies šīm starptautiskajām konvencijām, tad cits nekas neatliek.
Lūdzu, Felsa kungs! Par kuru nodaļu jūs gribējāt ko teikt? Tieši par šo momentu?
A.Felss: Man ir jautājums par formulējumu. Ja nav nopietna pamata izskatīt, kā tad tagad var izvērtēt, vai ir nopietns pamats vai nav? Kā jūs varat komentēt šo momentu?
R.Apsītis: Komisijas viedoklis šajā jautājumā gan bija tāds. Jau pagājušajā reizē un arī šoreiz mēs atkārtojām to, ka šis formulējums ir ņemts no Vīnes konvencijas. Mēs, tiesa, varbūt arī necentāmies tik būtiski šo formulējumu precizēt vai kaut kā uzlabot, jo tad galu galā varam nonākt pretrunā ar šo konvenciju un izraisīt dažādas starptautiska rakstura komplikācijas. Tas ir ņemts no konvencijas teksta.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!
J.Freimanis: Apsīša kungs, man jāatvainojas, arī es runāšu par to pašu 9.nodaļu. Man ir tāds ierosinājums, ka 31.pantu vajadzētu beigt ar šādu atsevišķu teikumu: “Pāri robežai pārvedamo priekšmetu sanitāri epidemioloģisko kontroli regulē sevišķs likums.” Un tad būtu atrisināts tas jautājums, par kuru pirmajā piegājienā runāja Preinberga kungs. Tādu teikumu varētu iestrādāt 31.panta beigās. Varbūt par to vajadzētu arī nobalsot, jo sanitāri epidemioloģiskā kontrole– tas ir viss. Tā ir vitokontrole un vetkontrole.
R.Apsītis: Manuprāt, tam varētu piekrist.
Priekšsēdētājs: Jā, man liekas, ka tas būtu labs atrisinājums. Ko saka pārstāvis no muitas? Jūs dzirdējāt deputāta Freimaņa priekšlikumu.
V.Vasiļevskis: Diemžēl es neorientējos, jo te ir ļoti slikta akustika.
Priekšsēdētājs: Nē, te vienkārši ir runa par to, kā atrisināt šo jautājumu, kas saistīts ar pāri robežai pārvedamajiem augiem un dzīvniekiem. Formulējiet vēlreiz! Jums tie ķīmiskie termini ir tuvāki.
R.Apsītis: Deputāta Freimaņa priekšlikums ir tāds– pabeigt 31.panta redakciju ar šādu teikumu: “Pāri robežai pārvedamo sanitāri epidemioloģisko kontroli regulē sevišķs likums.” Tā, ja?
Priekšsēdētājs: Jā, jo tad mūsu vetārstiem ir iespējas strādāt pie šā likuma.
R.Apsītis: Varbūt te būs zināmi redakcionālas dabas uzlabojumi.
Priekšsēdētājs: Jā, noteikti! Tātad jums tas ir pieņemams?
R.Apsītis: Ja mēs to varam tā pieņemt…
Priekšsēdētājs: Par to, protams, būs jābalso. Tātad tas ir Freimaņa kunga redakcionālais papildinājums 31.pantā. Tā kā mēs par to nebijām balsojuši, tad nobalsosim un pēc tam balsosim kā parasti. Acīmredzot arī par redakcijas piedāvāto variantu.
Lūdzu, balsosim par Freimaņa kunga redakcijas variantu ar papildinājumu, kas praktiski atrisina arī tos jautājumus, kurus izvirzīja Preinberga kungs. Balsošanas režīmu! Lūdzu. 50– par. Formāli mums jābalso arī par redakcijas komisijas variantu bez šā papildinājuma. Lūdzu. 14– par.
Un tagad atgriezīsimies pie 10.nodaļas.
R.Apsītis: Nē, es tomēr ierosinu nobalsot vēlreiz par 31.panta pēdējās rindkopas redakciju. Argumentācija šā balsojuma nepieciešamībai ir tāda, ka mēs pagājušajā reizē nobalsojām par to, ka svītrojam šīs rindkopas vidū vārdus: “kuri nav paredzēti personiskajai lietošanai”. Tagad tos vajadzētu atjaunot.
Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā balsosim par visu šo pantu– tā pieņemšanu trešajā lasījumā ar visiem tikko minētajiem labojumiem. Lūdzu, Preinberga kungs!
G.Preinbergs: Es varu piekāpties un visnotaļ piekrist šim likumam, bet nekādā ziņā mēs nevaram runāt par pāri robežai pārvedamo priekšmetu. Tā vietā es piedāvāju “bioloģisko objektu”. Tur ir ietverts gan cilvēks, attiecībā uz kuru faktiski mediķi mūs ir pilnvarojuši izdarīt radiometriskos izmeklējumus, tas ir vienīgais, ko mediķi dara, gan arī dzīvnieki, gan augi. Tie ir bioloģiskie objekti.
Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, man liekas, ka priekšmeti ir citās valodās, nevis latviešu valodā. Man liekas, ka priekšmets aptver visu, kas tiek vests pāri robežai, vienalga, vai tas kustas vai nekustas.
G.Preinbergs: Es tam negribētu piekrist.
Priekšsēdētājs: Lietas ir tās, kas ir bagāžā, kas brauc līdzi.
G.Preinbergs: Bet tādā gadījumā bioloģisko priekšmetu mēs nevaram salīdzināt ar kabatas nazi.
Priekšsēdētājs: Ziniet, tas ir tāds ļoti īpatnējs formulējums, bet…
G.Preinbergs: Tāds ir mans priekšlikums, un es lūdzu par to nobalsot.
Priekšsēdētājs: Tad tādā gadījumā mums vēl ir jābalso par jūsu formulējumu, jūsu redakcionālo labojumu. Un tas ir jābalso ar balsu vairākumu no šobrīd zālē esošajiem. Un tad mums beigu beigās ir jāpieņem kopumā šis 31.pants. Varbūt jūs varētu vēlreiz formulēt savu priekšlikumu, kā tas skanēs?
G.Preinbergs: Manā skatījumā tas skan tā: “Pāri robežai pārvedamo bioloģisko objektu kontroli regulē īpaši veterinārmedicīniskie un citi dienesta likumi.” Epidemioloģis… nē, es jau teicu. Mediķi mūs ir pilnvarojuši izdarīt tikai radiometriskos izmeklējumus. Cilvēkam, pārbraucot pāri robežai, neprasa izziņu par veselības stāvokli.
Priekšsēdētājs: Te ir tik daudz svešvārdu, ka…
R.Apsītis: Es, būdams Likumdošanas jautājumu komisijas pārstāvis, gribētu nedaudz iebilst pret šo redakciju, jo mēs zinām visādus likumus, bet šādus likumus… Ja te ir tāda likumu buķete, varbūt likumu par to un to…
G.Preinbergs: Jā, es arī tā teicu– likumu par veterinārmedicīnu, par augu aizsardzības dienestu.
Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Preinberga priekšlikumu, bet pēc tam apstiprināsim trešajā lasījumā visus labojumus kopā, kas tika izdarīti. Lūdzu balsošanas režīmu. 46– par, tātad šāds priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, sagatavosimies un balsosim par 31.panta pieņemšanu trešajā lasījumā. Par visu likumu kopumā balsosim ar vajadzīgo kvorumu pēc kāda laika. Lūdzu. Par– 57. Skatīsim tālāk!
R.Apsītis: Tālāk– par 9.nodaļu. 9.nodaļā nav būtisku labojumu. Ir daži redakcionālas dabas labojumi, vienīgi varētu runāt par 39.pantu tagadējā numerācijā. Tur trešajā rindiņā no augšas pēc vārda “pēc” ir teikts “obligātās veterinārās” un tā tālāk. Tas man ir viss par šo nodaļu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Par 10.nodaļu.
R.Apsītis: 10.nodaļa. Tajā būtisku labojumu un papildinājumu nav. Ir redakcionālas dabas izmaiņas, protams, ir mainīta pantu numerācija. Tas ir viss.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Buķele!
E.Buķele: Apsīša kungs, es atkal gribētu argumentēt, ka deklarācijai tomēr ir jābūt rakstveidā. Es ceru, ka mēs neieviesīsim tādu praksi, ka deklarācija būs romāna garumā. Tomēr man liekas, ka pagaidām mūsu muitas posteņi vēl nav apgādāti ar skaņu ierakstiem. Bet kā tad to var vārdos deklarēt? Es teikšu, ka man nav nekādas kontrabandas, un viss. Es tomēr gribētu šo normu atstāt, ka deklarē tikai rakstveidā.
R.Apsītis: Tā. Muitas departamentam bija savs ieskats par šo jautājumu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu.
V.Vasiļevskis: Godātie deputāti! Var deklarēt mutvārdos un var deklarēt vispār nerunājot, klusējot, tas ir, izejot uz zaļo koridoru. Kā jūs zināt, tā ir visā pasaulē. Var neattaisīt pat muti vaļā un neko nerakstīt, tā ka mēs uzskatām, ka attiecīgajā pantā viss ir ierakstīts pareizi.
Priekšsēdētājs: Labi, vispirms balsosim par deputātes Buķeles redakciju un tad par to variantu, kuru piedāvā redakcijas komisija un Muitas departaments. Lūdzu. Par– 20. Lūdzu, balsosim par redakcijas komisijas variantu. Par– 42. Lūdzu, tālāk.
R.Apsītis: 11.nodaļa. Tajā nav būtisku labojumu un papildinājumu.
Priekšsēdētājs: Nav. Paldies. Par 12.nodaļu.
R.Apsītis: 12.nodaļā ir daži redakcionālas dabas precizējoši papildinājumi. Nekā būtiska tur nav.
Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms par 12.nodaļu? Nav. Paldies. Par 13.nodaļu.
R.Apsītis: 13.nodaļa no komisijas viedokļa ir smagāka nodaļa tajā ziņā, ka šī nodaļa izsaucs dažus iebildumus komisijas locekļu vidū. Vispirms deputāts Plotnieks iesniedza savus priekšlikumus, kā mēs varētu nodaļu saīsināt. Tad vēl strīdā piedalījās deputāts Bojārs. Un, lūk, tādā diezgan plašā apspriešanas gaitā šī nodaļa ir saīsināta. Tajā svītrots bijušais 60.pants, ir svītrota bijušā 61.panta, bet tagadējā 59.panta otrā daļa. Un viss saturs ir izteikts kompaktāk. Tā visumā varētu raksturot mūsu rīcību, pilnveidojot šīs nodaļas saturu un redakciju. Tātad te ir bijuši redakcionālas dabas grozījumi.
Priekšsēdētājs: Acīmredzot mums vajadzētu balsot par šīs nodaļas labojumu akceptēšanu trešajā lasījumā, kuri ir parādījušies pēc otrā lasījuma. Neviena cita priekšlikuma nav? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 13.nodaļas akceptēšanu trešajā lasījumā ar labojumiem, kuri ir izdarīti pēc otrā lasījuma. Lūdzu. 54– par. Lūdzu, tālāk.
R.Apsītis: 14.nodaļa. Te ir bijuši daži redakcionālas dabas precizējumi, taču nekādu būtisku grozījumu nav.
Priekšsēdētājs: Kolēģi? Paldies. Par 15.nodaļu.
R.Apsītis: Par 15.nodaļu sakāms tas pats. Te ir cita pantu numerācija. Ir svītrots otrais variants. Tā kā mēs par to esam nobalsojuši, tad te nekā cita būtiska nav.
Priekšsēdētājs: Lūdzu. Nav iebildumu? Paldies. Tālāk.
R.Apsītis: 16.nodaļā ir notikuši daži redakcionālas dabas uzlabojumi. Pēc būtības te nekas nav grozīts.
Priekšsēdētājs: Vai par 16.nodaļu nav priekšlikumu? Paldies. 17.nodaļa.
R.Apsītis: Par 17.nodaļu sakāms tas pats. Te ir redakcionālas dabas labojumi.
Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu? Paldies. Un pēdējā– 18.nodaļa. 1.pants.
R.Apsītis: Te labojumu un grozījumu nav.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, dodiet zvanu!
R.Apsītis: Es atvainojos, pielikumā ir viens neliels grozījums.
Priekšsēdētājs: Jā! Es par zvanu pateicu tikai tāpēc, lai deputāti orientējas, lai dzird arī tie, kuri pašlaik ir komisiju telpās un klausās translāciju. Lai visi tomēr maksimāli nāktu uz šejieni. Lai mums nav otrreiz jāatgriežas pie šā likumprojekta. Jā, varam turpināt.
R.Apsītis: Pats pielikums sastāv no diviem aprakstiem. Pirmajā aprakstā aiz vārda “ir” esam pierakstījuši vēl klāt: “uz balta pamata novietotie”, un tālāk ir tā, kā tekstā: “divi zili diagonāli pretēji Merkura zižļi”. Otrajā lasījumā šādu priekšlikumu iesniedza deputāts Vilnis Eglājs. Un, ja reiz tāds priekšlikums bija, tad varētu tā papildināt, lai gan jāsaka, ka šis papildinājums nav obligāts. Ja mēs šo priekšlikumu pieņemam, tad tagad ir tā, ka uz jebkura automobiļa, kurš pieder muitas iestādei, sāniem, ja gribam tur attēlot šos Merkura zižļus, vispirms jānokrāso balts laukums attiecīgajā lielumā un tikai tad mēs tur varam atveidot šos zižļus.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par pielikumu citiem deputātiem vairs nav nekādu priekšlikumu vai iebildumu? Acīmredzot tad nemaz nevajag atsevišķi balsot par šo pielikumu. Vai pielikums skaitās pie šā Muitas kodeksa? Es diemžēl nebiju klāt tā otrajā lasījumā, tāpēc nezinu, kā tas bija.
