2006. gada 19. janvāra stenogramma

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas8.Sa­eimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 19.janvāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ģīļa, Rugātes, Bērziņa, Aleksandrova, Estas, Dalbiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par 1993.gada 2.jūnija Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņu? (Starpsauciens: “Ir!”) Tad, ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, izslēdzot minēto likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 54, pret– 15, neviens neatturas. Darba kārtība ir izmainīta.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.protokolu, kas groza Konvencijas kontroles sistēmu” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– nav, atturas– 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. “Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Ieskatoties piedāvātajā likumprojektā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”, es atcerējos slaveno izteicienu: “Gribējām, kā labāk, iznāca– kā vienmēr.” Šinī gadījumā Eiropas Savienība ar savu direktīvu gribēja izdarīt labāk, bet mūsu politiķi un ierēdņi uztaisīja šo likumprojektu kā vienmēr. Atcerieties, bija veca anekdote par padomju rūpnīcu, kurā mēģināja pārorganizēties un ražot civilu produkciju, bet, lai arī ko viņi sāka ražot, iznāca ložmetējs. Tāpat arī pie mums, Saeimā, kur pat direktīvas prasības spēj pataisīt par to pašu produkciju, ko Saeima “ražo” pēdējos desmit gadus.

Tagad par pašu likumprojektu. Direktīva, saskaņā ar kuru tapa šis likumprojekts, paredz atvieglot trešo valstu pilsoņiem brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā, bet mūsu gadījumā trešo valstu pilsoņiem tika pielīdzināti arī Latvijas nepilsoņi. Protams, mūsu tieslietu ministre un iekšlietu ministrs Eiropas Ministru padomē varēja izvirzīt jautājumu par Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem, skaidrojot šā statusa specifiku un atrunājot īpašus atvieglotus nosacījumus šai iedzīvotāju kategorijai. Diemžēl ministri nebija izpildījuši savu darbu un kautrīgi klusēja. Rezultātā mūsu pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jākārto tāda pati procedūra kā ārzemniekiem, kuri nesen dzīvo Latvijā.

Lasot šo dokumentu, man rodas jautājumi. Pirmais: kāpēc šis likumprojekts paredz iekasēt no cilvēkiem, kuri grib saņemt šo statusu, valsts nodevu, neskatoties uz to, ka direktīva atļauj to nedarīt? Otrais: kāpēc likumprojekta autori paredz valsts valodas pārbaudi, ja direktīva neprasa ieviest integrācijas prasības? Trešais: ja šāda prasība likumā tomēr būs, tad kāpēc vajadzētu paredzēt jaunu valsts valodas zināšanu pārbaudi cilvēkiem, kuri vienu reizi jau ir nokārtojuši eksāmenus un saņēmuši latviešu valodas zināšanu apliecību, bez kuras tagad neviens darba devējs neņems darbā?

Kolēģi, es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka direktīva paredzēta tiem ārzemniekiem, kuri iebrauc valstī. Tā nav paredzēta pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem. Piemēram, ārzemniekiem, kuri nodzīvojuši šeit piecus gadus, šis statuss dod tiesības prasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Bet, kolēģi, nepilsoņi tik un tā ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, un viņiem šis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss būs vajadzīgs tikai vienā gadījumā– tad, kad viņi gribēs aizbraukt no Latvijas un saņemt uzturēšanās atļauju kādā Eiropas Savienības valstī, kas pievienojusies Šengenas līgumam. Kolēģi, vai tas nav absurds– prasīt no nepilsoņa, kas grasās aizbraukt no Latvijas, latviešu valodas zināšanas? Vai jūs negribat viņu palaist? Vispār, izlasot visas prasības pretendentiem uz šo statusu, var nonākt pie secinājuma, ka nepilsoņiem būs vieglāk, lētāk un izdevīgāk naturalizēties nekā izpildīt šā likuma prasības. Ja likumprojekta autoru mērķis bija stimulēt naturalizācijas procesu, tad apsveicu, man liekas, ka viņiem tas ir izdevies. Paldies!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 20, atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 19, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, atturas– 7. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Apsardzes darbības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Urbanoviča, Alekseja Vidavska, Valērija Agešina, Aleksandra Bartaševiča, Andreja Klementjeva un Ivana Ribakova iesniegto likumprojektu “Likums par to trešo valstu pilsoņu statusu Latvijas Republikā, kuri ir kādas Eiropas Kopienas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Godātie deputāti! Frakcija “Saskaņas Centrs” ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimā alternatīvu likumprojektu par to trešo valstu pilsoņu statusu Latvijā, kuri ir kādas Eiropas Kopienas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji. Mūsu variants pilnībā atbilst Eiropas Savienības 109.direktīvai un faktiski novērš to diskrimināciju, kuru gribēja ieviest valdība savā likumprojektā attiecībā uz Latvijas Republikas nepilsoņiem. Līdz ar to mana uzruna būs arī kritika par šo valdības likumprojektu.

Un pirmais, kas, mūsuprāt, skan neloģiski piedāvātajā likumprojektā, ir jēdziens “trešo valstu pilsoņi” Latvijas valsts izpratnē. Cienījamie kolēģi, izrādās, ka tie ir arī mūsu nepilsoņi, kaut gan pēc būtības tās ir nesalīdzināmas lietas. Trešo valstu pilsoņiem ir kur atgriezties, viņiem ir citu valstu pase, toties Latvijas nepilsoņi ir tikai Latvijas mākslīgi izveidota cilvēku kategorija, un viņiem ir tikai Latvijas pase. Vairākums no viņiem šeit ir piedzimuši un uztur noturīgu saikni ar valsti. Viņus saskaņā ar Satversmi vispār nevar izsūtīt no Latvijas.

Tajā pašā laikā mēs visi ļoti labi saprotam, ka likumu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā izmantos ne tik daudz ārzemnieki, cik mūsu nepilsoņi, jo varat parēķināt paši, cik daudz nepilsoņu saņem šeit... Es atvainojos, cik daudz ārzemnieku saņem Latvijā šo statusu, toties mūsu nepilsoņiem būs vitāli svarīgi dabūt tādas pašas tiesības, kā... nu pārsvarā tādas pašas tiesības kā Eiropas Savienības pilsoņiem kaut kur ārzemēs.

Uz šā fona diezgan muļķīgi skan prasība kārtot latviešu valodas eksāmenu arī tiem, kuriem jau ir šīs valodas zināšanu noteikta kategorija, un tādu starp nepilsoņiem ir vairākums.

Tāpat kā ņirgāšanās, es uzsveru, ir prasība maksāt valsts nodevu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu nepilsoņiem. Atbildiet man, cienījamie kolēģi, kurš no jums, Latvijas pilsoņiem, ir maksājis valsts nodevu par to, lai dabūtu Eiropas Savienības pilsoņa statusu? Neviens! Lai gan faktiski mēs šeit varam vilkt paralēles. Tādā pašā situācijā atrodas mūsu nepilsoņi, kuri grib saņemt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu un izmantot visas tiesības, bet viņiem būs jāmaksā nodeva. Tas nav godīgi!

Un tāpēc savā likumprojektā mēs piedāvājam vispār izņemt šo pantu, kur ir šāda prasība– maksāt valsts nodevu.

Mēs izņēmām arī punktu, kur ir runa par valsts valodas eksāmena kārtošanu. Kā es jau teicu, pārsvarā nepilsoņi izmantos šo likumprojektu, un, protams, viņi kārtos eksāmenus vai arī nekārtos eksāmenus, kā tas ir pēc mūsu varianta, lai izbrauktu uz ārzemēm.

Pirmām kārtām, kā es jau teicu, vairākums no viņiem jau ir kārtojuši šo valsts valodas eksāmenu, un, ja viņi aizbrauc uz ārzemēm, tad tā ir vienīgā priekšrocība, ko dod šis statuss. Priekš kam viņiem būs vajadzīgas mūsu valsts valodas zināšanas? Arī nav skaidrs.

Un visas šīs lietas ir pretrunā ar direktīvas preambulu, kur skaidri ir teikts, ka statusa piešķiršanas procedūrai nevajadzētu būt līdzeklim, lai kavētu uzturēšanās tiesību īstenošanu.

Bet, cienījamie kolēģi, mūsu valsts dara visu, lai tieši apgrūtinātu šo procedūru un lai pēc iespējas mazāks skaits nepilsoņu saņemtu šo statusu.

Gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka valdība, pamatojoties uz 109.direktīvu, speciāli ir atvēlējusi tikai vienu dienu, lai pieņemtu šo likumprojektu, lai steidzīgi to izskatītu un lai nebūtu nekādas runas par šo likumprojektu, tā ka faktiski 23.janvārī tam ir jāstājas spēkā, jo direktīva to prasa.

Valdība steidzas pielīdzināt mūsu valsts nepilsoņus trešo valstu pilsoņiem, kuri nav Eiropas Kopienas pilsoņi un pasliktināt... Es vēlreiz atkārtoju: pasliktināt viņu stāvokli salīdzinājumā ar esošo un virzīt šo likumu pret nepilsoņiem kā tādiem.

Mēs ceram uz Saeimas vairākuma veselo saprātu un aicinām neturpināt Latvijas iedzīvotāju dalīšanu pēc pilsoņa vai nepilsoņa statusa pazīmes.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi! Jūsu debašu laiks ir beidzies.

A.Bartaševičs.

Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsojiet par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 67, atturas– 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas un Melnkalnes Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvencijas par bērnu minimālo vecumu denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvencijas par bērnu minimālā vecuma noteikšanu, pielaižot tos darbā kā kurinātājus vai kā ogļu padevējus, denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvencijas par minimālā vecuma noteikšanu bērniem, tos pielaižot darbā uz jūras, denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par maternitātes aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Estam!

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja nav, tad nododam trim komisijām– Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai–, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par bērnu darba ļaunākajām formām” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “par”? “Pret”. Tātad cienījamais deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “pret”!

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Pirmais aprīlis vēl nav pienācis, bet joki jau tiek plēsti. Nu paskatieties, ko mēs pieņēmām darba kārtības 18.punktā! Nosaukums vien ir ko vērts: “Par Konvencijas par bērnu minimālā vecuma noteikšanu, pielaižot (šo vārdu vien jau patulkojiet!) tos darbā kā kurinātājus vai kā ogļu padevējus, denonsēšanu”. Vai jūs saprotat šo brīnumu? Saprotat, kas tas par brīnumu? Vai patiešām normālā latviešu valodā nevar atrast vārdus? Nezin kā tas radies– tulkojot, vai? Nevar izprast, godīgi sakot. Arī nākamais, paskatieties,– “Par Konvencijas par minimālā vecuma noteikšanu bērniem, tos pielaižot darbā uz jūras”. Un kārtējais šāds... Un šī nu ir, tā sakot, augstākā pilotāža– “Par Konvenciju par bērnu darba ļaunākajām formām”.

Cienījamie kolēģi! Vai tas nav kaut kas tāds mistisks labākajā gadījumā vai kaut kas ārprātīgs citā veidā? Nu vajadzētu tomēr Ministru kabinetam padomāt! Tur taču ir pietiekami gudri vīri un sievas, lai šādus te jokus neplēstu, neliktu mums te burties kaut kādos rēbusos, kas tas ir par brīnumu, kas šādā veidā piedāvāts mums.

Tā ka es vienkārši atnācu tribīnē, lai drusciņ pasmietos par Ministru kabinetu, kas Saeimai atsūta šādus projektus.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “pret”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par piespiedu darbu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Estam!

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja nav, tad likumprojekts tiek nodots Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par minimālo vecumu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Estam!

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja nav, tad likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim!

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Sakarā ar to, ka šis likums vēsturiski ir bijis Sociālo un darba lietu komisijas pārziņā esošs likums, es aicinu šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un šo komisiju noteikt par atbildīgo.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja nav, tad likumprojekts tiek nodots arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu vēlreiz ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim!

Dz.Zaķis.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nav nepieciešams šoreiz būt otrajai komisijai.

Sēdes vadītāja.

Tātad likumprojekts tiek nodots vienīgi Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Vitālija Orlova, Ivana Ribakova, Jāņa Urbanoviča un Aleksandra Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Andrejs Klementjevs ir pieteicies runāt “par”.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Apsveicu jūs ar sesijas sākumu! Patīkami, ka starp sesijām bija trīs nedēļas, kurās mēs varējām mierīgi nosvinēt. Bet, ja jūs nezināt, tad atgādinu, ka tautai tādas iespējas nebija, jo pie mums svētku dienas sakrita ar brīvdienām. Paskatīsimies, kā ir, piemēram, Lietuvā! Lietuvas parlamentārieši uztraucas par saviem cilvēkiem, par saviem vēlētājiem, pilsoņiem un nepilsoņiem,– padomāja un ielika likumā tādu iespēju: ja brīvdienas sakrīt ar svētkiem, tad šī svētku diena tiek pārcelta uz nākamo darbadienu. Es uzskatu, ka pie mums arī vajadzētu būt tāpat kā pie lietuviešiem– normāli atpūsties un pārcelt šos svētkus, ja tie sakrīt ar brīvdienām, uz nākamo darbadienu pēc brīvdienām.

Es gribu jums pateikt to, ka vēl trīs svētku dienas mums sakritīs ar brīvdienām: tas būs 18.novembris, Jāņi un 31.decembris. Iznāk– svētki, bet būtībā tā ir parastā brīvdiena.

Sakarā ar to mēs frakcijā sagatavojām priekšlikumu, kuru lūdzu jūs atbalstīt, tāpēc ka, ja viena svētku diena maksā 1 miljonu un mēs nevaram atļauties paredzēt nevienu dienu vairāk šajā likumā un to brīvi svinēt un nestrādāt tajā dienā, tad, ja tādas iespējas nav, ir divi ceļi: vai nu atdot cilvēkiem atpakaļ šo miljonu– bet tas nav iespējams –, vai pārcelt šo svētku dienu uz parasto darbadienu. Ja likumā mēs garantējam, ka mums ir desmit svētku dienas, kuras ir brīvdienas, tad mums vajadzēja katru gadu šīm desmit dienām būt brīvām no darba. Bet iznāk, ka, pieņemsim, šogad mums ir tikai sešas, nākamgad būs tikai septiņas. Un iznāk, ka valsts krāpjas ar savām svētku dienām.

Piemēram, premjers ierosināja NATO sammita dienas izsludināt par brīvām dienām, bet ar tādu piebildi, ka vajadzēs tās nostrādāt citā brīvdienā vai svētku dienā.

Es skatos, ka darba devēji un valsts, Ministru kabinets ļoti “rūpējas” par to, lai cilvēkam nebūtu nevienas brīvas dienas, ko viņš var pavadīt kopā ar ģimeni un tā tālāk. Ja kalendārā svētki sakrīt ar brīvdienām, tad mēs neuztraucamies un uzskatām, ka cilvēkam galvenais uzdevums ir tikai
“šancēt”– lai vairāk būtu darbadienu, vairāk peļņas un valstij vairāk naudas, bet mazāk iespēju cilvēkam pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni.

Es uzskatu, ka, pieņemsim, Ziemassvētkus un Jauno gadu vajadzētu simtprocentīgi izsludināt par tādām dienām, tāpēc ka, ja bērni ir mājās, gribas pavadīt kopā ar bērniem vairāk laika.

Es domāju, ka tas būtu ļoti humāns solis. Un ceru, ka, neskatoties uz to, ka iznāk, ka opozīcijas deputāti vairāk uztraucas par cilvēkiem un pirmie iesniedza šo priekšlikumu, valdošā koalīcija viņus atbalstīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– nav, atturas– 56. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par valsts kompensāciju cietušajiem” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunta Bērziņa, Ingunas Rībenas, Alberta Krūmiņa, Roberta Jurķa un Kārļa Strēļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts prezidentes atgriezto likumu “Grozījumi Meža likumā”. Bez debatēm šo likumu mēs nododam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku!

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 2.februāris, bet izskatīsim 16.februārī.

Sēdes vadītāja.

Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2.februāris un izskatīšana 16.februāra sēdē. Paldies.

Pirms tālāk izskatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Šņepstes, Ģīļa, Zaķa, Estas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iestrādāts 2.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja.

Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Paldies, kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Tā kā likumprojekts ir jāpieņem steidzamības kārtībā, lūdzu nobalsot par to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim tos priekšlikumus, kuri iesniegti grozījumiem Kriminālprocesa likumā uz otro lasījumu.

1.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

2.– daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

4.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

5.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

6.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

7.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

8.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

9.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

10.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

11.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

12.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikuma būtība ir veikt kratīšanu, klātesot aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, visās vietās, kur viņa dzīvo. Savukārt komisija piedāvā tādu variantu, ka kratīšanu izdara, personai klātesot, tikai tajās vietās, kuras viņa ir deklarējusi. Man liekas, ka tas nav godīgi attiecībā uz šīm personām, jo pastāv tāda iespēja– un ļoti bieži –, ka persona dzīvo daudzās vietās. Ņemsim, piemēram, deputātu, kurš nedzīvo Rīgā. Viņam ir viena mītne tajā vietā, kur viņš dzīvo, un, protams, viņš mitinās arī Rīgā, kur ir noīrēts kāds dzīvoklis. Tas nozīmē– ja viņš nav deklarējis šo otro vai trešo vietu, tad šo kratīšanu var veikt bez viņa klātbūtnes. Protams, procesa veicējiem ir iespēja to noteikt, un, protams, viņi veiks šo kratīšanu tikai tajās vietās, par kurām viņiem ir informācija, ka cilvēks tur mitinās un ka kaut kāda rīcība šai personai ir saistīta ar šo konkrēto vietu, kur kratīšana notiks.

Es lūdzu deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu arī ar mērķi aizsargāt cilvēktiesības, ar mērķi nodrošināt Satversmē garantētās tiesības uz mājokļa neaizskaramību.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos radoši papildināt Aleksandru Bartaševiču, jo mēs esam pārliecināti, ka kratīšana ir jāizdara, klātesot aizdomās turētajai personai, ja tā tiek veikta minētās personas dzīvesvietā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Cik var runāt!”)

Mēs piedāvājam izslēgt vārdu “deklarētajā”, jo personai var būt vairākas dzīvesvietas. Jebkurai personai, ne tikai deputātiem. Ir skaidrs, ka komisijas piedāvātais variants varbūt ir ērtāks procesa virzītājiem, bet vai tas ir samērīgi? Samērības princips, mūsuprāt, starp valsts interesēm un privātas personas interesēm tiek pārkāpts.

Piedāvātā redakcija, mūsuprāt, ir cilvēktiesību pārkāpumus, jo tā ir pretrunā ar Satversmes 96.pantu “Tiesības uz mājokļa neaizskaramību” un Satversmes 105.pantu “Tiesības uz īpašumu”. Pie tam pieaicināto institūts kā neitrālu personu institūts arī vairs neeksistē.