R.Apsītis: Otrajā lasījumā mēs runājām arī par pielikumu, uztverot to kā šā Muitas kodeksa organisku sastāvdaļu.
Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tad balsosim reizē gan par Muitas kodeksu, gan arī par pielikumu, kas nosaka muitas simboliku. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Ir 92 deputāti.
Lūdzu, Preinberga kungs!
G.Preinbergs: Par balsošanas motīviem. Es esmu pateicīgs kolēģiem, kas saprata mani un saprata lietas būtību. Toties es nekādi nevaru pieņemt, un, man liekas, arī filologi diez vai piekritīs, ka mēs ar vārdu “priekšmets” sapratīsim gan kabatas nazi, gan ziloni. Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies. Jā, mēs ņemsim to vērā. Balsosim par Latvijas Republikas Muitas kodeksa un tā pielikuma par muitas simboliku galīgo pieņemšanu. Deputātam Vulfsonam vajadzēs balsot ar roku. Lūdzu. 81– par, 1– pret, 4– atturas. Muitas kodekss ir pieņemts.
R.Apsītis: Paldies.
Priekšsēdētājs: Tālāk izskatīsim lēmumu par šā kodeksa spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu, Cilinska kungs!
E.Cilinskis: Es par šo te, bet laikam Apsīša kungs vēl nav…
R.Apsītis: Nē, man tas bija viss.
E.Cilinskis: Tādā gadījumā man, pirmkārt, ir tāds jautājums…
Priekšsēdētājs: Ā, tātad te jau likumā ir pateikts, ka tas stājas spēkā ar 1.oktobri. Līdz ar to mums procesuāli pat nevajag balsot, un viss ir kārtībā. Mani mazliet kolēģi maldināja. Tātad tas nav atsevišķs lēmums, bet tas ir jau ietverts likumā.
E.Cilinskis: Tātad tas ir viss?
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dīmani!
S.Dīmanis: Neliela uzziņa. Zālē ir tikai 64 deputāti, bet reģistrējies bija 91 deputāts.
Priekšsēdētājs: Tad tas ir uzdevums Geidāna kungam, kurš ir balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs, jo deputāti atkal ir piecēlušies un izgājuši ārā no zāles. Diemžēl, kā jūs zināt, mēs fiziski deputātus neskaitām…Tātad likums ir pieņemts, un mūsu nākamais darba kārtības jautājums acīmredzot ir tas, par kuru deputāts Bojārs gatavojās mums ziņot.
A.Seile: Es atvainojos– izmantojot to, ka zālē ir pietiekams… (Tālāk vairs nerunā mikrofonā.)
Priekšsēdētājs: Jā, tikai tad, lūdzu, dodiet vēlreiz zvanu, jo man liekas, ka deputāti atkal izgāja no zāles. Jā, deputāt Dīmani, te pienāk informācija, ka dažiem cilvēkiem skaitīšana ir mazliet citāda…
Lūdzu, deputāte Seile, par šo likumu, par kuru varam balsot otrajā lasījumā un pieņemt galīgi.
A.Seile: Cienījamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Ir pienācis tas laiks, kad mums ir jāizskata jau otrajā un, cik es saprotu, arī pēdējā lasījumā papildinājumi likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidū” 17.pantā. Pa šo laiku nekādi jauni priekšlikumi nav ienākuši, un komisija, izskatījusi Plotnieka kunga priekšlikumus, tiem pilnībā pievienojas, uzskatot tos par redakcionāliem labojumiem. Teksts mainās tikai tik daudz, ka jums izdalītā 191.dokumenta tekstā tiek izsvītroti atsevišķi vārdi. Trešajā rindkopā no apakšas tiek svītroti vārdi: “1991.gadā, ja pagasta zemes ierīcības projekts vēl nav apstiprināts”. Viss pārējais teksts paliek tāds, kāds tas bija.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi, priekšlikumi? Nav. Balsosim par grozījumiem Latvijas Republikas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” 17.panta redakcijā un otrajā lasījumā pieņemsim to galīgi. Lūdzu rezultātu. 73– par, 1– pret, 5– atturas.
A.Seile: Īvāna kungs, daži deputāti iebilst, ka mēs plenārsēdē neesam nobalsojuši par šo dokumentu kā steidzamu, bet to ir ieviesis tikai Prezidijs, tāpēc varbūt vajag šādu balsojumu, lai tas tūlīt tiktu akceptēts. Tā ir procedūra, un divi juristi jau protestēja…
Priekšsēdētājs: Jā, jūs jau zināt, ka spīkeri mums dažādos lasījumos mainās, un, ja dokumentā ir ierakstīts, ka tas ir steidzams, tad parasti– vismaz es– to ņemu par pilnu. Mums šoreiz tas tik un tā ir jau otrais lasījums, un labojumu te nav bijis, tā ka tas ir pieņemts. Protams, juristi jau var pateikt… Ja te ir kaut kādas problēmas, tad mēs varam balsot arī vēl trešajā lasījumā… Ja juristi atzīst, ka to nav, tad tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Paldies.
Pāriesim pie jautājuma par pasēm. Lūdzu.
A.Plotnieks: Muitas kodeksā paliek otrā daļa…
Priekšsēdētājs: Jā, jā, paliek, Plotnieka kungs, paliek, bet tad, kad mēs jūs aicinājām tribīnē, tad jūsu nebija. Savukārt Lagzdiņa kungs vienkārši turpina to jautājumu, kuru atlikām komisijas darba dēļ.
J.Lagzdiņš: Godājamie kolēģi deputāti, godājamais priekšsēdētāja vietniek! Tātad pārtraukumā tie deputāti, kuriem Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Īvāns uzdeva pārstrādāt lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas pasu izgatavošanu”, šo darbu ir veikuši, un lēmuma projekts ir papildināts ar diviem punktiem, proti, tas ir 4.punkts, kurš tagad skan šādi: “Latvijas Republikas Augstākā padome uzdod Latvijas Republikas Ministru padomei uzsākt Latvijas Republikas pasu (citu personu apliecinošu dokumentu) ražošanu līdz 1991.gada 1.novembrim.” Šeit es gribētu piebilst, ka arī tas laika periods, kurā komisijai ir jāizstrādā tā sauktā pasu koncepcija, ir saīsināts trīskārt, proti, šis darbs komisijai ir jāveic līdz 5.oktobrim. Komisija, tas ir, tie deputāti, kuri pārstrādāja šo lēmumu, uzskatīja par lietderīgu tomēr neatteikties no nepieciešamības izveidot šādu Augstākās padomes komisiju, un tādēļ arī šā lēmuma projekta 2.punkts ir atstāts.
Bez tam komisija ir papildināta ar trijiem jauniem komisijas locekļiem, proti, Romānu Apsīti, Aleksandru Kiršteinu un deputātu Rolandu Rikardu. Bez tam pēc deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikuma lēmuma projekts ir papildināts ar 5.punktu, kurš skan šādi: “Aizliegts izsniegt Latvijas Republikas pases un citus personu apliecinošus dokumentus, pirms Latvijas Republikas Augstākā padome par to izsniegšanu nav pieņēmusi lēmumu.” Tātad, lai nepieļautu tādus gadījumus, kādi ir bijuši šobrīd, kad Latvijas Republikas pilsonība vēl nav ne atjaunota, ne arī piešķirta nevienam Latvijas Republikas iedzīvotājam vai kādai citai fiziskajai personai; lai šis jautājums netiktu patvaļīgi risināts. Tādas ir galvenās un vienīgās izmaiņas, kādas ir izdarītas šajā lēmuma projektā.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!
I.Silārs: Es tagad gribu atkārtoties un uzdot to jautājumu jums, kuru es iepriekš uzdevu Endziņa kungam, jo šeit saturs neatbilst nosaukumam. Saturā ir runa par izstrādāšanu un izgatavošanu, bet lēmuma nosaukumā ir runa tikai par izgatavošanu. Tātad arī lēmuma nosaukumā ir jābūt rakstītam: “Par… izstrādāšanu un izgatavošanu”. Tas būtu viens.
J.Lagzdiņš: Paldies.
I.Silārs: Un otrais. Man īsti nav saprotams vēl viens definējums. Mēs 2.punktā daudzmaz loģiski rakstām par koncepcijas izstrādāšanu, turpretī tūlīt 3.punktā ir teikts, ka “pasu risinājums jāiesniedz…” Kā var “iesniegt pasu risinājumu”? Es gribētu to zināt. Tur ir rakstīts, ka Latvijas Republikas Pasu komisijai ir jāiesniedz konceptuālais risinājums. Kas ar to ir domāts? Var kaut ko risināt, bet “iesniegt risinājumu”– es stipri šaubos.
J.Lagzdiņš: Paldies.
Priekšsēdētājs: Te ir tāda ļoti neveikla stilistiska forma, Lagzdiņa kungs, tā ka Silāra kungam ir pilnīga taisnība, tur vajag padomāt par cilvēciskā valodā izteiktu formulējumu.
I.Silārs: Savukārt par 5.punktu es gribu jautāt: vai tādā gadījumā… Cik es zinu, līdz šim Amerikas Savienotajās Valstīs Anatols Dinberga kungs izsniedza Latvijas pases, un visu laiku tiek izsniegtas Latvijas Republikas pases. Vai ar to viņam tas tagad tiek aizliegts?
J.Lagzdiņš: Jā, tieši tā.
I.Silārs: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!
J.Freimanis: Lagzdiņa kungs, pasakiet man, lūdzu, saprotamā valodā, kā es varēšu dabūt, tā sakot, ārzemju pasi, lai brauktu uz ārzemēm? Vai man vajadzēs gaidīt plenārsēdes lēmumu, saskaņojot visu ar Kiršteina kunga slaveno 5.punktu, vai tas notiks kaut kā citādi? Kā es praktiski to dabūšu? Ar plenārsēdes palīdzību?
J.Lagzdiņš: Nē, nekādā gadījumā, godātais Freimaņa kungs! Jūs dabūsit… PSRS diplomātisko pasi un ar to jūs brauksit uz ārzemēm. Kamēr Ministru padome nebūs saražojusi un attiecīgā komisija nebūs izstrādājusi koncepciju, tikmēr mums nebūs Latvijas Republikas pases, turklāt, ja mēs šeit, plenārsēdē, nebūsim konceptuāli atrisinājuši pilsonības problēmu…
J.Freimanis: Tātad mēs turpinām braukt pa vecam.
J.Lagzdiņš: Tieši tā!
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!
A.Krastiņš: Man ir Lagzdiņa kungam šāds jautājums: kādā sakarībā Latvijas Republikas dažāda veida pases tiek saistītas ar pilsonības jautājumu, jo, kā zināms, starptautiskā prakse ir tāda, ka ārzemju pases un diplomātiskās pases izsniedz personām, kurām ir šāda diplomātiskā akreditācija vai kuras tiek sūtītas uz ārzemēm ar šīs valsts ziņu neatkarīgi no šo personu pilsonības? Tās ir divas dažādas lietas– Latvijas Republikas iekšējās lietošanas personības dokuments, kāda ir pase vai kāds cits dokuments, un ārzemju pase vai diplomātiskā pase, kas tiek izdota cilvēkam sevišķu uzdevumu veikšanai ārpus Latvijas Republikas teritorijas, un tai tik tiešām nav saistības ar pilsonību. Tāds ir mans jautājums. Vai tas ir lemjams vienā lēmumā arī par visām šīm ārzemju un arī diplomātiskajām pasēm, jo Dinberga kungs arī izsniedz tikai ārzemju pases un tikai diplomātiskās pases?
J.Lagzdiņš: Godātais kolēģi, ja Ārlietu komisija informēs un mums, deputātiem, šo praksi pietiekami pārliecinoši motivēs, ka šāda kārtība ir, tad tādā gadījumā mēs, komisija, neapšaubāmi, nolemsim šo 5.punktu izslēgt no šā lēmuma.
A.Krastiņš: Es sniegšu tikai nelielu komentāru. Ja mēs pieņemam šo 5.apakšpunktu, tad tas nozīmē, ka neviens Latvijas Republikas pārstāvis līdz šim Augstākās padomes lēmumam vai kaut kādam atsevišķam norādījumam uz ārzemēm braukt vairs nedrīkst un nedrīkst tur pārstāvēt Latvijas Republiku, arī ANO un citās valstīs. Tāda iespēja ir izslēgta. Tad mums jātaisa ciet robeža un jāsēž šeit, šinī zālē, kamēr izlemjam šo jautājumu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!