Līdz ar to mēs lūdzam izslēgt šo “slideno” normu un atbalstīt “Saskaņas Centra” 12.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 12.– deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 47, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

13.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

14.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

15.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

16.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

17.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

18.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

19.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

20.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

21.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

22.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

23.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

24.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

25.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

26.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

27.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

28.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

29.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– 2, atturas– 1. Likums “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Repatriācijas likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Dokuments Nr.5196. Saņemti 19 priekšlikumi.

1.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

2.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Apspriežamā priekšlikuma
būtība– saskaņot likumu ar Satversmi. Satversmē ir viens jēdziens– Latvijas tauta, kas ir nedalāma pēc tās pārstāvju etniskās izcelsmes, tāpēc loģiski būtu piešķirt vienādas iespējas atgriezties dzimtenē visu Latvijas pilsoņu pēcnācējiem, nevis tikai latviešu un līvu pēcnācējiem.

Var jau visādi censties attaisnot etniskās priekšrocības pastāvošajā likuma redakcijā, saistot tās ar mūsu sarežģīto vēsturi, tomēr praksē tieši šādas novirzes no Satversmes, kādas ir ietvertas Repatriācijas likumā, rada labvēlīgus apstākļus tam, ka uzrodas visādi raivji dzintari un viņiem līdzīgie. Tieši pateicoties šādam likumam, pateicoties Saeimas vairākuma atbalstam, pērnā gada 16.martā nevis pie pieminekļa Kārlim Ulmanim, bet gan pie Brīvības pieminekļa simtu cilvēku pūlis skandēja galveno trešā reiha lozungu: “Vāciju– vāciešiem!”, kaut arī pārfrāzētā veidā: “Latvieši, Latviju– latviešiem!”

Tas, ka partijas “Visu Latvijai!” dibināšanas kongresā līdzās tādiem eksotiskiem politiķiem kā Kiršteina un Dobeļa kungi parādījās arī lielākās parlamentārās frakcijas vadītājs, demonstrē, ka antikonstitucionālais lozungs: “Latviju– latviešiem!” kļūs arī par galveno priekšvēlēšanu kampaņas lozungu jebkurā gadījumā, bet es kā tautas priekšstāvis, stājoties savā amatā, devu svinīgo solījumu aizstāvēt Latviju kā demokrātisku valsti un ievērot Latvijas Republikas Satversmi. Ieslēgdams to savā priekšlikumā un aizstāvēdams to no parlamenta tribīnes, es šo savu solījumu izpildu, bet jūs– kā vēlaties! (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Esta.

Šis priekšlikums nav atbalstāms viena iemesla pēc– tas paplašina repatriantu loku. Un tādā gadījumā, ja mēs vērtējam un pieņemam šo priekšlikumu, tad pilsoņu loks paplašinās neierobežoti, taču likuma mērķis ir cits: nodrošināt atgriešanos savā dzimtenē līvu un latviešu izcelsmes cilvēkiem.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par 2.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 60, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

3.– Vladimira Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāts Jānis Esta ir pieteicies debatēs? ...Jā, šeit parādās... Nē, nē! Deputātiem iebildumu nav.

J.Esta.

4.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šo un to vajadzēs atkārtot, nedaudz vajadzēs pastāstīt par vēsturi. (Starpsauciens: “Nevajadzēs, nevajadzēs!”) Un man ļoti žēl, ka komisija ir tik vārga un gļēvulīga bijusi.

Šeit ļoti varena bija izrunāšanās tad, kad mēs pieņēmām deklarāciju, kurā bija runa par Latvijas okupāciju. Bet, ja jau ir bijusi Latvijas okupācija, tad ir jābūt arī okupantiem– jābūt gan militārajiem, gan civilokupantiem. (No zāles dep. J.Pliners: “Kolaborantiem arī!”) Un līdz ar to ir jābūt arī deokupācijai. Vai arī to jūs nesaprotat? Vai tiešām ir jāstāsta vienkāršas patiesības? Ar siekalām te viens otrs šķaidījās tad, kad runāja žēlabainus vārdus par Latvijas okupāciju. Tagad, kad ir jāpasaka, ka ir arī tāds vārds kā “deokupācija” (jo citādi ir jāpieņem, ka okupācija turpinās), nezin kāpēc šis vārds izraisa lielas bailes. Es domāju, ka daļēji tas ir saistīts ar mūsu dažu augstu amatpersonu vēlēšanos starptautiski “zīmēties”, parādīt sevi kā pseidodemokrātiskas personas, lai iegūtu attiecīgo atbalstu.

Ja ir bijusi okupācija un ir bijusi civilo okupantu ierašanās, tad tā ir arī kolonizācija. Tad kāpēc izvairīties no vārda “dekolonizācija”? Šeit jau ir runa par brīvprātīgu atgriešanos. Tātad– kā tad nu tagad sanāks? Tad, kad vajadzēs tautiešu priekšā birdināt asaras, tad mēs runāsim par okupāciju, uztrauksimies, ka Krievija, redziet, neatzīst okupāciju, vēl tur sūtnis ne to ir pateicis, tas un tas ne tā ir pateicis... Bet mēs jau šeit, Saeimā, izrādās, nemaz neuzskatām, ka okupācija ir bijusi. Lielākā daļa! Tā– kaut kur, “caur puķēm”! Ko tad jūs izvairāties no vārda “deokupācija”? Kā tad mēs risināsim šādus jautājumus, kas ir saistīti ar nelikumīgu ierašanos Latvijas Republikā? Kā tos risināt? Kādā veidā? Ko jūs piedāvājat? Kurā likumā tad vēl, ja ne Repatriācijas likumā, ir jārunā par atgriešanos uz savu dzimteni? Bet nē! Ar tādiem kaut kādiem “maigiem cimdiem” te notiek grābstīšanās.

Šis likums ir ne tāds, ne šitāds.

Un turpmāk es vēl runāšu par citiem mūsu priekšlikumiem. Nolikšu jums priekšā dokumentus, un tad varbūt sapratīsiet, ka, sava gļēvuma dzīti, komisijas locekļi ir nobalsojuši par vēl vārgāku dokumentu nekā Latvijas un Krievijas vienošanās. Protams, žēl, ka tas ir tā. Žēl, ka šīs bailes kaut kāda starptautiskā spēka priekšā ir tik fantastiskas, ka pietiek dažiem savus īkšķus parādīt un visi pārējie, vispār nesaprotot, par ko viņi balso, automātiski nobalso.

Tad piecelieties un pasakiet, ka jums arī deklarācijā minētais vārds “okupācija” ir pārpratums un ka jūs tā nemaz nedomājat! Te daži no mūsu kreiso puses ir publiski uzstājušies, teikuši, ka okupācija nav bijusi. Taču faktiski visi tie, kas noliedz deokupācijas faktu, ir tieši tādās pašās domās, tikai, baiļu dzīti, kautrējas to atzīt.

Pamēģiniet tomēr padomāt analītiski! Cik nožēlojami tas izskatās– vienā dokumentā ielikt vienu, bet otrā dokumentā– kaut ko pavisam citu, tā radot pilnīgu pretrunu!

Es tomēr aicinu padomāt. Varbūt kāds varētu atbalstīt arī mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! “Jaunajam laikam” un Tautas partijai ir paniskas bailes nobalsot par to, ka šā likuma uzdevums ir visādā mērā veicināt Latvijas deokupāciju, tās varētu liecināt tikai par to, ka mūsu vidū ir ļoti daudz cilvēku, kuri acīmredzot neizprot to traģisko situāciju, kādā mēs esam nonākuši.

Ļoti naivi ir cerēt, ka mūsu sabiedrotie palīdzēs mums risināt šīs problēmas tikai tāpēc, ka mēs sūtām savus kareivjus uz Irāku vai Afganistānu. Piedalāmies kārtības ieviešanā visādos pasaules punktos, bet absolūti nespējam ieviest kārtību savās mājās. Varam pilnīgi necerēt, ka mums kāds palīdzēs, ja mēs paši klusējam par šiem jautājumiem.

Es vienmēr esmu domājis, kāpēc Valsts prezidente savās daudzajās vizītēs klusē par situāciju Latvijā un izliekas, ka šeit viss ir kārtībā.

Mani izbrīna tas, ka Ministru prezidents Kalvītis stūrgalvīgi atsakās pildīt Saeimas lēmumus, kurus ar tādu entuziasmu ierosina, piemēram, “Jaunais laiks”, es šeit domāju Deklarāciju par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu, kur mēs esam skaidri ierakstījuši, ka ar Krieviju ir jānoslēdz līgums, speciāls līgums, par materiālo palīdzību tiem nelaimīgajiem cilvēkiem, kas ģeopolitiski ir nomaldījušies Latvijā, lai viņi bez rūgtuma sirdī varētu atgriezties mājās.

Es vienmēr esmu brīnījies par to, ka no Tautas partijas nākušais ārlietu ministrs Artis Pabriks uzskata, ka sešiem Latvijas pagastiem un vienai pilsētai nezin kāpēc nav jābūt Eiropas Savienībā. Tas mani vienmēr ir mulsinājis. Tātad kaut kas tur nav kārtībā ar šo cilvēku psiholoģiju. Acīmredzot tās arī ir tās okupācijas sekas, kas šeit kaut kādā mērā būtu jānovērš.