S.Zaļetajevs: */Arī man ir jautājums par 5.punktu, tikai ne sakarā ar braucieniem uz ārzemēm, kas, saprotams, arī ir ļoti svarīgi, bet sakarā ar likumdošanu par pasu režīmu, kas ir spēkā pašlaik. Atbilstoši tam personas ir administratīvi vai krimināli atbildīgas par pasu režīma pārkāpumiem. Arī personas, kas sasniegušas 16 gadus un kurām jāsaņem pasē. Tagad, ja es pareizi saprotu, 5.punkts liedz to saņemt, tas nozīmē,– viņi nevar dzīvot normālu, pašlaik spēkā esošajai likumdošanai atbilstošu dzīvi./
J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es jau šeit atbildēju priekšsēdētāja vietniekam Krastiņam, ka šis apakšpunkts, ja Augstākā padome tomēr uzskatīs par lietderīgu to atstāt šā lēmuma projekta redakcijā, neaizliedz iekšlietu iestādēm izsniegt personām, kuras ir sasniegušas 16 gadu vecumu, vai tām personām, kuras ir pasi nozaudējušas, PSRS pasi. Šeit ir runa par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm un dokumentiem, nevis par PSRS pasēm, kuras mums joprojām ir katram pilngadīgam Latvijas Republikas iedzīvotājam. Bet acīmredzot Augstākā padome izslēgs šo 5.apakšpunktu no redakcijas, un tad šī problēma atkritīs automātiski.
S.Zaļetajevs: */Tad, iespējams, būtu jāpapildina: iekšlietu orgāniem nav aizliegts izsniegt personību apliecinošu dokumentu– PSRS pilsoņa pasi./
Priekšsēdētājs: Tad varbūt mēs varētu teikt, ka Latvijas Republikā ir atļauts izsniegt ārzemju pases, citu valstu pilsoņu pases, bet nav atļauts izsniegt Latvijas Republikas pases. Tad formulējums būtu skaidrs.
Lūdzu, deputāts Strazdiņš!
I.Strazdiņš: Man nepaliek skaidrs pats mūsu apspriešanas priekšmets. Te ir rakstīts– “pasu (personu apliecinošu dokumentu)”. Es ceru, ka tā nav pases definīcija, un tas, kas ir pase, nebūtu jādefinē. Tātad, ja mēs gribam teikt vēl kaut ko citu, tad ir jāsaka “pasu un personu apliecinošu dokumentu”. Vai tā tas jāsaprot?
J.Lagzdiņš: Tieši tā tas ir domāts.
I.Strazdiņš: Ja liek iekavās, tad iznāk, ka mēs it kā… Galu galā tas ir nevis personu apliecinošs dokuments, bet personas dokuments. Vai tā nevarētu īsāk teikt?
J.Lagzdiņš: Nē, nekādā gadījumā! Personas dokuments ir jebkura apliecība, teiksim, autovadītāja apliecība, vai apliecība par viņa piederību pie kādas sporta biedrības, bet personu apliecinošs dokuments– tas ir dokuments, kas apliecina, sniedz noteiktu informāciju par viņa dzimšanu, tautību, pierakstu, ģimenes sastāvu, tur ir noteikti šie rekvizīti. Un tāds vienīgais dokuments ir pase.
Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi vai priekšlikumi? Lūdzu, Kostina kungs!
V.Kostins: */Cienījamo kolēģi! Es gribētu precizēt. Jūs teicāt, ka atradāt iespēju šo termiņu samazināt trīs reizes un līdz 6.oktobrim, kā es saprotu, mēs uzdodam ministram izstrādāt koncepciju par pasēm. Es pareizi sapratu vai ne? Un par termiņiem. Kādu laiku vispār aizņems viss process? Ne tikai koncepcijas izstrādāšana, bet arī pasu izgatavošana, kad varēs sākt pasu apmaiņu un izsniegšanu?/
J.Lagzdiņš: Tātad termiņi ir šādi: komisijai, kura tiks apstiprināta ar šā lēmuma 2.punktu, ir jāizstrādā, jāizskata un jāapstiprina viskonceptuālākie jautājumi un jāiesniedz tie Ministru padomei līdz 5.oktobrim.
Tālāk. Šajā laika periodā līdz 5.novembrim Ministru padomei ir jāuzsāk šo pasu izgatavošana, lai tajos atsevišķos gadījumos, kā, piemēram, braucieni uz ārzemēm, kuros dodas mūsu republikas sportisti, diplomāti, valsts varas un pārvaldes iestāžu darbinieki, lai viņi varētu saņemt attiecīgos personu apliecinošos dokumentus, lai nebūtu tāda apkaunojoša situācija, kāda ir šobrīd. Tātad jēga te ir nepārprotama, ka, sākot ar 1.novembri, attiecīgās personas varēs saņemt šos pilsoņus apliecinošos Latvijas Republikas dokumentus.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bela kungs!
A.Bels: Kā jūs motivētu aizliegumu izsniegt dzimšanas apliecības, kas automātiski izriet no šīs frāzes “citus personu apliecinošus dokumentus”. Kāds motīvs ir tādam aizliegumam?
J.Lagzdiņš: Dzimšanas apliecība nav personu apliecinošs dokuments, tas ir specifisks pēc savas būtības personu dzimšanu apliecinošs dokuments tāpat kā miršanas apliecība.
A.Bels: Bet ar šo tekstu var saprast arī to, ka jūs aizliedzat, piemēram, pilsoņu komitejām izsniegt šīs pilsoņu apliecības. Vai tas ir tā?
J.Lagzdiņš: Bela kungs, ja tomēr Augstākā padome atstāj šo 5.apakšpunktu, tad pilsoņu komitejas kā sabiedriskas organizācijas pēc saviem ieskatiem var reģistrēt pilsoņus, vadoties pēc dažādiem kritērijiem. Bez tam es gribētu atgādināt, ka šīs pilsoņu komitejas izsniedz Latvijas Republikas pilsoņu apliecības, tā ka tās nav pases, tas ir dokuments, kas apliecina piederību kaut kādiem uzskatiem.
A.Bels: Vai tādā gadījumā nevajadzētu šo 5.punktu precizēt ar diviem vārdiem: “Valsts iestādēm aizliegts izsniegt…”
J.Lagzdiņš: Bela kungs, es ierosināšu svītrot šo 5.punktu.
A.Bels: Pareizi darīsit.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!
J.Blažēvičs: Par 4.punktu. Sakiet, vai Ministru padomei tomēr teorētiski ir iespējams uzsākt ražošanu, kā te ierakstīts? Es domāju– organizēt ražošanu. Vai tiešām teorētiski to iespējams izdarīt? Es uzskatu, ka vajadzētu uzdot komisijai noteikt šos pasu izgatavošanas termiņus.
J.Lagzdiņš: Nepiekrītu jums, kolēģi, jo ļoti daudzos mūsu lēmumos ir lietots šis izplūdušais un neko neizsakošais vārds “organizēt”. Jānorāda konkrēts termiņš, bet nevis “sākt organizēt” ar šo brīdi! Organizēs divus trīs gadus, bet ar šo brīdi nepārprotami ir jāsāk tās ražot.
Priekšsēdētājs: Daudiša kungs, tā kā es esmu pie mikrofona, tad lūdzu pilnvarot viņu par 4.punktu ierosināt vārda “ražošana” vietā lietot vārdu “izgatavot”.
J.Lagzdiņš: Paldies.
Priekšsēdētājs: Mēs varētu balsot. Problēmas varētu būt par komisijas locekļiem. Par 5.punktu it kā ir ierosinājums to svītrot. Ir vairāki redakcijas varianti. Mēs ar balsu vairākumu tad varam par to nobalsot. Ja vairākums būs par punkta svītrošanu, tad tas tiks svītrots, un tad mēs skatīsimies tālāk un šajā lēmumā balsosim par pārējiem punktiem. Komisijas nav, un Lagzdiņa kungs pats ierosina svītrot. Komisija nav sanākusi. Mēs nevaram komisijas vietā teikt, ka Lagzdiņa kungs izlēma par visu. Ja jau šis punkts ir, tad vienkārši mums ir ierosinājums to svītrot, un balsosim ar vienkāršu balsu vairākumu no balsojošajiem. Un tad pāriesim pie citiem strīdīgiem jautājumiem par kandidatūrām.
Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Balsošanas režīmu! Balsosim par 5.punkta svītrošanu no šā lēmuma projekta! 59– par, pret– 5, atturas– 9. Vairākums deputātu ir par šā punkta svītrošanu.
Lūdzu– par virsrakstu!
J.Lagzdiņš: Virsraksts tiek grozīts šādā redakcijā: “Lēmums par Latvijas Republikas pasu un personu apliecinošu dokumentu izgatavošanu”.
Priekšsēdētājs: Vai kolēģiem nav iebildumu pret šādu nosaukumu?
J.Lagzdiņš: Izstrādāšana ir tas pats, kas izgatavošana.
Priekšsēdētājs: Izstrādāšana, man liekas, šeit stilistiski nav īsti vietā. Šeit ir koncepcijas izstrādāšana. Tad mums jāatgriežas pie tās pašas koncepcijas izstrādāšanas un izgatavošanas. To varētu papildināt tādā veidā: “Pasu un personu apliecinošu dokumentu koncepcijas izstrādāšana un izgatavošana”. Par izgatavošanu. Tas neietver koncepciju, Silāra kungs! Ja jūs piekrītat, tad mēs, manuprāt, varam to atstāt. Lai mums nebūtu jāstrīdas, Krastiņa kungs iesaka vispār, ko var izgatavot un ko var konceptēt. Mums vajag pieņemt lēmumu par Latvijas Republikas pasēm un citiem personu apliecinošiem dokumentiem. Un viss. Un tad lēmumā mēs lasīsim, kas tur būs un par ko.
Par komisijas locekļiem. Vai deputātiem nav iebildumu, papildinājumu vai priekšlikumu? Tos mēs izteicām jau pirmajā apspriešanas reizē. Lūdzu, Preinberga kungs!
G.Preinbergs: Es šaubos, vai būs pareizi, ja rakstīsim “Par Latvijas Republikas pasēm”. Faktiski taču pase būs viena. Varētu būt “Par Latvijas Republikas pasi, personu apliecinošu dokumentu”. Paldies.
Priekšsēdētājs: Par pasēm. Vārds “pase” jālieto daudzskaitlī, jo pases būs vairākas. Ja vairāk neviena priekšlikuma nav, varam balsot par šā lēmuma pieņemšanu. Lūdzu, drošības pēc pazvaniet, ja kāds ir kaut kur tuvumā!
J.Lagzdiņš: Kolēģi, es gribētu jūs informēt, ka 3.apakšpunktā, ņemot vērā kolēģa priekšlikumus, pēc vārdiem “pasu un citu personu apliecinošu dokumentu” ir vārdi “problēmas konceptuālais risinājums”, lai teksts būtu, kā šeit jau teica, cilvēcīgā valodā– latviešu valodā. Bez tam, ņemot vērā Daudiša priekšlikumu, būtu lietderīgi 4.apakšpunktā vārdu “ražošana” aizstāt ar vārdu “izgatavošana”.
Priekšsēdētājs: Jā, tam mēs jau piekritām. Tas trešais bija uzdevums, tā būtu pieņemama redakcija. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz, kaut gan neviens neatnāca. Es vienkārši nepamanīju, tomēr atnāca.
Reģistrāciju! Ir 83 deputāti. Balsosim par Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas pasēm un personu apliecinošiem dokumentiem”. Lūdzu. Par– 73. Lēmums ir pieņemts.
Līdz pārtraukumam ir piecas minūtes, bet Plotnieka kunga ziņojumam ir vajadzīgs vairāk laika, tāpēc sāksim apspriešanu laikam pēc pārtraukuma. Lūdzu.
A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas tautas deputāti! Jums ir izdalīts likuma projekts “Par grozījumiem un papildinājumiem dažos likumdošanas aktos muitas jomā” otrajam lasījumam. Salīdzinājumā ar to projektu, kurš tika izskatīts pagājušajā nedēļā, man jāsaka, ka būtiski grozījumi nav ieviesti.
Kas ir jauns? Jauns ir tas, ka 201. un 202.pantā ir atsauce uz konfiskāciju, uz sankcijām. Par to es jums jau ziņoju, un nekādu iebildumu nebija. 201. un 204.pantā mēs esam atteikušies no administratīvās atbildības par kontrabandas ceļā ievestu priekšmetu iegādāšanos, jo to vienkārši nekādā veidā nebūs iespējams konstatēt.
Tālāk. 226.pants “Muitas iestādes” šajā redakcijā jums ir tikai vienā variantā, tas ir, ka muitas iestādes uzliek administratīvu sodu.
Visbūtiskākais grozījums, ņemot vērā tos priekšlikumus, kuri tika izteikti Augstākajā padomē, izskatot projektu pirmajā lasījumā, ir pats pēdējais– 73.pants par kontrabandu. Šajā pantā ir divi sastāvi– pirmais ir kontrabanda, kas saistīta ar lieliem apmēriem, un otrajā sastāvā ir runa par kontrabandu, kuras sastāvs ir bīstamāks, jo kontrabandas ceļā tiek ievesti dažādi ļoti bīstami priekšmeti.