Vai tiešām “Jaunais laiks”, pati lielākā partija, uzskata, ka Latvijā nav nekādu okupācijas seku? Tad es gribētu atgādināt, kas tad ir šīs okupācijas sekas. Tā ir Latvijas teritorijas zaudēšana– daļēja. Tas ir ļoti lielais skaits okupantu, kas šeit joprojām uzturas. Es gribētu atgādināt, ka ir vairāk nekā 20000 virsnieku ģimeņu, kas šeit dzīvo, bet no tām tikai 3000 ģimeņu ir izteikušas vēlēšanos aizbraukt un ir aizbraukušas atpakaļ uz savu etnisko dzimteni. Arī tās, lūk, ir okupācijas sekas. Šie cilvēki nav lojāli Latvijai. Un atcerēsimies arī to, ka 500 tūkstoši balsoja pret Latvijas neatkarību! Arī tās ir okupācijas sekas.

Un pēdējais. Mēs zināmā mērā bijām ļoti pārsteigti– arī šeit, Saeimā un komisijās,– par to, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes, sākot ar Drošības policiju un beidzot ar prokuratūru, ir pārpildītas ar vecajiem komunistu laika izmeklētājiem un prokuroriem. Es minēšu tikai divus piemērus.

Latvijas prokuratūrā prokurore Garanča ierosina krimināllietu pret žurnālistu par vārdiem– samērā pareiziem un diezgan neitrāliem –, ka lielais okupantu skaits Rīgā traucē risināt sociālos jautājumus. Iedomājieties,– tātad par šādu lietu prokurore Latvijā sāk ierosināt krimināllietas!

Es gribētu atgādināt, kāda ir situācija, piemēram, Eiropas Savienībā. Beļģijā, Flandrijā, tika pieņemts likums, ka tie cilvēki, kas neprot holandiešu valodu, piemēram, nevar cerēt uz sociālo dzīvokļu saņemšanu. Viņi nevar iestāties sociālo dzīvokļu rindā, ja viņi neprot vietējo valodu. Iedomājieties, kāda ķērkšana notiktu Latvijā un kā sarosītos okupanti, ja kaut kas tāds būtu Rīgā,– ka jūs nevarētu saņemt sociālo palīdzību, ja neesat iemācījies valsts valodu!

Par to prokurore sāk ierosināt krimināllietu! Tātad– vai šīs ir okupācijas sekas vai šīs nav okupācijas sekas?

Drošības policijā, kur es biju aizgājis aprunāties, mani pārsteidza tas, ka visi runā krievu valodā. Gan pie caurlaides, gan pa telefoniem... Ir tāds Drošības policijas darbinieks Poļaks– jauns censonis, kurš ierosinājis krimināllietu par “Dāvida šovu” jeb uzsācis kriminālprocesu, jo, lūk, “Dāvida šova” laikā kāds jaunietis ir teicis, ka Latvijai ir jāpalīdz okupantiem atgriezties viņu etniskajā dzimtenē. Un Drošības policija grib uzzināt, kāda ir okupantam tautība, un tad viņiem ir jāizskaidro, ka okupantam nav tautības. Tas ir cilvēks, kas ir nelikumīgi, ar tankiem, ieradies no otras zemes un bezkaunīgi uzvedas Latvijā, un nav iemācījies cienīt šeit ne vietējo kultūru, ne vietējās tradīcijas. Lūk, tās ir okupācijas sekas!

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

A.Kiršteins.

Es domāju, ka... jā, es domāju, ka bailes... Un es neesmu tik naivs, lai cerētu, ka šeit nobalsos, bet domāju, ka jebkurā gadījumā nav par sliktu atgādināt– kaut vai desmit reižu dienā –, ka šīs okupācijas sekas nav novērstas un ka mums, protams, ir jāatbalsta šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Te nu mēs, 8.Saeimas deputāti, esam nonākuši pie vienas no centrālajām problēmām, kura mums ir jārisina. Tā ir mūsu sūtība. Tas ir mūsu pienākums un mūsu uzdevums. Taču jūs komisijā noraidāt visus frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus. Pilnīgi visus, kas ir absolūti objektīvi, absolūti nepieciešami! Šie 15 gadi– pēcokupācijas periods jeb dzīve Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas– pierāda to, ka mūsu priekšlikumi ir nepieciešami, tie jāpieņem bez liekas svārstīšanās. Bet še tev! Noraida tāpat kā, es teikšu, nenormālos Buzajeva priekšlikumus, kas ir absolūti pretējā virzienā vērsti...

Sēdes vadītāja.

Lūdzu iztikt bez personīgiem apvainojumiem!

P.Tabūns.

... lai Latvijā pieplūdinātu klāt vēl un vēl, un vēl cilvēkus no visas bijušās PSRS teritorijas, it īpaši Krievijas. Jūs novelkat vienlīdzības zīmi! Iepriekšējā redakcijā šeit ir rakstīts skaidri un gaiši: veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē. Un mēs uzsveram: veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju. Faktiski tas ir uzsvars uz divām deklarācijām. Vienu esam pieņēmuši šajā Saeimā, un tā ir par komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanu (un tur jūs, “Jaunā laika” cilvēki, ļoti aktīvi strādājāt, Bērziņa kungs tajā skaitā un pārējie), un otra ir Deklarācija par Latvijas okupāciju, kas pieņemta 1996.gadā. Kas tad ir cits? Tikai ir uzsvērts kārtējo reizi tas, ka mums jārealizē faktiski šīs divas deklarācijas, draugi mīļie! Vai nav tā? Nezinu, kā jūs balsosiet (Starpsauciens: “Pļēguri!”), bet man ir ļoti lielas aizdomas, ka arī šoreiz balsosiet “pret”, negribat skaidri un gaiši realizēt to, pie kā mēs te esam ar lielām pūlēm ilgus mēnešus, gadus strādājuši. Ļoti dīvaini. Vairāk nekā dīvaini! Un kur tad ir šī jūsu nacionālā stāja? Kur tā ir, ja reiz šajos priekšlikumos izteiktais nav jūsu prātos un sirdsapziņā, lai būtu bez svārstīšanās, pilnīgi un absolūti bez svārstīšanās, latvietis, kuram galu galā nu jānostāda savās īstajās vietās visas lietas, viss tas, kas notika okupācijas laikā, tajos piecdesmit gados?!

Nē, tas patiešām ir vairāk nekā dīvaini. Es, kārtējo reizi runājot par šīm lietām, saku: atnāciet, lūdzu, “Jaunā laika” un Tautas partijas cilvēki, un pasakiet, kur ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu kļūda un ko jūs spriedāt tur, tajā komisijā, ja jau jūs esat nonākuši pie šā dīvainā rezultāta– noraidīt mūsu priekšlikumus! Nāciet un pasakiet, ka nav vajadzīga deokupācija, dekolonizācija, derusifikācija tagad, kad rusifikācija aizvien, aizvien pieņemas spēkā un ir jaunā, pastiprinātā aplī iegājusi!

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Tabūns.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins– otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dažas piezīmes, godājamie deputāti. Es domāju, ka mēs esam pārāk labsirdīgi. Mēs ļaujam Latvijā darboties okupantu avīzēm, kuras atklāti ņirgājas par Latvijas neatkarību, melo katru dienu. Es iesūdzēju tiesā un uzvarēju– no laikraksta “Čas” tiek piedzīti piecpadsmit tūkstoši latu par sistemātisku melošanu. Tātad Krievijas vēstniecības uzdevumā šī avīzīte rakstīja, ka mani vecāki esot bijuši padomju armijas virsnieki un tā tālāk.

Taču tas būtu varbūt pats mazākais... Bet kas ir ārkārtīgi interesanti? Tas, ka ir laikraksts, kurš, piemēram, raksta, ka latviešu skolotāji krievu skolās uzrunas sākot ar vārdiem “Jūs, cūkas!”, un kurš publicē rakstus, kuros saka, ka “grausim no apakšas Latvijas izglītības sistēmu”, un šādā situācijā tiesībsargājošās iestādes pēta, vai tur kaut kas ir vai nav. Un žurnālisti, kuriem labākajā gadījumā vajadzēja tirgot zābaksmēri tirgus būdās vai ar kurpju šņorēm tirgoties, tiek aicināti televīzijā, kur gudri spriež par to, ka latviešiem vajadzētu darīt to un citu.

Turklāt mums te ir tāds etnisko studiju centrs, kas atklāti legalizē okupācijas sekas, bet, ja kāds pasaka un norāda uz šiem faktiem, tad, protams, uzreiz, kā es jau minēju, šie pakalpiņi, bijušie komunisti, kas ir prokuratūrā un Drošības policijā, uzreiz sāk ierosināt krimināllietas.

Tāpēc vēlreiz, godājamie deputāti, es aicinu, padomāsim! Jēdziens “deokupācija” ir daudz plašāks. Es domāju, ka kādreiz latviešu tauta pateiks, ka viņai vienreiz pietiek. Vienreiz pietiek, un ir jāievieš kārtība mūsu zemē! Un, ja mēs paši šo kārtību neieviesīsim, tad būs tādas pašas sekas, kādas bija līdz šim: mēs neko nesasniegsim, mūsu izglītības sistēma šeit nefunkcionēs, bērni būs nelojāli mūsu valstij un mēģinās no šejienes braukt projām.