Jautājumā par to, kurš šeit pacēlās, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, vai tomēr medību ieroču kontrabanda nebūtu uzskatāma par sevišķi bīstamu. Nav mums šodien tādas prakses, kas liecinātu, ka tas ir tik sevišķi bīstami, lai būtu jāsauc pie kriminālatbildības kā par sevišķi bīstamu priekšmetu kontrabandu. Tātad tie apjoma ziņā ir samērā nelieli grozījumi un pilnveidojumi, kas ir izdarīti, gatavojot projektu otrajam lasījumam.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi? Nav. Varbūt ir priekšlikumi vai vēlēšanās izteikties debatēs? Nav. Paldies. Tādā gadījumā ir jāzvana, un tad mēs varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Labojumu nebija. Zvanītāja arī nav. Gulbja kungs, varbūt jūs varat uzņemties šo atbildīgo pienākumu? (Zālē zvans.) Visi kolēģi, kuri dzird mūsu translāciju, lūdzu steidzieties tomēr atpakaļ! Ir divas minūtes pirms pārtraukuma, un kurš atnāks balsot, tam tiks saglabāta rinda bufetē.
Lūdzu reģistrāciju. Paldies. Zālē ir 84 deputāti. Un tagad būs balsojums “Par grozījumiem un papildinājumiem dažos likumdošanas aktos muitas jomā” otrajā lasījumā, reizē pieņemot tos galīgi. Lūdzu. 77– par, 1– atturas. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts “Par izmaiņām tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas sastāvā”. Piedodiet, seko pārtraukums 30 minūtes.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.
Priekšsēdētājs: Sākam darbu! Vārds Andrejam Krastiņam. Viņš grib ierosināt vienu procesuālu jautājumu.
A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Pēc šodienas rīta diskusijas par namu Valdemāra ielā 3 godājamais Teikmaņa kungs cītīgi seko līdzi plenārsēdes darba norisei. Viņš parādīja man tādu dokumentu, par kuru es diemžēl nebiju informēts, jo tanī brīdī plenārsēdē neatrados. Un tie bija laikam kādi citi darbi. Tas ir Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums, kas datēts ar 1991.gada 29.augustu, ar nosaukumu “Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā”. Tā 3.punkts nosaka: “Uzskatīt, ka Latvijas Republikas likumdošanas pilnveidošanai Latvijas PSR Konstitūcijas normas, Latvijas PSR likumi, Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumi, Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija dekrēti un lēmumi, kuri bija spēkā līdz 1991.gada 21.augustam Latvijas Republikas teritorijā, piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas 1991.gada 21.augusta konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.” Līdz ar to pēc nedēļas un vienas dienas no konstitucionālā likuma pieņemšanas atkal tika atjaunota LPSR Konstitūcijas darbība Latvijas Republikas teritorijā. Paldies Dievam, šis likums ir absolūti nelikumīgs, absolūti voluntārs, un, kādā veidā tas ir pieņemts, tas man nav skaidrs. Jo šeit ar lēmumu tiek grozīts konstitucionālais likums, kas noteic, ka pārejas periods ir beidzies, ka mūsu Neatkarības deklarācijas 5.punkts par šo LPSR Konstitūcijas normu– ciktāl– tiktāl– ir spēkā tikai pārejas periodā, tā ka šinī gadījumā ar lēmumu tika grozīts likums, pie tam konstitucionālais likums, pie tam tāds likums, kas nosaka mūsu valstisko statusu un padara visai apšaubāmu mūsu visu tālāko rīcību un pārējo, tā ka šis likums atkal atsaucas uz Latvijas PSR, tas ir, uz citas valsts konstitūciju.
Es uzskatu, ka varbūt izmeklēšanas komisiju arī nevajag, jo pārāk daudz ir aplamu lēmumu pieņemts, un tur nekāda komisija nav vajadzīga. Taču es domāju, ka mums ir nepieciešams nobalsot, ka nākamās nedēļas darba kārtībā otrdien pulksten 10.00 no rīta ir jāiekļauj jautājums par šā lēmuma atcelšanu ar plenārsēdes lēmumu, pareizāk sakot, šā lēmuma 3.punkta atcelšanu, lai turpmāk vairs nebūtu šīs “klibošanas”. Tas varbūt nav pārāk nopietni, bet es tomēr gribētu tik tiešām izvirzīt no deputātu vidus neatkarīgu cenzoru, kas izskatītu katru likumprojektu un lēmumu un noteiktu, cik tas atbilst mūsu valsts statusam pašreizējā brīdī un vai te atkal nav kaut kādi zemūdens akmeņi paslēpti.
Tāpēc mans aicinājums ir ļoti vienkāršs– pašlaik nobalsot, ka nākamās nedēļas otrdienas darba kārtībā mēs iekļaujam jautājumu par šā lēmuma atcelšanu, un es pats uzņemos sagatavot nepieciešamo likumprojektu par šo jautājumu. Paldies.
Priekšsēdētājs: Priekšlikums ir nobalsot par šā jautājuma iekļaušanu otrdienas plenārsēdē. Teikmaņa kungs, lūdzu!
A.Teikmanis: Paldies Krastiņa kungam, ka viņš paņēma to “akmeni” atpakaļ, ar kuru viņš man iemeta. Tomēr es domāju, ka tā ir Prezidija kompetence, ka Prezidijs to var izlemt patstāvīgi un speciāli par to nebūtu jābalso, jo Krastiņa kungs apņemas pats sagatavot projektu.
Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā, ja Augstākā padome nolemj, tad ir skaidrs, ka tas iekļūs darba kārtībā. Taču, ja Krastiņa kungs pieprasa, tad acīmredzot ir jābalso par šā jautājuma iekļaušana darba kārtībā. Lūdzu, reģistrēsimies. Un tagad balsosim par Andreja Krastiņa ierosinājumu par otrdienas darba kārtību. Lūdzu. 50– par, 2– pret un 5– atturas.
Tālāk mums jāizskata dokuments “Par izmaiņām Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas sastāvā”. Škapara kungs lūdza šo jautājumu neizskatīt, jo, kā jau tas bija paredzams, jūs paši redzējāt deputātu skaitu, kas piedalās vakara plenārsēdē. Bez tam otrajā lasījumā mums ir iesniegts likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Republikas valsts robežu””. Ziņo Aizsardzības un iekšlietu komisija.
Deputāt Stepičev, lūdzu!
M.Stepičevs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Paņemiet un iepazīstieties ar 175.dokumentu! Pirmajā lasījumā šis dokuments bija stipri garāks, tagad tas ir saīsināts, un pašlaik tas skan tā: “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Republikas valsts robežu””.
Šis dokuments piedāvā izdarīt Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Republikas valsts robežu” šādus grozījumus un papildinājumus: pilnīgi tiks pārstrādāta 3.nodaļa, tiks iekļauta jaunā redakcijā 4., 5., 6.nodaļa. 3.nodaļā tiek apskatīti tādi jautājumi kā, piemēram, Latvijas Republikas robežapsardzības karaspēks, robežapsardzības karaspēka tiesiskais pamats, Latvijas pašvaldību, valsts iestāžu, uzņēmumu un organizāciju palīdzība robežsargiem, robežapsardzības karaspēka galvenie pienākumi, robežapsardzības karaspēka tiesības fiziskā spēka lietošanā valsts robežu sargāšanā, šaujamieroču lietošana Latvijas valsts robežas sargāšanā.
4.nodaļa. Par karaspēka kalpotāju jēdzienu, robežsargu atbildību, viņu iecelšanu amatā, atbrīvošanu, atalgojumu un citas garantijas. 5.nodaļa. Par robežapsardzības karaspēka finansēšanu, nodrošināšanu ar dienesta telpām utt. 6.nodaļa. Uzraudzība pār likumu ievērošanu robežapsardzības karaspēka darbībā.
Būtībā viss šis likums sastāv no 18 pantiem. Un otrajā lasījumā, es domāju, mums panti jāpieņem katrs atsevišķi. Koncepcija sakarā ar izmaiņām nav mainījusies, koncepcija ir palikusi tāda pati, tā ka, es uzskatu, šo likumu varētu šādā saīsinātā variantā izskatīt arī kā papildinājumu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi jautājumi ir kolēģiem? Pirmajā lasījumā tas jau ir izskatīts, tā ka arī priekšlikumi, kā es saprotu, ir iesniegti.
M.Stepičevs: Visi iesniegtie priekšlikumi ir šeit uzrādīti, visi tie ir ņemti vērā, un neviens no šiem priekšlikumiem nav noraidīts, tā ka šeit viss ir ņemts vērā, un līdz ar to šajā likumā ir izdarītas izmaiņas.
Priekšsēdētājs: Paldies. Saskaņā ar reglamentu sākam apspriest likumprojektu pa pantiem.
M.Stepičevs: Tātad pirmā būs 3.nodaļa– “Latvijas Republikas valsts robežu aizsardzība” un tās 19.pants “Latvijas Republikas valsts robežapsardzības karaspēks”. Šajā pantā ir ieviests jauns jēdziens– “valsts robežapsardzības karaspēks”. Šis militarizētais formējums ir pakļauts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai. Es gribētu uzsvērt, ka šeit tiek minēta Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, taču arī ministrija vēl nav izveidota, tātad pēc šā likuma pieņemšanas nākamais jautājums būs par Aizsardzības ministrijas nodibināšanu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 19.pantu deputātiem ir kādi jautājumi vai priekšlikumi? Nav. Par 20.pantu.
M.Stepičevs: 3.nodaļas 20.pants– “Robežapsardzības karaspēka tiesiskais pamats”.
Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav priekšlikumu vai jautājumu? Nav. 21.pants. Nav. Lūdzu, tālāk. 22.pants– nav. 23.pants– nav. Paldies. 24.pants. Paldies. 25.pants.
M.Stepičevs: Ir ierosinājums paplašināt 4.nodaļu.
Priekšsēdētājs: Mazliet pagaidiet! Vai kolēģi nav kaut ko pamanījuši? Iedziļinieties. Acīmredzot nav. Lūdzu, par 4.nodaļu.
M.Stepičevs: 4.nodaļas 26.pants.
Priekšsēdētājs: Lūdzu– par 4.nodaļas 26.pantu. Nav. 27.pants. Paldies. 28.pants. Paldies. 29.pants. Paldies. 30.pants. 31.pants. Un 32.pants. Šajā nodaļā arī nav izmaiņu. Stepičeva kungs, vai par 5.nodaļu jums nav nekādu komentāru?
M.Stepičevs: Par 5.nodaļu nav bijis nekādu priekšlikumu.
Priekšsēdētājs: Tas būtībā ir 36.pants. Labi, vai kolēģiem arī nekādu priekšlikumu nav? Tādā gadījumā mēs varam balsot.
M.Stepičevs: 6.nodaļas 36.pants “Par likumības ievērošanu”.
Priekšsēdētājs: Skaidrs. Balsosim par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas valsts robežu”” otrajā lasījumā. Droši vien, ja šeit būtu visi kolēģi, mēs varētu balsot par šā likuma pieņemšanu kopumā. Turpretī tagad komisijai tas būs jāiesniedz otrdien vai trešdien. Lūdzu. 55– par un 3– atturas. Likums ir pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu iesniegt likumprojektu trešajam lasījumam pēc iespējas ātrāk, varbūt pat šodien, ja tas ir iespējams.
Mums vēl ir atlicis likumprojekts “Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu mazo objektu privatizāciju”. Vārds deputātam Čepānim. Jā, šis projekts, man liekas, ilgi mēģināja iekļūt plenārsēdes darba kārtībā…
A.Čepānis: Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar pagājušā gada novembrī Latvijas Republikas Ministru padomē izstrādāto valsts īpašuma konversijas programmu. Tika izveidota darba grupa, kuru vadīja jūsu pašu izveidotais Valsts īpašuma konversijas departaments. Iesniegtais likumprojekts ir izskatīts šā gada 24.jūlijā Latvijas Republikas Ministru padomē, tas guvis atbalstu un saskaņā ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu ir izskatīts, protams, mūsu komisijā, tas izskatīts arī Valsts īpašuma aizsardzības un konversijas komisijā, kuru parlamentā vada Biezā kungs, tāpat arī Ekonomikas komisijā, Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā un Likumdošanas jautājumu komisijā. No šīm komisijām mūsu komisija vismaz līdz šim nekādus būtiskus labojumus un papildinājumus nav saņēmusi.
Jūsu uzmanībai tiek nodots likumprojekts ar 11 sadaļām un 45 pantiem, kurā, mūsuprāt, ir noteikta pietiekami skaidra kārtība par privatizācijas objektiem, par privatizācijas procesa organizatoriem, par objektu privatizācijas veidiem; tie ir noteikti pieci. Tāpat ir noteikts arī pircēju juridiskais statuss, objektu un īpašumu novērtēšanas cena, privatizācijas kārtība, īpašumu pārņemšanas nosacījumi, privatizācijas procesa licences noteikumu ievērošanas kontrole un arī privatizācijas procesā iegūto līdzekļu izmantošana, kā arī privatizētā uzņēmuma darbinieku darba attiecības.
Lūdzu pievērst uzmanību arī konceptuālām lietām. Mēs 4.pantā esam noteikuši, ka par pašvaldību rīcībā esošajiem mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem uzskatāmi veikali, kuru tirdzniecības zāles platība nav lielāka par 100 kvadrātmetru. Lūdzam šo jautājumu apspriest un izteikt priekšlikumus! Attiecībā uz restorānu, kafejnīcu, konditorejas cehu un citiem objektiem, kuru platība ir 120 kvadrātmetru un ne vairāk par 30 sēdvietām, bet attiecībā uz pakalpojumu uzņēmumiem, kuriem ir ne vairāk par 10 darba vietām. Ja kolēģiem rodas citi konkrēti konceptuāli priekšlikumi, esam gatavi tos uzklausīt.
Es ar to arī gribētu beigt un lūgt sēdes vadītāju, ja viņš uzskata to par vajadzīgu, dot vārdu Valsts īpašuma konversijas departamenta daļas priekšniekam Aivaram Veisam, kurš praktiski vadīja darba grupu, kas izstrādāja šo likumprojektu.
Priekšsēdētājs: Jā, ir jautājumi. Taču vispirms varbūt dosim vārdu Veisa kungam un tad uzdosim jautājumus abiem ziņotājiem– gan komisijas vadītājam, gan arī likumprojekta izstrādāšanas darba grupas vadītājam.
A.Veiss, Valsts īpašuma konversijas departamenta daļas priekšnieks: Es centīšos runāt maksimāli īsi. Kāpēc likumprojekts ir tieši šāds un ne citāds un kāpēc tas ir nepieciešams? Par valsts īpašumu pagājušā gada 3.decembrī Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par valsts īpašuma aizsardzību Latvijas Republikā”. Pēc tam, kad šā gada 20. martā tika pieņemti konversijas pamatprincipi un noteikta kārtība, kādā valsts īpašums ir nododams bez atlīdzības pašvaldību īpašumā, un tad, kad šis process praktiski sāka risināties, izrādījās, ka nav neviena normatīvā dokumenta, kas pašvaldībām risinātu īpašuma attiecības. Tāpēc šis likumprojekts ir par pašvaldību īpašumā esošajiem tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektiem.
Kāpēc tieši šīs nozares– tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana un sadzīves pakalpojumi? Mēs uzskatījām, ka šīs ir vispiemērotākās sfēras uzņēmēju, privātuzņēmēju aktivitātes izrādīšanai, un ar to būtu jāsāk. Kāpēc mazo objektu? Mēs uzskatām, ka līdz Latvijas nacionālās naudas ieviešanai masveida privatizācija par rubļiem šobrīd nebūtu mērķtiecīga. Mēs būtībā centāmies šajā likumprojektā maksimāli apiet tās vietas, par kurām varētu tikt pieņemti kādi citi Augstākās padomes dokumenti, un tāpēc mēs atrunājām, ka zemes īpašumu šis likums neregulē. Tāpat mēs atrunājām, ka arī ēkas un telpas, kurās atrodas privatizējamais objekts, nav pirkšanas un pārdošanas priekšmets, tātad centāmies izvairīties no tādas paradoksālas situācijas, ka perspektīvā zeme var piederēt vienam, māja uz tās– otram, bet tirdzniecības vai kāds cits objekts šajā mājā– vēl trešajam īpašniekam.
Šis likumprojekts ir virspusējs attiecībā uz to, ka tajā ir daudz atsauču uz citiem normatīva rakstura dokumentiem, kā, piemēram, uz nolikuma projektu par privatizācijas komisijām, tāpat arī atsauce konkrēti uz privatizācijas fondu, kura, protams, arī vēl nav… Bez tam ir arī atsauce uz novērtēšanas metodiku, kuras vēl nav, un izsoles noteikumiem, kuru praktiski arī vēl nav. Tā ka reāli likums varēs darboties acīmredzot tikai tad, kad tādā vai citādā līmenī šie dokumenti tiks pieņemti.
Tas man īsumā varētu būt viss. Ja ir kādi jautājumi, es centīšos uz tiem atbildēt.
Priekšsēdētājs: Gan Čepāņa kungam, gan Veisa kungam jautājumus vēlas uzdot deputāts Cilinskis. Lūdzu.
E.Cilinskis: Man ir šāds konceptuāls jautājums: kā jums liekas, vai tomēr šeit nav pieeja no otras puses, proti, vai mums tomēr nevajadzētu vispirms realizēt denacionalizāciju, paredzot arī kaut kādas kompensācijas iespējas, teiksim, ar citu līdzvērtīgu īpašumu? Tomēr mēs to visu nedarām, bet uzreiz jau mēģinām privatizēt visu šo īpašumu, kuram it kā nebūtu bijušo īpašnieku. Teiksim, šajā gadījumā tiek izslēgta šī kompensācijas iespēja. Vai mums tomēr nevajadzētu ķerties vispirms pie šīs denacionalizācijas un tikai pēc tam privatizēt pārējo?
A.Veiss: Protams, tāds variants pastāv, kaut gan jūs jau arī pats atbildējāt, ka mēs to, kas ir nacionalizēts vai citādi atsavināts pēc 1940.gada 17.jūnija, jau atrunājām, ka par šiem objektiem šajā likumā nevar būt ne runas.
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ēlertam.
I.Ēlerts: Jautājums cienījamam autoram par privatizācijas veidiem. Vai jūs neuzskatāt, ka piektais veids, tas ir, pārdošana jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai, kas ir ierobežojoši šeit nodzīvojusi vismaz 10 gadus, nav riskants, jo te varētu būt iepriekšēja vienošanās, zināma ieinteresētība un tamlīdzīgi? Vai tas nebūtu ierobežojams ar četriem veidiem, atstājot izsoli kā daudz drošāku līdzekli pret korupciju?
A.Veiss: Tur es, protams, varu jums piekrist. Arī toreiz, kad šo likumprojektu izskatīja Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisijas un Ekonomikas komisijas kopējā sēdē, tāds variants tika piedāvāts, ka pirmajā un otrajā lasījumā likums varētu būt ar šādiem ierobežojumiem. Ja tajā laikā tiktu atrisināts pilsonības jautājums, tad tas automātiski būtu visdrošākais un laikam arī visoptimālākais variants.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Štein!
V.Šteins: Man būtu jautājums: kāds pamatojums ir tām 10 darba vietām un 100–120 kvadrātmetriem?
A.Veiss: Tur bija vairāki varianti. 120 kvadrātmetri un citi skaitļi, protams, ir diskutējamas lietas. Tad, kad paņēma šos 120 kvadrātmetrus, tad izrādījās, ka tie ir 85 procentos gadījumu no kopējās veikala platības, kāda parasti ir. Un tad tirdzniecības speciālisti piedāvāja šos 100 kvadrātmetrus, kas ir apmēram 60 procentos gadījumu. Protams, šie skaitļi var būt citādi, un nekādi zinātniskie institūti pie šiem skaitļiem nav strādājuši. Tas ir tikai speciālistu ieteikums.
V.Šteins: Bet, teiksim, sadzīves pakalpojumi– vai tie tagad nav visi privatizējami? Vai ir vajadzīgas tās 10 darba vietas?
A.Veiss: To ir grūti pateikt, jo sadzīves pakalpojumi tika iekļauti pēdējie, pēc tam, kad likumprojekts jau bija uzrakstīts un izskatīts valdības sēdē, bet sadzīves pakalpojumi ir tik dažādi– gan to veidi, gan specifika, un atrast kaut kādu citu kritēriju vai arī skaitu, es domāju, ir grūti.
V.Šteins: Uzreiz varētu likvidēt to birokrātisko aparātu, kas ir virs viņiem…
A.Veiss: Jā, varbūt. Tā ka par šiem skaitļiem var diskutēt.
V.Šteins: Labi, paldies.
A.Čepānis: Par sadzīves pakalpojumu kombinātiem un sadzīves pakalpojumu uzņēmumiem es varu paskaidrot, ka 10 darba vietas, tas praktiski aptver 90 procentus no visiem esošajiem, pašlaik darbojošamies sadzīves pakalpojumu objektiem.
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Teikmanim.
A.Teikmanis: Paskaidrojiet tomēr par šīm atsaucēm uz iespējamajiem citiem normatīvajiem aktiem. Es zinu, ka, teiksim, ir projekts par privatizācijas komisijām, bet pats šis nolikums, man liekas, sākotnējā projektā tomēr bija… Šajā likumprojektā bija zināms iegūto līdzekļu sadalījums. Tagad tas no projekta ir pazudis un ir izdarīta atsauce uz nolikumu par privatizācijas fondu. Kad tomēr reāli varētu būt gan šie normatīvie akti, gan izsoles noteikumi, gan novērtēšanas metodika? Cik es zinu, tad ir projekts un šis nolikums par privatizācijas fondu jau faktiski ir gatavs. Ministru padome ar lēmumu pagaidām ir izveidojusi tikai privatizācijas fondu, bet tas vēl nav nolikuma veidā.
A.Veiss: Šodien Ministru padomes sēdes darba kārtībā ir novērtēšanas metodika un arī jautājums par vienu no tiem dokumentiem, kuru jūs jau minējāt, bet, runājot par privatizācijas komisijām, varu teikt, ka pagājušajā nedēļā tās tika skatītas šeit, plenārsēdē, un, kā tas beidzās, to jūs droši vien zināt.
A.Teikmanis: Bet nolikums par privatizācijas fondu?
A.Veiss: Arī tur pagaidām nekā nav.
A.Teikmanis: Bet kā šis likums varēs sākt darboties, ja nedarbosies citi normatīvie dokumenti?
A.Veiss: Es uz šo jautājumu atbildēt…
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Stroganov!
F.Stroganovs: */Sakiet, lūdzu, kā komisija saprot jēdzienu “priekšmeta pirkšana un pārdošana”? Tie var būt pamatfondi, bet tajā pašā laikā celtnes pārdot nevar. Ko tad var pārdot? Veikalā bez celtnes citu pamatfondu nav, tikai apgrozījuma līdzekļi. Kā to komisija saprot? Man nav saprotams./
A.Veiss: */Pārdot var tiesības tirgot, un to inventāru, kas atrodas telpās./
F.Stroganovs: */Tikai?/
A.Veiss: */Jā./
F.Stroganovs: */Un otrais. Kāpēc komisija šajos uzņēmumos šodien strādājošajiem paredzējusi diskriminējošus noteikumus, jo viņiem noteikts cenzs, kad viņi var piedalīties pirkšanā,– atbilstoši šim projektam– pieci gadi, bet es, ja gribu piedalīties kā nestrādājošais, esmu bez jebkāda cenza? Vai tad viņiem nebūs izdevīgāk no darba aiziet un tad piedalīties izsolē? Sakarā ar ko tāds cenzs?/
A.Veiss: */Gandrīz pēc katras sēdes un apspriešanas šī daļa ir mainījusies un, ja jūs man tagad sakiet, ka tas ir tā, tad es…/
F.Stroganovs: */Saprotams. Un trešais. Noteikumi, kas tiek ielikti šajā normatīvajā dokumentā par izsoles dalībnieku atlasi. Te mēs nonākam pie principiem, ka dalībniekus atlasīs un par viņiem raksturojumus dos ļoti maza, šaura cilvēku grupa. Kā noteikt tādu jēdzienu: visaugstākā profesionālā kvalifikācija šim amatam? Vai mums vajadzīgs profesionālis, vai tiešām biznesmenis, kas spējīgs organizēt šo darbu?/
A.Veiss: Katrā ziņā privatizācijas komisija iepazīsies ar visiem tiem priekšlikumiem, kādi būs par konkrēto tirdzniecības objektu tālāko attīstību. Es domāju, ka tas ir jāatstāj, bet viņiem ir pilnīgas tiesības arī lemt un uzstādīt kritērijus. Tomēr orientieri šiem kritērijiem, es domāju, ir jāizvirza. Manuprāt, tas nav nekas slikts, ja tādi ir ielikti iekšā. Taču par katru gadījumu uzrakstīt konkrēti, pēc kādiem kritērijiem būtu jāvadās visā republikā, lai kaut kur pārdotu, teiksim, vienu paviljonu… Es domāju, ka to var precizēt jau konkrēti izsoles noteikumos vai kur citur.
F.Stroganovs: Tad varbūt šajā likumā vispār nevajag ievietot tādu pantu? Labi, paldies!
Priekšsēdētājs: Deputāts Bartaševičs, nākamais– deputāts Lagzdiņš.
A.Bartaševičs: */Es iepazinos ar šo likumprojektu. Tam jau virsrakstā pieminēta privatizācija. Bet izrādās, lūk, ka privatizācijas šeit nav. Ir noma bez izpirkuma tiesībām. Tas nozīmē, ka nams, kurā atrodas šis veikals, nav privatizējams. Privatizējas apgrozāmie līdzekļi, bet nams paliek bez izpirkuma tiesībām. Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka viņam arī pēc trim gadiem nebūs tiesību nopirkt šo namu. Varbūt mums šo likumprojektu pārdēvēt, lai tas atbilstu funkcijām, kas tajā ieliktas? Bet ielikta šeit tikai noma bez izpirkuma tiesībām. Bet varbūt izpirkuma tiesības dot? Kāpēc privatizācija? Privatizācija paredz saimnieka maiņu. Ja es esmu nopircis veikalu, tad es varu arī netirgoties ar tām precēm, ar kurām tirgojās iepriekšējais saimnieks. Es varu pāriet uz citām precēm. Šeit visa tā nav. Šeit ir tīra noma bez izpirkuma tiesībām. Vai jūs nedomājat, ka to visu vajadzētu pārskatīt?/
A.Veiss: Tajā ziņā jums ir taisnība, ka šis likums vārda pilnā nozīmē nav par privatizāciju, tas ir tikai pirmais solis, bet šis solis ir tik plats, cik to atļauj spert 20.martā parlamentā pieņemtie īpašuma konversijas pamatprincipi.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!