Tāpēc es vēlreiz aicinu apdomāties un par šo priekšlikumu nobalsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Patiesi, priekšlikums ir ļoti savlaicīgs, un es brīnos, ka tā autori nav frakcijas “Jaunais laiks” deputāti, jo arī viņi bija aktīvi šīs deklarācijas par komunisma noziegumu nosodīšanu autori. Tas ir liels pārsteigums. Un arī iepriekšējā reizē, kad mēs balsojām par līdzīgu priekšlikumu, viņi balsoja “pret” vai atturējās. Tas pilnīgi nav saprotams.

Šeit ir pavisam maza, maza daļiņa: ir runa tikai par brīvprātīgu repatriantu, teiksim, repatriācijas veicināšanu. Nav runāts par briesmīgajām okupācijas un kolonizācijas sekām. Man pašam bija iespēja būt vairākās pamestajās Sarkanās armijas jeb PSRS armijas bāzēs, raķešu bāzēs, kur ir palikušas vēl šahtas, kurās bija ballistiskās raķetes, kas bija notēmētas uz visām Eiropas valstu galvaspilsētām un Amerikas Savienotajām Valstīm. Vai tad jūs to nezināt? Izpostītās saimniecības, 1949.gada deportācijas– tas viss vēl ir ik dienas jūtams katrā ģimenē. Demogrāfiskā situācija, latviešu aizplūšana uz Īriju, uz Lielbritāniju– visas tās ir okupācijas sekas. Vai tiešām tas jāskaidro un jāpārliecina jūs?

Zaļo un zemnieku savienības frakcija atbalstīs šo ierosinājumu. Un tas ir tiešām sākums, lai arī pasaulei skaidrotu okupācijas un kolonizācijas sekas Latvijā.

Aicinu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Nevar būt!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

J.Esta.

Komisija uzskatīja, ka šis priekšlikums par deokupāciju un dekolonizāciju tomēr ir deklaratīvs un ka tas ir cita likuma jautājums.

Tā ka aicinu balsot.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 4.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 23, atturas– 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

5.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Esta.

6.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nupat bija runa, ka vajadzīgs esot cits likums. Nu tad, lūdzu, esiet tik laipni– varbūt viens otrs pirmoreiz ieskatīsies tekstā– un izdariet to!

2.pants. Runa ir par repatriantu. Un tagad paskatieties atpakaļ, palasiet, kas ir 1.pantā! Es to iesaku arī Estas kungam izdarīt. Ņemiet un palasiet 1.pantu: “Likuma mērķis.” Un 1.panta 2.apakšpunktu: “veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē;”. Un tagad man parādiet: kur vēl jūs to esat likumā ielikuši? Nekur! Tātad jūs esat iebāzuši vienu deklaratīvu frāzi, lai kaut kā atrakstītos. Pēc tam jūs nekur vairs par to nerunājat.

Ja jau jūs esat ielikuši 1.pantā šo cittautiešu atgriešanos, tad tam bija jāparādās tur, kur ir runa par repatriantiem. Kāpēc tad tur jums tās nav? Kurā vietā tad jums iznāk tas?

Un tieši tāpēc mēs te pieliekam klāt ne tikai latviešus, Latvijas pilsoņus, kas atgriežas Latvijā, bet mēs pieliekam klāt arī tos, kuri ir šeit, Latvijā, un kuri brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Ko tad jūs šeit nesaprotat, lūdzu? Vai tiešām jums arī tas nav skaidrs? Vai jūs neredzat skaidri un gaiši šo pretrunu? Šeit taču vairs nav runa par kaut kādu “lielo politiku”. Šeit ir runa par vienkāršu domāšanu. Nu tik tālu taču jūs varētu aizdomāties un paskatīties, kas ir ierakstīts likuma iepriekšējā pantā! Un parādiet man pēc tam, kurā pantā vēl jūs esat runājuši par cittautiešu brīvprātīgu aizbraukšanu. Nekur!

Komisijas priekšsēdētāja uz kaut kurieni ir aizbraukusi šodien, viņas nav. Izsaku līdzjūtību viņas aizvietotājam. Bet man liekas, ka jūs, komisija, esat ļoti nekvalitatīvi strādājuši pie šā likuma. Pat visās vienkāršākajās vietās jūs neesat izdarījuši to, kas jums ir jāizdara. Un kāpēc mēs šo vārdu “repatriants” tik ārkārtīgi kaismīgi izvairāmies lietot tad, kad runa ir par cittautiešu atgriešanos viņu etniskajā dzimtenē? Kāpēc mēs no tā izvairāmies? Tajā pašā laikā likuma mērķī mēs to uzrādām, mēs par to runājam. Kur tad ir tie paņēmieni? Kur tad ir tie līdzekļi, kā jūs palīdzat cittautiešiem atgriezties viņu etniskajā dzimtenē? Šādu līdzekļu nav!

Tieši tāpēc mēs piedāvājam savus labojumus, ieskaitot arī to, ka Ministru kabinetam vajadzētu būt kaut kādai programmai, vai arī skaidri un gaiši pasakiet: “Viss! Mēs esam nolēmuši, ka viņi visi ir labi cilvēki, lai viņi te dzīvo un dara, ko grib! Un mēs nemaz vairs par to neinteresēsimies.” Nē, to jūs nedrīkstat darīt! Kas tad balsos par visiem šitiem? Lielākoties latvieši.

Un tomēr nebūs patīkami, ka latviešu cilvēks redzēs šo liekulību. Un neapšaubāmi par to būs jārunā. Nekas jums te nebūtu noticis. Neviens gabals nebūtu nokritis, ja jūs, runājot par repatriantiem, runātu arī par tiem cittautiešiem, kuri vēlas atgriezties savā etniskajā dzimtenē. Nekādas vainas!

Ja ir runa par starptautiskajiem līgumiem, tad tā ir pavisam cita lieta. Starptautiskie līgumi palīdz, veicina šos procesus. Bet tāpēc, ka Latvija ir pilna ar tādiem, kas šeit ir nelikumīgi ieradušies, vismaz daļai no viņiem ir jāmēģina to ieskaidrot. Var būt, ka kādu daļu var arī pārliecināt. Mēs šeit runājam par brīvprātīgu atgriešanos.

Neizvairieties! Vai arī skaidri pasakiet, ka jūs likuma mērķī vairs neparedzat šādu cittautiešu atgriešanos. Tādā gadījumā tā arī pasakiet, bet nelieciet iekšā vienā likumā pilnīgi pretrunīgas normas, paši to nesaprazdami. Un nāciet un pamatojiet man, un parādiet, kur jūs likumā esat izvērsuši šo 2.panta 1.apakšpunktu.

Un tāpēc esiet tik laipni un vismaz patlaban atbalstiet. Nāciet un parunājiet, dabūsiet, protams, pretī, bet nu vismaz pamēģiniet aizstāvēt savus uzskatus. Varbūt jums tādu nemaz nav?

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Ziniet, ir jābrīnās patiešām! Es skatos uz jums, kolēģi deputāti, īpaši latvieši, un brīnos. Katrs atsevišķi jūs esat tīri simpātiski, normāli cilvēki ar it kā veselīgām domām, kad tiekamies komisijās un runājam, bet, kad jūs esat apvienoti attiecīgajās partijās un tiekat attiecīgo bosu vadīti, tad jūs sēžu laikā, kad balsojat, nemaz vairs nevar pazīt.

Un, lūk, tagad mūsu iepriekšējo priekšlikumu atbalstīja tikai 15 cilvēki. Es precīzi nepaskatījos, bet es saprotu, ka mūs atbalstīja Zaļo un Zemnieku frakcija. Un arī Leopolds Ozoliņš jau izteicās, ka tas ir nepieciešams, ko mēs piedāvājam. Es vēlreiz atkārtoju, ka tas ir tas, ko mēs ierakstījām deklarācijā, kuru pieņēmām šīs Saeimas darbības laikā.

Redziet, jūs tagad te čalojat! Jūs pat negribat iedziļināties. Jūs pat negribat palasīt kārtējo reizi, ja vispār esat lasījuši mūsu priekšlikumus. Jums ir vienkāršāk pļāpāt. Bet nāk vēlēšanas, un jūs atkal skriesiet pa visu Latviju un stāstīsiet, cik nacionāli jūs esat noskaņoti, cik milzīgi aizstāvat latviešu intereses, lai attīrītu Latviju no tiem sārņiem, kuri šeit okupācijas laikā ir saradušies. Es ļoti maigi, protams, to pateicu.

Tas ir mūsu uzdevums, draugi mīļie! Vai patiešām jūs nesaprotat? Vai patiešām jūs esat nolaidušies no Marsa un pirmo reizi te sēžat? Tas ir kaut kāds absurds! Mēs ļoti cilvēcīgi, ļoti cilvēcīgi, sakām, ka tie cilvēki, kuri šeit nomaldījušies, laimi meklējot padomju laikā, grib aizbraukt... Grib aizbraukt! Un mēs viņus, tā sakot, ietveram attiecīgajā kategorijā, tos, kuri grib aizbraukt, neko citu īpaši šajā priekšlikumā nepasakot. Jums arī tas nav derīgs! Bet šie cilvēki grib aizbraukt! Krievijas vēstniecībā– jau kuro reizi es jums to atgādinu, sarakstos ir ap 40–60 tūkstošiem cilvēku, kuri grib aizbraukt un kurus Krievijas vēstniecība... kurus Krievija negrib laist no šejienes prom un liek viņiem visdažādākos šķēršļus.