J.Lagzdiņš: Godātais referent, man ir tāds jautājums: sakiet, lūdzu, vai, privatizējot šos trīs veida uzņēmumus, privatizācijas procesā ieguvējiem tiks nodotas vai pārdotas arī tās telpas, kurās notiek, teiksim, šī sadzīves pakalpojumu realizācija un tā tālāk? Vai tiks nodotas un privatizētas arī šīs telpas?
A.Veiss: Īres līgums uz šīm telpām ir…
J.Lagzdiņš: Tātad īpašumā telpas nepāriet?
A.Veiss: Nē.
J.Lagzdiņš: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!
A.Felss: Man ir tāds jautājums. Šeit ir minēti kritēriji par konkrēto objektu: kvadratūra un vietu skaits. Vai jūs uzskatāt, ka tas ir objektīvi– minēt tikai šos divus rādītājus? Es domāju, ka pilnīgi pietiktu ar vienu. Kāpēc limitēt vietu skaitu un iedziļināties tādos sīkumos?
A.Veiss: Protams, var darīt arī tā, tomēr es domāju, ka šinī gadījumā tas nav būtiskākais. Ja mēs runājam un šeit rakstām “mazie objekti”, tad jāteic, ka mēs diezgan ilgi strīdējāmies, kurš tad ir mazs, kurš ir vidējs un kurš ir liels objekts.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ģirt Krūmiņ!
Ģ.Krūmiņš: Šeit, skatot 5.nodaļas 13.un 14.pantu par objektu pircējiem, it kā sanāk neliela pretruna, jo 13.pantā ir teikts, ka par objekta pircēju var kļūt fiziskā persona vai juridiskā persona, bet 14.pantā ir teikts, ka tikai tad, ja šīs personas strādā šajā uzņēmumā, turklāt tām tur jābūt nostrādājušām vismaz piecus gadus. Tā būtu it kā pretruna. Arī, skatoties tālāk, 17. un 18.pantā atkārtojas tas pats, jo te ir precizēts par šiem 10 gadiem. Kādēļ to 17. un 18.pantu vajadzētu atkārtot pēc 13. un 14.panta? Man liekas, ka tur ir drusciņ tā… Es gan nezinu, varbūt tas ir tīri redakcionālas dabas jautājums, bet tas ienes zināmu neskaidrību.
A.Veiss: Es varbūt vēlreiz atkārtošu 12.pantu, kur ir…
Ģ.Krūmiņš: Nē, par 13.pantu!
A.Veiss: Tas viss izriet jau no 12.panta, kur mēs uzskaitām, kādi vispār var būt veidi. Pēc izskatīšanas mums šie veidi mainās, mainās to prioritātes, tās nāk gan klāt, gan iet arī nost, tas viss tiek nepārtraukti grozīts. Un tāpēc es pieļauju, ka pēc kārtējās izskatīšanas atkal tika kaut kas noņemts nost vai kaut kas pielikts klāt, tā ka šī daļa acīmredzot vēl tiks precizēta.
Ģ.Krūmiņš: Manuprāt, 13., 14. un 17., 18.pantu vajadzēja kaut kā apvienot, lai te viss būtu skaidrs un nepārprotams un lai tas neparādītos divās vietās.
A.Veiss: Pieeja šeit bija tāda– lai turpmākajos pantos objekta pircēji tiktu apvienoti, bet par 12.pantā minētajiem privatizācijas veidiem par katru būtu pateikts, kas tas tāds ir un ko ar to saprot.
Ģ.Krūmiņš: Un tad man ir vēl otra piebilde. 5.panta 1.punktā daudziem deputātiem izsauca jautrību tā nulle, kas attiecas uz tiem tirdzniecības objektiem, uz kuriem neattiecas šis likums.
A.Veiss: Man gan patlaban nav tā varianta…
Ģ.Krūmiņš: Tas ir 5.panta 1.punkts.
A.Veiss: Valdības iesniegtajā variantā nulles nav.
Ģ.Krūmiņš: Tātad tas ir parlamenta Kancelejas joks. Skaidrs.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Zeltkalne!
B.Zeltkalne: Vai jūs nevarētu, lūdzu, paskaidrot par privatizācijas veidiem: kas noteiks un kā noteiks, kurus objektus pārdos izsolē vai nodos izsolē un kur tiks noslēgti šie līgumi? Pēc kādiem kritērijiem un kas un pēc kā vadīsies, jo uz vienu frizētavu varbūt būs ļoti daudz pretendentu. Vai to noteiks komisija vai kas cits?
A.Veiss: Konkrētu lēmumu par privatizāciju un par tās veidu pieņem privatizācijas komisija. Ja būs vairāki pretendenti, tad tā acīmredzot lems par izsoles rīkošanu, taču, ja tur būs pārāk daudz šo pretendentu, tad droši vien pieprasīs nopietnāku vai mazāk nopietnu šo objektu tālākās izmantošanas koncepciju, kuru arī mēs šeit paredzam. Un tad jau var skatīties, cik tas ir efektīvi vai cik tas būs noderīgi konkrētajai pašvaldībai vai konkrētajai teritorijai, kurš un kā spēs saimniekot un nodrošināt konkrētās teritorijas iedzīvotāju to vai citu interešu apmierināšanu, tā ka šeit, es domāju, tikai tā var risināt šo jautājumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir pašvaldību īpašums, tāpēc neļaut tām pašām izlemt, kādā veidā un ko pārdot, es domāju… Citu veidu es neredzu, kā te varētu darīt.
B.Zeltkalne: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!
J.Freimanis: Man ir jautājums par 19.pantu. Vispār principā tas ir jautājums jums, bet varbūt pēc tam Čepāņa kungs varētu dot tam politisku novērtējumu. Runa ir par ārvalstu fizisko un juridisko personu piedalīšanos izsolē vai pirkšanā. Redziet, mums šāda likuma par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā nav, bez tam mums patlaban arī pilsonības jautājums nav atrisināts un tik drīz nebūs atrisināts, tāpēc mums būs šausmīgi daudz ārvalstnieku, it īpaši to, kuri ir uz austrumiem no Zilupes. Sakiet, lūdzu, vai jūs nedomājat, ka te kaut kādā veidā varētu konkretizēt šo 19.pantu? Teiksim, kaut vai attiecībā uz pirkšanu par konvertējamo valūtu vai kaut ko tamlīdzīgu, jo pretējā gadījumā mums visu ātri vien nopirks ārvalstnieki no ārzemēm. Kā tas ir domāts? Kādu barjeru jūs te redzat?
A.Veiss: Apspriešanas gaitā mēs apspriedām arī šādu variantu, kur varētu ielikt vēl kādu stingrāku normu, bet, apsprieduši to visu, nonācām pie secinājuma, ka tik un tā, lai arī kādu normu mēs šeit ierakstītu, pastāv tāda iespēja, kā jūs sakāt, ka ārvalstu pilsonis ar lielu maisu iedos man to naudu, es reāli objektu nopirkšu, bet nākamajā vai aiznākamajā dienā nodošu to šim pilsonim. Tā ka šeit, lai cik drakoniski arī mēs ierakstītu, tomēr pastāv tāda iespēja, kuru pagaidām nevaram novērst.
J.Freimanis: Bet nav taču vienalga, kādu naudu viņš iedod– vai rubļus vai kaut kādu labāku naudu?
A.Veiss: Ir vienalga– rublis vai dolārs, jo tās abas ir Latvijas Republikai svešas naudas vienības.
Priekšsēdētājs: Deputāta Teikmaņa laikam nav? Lūdzu, deputāt Čepāni!
A.Čepānis: Es gribu piebilst attiecībā uz Freimaņa kunga jautājumu. Tieši tāpēc pašlaik šajā likumprojektā par privatizāciju nav paredzēts aptvert visus– to jau Veisa kungs stāstīja– tirdzniecības objektus, bet, kā redzat, tikai mazos. Viņš arī paskaidroja, kāpēc mēs neesam ieinteresēti pašlaik saņemt rubļus. Un otrais moments– kāpēc mūsu pašu apstiprinātajā īpašuma privatizācijas un konversijas programmā ir rakstīts, ka lielo tirdzniecības objektu privatizācijai ir jānotiek saistībā ar akciju sabiedrību dibināšanu. Tātad tie varētu būt universālveikali, vairumtirdzniecības bāzes, noliktavas, lielie restorāni, kulinārijas cehi, pat kombināti un tā tālāk.
A.Veiss: Papildinot atbildi par rubļiem, varu teikt vēl to, ka ietekmi varētu mīkstināt tādējādi, ka pirkšanas un pārdošanas līgumā varētu izstiept pietiekami garu nomaksas termiņu, teiksim, uz gadiem pieciem, lai, ņemot vērā latu ieviešanas termiņus, pēc iespējas lielāka norēķinu daļa notiktu ar latiem. Tādā veidā varētu izslēgt arī šo…
A.Čepānis: Vēl es gribētu deputātiem atgādināt, ka, sākot ar šā gada jūliju, visi Latvijas Republikas Tirdzniecības ministrijas tirdzniecības uzņēmumi ir nodoti vietējo pašvaldību rīcībā, tādēļ likumprojektā ir runa par pašvaldību rīcībā esošo uzņēmumu privatizāciju. Nē, gluži visi nav, bet lielākā daļa gan.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Teikmani!
A.Teikmanis: Man ir tāds konceptuāla rakstura jautājums. Es zinu, ka lietuvieši ir gājuši mazliet atšķirīgu ceļu, sākot privatizēt tieši tos tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektus, kuri ir izvietoti atsevišķās mājās, turklāt kopā ar visām mājām. Vai šie varianti tika apspriesti? Un kāpēc šajā likumprojektā viennozīmīgi tiek nosacīts privatizācijas inventārs, nodalot to no telpām, kurās tas ir izvietots?
A.Veiss: Principā to varētu darīt. Tas ieraksts ir tāpēc, ka ir jāpaiet trim gadiem, lai redzētu, kā saimnieko, un tad var lemt, ko darīt– pārdot viņam vai ne. Es domāju, ka tas ceļš ir ejams, varbūt tas pat panāktu lielāku ieinteresētību tieši no cenas viedokļa un pārējā, taču tas moments, kas mūs attur, pagaidām ir šis rublis. Ja mēs uzreiz privatizējam arī telpas un ēkas, tad tas tūdaļ ir mīnuss. Tā ir viena problēmas puse, ka mēs iesaistām plašāk rubli, taču te, protams, var variēt, un tad šis process būs straujāks.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Albertiņa!
S.Albertiņa: Kolēģi, man būtu tāds jautājums. Tur, 5.pantā, ir ļoti stingri ierobežojumi. Pirmkārt, jau šīs veikalu kategorijas. Man tā vien liekas, vai tās ir tik ļoti nozīmīgas… Un, otrkārt, jautājums ir par garāžām, par noliktavām, par katlumājām un tamlīdzīgām lietām. Es nedomāju, ka ir normāli privatizēt veikalu, neprivatizējot noliktavu un garāžu. Te laikam ir tas pats jautājums, kas bija iepriekš. Es domāju, ka tas radīs ļoti lielas papildu grūtības un savā ziņā arī bremzēs privatizāciju. Katrā ziņā būs daudz mazāks to cilvēku loks, kuri vēlēsies šos objektus iegūt, teiksim, privātīpašumā. Es vispār neceru ka viņu, to gribētāju, būs pārāk daudz.
A.Veiss: Gribētāji šobrīd ir, taču tajā ziņā jums ir taisnība, ka šie faktori, protams, bremzēs šo procesu.
A.Čepānis: Jūs varbūt ievērojāt, ka šajā likumprojektā par pašreiz eksistējošo veikalu sadalījumu kategorijās nav neviena vārda. Mēs domājam no tā absolūti atsacīties. Un otrais moments. Ja privatizējamajam veikalam vai citam uzņēmumam ir klāt garāža, kas tajā ietilpst, vai nu tur ir apkures iekārtas vai katlumāja, tad varētu būt runa… Tas neattiecas uz lielām garāžām, kuras apkalpo veselu kompleksu, veikalu, bāzi vai noliktavu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu nav. Mēs varam pāriet pie debatēm. Debatēs ir pierakstījušies deputāti Cilinskis un Šteins. Lūdzu, deputāt Cilinski!
E.Cilinskis: Godājamie deputāti! Centīšos īsi formulēt iebildumus, kāpēc es aicinātu šobrīd atturēties no šā likuma pieņemšanas.
Vispirms pamatjautājums– tas, ka mēs šim procesam pieejam no otra gala. Mēs neesam vēl realizējuši denacionalizāciju, bet jau cenšamies grābstīties ap to mantu, uz kuru it kā šī denacionalizācija neattiektos. Bet ir tāda lieta. Realizējot denacionalizāciju tajos gadījumos, kad mēs nevarēsim atdot atpakaļ tieši to pašu konkrēto mantu, ir iespējams, ka mēs varēsim kompensēt to mantu ar citu– līdzvērtīgu īpašumu. Taču saskaņā ar šo likumprojektu tad, kad tas būs pieņemts, šo līdzvērtīgo īpašumu jau vairs nebūs. Un tāda iespēja līdz ar to atkrīt. Tas ir pamatiebildums. Tālāk mēs varam, protams, šaubīties, vai šodien vispār ir lietderīgi kaut ko privatizēt par rubļiem, bet tas ir tikai šaubu līmenī.
Otrs nopietnākais iebildums ir pilsonības jautājums. Kamēr mēs to neesam atrisinājuši, tikmēr izteikumi par Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem… Tikmēr katra virsnieka madāma ir Latvijas Republikas pastāvīgā iedzīvotāja ar visām no tā izrietošajām sekām.
Tālāk. Manuprāt, šis jautājums arī par mazo objektu privatizāciju tomēr ir saistāms kopā gan ar šo zemes īpašumu, gan arī ar pašas šīs mājas īpašuma tiesībām, un, pēc manām domām, nav pamata tos atdalīt. Tie ir konceptuāli jautājumi, un tādēļ es aicinātu šobrīd balsot pret šo likumprojektu.
Protams, ir arī sīkāki iebildumi. Piemēram, 4.pantā mēs rakstām par restorāniem, kuros ir ne vairāk par 30 vietām, bet acīmredzot tad, ja būs 35 vietas, tad tās būs steidzīgi jāsamazina līdz 30. Taču attiecībā uz 15.pantu, kurā ir runāts par to, ka privatizācijas komisija veic pretendentu atlasi, vadoties pēc trijiem kritērijiem, es ieteiktu ierakstīt ceturto– galveno kritēriju, ka tas notiek, vadoties pēc iesniegtā “kukuļa” lieluma. Ja būs kāda atlase, tad arī šis process būs neizbēgams. Tā ka es baidos par to. Viss šis likumprojekts, ja mēs tādu būtu varējuši pieņemt pirms mūsu neatkarības atjaunošanas, varētu būt pat normāls. Un tad tas arī ir sastādīts, bet šobrīd vispirms ir jāatrisina visi šie konceptuālie jautājumi. Tad mēs varēsim atgriezties jau pie šā likumprojekta mazliet izmainītā veidā, tā ka šobrīd es uzskatu, ka to pieņemt ir priekšlaicīgi.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Štein!
V.Šteins: Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu sākt ar to, ar ko Einars Cilinskis beidza: likums ir sastādīts vēl iepriekšējā periodā un ir domāts iepriekšējam periodam, nevis atjaunotajai Latvijas Republikai! Un tas neatbilst tagad tam jaunajam faktoram, ka mēs dzīvojam neatkarīgā valstī, arī tam vajadzētu ienest šīs korekcijas.
Pirmā korekcija– par pilsonību. Uz pilsonību es, pirmkārt, skatos kā uz īpašumu, tas ir, kuram tas pieder. PSRS pilsoņiem pieder Baikāls, Urāli, meži un ledus gabali, arī pazemes sasalums un Sibīrija, un vēl daudz kas viņiem pieder. Latvijā mums pieder ne tik daudz kā viņiem, kā PSRS pilsoņiem. Pilsonība ir īpašums, kuram tas viss pieder. Un privatizēt var tikai pilsoņi. Tas ir mūsu īpašums. Taču mēs gribam to noņemt Latvijas Republikas pilsoņiem un dot iespēju citiem, citu valstu pilsoņiem paņemt mūsu īpašumu, to, kas ir mūsu īpašums. Uz pilsonību pirmām kārtām ir jāskatās saistībā ar īpašumu. Un tāpēc bija vajadzīga korekcija. Šai korekcijai likumā ir jābūt, ka privatizēt var tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Un, ja būs šī korekcija, ka privatizēt var Latvijas Republikas pilsoņi, tad automātiski mēs atcelsim visus tos sociālistiskos ierobežojumus,– te bija skaitļi 100, 10, tas viss man atgādina 60 kvadrātmetrus… 60 kvadrātmetri visu laiku mums ir bijuši. Līdz ar to varēs privatizēt visus šos objektus, ne tikai mazos, bet visu šo sfēru. Es esmu par tādām korekcijām šajā likumā. Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Teikmani!
A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi! Es atļaušos nepiekrist kolēģa Cilinska domām, ka likums ir priekšlaicīgs. Man visnotaļ ir liela pārliecība, ka šis likums noteikti bija jāpieņem vēl agrāk nekā likums par medībām, jo šis tomēr ir svarīgāks. Tā ir mana svēta pārliecība. Redziet, jo vairāk mēs kavēsimies ar šo likumu un jo vēlāk privatizācija tiks sākta oficiāli, jo straujāk tā notiks “ēnas pusē”. Un tas ir neizbēgams, nenovēršams process, lai arī kā mums to negribētos. Un “ēnas” vairs nešķiros, kurš ir pilsonis un kurš nav pilsonis. Tur ir princips. Kurš grib dabūt, tas samaksā. Tāpēc šis likums ir jāpieņem pēc iespējas ātri, bet tas, kādus ierobežojumus tur uzlikt, cik lielus ierakstīt šos metrus, tos likt vai vispār nelikt– tas viss ir mūsu ziņā. Taču principā šis likumprojekts ir jāpieņem maksimāli ātri. Un maksimāli ātri jāveic arī šī privatizācija. Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Albertiņa!
S.Albertiņa: Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es gribētu tikai mazliet paturpināt to domu, kuru jau aizsāka kolēģis Teikmanis. Es gribu teikt, ka viss jau ir cauri. Ja jūs vēl domājat sēdēt un gaidīt, tad ziniet– viss praktiski jau ir beidzies, Šteina kungs! Un tāpēc mēs pašreiz, piemēram, ļoti nopietni pārskatām jautājumu, ko Ogres rajonā un pilsētā vēl vispār varam saglābt! Jo būtībā viss, kas ir pārdodams, jau ir pārdots, lai samaksātu algas tiem cilvēkiem, kuri praktiski nestrādā. Viņi sēž veikalos pie tukšām letēm un gaida, kad viņiem kāds kaut ko atvedīs. Un vēl es gribu teikt to, Šteina kungs, ka ar pilsonību tam šeit nav nekāda sakara, jo vispār nepērk, kā zināms, arī nepārdod šos īpašumus. Vismaz trīs gadus– noteikti nē! Tā ka pietiks laika arī pilsonības jautājumu nokārtot. Taču es jums gribētu gan teikt, ka man ne mazāko gandarījumu nesagādās tas, ka, piemēram, augļu vai kāda cita veikala īpašnieks būsit jūs, bet preču tajā nebūs tik un tā, kaut arī jūs esat Latvijas pilsonis. Tas ir ļoti brīnišķīgi, ka jūs esat Latvijas pilsonis, bet es ļoti gribētu, lai būtu arī tā, ka tajā veikalā varētu kaut ko nopirkt…
Priekšsēdētājs: Paldies. Čepāņa kungs lūdz iespēju pirms balsošanas teikt noslēguma vārdu.
A.Čepānis: Cienījamie kolēģi! Ja man noslēguma vārds arī neiznāks, tad es tomēr gribētu dot atbildes uz dažiem jautājumiem, kuri te šajās replikās vai uzstāšanās reizēs tika izteikti. Mēs jau teicām, ka ne no vienas komisijas, arī no tām komisijām, no kurām uzstājās mūsu cienījamie kolēģi, mēs neesam saņēmuši nevienu konceptuālu vai kāda cita veida papildinājumu vai labojumu attiecībā uz mūsu, tā sakot, vājo likumprojektu. Es, vadīdamies pēc savas necilās pieredzes, biju svēti pārliecināts, ka tieši šai nozarei ir jāsāk privatizēties pašai pirmajai, lai mēs atdzīvinātu ekonomiku, lai radītu kaut kādu kustību tirdzniecībā, sadzīves pakalpojumos un tamlīdzīgi. Citādi mēs to neradīsim. Vai tad mēs esam tiesīgi pieņemt tikai likumu par zemes privatizāciju, par zvejniecības privatizāciju, bet neesam tiesīgi pieņemt likumu par tirdzniecības privatizāciju? Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi aplami. Un mēs neizkļūsim no šā arvien brūkošā tirdzniecības un visu citu tautsaimniecības nozaru haosa, ja nepieņemsim likumu par privatizāciju. Cita lieta, kā tas notiks. Es pilnīgi piekrītu kolēģiem, ka to nevar palaist pašplūsmā un atdot Latvijas nacionālo bagātību kaut kādiem “nuvorišiem”, kā viņus šur tur sauc, vai jaunbagātniekiem. Bet, kolēģi, mīļie, mums taču tādiem nolūkiem ir pašvaldības. Vai tad tās ir absolūti neuzticamas? Pat tās, kuras mēs te atcēlām trijās pilsētās? Vai tikai mēs šeit, republikas Augstākajā padomē, domājam, kam un ko pārdot…
Attiecībā uz Cilinska papildinājumu likumdošanā, ka vajadzētu noteikt arī “kukuļa” lielumu. Cienījamie kolēģi, es nezinu, vai jūsu komisijā ir pieņemts ņemt kukuļus, bet mūsu komisijā mēs to nedarām. Es zinu, ka tas pašlaik notiek, kad nav nekāda likuma, tas pašlaik notiek katastrofālos apmēros, un mūsu komisijā arī ienāk signāli par tādām lietām. Tomēr tas viss ir tikai runu līmenī, kolēģi. Es domāju, ja privatizācijas process sāksies ar pašvaldību daudzmaz kompetentu kontroli, mēs tomēr varētu šo procesu regulēt tā, kā mums tas būtu jādara.
Jautājumā par to, vai atdot citu valstu pilsoņiem, kā teica kolēģis Šteins, vai neatdot. Saprotams, ka visi, vismaz lielākā daļa klātesošo, ir par to, lai privatizācijas procesā maksimāli piedalītos Latvijas Republikas pilsoņi. Tomēr, cienījamie kolēģi, būsim godīgi! Mēs taču marinēsim šo pilsonības likumu šeit pat un ar jūsu pašu rokām un spēkiem, cik tik ilgi varēsim. Un marinēsim to tādēļ, lai paši pēc iespējas ilgāk šeit sēdētu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Dīmanis par procedūru gribēja kaut ko teikt? Labi, jūs varat pateikt arī tagad, kaut gan mēs neesam reģistrējušies.
S.Dīmanis: Var, ja?
Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!
S.Dīmanis: Tā ir sarežģīta situācija. Arī es aicināšu balsot pret šo likumu, bet ne jau tāpēc, ka piekrītu nacionālās kustības radikālajam spārnam. Pēc manām domām, šajā likumā vispār nav privatizācijas, šeit ir runa par mazvērtīgā inventāra pārdošanu. Šeit vienkārši var pasmieties par to, ka var būt arī kaut kādi ārzemnieki, kas varētu pirkt, ņemot vērā, ka viņu īpašumā nepāriet ne zeme, ne arī telpas. Es domāju, ka šis likums ir pārstrādājams, un, ja mēs tiešām ķeramies pie privatizācijas un ja mums daudz kas nav skaidrs, tad sākumā noskaidrosim šo jautājumu principā. Arī par pilsonību. Es arī piekrītu, ka nav vērts runāt par privatizāciju, kamēr nav atrisināta pilsonības problēma. Turklāt, ja mēs sasaistīsim privatizāciju ar diskriminējošu pilsonību, tad šeit nekad normālu tirgus ekonomiku neizveidosim. Tāpēc es šoreiz, labi domādams par galveno ideju, kura šeit ir ielikta, tomēr aicinu balsot pret.
Priekšsēdētājs: Paldies. Šteina kungs, lūdzu, par balsošanas motīviem!
V.Šteins: Par balsošanas motīviem. Lūdzu, nevajag jaukt privatizāciju, jo tā ir esošā īpašuma sadalīšana pilsoņiem, ar privātīpašuma izveidošanu, kas ir iespējama arī bezpavalstniekiem un ārvalstniekiem. Paldies.
Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs vēlas izteikties par balsošanas motīviem.
J.Freimanis: Es noteikti gribētu piekrist Čepāņa kunga argumentācijai un uzskatīt, ka šis dokuments mums bija jāpieņem jau vakar vai aizvakar. Es aicinātu balsot noteikti par, arī tāpēc, ka, lai mēs kaut ko darītu, mums ir jāspēlē godīga spēle. Līdz šim mēs atklāti postulējām, ka ar pilsonību ir saistāmas vienīgi vēlēšanu tiesības. Šteina kungs mums šodien paskaidroja, ka tā vis nav. Ar pilsonību mums ir saistīts arī vietējais bizness. Tādu spēli mēs līdz šim neesam spēlējuši, un tādēļ es noteikti aicinu par šo jautājumu šeit nerunāt un balsot par.