Iepriekšējā Saeimā mēs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, daudziem cilvēkiem... nu, neteiksim daudziem, bet vairākiem cilvēkiem vai ģimenēm personīgi palīdzējām. Kā saka, cepurē sametām savu naudiņu, un viņi nāca pie mums. Viņi saka: “Mēs gribam aizbraukt, bet mums nepalīdz neviens.” Ar šo lietu ir jānodarbojas valdībai! Un tas ir jāpasaka Saeimai, lai valdība darbotos.

Bet, lūk, jūs to uzskatāt par kaut ko nepieņemamu. Jūs kautrīgi nodurat acis, kad ir jābalso, un paceļat balto kartīti, kas nozīmē– atturas. Nu, tā sakot, balsot tā kā neērti, bet atturēties, paceļot šo balto padošanās kartīti “pret”... Es atkārtoju, tā ir padošanās, un jūs to pavisam mierīgi izdarāt.

Nauda ir jāparedz šīm lietām! Šai ļoti cilvēcīgajai, humānajai lietai. Valdība, protams, jūsu, četru koalīcijas partneru, vadībā nav to darījusi, bet šāda nauda būtu jāatrod. Vismaz daļai cilvēku vajadzētu palīdzēt.

Šo palīdzību varētu sniegt arī dažādā citā veidā. Es par to arī esmu runājis. Pasaule būtu ar mieru palīdzēt. Un pasaule jau pieteicās palīdzēt mūsu neatkarības sākumā, kad Amerika piešķīra diezgan lielas summas miljonos, lai padomju militāristi varētu aizbraukt un lai tur, Krievijā viņiem būvētu mājas. Protams, veikli ļautiņi šeit, Latvijā, kaut kur “nopludināja” šo naudu. Cik saprotams,– savās kabatās. Kas tie tādi un kuri– to mēs nemaz nezinām. Šāda nauda bija arī no Somijas. Eiropa un pasaule būtu ar mieru to darīt. Mēs– ne! Un mēs pat negribam ierakstīt šādu statusu, ka Latvijā ir cilvēki, kuri grib aizbraukt uz savu dzimteni. Uz savu etnisko dzimteni! Tad ko? Vai jūs gribat pateikt, ka ar varu? Nu tad uzrakstiet savu– pretēju priekšlikumu un pasakiet: “Nē, mēs jums neļausim braukt uz dzimteni!” Nu nākamajā lasījumā ierakstiet šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo komisijai laikam likās, ka šis priekšlikums ir drusciņ par “mīkstu”. Te ir teikts, ka repatriants ir persona, kura ieradusies Latvijā tās okupācijas laikā, vai šādas personas pēcnācējs un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Es saprotu, ka komisiju vārdiņš “brīvprātīgi” ir samulsinājis, jo faktiski “tēvzemiešiem” būtu bijis jāiesniedz priekšlikums, ka tas var notikt arī piespiedu kārtā.

Kāpēc piespiedu kārtā? Es pateikšu divus piemērus. Savā laikā Padomju Savienībā, kaut kur Krievijā par slepkavību vai par laupīšanu, vai par izvarošanu notiesātie cilvēki, kuri bija “nosēdējuši” pusi termiņa, parasti gadu pirms atbrīvošanas tika pārvietoti uz Baltijas valstu cietumiem, lai šeit viņi tiktu atbrīvoti. Tādā veidā Latvijā mēs dabūjām desmitiem tūkstošu kriminālnoziedznieku, kuri bija notiesāti par smagiem noziegumiem un kuri šodien nodarbojas ar tā saucamo biznesu– tirgo pļavas lētticīgiem Latvijas iedzīvotājiem, piedāvā būvēt mājas un tā tālāk. Loģiski, šie cilvēki būtu jāizsūta steidzamā kārtā no Latvijas ārā. Bet nu pirmajā piegājienā te ir rakstīts– brīvprātīgi.

Otrs piemērs. Tad, kad Krievija nesen atdeva trīs salas Ķīnai, kā jūs atceraties, tur bija piecpadsmit tūkstoši māju, un tad visi šie iedzīvotāji tika aizvesti atpakaļ uz Krieviju.

Kāpēc es to pieminu? Loģiski, šis pants skar zināmā mērā arī bijušo Abrenes novadu, un, piemēram, tad, kad Linavas pagasts vai Purmales pagasts nonāks Latvijas īpašumā... Mūs šeit baida gan Valsts prezidente, gan ārlietu ministrs, ka mums nevajagot piecdesmit tūkstošus krieviski runājošu iedzīvotāju Abrenes pagastā. Tad tie ir klaji meli!

Vēsturnieks Pelakus precīzi ir uzrakstījis, ka tagadējā Abrenes novadā, kas piederēja Latvijas teritorijai, palikuši tikai pāris tūkstošu Latvijas bijušo iedzīvotāju un pilsoņu, tāpēc ka viņu liela daļa tika deportēta un izsūtīta uz Sibīriju, taču vairākums atgriezās Latvijā.

Tātad, sekojot šim pašam Krievijas paraugam, kā tā izdarīja tajās teritorijās, kuras Krievija pagājušajā gadā atdeva Ķīnai... Tur piespiedu kārtā šie nelikumīgi iebraukušie iedzīvotāji visi tika pārvietoti atpakaļ uz Krievijas teritoriju. Bet es jau saprotu, ka pirmie kucēni ir jāslīcina un ka nākamajos priekšlikumos šī kļūda tiks izlabota– vārds “brīvprātīgi” tiks papildināts ar vārdiem “... un piespiedu kārtā repatriējas uz savu etnisko dzimteni”.

Tomēr es aicinu atbalstīt šinī lasījumā arī šo vārdu “brīvprātīgi”.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāt Buzajev, vai jums pietiks ar četrām minūtēm? Lūdzu! Deputāts Buzajevs.

(Starpsauciens: “Koalīcija, jums ir papildspēki!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis tukšais priekšlikums un tukšā diskusija raksturo tikai likumdevēja, proti, iesniedzēja, degradāciju, jo šeit, šajā priekšlikumā, ir sajauktas divas lietas. Likuma esošajā tekstā ir runa par repatriantiem, proti, par cilvēkiem, kuri grib iebraukt Latvijā, bet TB/LNNK priekšlikums attiecas uz izceļotājiem, uz cilvēkiem, kuri gribētu aizbraukt no Latvijas.

Turklāt likumā ir ne tikai 2.pants, bet ir arī 23.pants, un cienījamie likumdevēji, iesniedzot šo likuma jēdzienam neatbilstošo priekšlikumu, pat nav izlasījuši likumprojektu līdz galam. Un tieši sakarā ar šo apsvērumu, konsultējusies ar Saeimas Juridisko biroju, komisija arī noraidīja šo priekšlikumu, neskaitot pat visus šos politiskos argumentus.

Paldies par uzmanību, un lūdzu balsot “pret”.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Man vienu minūti!”)

Sēdes vadītāja.

Dobeļa kungs, vai jums pietiks ar divām minūtēm? Lūdzu! Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tiem, kuri nav lāgā sapratuši, varu atkārtot vēl vienu reizi (varbūt vienam otram būs simts reizes jāatkārto), kāda ir starpība starp diviem vārdiem– “izceļotājs” un “repatriants”.

Izceļotājs var būt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis– latvietis vai citas tautības pārstāvis. Tas ir izceļotājs– cilvēks, kas brauc no Latvijas uz kaut kurieni.

Kas ir repatriants? Repatriants ir cilvēks, kas atgriežas savā etniskajā dzimtenē. Un, ja jūs to neesat sapratuši– lai Dievs jums palīdz! –, tur jau vairs neko nevar izdarīt. Un tieši tāpēc ir muļķīga atsaukšanās uz 23.pantu, kur tiešām runāts par izceļotājiem. Mēs runājam par cittautiešiem, kurus varētu brīvprātīgi aizsūtīt atpakaļ uz viņu etnisko dzimteni. Nejauciet šos divus jēdzienus!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Esta.

Šis formulējums “repatriants” ir skaidri pateikts 2.pantā. Un priekšlikuma būtība ir tāda, ka šeit ir sajauktas kopā divas lietas. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jā, jā! Kā tad!”) Tieši tā! Izceļotāja jēdziens ir formulēts 23.pantā. Ja jūs ar šādu domu šo priekšlikumu varētu novirzīt uz 23.pantu, tad varbūt varētu runāt par to, ka to varētu atbalstīt.

Lūdzu balsot!

(Starpsauciens: “Āmurgalvas!”)

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 6.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 25, atturas– 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, šajā ārkārtīgi aukstajā, vienā no aukstākajām dienām, kas ir bijušas pēdējo trīs gadu laikā, es domāju, mēs ar savu sirds siltumu un mīlestību sveiksim mūsu jubilārus– deputāti Ēriku Zommeri, deputātu Anatoliju Mackeviču, mūsu visu mīļoto, cienīto deputātu un komponistu Raimondu Paulu. (Aplausi.)

Vārds paziņojumiem– deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Informācija Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas biedriem. Īsa grupas sanāksme notiks šodien otrajā pārtraukumā, pulksten 12.30, vai gadījumā, ja sēde beigsies ātrāk, tad uzreiz pēc sēdes beigām Dzeltenajā zālē, tepat blakus. Paldies.

Sēdes vadītāja.

...Deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts institūcijas šo mēnesi ir pasludinājušas par sporta mēnesi, un sestdien, 21.janvārī, Kongresu namā notiks Latvijas 5.sporta kongress. Saeimas deputātu basketbola izlase ir uzaicināta šodien pulksten 17.00, atzīmējot šo sporta mēnesi, piedalīties Jelgavā sacensībā ar Jelgavas domi, bet rīt, 20.janvārī, pulksten 17.00 piedalīties 2.vidusskolā zibensturnīrā ar sporta žurnālistu, sporta funkcionāru un sporta atbalstītāju komandām. Nenobīstieties no vēsā laika, un turpināsim plānveidīgi gatavoties starptautiskajiem mačiem ar devīzi “Kustībā– vesels!” ar citu valstu parlamentāriešiem.

Sēdes vadītāja.

...Deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Baltijas Asamblejas komisijas sēde pulksten 10.40 Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

...Deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten10.36 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

...Deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.38.

Sēdes vadītāja.

...Deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu tūlīt uz sēdi Aizsardzības un iekšlietu komisijas telpās!

Sēdes vadītāja.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Pēteris Kalniņš... ir? Jā. Vilis Krištopans, Vitālijs Orlovs... Ā, tik tuvu. Mihails Pietkevičs, Anta Rugāte. Jā. Kārlis Šadurskis, Elita Šņepste... manuprāt, arī bija. Jā. Dainis Turlais... nav, ja?

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Kolēģi! Tiekamies zālē pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas8.Sa­eimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām Saeimas sēdi. Atgādinu, ka izskatām likumprojektu “Grozījums Repatriācijas likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāts Jānis Esta.

J.Esta.

7.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu es turpināšu to audzināšanas darbu. Laikam vecāki jūs maz ir pēruši jaunībā un nav ieaudzinājuši izpratni par vienkāršām lietām. Ja jau ir iekšā 3.panta pirmajā daļā vārdi “Tiesības ieceļot Latvijā”, tad kā to saistīt ar atgriešanos savā dzimtenē? Tādā gadījumā te vajadzēja būt vārdiem “atgriezties Latvijā”. Ja ir, kā te mani kolēģi uzsvēra, runa par tiem latviešiem, kas grib atgriezties savā dzimtenē. Un tie esot tie repatrianti.

Bet, ja jau jūs runājat par ieceļošanu, tad kāpēc jūs nerunājat arī par izceļošanu? Buzajeva kungam ir vāja izpratne par likumdošanu, un tur nekā nevar darīt, viņš ir Dieva dots cilvēks, un lai viņš tāds dzīvo. Bet citiem tomēr vajadzētu palasīt...

Sēdes vadītāja.

Dobeļa kungs, lūdzu, bez personīgiem apvainojumiem!

J.Dobelis.

... Nē, tas taču... Man liekas, ja viņš ir Dieva dots, tas viņu taisni izceļ (No zāles dep. A.Kiršteins: “Uzslava!”): viņš ar Dieva svētību šeit sēž. Ko var darīt? Tas varbūt mums ir kā pārbaudījums uzlikts no Dieva... Nu, tā ir cita lieta. Par to jau nav jāuztraucas. Es viņu nemaz... neviena slikta vārda. Tikai Dieva vārdus priekš Buzajeva.

Tātad turpinu. Esot, lūk, atkal atsauce uz to pašu 23.pantu. Taču te jau atkal mēs nonākam pie tās pašas pretrunas, ka nav skaidri likumā pateikts: repatriants un izceļotājs. Nav skaidri uzsvērtas šīs atšķirības. Un, ja jau ir rakstīts, ka ir tiesības ieceļot Latvijā, tad jau arī izceļot no Latvijas it kā vajadzētu, vai ne? Jeb vai to mēs sakām tikai par izceļotājiem? Un par tādiem, kas atgriežas savā etniskajā dzimtenē? Kas tie tādi būs? Kur jūs tos ieliksiet?

Un tāpēc paskatieties uz to pantu– 23.pantu! Par ko tur ir runa? Arī jūs varat izbraukt ārā no Latvijas! Nu, varbūt daudziem tas būtu ļoti patīkami, varbūt arī man. Principā jums ir tiesības izbraukt no Latvijas un arī atgriezties. Jebkuram pilsonim, jebkuram, kas šeit dzīvo, ir tiesības izbraukt, izceļot no Latvijas un atgriezties.

Taču, ja ir runa par repatriāciju, tad ir runa tikai par atgriešanos savā etniskajā dzimtenē. Nu, es nezinu, cik reižu tas būs jāstāsta, acīmredzot te ir jānolasa īpaša lekcija par tādiem jautājumiem, jo šeit ar izprašanu ir ļoti vārgi. Bet nekā nevar darīt! Nu, kādi te sēž, tādi sēž.

Un līdz ar to ir mūsu priekšlikums... Ja te ir norma par ieceļošanu Latvijā, tad turpat ir jābūt arī normai par izceļošanu. Ja būtu norma par atgriešanos Latvijā, tad mēs varētu runāt citu valodu. Un nejauciet, lūdzu, šīs divas lietas– ceļošanu un repatriāciju! Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Lūdzu, vienreiz to izprotiet!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie deputāti! Tātad kārtējais frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums ir noraidīts komisijā. Noraidīts!

Paskatieties, kas tur ir rakstīts. Iepriekšējā redakcijā ir minētas tiesības ieceļot Latvijā. Mēs pieliekam klāt arī tiesības izceļot no Latvijas. Padomājiet, ka tas ir faktiski absurds, ka jūs to noraidāt! Izsvītrojot šos vārdus, jūs pēc būtības noliedzat cilvēku tiesības izceļot no Latvijas– labprātīgi izceļot no Latvijas. Es jau tad, kad runāju par iepriekšējo priekšlikumu, teicu, ka cilvēki vēlas izceļot labprātīgi, grib to darīt. (Viņiem gan ir maz iespēju.) Bet jūs sakāt: nē, izceļot no Latvijas nav tiesību! Lai visi šeit paliek uz mūžīgiem laikiem, vienalga, vai draugi vai ienaidnieki! Nē, lai viņi paliek!

Tā taču ir kaut kāda fantastika!

Saeimas deputāti, es brīnos un nevaru vien nobrīnīties, kur ir palikuši jūsu latviskie ideāli! Tautā tie dzīvo. Jūsos tie ir miruši. Diemžēl.

Šodien, šajās dienās ir barikāžu laiks. Cilvēki atceras tās aukstās janvāra dienas, kad cīnījās– un kā vēl! Ar kailām rokām bija gatavi stāties pretī ienaidniekiem, lai viņus aiztriektu. Taču daudzi ienaidnieki ir palikuši šeit, Latvijā. Un jūs tagad gribat, lai viņiem pat tad, ja viņi gribētu aizbraukt, neļautu to, nedotu tiesības aizbraukt?! Vai tas nav absurds? Vai jūs esat padomājuši, ko jūs darāt? Faktiski jūs ņirgājaties par latviešiem, kuri stāvēja uz barikādēm, par tiem septiņsimt tūkstošiem cilvēku, kuri pulcējās 1991.gada 13.janvārī Daugavas krastmalā, kad apkārt ducināja krievu tanki. Es no turienes raidīju tiešo reportāžu un ļoti labi atceros.

Es zinu, ko nozīmē interfronte, jo saskāros ar to visciešāk un biju ierindots, draugi mīļie, melno sarakstu, iznīcināšanas sarakstu, pirmajās ailēs. Un tie draudi, kādi bija, bija fantastiski. Vai jūs domājat, ka visi tie, kas toreiz draudēja man un pārējiem cilvēkiem, gan radionamā, gan barikādēs esošajiem, ir aizvākušies? Jūs mūsu priekšlikumu tik vēsi, mierīgi, bez sirdsapziņas noraidāt! Vai tas nav absurds?!

Jūs taču lasāt un zināt, ka tagad, pēdējās dienās, Maskava ir iedalījusi desmitiem, desmitiem miljonu, lai atbalstītu piekto kolonnu, piektās kolonnas dažādās valstīs (protams, vienā no pirmajām vietām ir Latvija), atbalstītu šo piekto kolonnu, palikušos interfrontiešus, jauninterfrontiešus pārkrāsojušos. Un jūs negribat likumā ierakstīt, ka viņiem ir tiesības aizbraukt no Latvijas! Draugi mīļie, vai lielāks absurds var būt?

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi, jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Tabūns.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribu vērsties pie Ūdres kundzes. Lūdzu nosodīt Dobeļa kungu, jo viņš tikai pazemināja Buzajeva kungu. Gribu paskaidrot. Dobeļa kungs, jūs labi zināt, ka nosaucāt Buzajevu par cilvēku, kuru mums iedevis Dievs. Ziniet, krieviem ir tāds teiciens “blažennij”, ko parasti lieto, runājot par cilvēkiem, kuri ir ierobežoti, psihiski slimi. Jūs tikai apvainojat Buzajevu, nosau­cot viņu par ierobežotu cilvēku.

Lūdzu nosodīt Dobeļa kungu– un tā, kā lems Prezidijs vai Saeima.

Sēdes vadītāja.

Orlova kungs, jūs laikam neklausījāties sēdi. Dobeļa kungam aizrādījums tika jau pateikts.

Tālāk debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs. (Starpsauciens: “Arī Dieva dots!”)