Priekšsēdētājs: Labi, kolēģi! Lai vismaz šodien mēs šeit nesēdētu pārāk ilgi, cik vien varam, es ierosinu reģistrēties un balsot par šo likumprojektu.
Lūdzu, reģistrēsimies. Ir 71 deputāts. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par privatizācijas likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultātu! 52– par, 12– pret, atturas– 5. Likums pieņemts pirmajā lasījumā.
Tālāk lūdzu ziņot komisiju, kura strādāja pie lēmuma projekta par namu K.Valdemāra ielā 3.
Jā, šodien tas būs viss!
I.Ozols: Cienītie kolēģi, mūsu komisija, kura ar jūsu atbalstu tika izveidota, izanalizēja mūsu rīcībā esošo informāciju par nama Krišjāņa Valdemāra ielā 3 atbrīvošanu un tā nodošanu republikas Ārlietu ministrijas rīcībā. Komisija nolēma: pirmkārt, lūgt Augstāko padomi pārcelt lēmuma projektu par nama Krišjāņa Valdemāra ielā 3 un nama Krišjāņa Valdemāra ielā 5 izmantošanu Rīgas pilsētā uz nākamās nedēļas pirmo plenārsēdi, vienlaikus pieņemot divus komisijas lēmuma punktus, kuri būtu iekļaujami mūsu lēmumā, vadoties pēc konkrētās situācijas, kādā pašreiz esam.
Pirmais: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei pārņemt īpašumā namu Krišjāņa Valdemāra ielā 3 Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas izvietošanai. Kā arī šī izvietošana nav iespējama bez šā nama atbrīvošanas, respektīvi, bez Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas pārvietošanas uz citu namu, ko republikas valdība nav varējusi nodrošināt, iesniegt mums, Augstākajai padomei, izskatīšanai pieņemamu variantu par Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izvietošanu.”
Otrais komisijas vienbalsīgs lēmuma punkts ir tāds: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei nodot namu Elizabetes ielā 2 Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes īpašumā.”
Kāpēc mēs lūdzam pagarināt termiņu? Pirmkārt, tāpēc, ka mums ir nepieciešams šādā redakcijā formulētu Augstākās padomes lēmuma projektu nodot juridiskajai ekspertīzei.
Otrkārt, mēs gribētu šo jautājumu ar attiecīgu motivāciju tomēr saskaņot ar republikas valdību, ņemot vērā to, ka, mūsu skatījumā, republikas valdība šo jautājumu ir gatavojusi un izskatījusi ļoti nekvalitatīvi. Mēs nevarējām saņemt attiecīgās platības– šinī gadījumā Rīgas pilsētas izpildkomitejas pārvietošanas ekonomisko pamatojumu, jo šādā aspektā valdības līmenī jautājums nekad nav ticis praktiski apspriests un profesionāli sagatavots.
Treškārt, piedāvātie alternatīvie varianti, ko Bišera kungs piedāvāja, un pēc tās informācijas, ko mēs esam pašreizējā mirklī apkopojuši un saņēmuši no Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas, tad šīs telpas noslēdza, un struktūrvienību funkcijas, kuras tā veic, nevar tikt realizētas valdības piedāvātajā ēkā.
Un, ceturtkārt, mums Rīgas pilsētas Inventarizācijas birojā vēl ir jānoskaidro tieši nama K.Valdemāra ielā 3 juridiskais un īpašuma statuss. Tāpēc agrāk kā līdz nākamnedēļas otrdienas plenārsēdei mēs šo jautājumu novest līdz konkrētam lēmuma projektam, ko varētu iesniegt Augstākajai padomei izskatīšanai, vienkārši fiziski nevaram.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kolēģi piekrīt tādam risinājumam, ka mēs pie tā atgriežamies otrdienas sēdē, jo komisijai nav lēmuma projekta, un tāpēc mēs tik un tā šobrīd nevaram lemt. Un acīmredzot tas ir jādara– jādod iespēja sīkāk izpētīt šo jautājumu. Tā kā nevienam pretenziju nav, tad Godmaņa kungs man lūdza vārdu. Godmaņa kungs, mums ir pieņemts runāt pie mikrofona, ja jūs vēlaties kaut ko pateikt.
I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Paldies par atgādinājumu, Īvāna kungs! Es gribētu informēt, ja es to varētu, cienījamos deputātus par situāciju.
Cienījamie deputāti! Cik man zināms, jautājums par Ārlietu ministriju, par Ārlietu ministrijas vietu un jautājums par Rīgas pilsētas padomi ilgi un dikti ir jūsu degpunktā. Es esmu runājis ar ārlietu ministru un izteicu viņam savas domas, un viņš ir ņēmis vērā to kritiku, ka viņam nevar būt savu, atšķirīgu domu salīdzinājumā ar valdības domām, jo viņš ir valdības loceklis. Tas ir 1.punkts.
Ārlietu ministrs oficiāli nekad tādas domas nav paudis, to dažreiz ir darījusi viņa vietniece bez ārlietu ministra ziņas.
Kāda ir nostāja? Es pilnībā atbalstu visu vēsturisko nepieciešamību atgriezt Ārlietu ministrijai ēku tur, kur tai jābūt, neskatoties uz to, ka tur ir vesela problēma ar dokumentiem, kas, izrādās, nevar simtprocentīgi pierādīt, vai tā māja ir izpirkta no Hipotēku bankas vai nav izpirkta. Un tas nav tik būtiski, ko saka Inkuļa kungs. Es pilnībā saprotu arī to situāciju, ka mēs varētu elementāri atrisināt birokrātijas jautājumu. Labā nozīmē birokrātijas. Ārlietu ministrija pāriet uz pietiekami solīdām telpām, un arī otra birokrātija labā nozīmē pāriet uz ļoti solīdām telpām– partijas telpām. Mēs principā esam atrisinājuši jautājumu, taču, ja mēs paskatāmies pēc būtības, ar ko Ārlietu ministrijai pamatā būs jānodarbojas, tad, kā es skatos, vairāk no ekonomiskiem jautājumiem, no šā viedokļa raugoties, jāteic, ka mēs nemaz neesam atrisinājuši šo jautājumu. Kāpēc? Nupat mēs divas dienas atradāmies Tallinā, kur mēs, vesela delegācija, tikāmies ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem, ar Valsts bankas pārstāvjiem, turklāt ne zemāk kā viceprezidenta līmenī. Mēs tikāmies ar Eiropas Ekonomiskās attīstības un rekonstrukcijas bankas prezidentu, ar Ziemeļu investīcijas bankas pārstāvjiem. Mēs apspriedām jautājumus, kā varam šeit, Rīgā, uzsākt vispār kaut kādu organizatorisku darbību. Tās prasības, kas ir viņiem, pamatā ir tādas, ka katra no šīm organizācijām neatkarīgi viena no otras šeit sūtīs neskaitāmas grupas un šīm grupām labu laiku vajadzēs šeit turēt birojus. Šīs grupas mēģinās ņemt līdzi zināmas firmas, kas nodarbojas ar tā saukto bidingu, tas nozīmē, tās izsludina konkursu uz zināmiem projektiem, pašas nesaņemdamas par to naudu, bet, kad konkursa projekts iziet cauri, tad ņem procenta veidā šo naudu. Tas viss ir balstīts uz diviem jautājumiem: kā būs ar sakariem un kā būs konkrēti ar telpām?
Pagājušajā ceturtdienā un piektdienā es atrados Anglijā tikai vienā jautājumā– ko mums darīt ar RAF. Arī tas ir jautājums, kas Latvijai principā ir būtisks. RAF ir monopolists un mūsu valūta. Mēs par RAF produkciju varam nopirkt jebko, tas ir, Austrumos. Tagad ir runa par to, ka Brjanskā rodas konkurenti uz konversijas rēķina– citi mikroautobusi. Ja RAF nepārtaisīs, mēs varam noslīkt, un tad ar mūsu rafiem nekas neiznāks. Tagad RAF rekonstruēs un tas maksās naudu, ko piešķirs visas tās privātbankas, ar kurām es runāja, tur bija vairāk nekā 50 banku pārstāvji. Turklāt te vairs nebija politiskas runas. Nauda, nauda, tā nauda, šāda nauda! Atkal nepieciešamas telpas. Pašreizējā brīdī es esmu runājis ar Šapošņikovu divas reizes. Šapošņikovs otrreiz ieradās valdībā neoficiālā vizītē: divas stundas iepriekš piezvanīja un ieradās. Mēs, visa valdība, ar viņu runājām. Viņš nevar atbrīvot uzreiz visu sūtniecību telpas. Nevar! Viņš labākajā gadījumā atbrīvos trīs vai četras.
Kāda ir situācija? Mums nebūs kur izvietot firmu pārstāvniecības. Nebūs kur! Kas iznāks? Mēs Ārlietu ministriju ievietosim kā pienākas, mēs Rīgas pilsētas padomi izvietosim. Man nav nekādu šaubu par to, ka pilsētas padome uzreiz izaugs līdz attiecīgiem apmēriem, lai varētu piepildīt visu māju, vai paņems klāt vēl kooperatīvus. Un, patiesību sakot, mēs savu galveno jautājumu tomēr neatrisināsim. Mēs Rīgā neatrisināsim elementāro infrastruktūras jautājumu, jo jaunu tirdzniecības centru neuzcels vēl simt gadus.
Kādu es piedāvāju izeju? Es piedāvāju šādu izeju. Es jums savā laikā piedāvāju jaunas ministrijas izveidi, kurā piedalās Tirdzniecības ministrija, Materiālo resursu ministrija un kurā piedalās arī Ārējo ekonomisko sakaru departaments. Pēc tam, kad rūpīgi meklēja kandidatūras, kas varētu to vadīt,s faktiski esam nonākuši pie tāda secinājuma, ka mēs likvidējam Tirdzniecības ministriju, ka Ārējo ekonomisko sakaru departaments paņem piecus vai septiņus cilvēkus no Tirdzniecības ministrijas tikai atsevišķu funkciju veikšanai, bet Ārējo ekonomisko sakaru departaments strādā kopā ar Ārlietu ministriju. Tātad skaidri un gaiši– Ārlietu ministrija un Ārējo ekonomisko sakaru departaments strādās kopā. Tam piekrīt arī Jurkāna kungs, un es ceru, ka arī šeit, parlamentā, šī koncepcija tiks apspriesta. Tā ir citādāka nekā tā, kuru es ierosināju, bet kandidatūru trūkuma dēļ nav citas iespējas. Un, ja tās strādā kopā, tad es piedāvāju šādu variantu: tur, kur atrodas Ārējo ekonomisko sakaru departaments, ir izremontētas telpas, mēs atbrīvosim vēl citas telpas, mēs samazināsim ekonomikas štatus. Es jau teicu– mēs veidojam Tautsaimniecības ministriju, un vienu daļu kadru mēs no turienes vedam ārā. Tas pats attiecas uz vienu otru Augstākās padomes komisiju. Mēs atradīsim telpas Augstākās padomes komisijām citā vietā solīdās mājās. Mēs pārvietosim Ārlietu ministriju uz laiku pie mums. Jurkāna kungs saka– nekad tā nevar būt, ka premjerministrs un ārlietu ministrs sēž vienā mājā! Tur tomēr tās mājas viena no otras ir pietiekami tālu atbīdītas. Viena– pietiekami respektabla. Tajā pašā lakā Jurkāna kungs nezaudē rezidenci, kura ir Valdemāra ielā 11. Mēs pašu galveno esam zaudējuši, mēs neesam zaudējuši to tirdzniecības un biznesa centru, kuru mūsu firma agrāk par pieciem gadiem neuzcels. Mēs uzliksim uz jumta divus šķīvjus, ar kuru palīdzību varētu sarunāties. Un principā mēs varēsim sākt darboties. Ja mēs aiziesim pa vieglāko ceļu…
Es pilnīgi pieņemu visu kritiku, ko teica Ozola kungs, jo manu klerku slikto darbu es attiecinu arī uz sevi. Mani satrieca tas, ka Ārlietu ministrijai ir savas domas– atšķirīgas no valdības domām, un es izdarīšu secinājumus par to. Tomēr es ļoti aicinu deputātus– pārdomājiet šo lietu un ņemiet vērā! Mums nav citas infrastruktūras, uz kuras varam balstīt eksportu un importu. Nav! Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs varat pieņemt zināšanai Godmaņa kunga informāciju. Mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma otrdien. Vai komisiju priekšsēdētājiem ir kādi ziņojumi sakarā ar rītdienu? Ozola kungs grib kaut ko informēt.
I.Ozols: Komisijas locekļi, ar kuriem mēs tikāmies šodien Baltajā zālē! Būtu lūgums sanākt otrdien pirms plenārsēdes pulksten 9.00 Sarkanajā zālē, jo mums ir jānovērtē gan savi komisijas lēmumi, gan attieksme pret tikko pausto premjera viedokli. Būtu arī tāds lūgums, lai atšķirībā no mūsu šīsdienas darbības Ārlietu komisija uzaicinātu uz plenārsēdi arī Ārlietu ministrijas pārstāvjus, lai plašāk būtu pārstāvēta arī Ārlietu komisija. Tātad tiekamies otrdien pulksten 9.00. Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies. Rīt tiksimies komisijās.
(Sēdes beigas)