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tabūna kungs tagad savu priekšlikumu pamatoja ar to, ka viņš tur bija kaut kādās pirmajās rindās, kaut kādos sarakstos un ka viņam draudēja, un ka viņam joprojām draud, un ka tie cilvēki paliek Latvijā. Tātad Tabūna kungs grib ar likuma grozījumu palīdzību panākt, lai šos cilvēkus no Latvijas dabūtu ārā, un tad Tabūna kungs varētu gulēt mierīgi. Es ierosinu: kolēģi, varbūt mēs visi kopā pārliecināsim Tabūna kungu, ka mēs neļausim nevienam darīt viņam pāri. Mēs aizstāvēsim Tabūna kungu, ja kāds mēģinās kaut ko sliktu viņam padarīt. Un varbūt mēs varam šo jautājumu izlemt bez likuma grozījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man nebija nodoma šodien piedalīties debatēs, bet, dzirdot šos kvēlos aicinājumus no mūsu cienītās labējās opozīcijas, man tomēr negribas klusēt. Neesam mēs koalīcijas frakciju starpā norunājuši, ka tagad kādam te būtu kaut kas jāsaka. Žēl!

Redzat, Dobeļa kungs un Tabūna kungs, lieta jau īstenībā nav nemaz nopietna. Nav nopietna! Ja jau lieta būtu nopietna, mēs jau sen iepriekš būtu frakcijas telpās par šiem jautājumiem runājuši. Neesam runājuši! Ne jūs nācāt pie mums, ne mēs pie jums.

Tajā laikā, kad mēs sakārtojām vienu tādu dokumentu, lai panāktu– un turklāt starptautiskā līmenī panāktu!– skaidrību par vēsturi, par visu to, kas ir noticis, mēs bijām kopā un konstruktīvi strādājām. Mums bija skaidrs, ko mēs gribam, un to mēs izlikām uz papīra. Kārtībā!

Jūs zināt, cik tālu mēs ar šo dokumentu esam tikuši, un man jāteic, ka tas prasīs vēl laiku. Tas prasīs krietnu laiku! Taču cerības ir, jo mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un, ja mēs čakli strādāsim pie izglītības reformām Eiropā, ir iespējams, ka nonāksim arī pie objektīva vēstures skatījuma, ko mācīs arī visās Eiropas skolās. Taču tas laiks vēl ir priekšā.

Ko mēs tagad darām? Jūs šeit mums tagad visu tā nostādāt, ka vienīgie nacionālo interešu pārstāvētāji ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un, protams, Kiršteina kungs– ka tie ir tie īstie nacionāli noskaņotie cilvēki un tie nu grib to īsto... Un ka mēs, tie pārējie,– mēs, “Jaunais laiks”, un Tautas partija, un Latvijas Pirmā partija, un Zaļo un zemnieku savienība– to vienkārši negribam.

Mīļie draugi, jūs taču nedomājat to nopietni! Jūs nopietni nedomājat arī to, ka, ja mēs šo likumu pieņemtu ar visiem jūsu ieteiktajiem grozījumiem, tad mēs tiešām sasniegtu to, ko jūs šeit ļoti skaisti ceļat priekšā, to, kas te ir vajadzīgs, lai naidīgie spēki aizbrauktu, un tā tālāk.

Nu padomāsim par vienu tādu iespēju! Iedomāsimies: likums tiek pieņemts ar visiem labējās opozīcijas priekšlikumiem. Ar visiem! Nu, un tagad izšķiras tiešām... Plinera kungs, Buzajeva kungs vai, manis pēc, vēl kāds kungs saka: “Nu te vairs gaisa nav Latvijā. Brauksim uz Krieviju! Galu galā– liela zeme, bagāta zeme! Kas mūs te tur?” Viņi aizbrauc. Tā nu viņi brauc. Tagad, es domāju, drīz vien aiz robežas viņiem jautās: “Kas jūs iekustināja uz to?”– “O, jā! Saeima pieņēma 19.janvārī tādu likumu, ka dekolonizācijas un deokupācijas veicināšanai būtu labi, ja šie cilvēki aizbrauktu. Mēs atbalstām to. Un te nu mēs esam.”– “Ak tā? Ak tad jūs esat tie, kas okupēja Latviju, kas to kolonizēja? Jūs tie esat? Ak tad jūs tas esat, Plinera kungs? Un tagad jūs te gribat braukt un šādā veidā pasniegt mūsu Domei”... tā nu viņi sauc to savu parlamentu... “to vēsturisko patiesību, par kuru mums ir galīgi citas domas?” Jūs taču neticat, ka šie kungi iedrošināsies braukt projām uz šāda mūsu likuma pamata!

Tātad jums jau nav svarīgi... Īstenībā, mīļie draugi, es jūs cienīju kā nacionāli noskaņotus cilvēkus. Taču šinī gadījumā, kā es saprotu, jums nav tik svarīgi, kas šeit tiek pieņemts šodien, bet galvenais jums ir tas, ka jums ir tribīne, no kuras jūs varat sagatavoties nākamajām vēlēšanām un pateikt, ka vienīgā nacionālo interešu aizstāvētāja ir, lūk, labējā opozīcija. Tas ir visas šīs nenopietnās diskusijas saturs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko tu tur stāvi? A kāpēc tu nāci?”)

Un, piedodiet, es nācu tādēļ, ka...

Sēdes vadītāja.

Kļaviņa kungs! Jūsu runas laiks, pirmkārt, ir beidzies. Otrkārt, no zāles var būt dažādi izsaucieni, bet jūs nedrīkstat atbildēt uz tiem.

P.Kļaviņš.

Ļoti pareizi! Es negribu privātā sarunā ielaisties, runājot šeit no tribīnes.

Tā lieta ir tāda nenopietna (tiešām gan!)– tādā veidā nostādīt nacionālo jautājumu un to saistīt ar šādiem piebildumiem, par kuriem jau iepriekš zināms, ka tas nekur nevedīs, praktiski itin neko nedos. Ka nekas nenotiks.

Sēdes vadītāja.

Kļaviņa kungs, beidziet runāt, jo jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Kļaviņš.

Nu, labi, nu tad runāsim! Manis pēc runā vēl trīs reizes.

Sēdes vadītāja.

Kļaviņa kungs!

P.Kļaviņš.

Man ir ko lasīt.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Repatriācijas likuma 3.pants runā par tām personām, kuras var ieceļot Latvijā kopā ar repatriantu. Tās ir laulātais, bērni un apgādībā esošie vecāki. Viņi iebrauc šeit, ieceļo šeit, Latvijā, un uz viņiem attiecas tieši Latvijas Republikas Satversme, kuru jums, Dobeli, un jums, Tabūn, vajadzētu lasīt varbūt katru dienu, jo tad jūs zinātu, ka tur ir 98.pants, kurš runā par to, ka ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā.

Un es gaidīšu, ka drīzāk jūs izbrauksiet uz to pašu Īriju, nevis mēs izbrauksim! (Starpsauciens no zāles: “Tev arī ir tiesības izbraukt!”)

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs runājam par 7.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu, turieties pie konkrētā priekšlikuma apspriešanas!

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Paldies sēdes vadītājai, ka viņa atgādināja, ka mēs runājam par 7.priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Šis ir trešais lasījums, Kļaviņa kungs! Trešajā lasījumā visām normām ir jābūt savstarpēji sakārtotām, jo Dievs vien zina, kad vēlreiz atvērs šo likumu. Un, ja mēs pieņemam likumus, tad nevar aicināt šos likumus neievērot. Ja likumus pieņemam, tad tie valstij un valstī dzīvojošajiem ir jāievēro.

Bet es gribu pateikt par pretrunu, kādu novērš šis priekšlikums– 7.priekšlikums. Likuma 1.panta 2.punktā ir teikts, ka likuma mērķis ir veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē. Turpretim šeit, 3.panta pirmajā daļā, nav pateikts, ka viņiem ir tiesības arī izceļot. Ir pateikts tikai, ka ir tiesības ieceļot. Tas, ka ir tiesības izceļot kopā ar saviem ģimenes locekļiem, kas šeit ir uzskaitīti,– tas šajā pantā, 3.pantā, nav minēts. Un, lai novērstu šo juridisko neprecizitāti, ir iesniegts šis mūsu ierosinājums.

Es aicinu saprātīgi domājošos Saeimas deputātus novērst šo nesaskaņu, lai nebūtu jāvēršas Satversmes tiesā par to, ka viens pants ir pretrunā ar otru.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis– otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es jau teicu, ka man vajadzēs skaidrot un skaidrot. Nu te viens ar neizpratni un tādu domu pilnu sejas izteiksmi saka tā: “Kas notiktu, ja pieņemtu šito likumu?” Nu tad, lūdzu, nezinīši, klausieties, kas notiktu, ja tiešām pieņemtu mūsu priekšlikumus!

Beigu beigās Ministru kabinetam vajadzētu piepūst vaigus un izstrādāt kaut kādu repatriācijas programmu. Padomāt nopietni par Repatriācijas fondu un no valsts budžeta piešķirt līdzekļus šim fondam. Vairāku valstu vēstniecības ir piedāvājušas savu palīdzību– materiālu palīdzību Repatriācijas fonda atbalstīšanai tad, kad mums būs kaut kāda nopietna pieeja šim jautājumam.

7.Saeimas darbības laikā mēs, vairāki deputāti, vairākkārt mēģinājām tikties, un daži vēstnieki bija ļoti atsaucīgi, taču tieši tāpēc, ka ir tādi jocīgi cilvēciņi, kas nesaprot, ko dos mūsu priekšlikumu pieņemšana, rodas iespaids, ka šis likums ir nenopietns un ka tas ir vienkārši apmēram “nagliņas” līmenī.

Un tad vēl te nāk un saka, ka nesaprot... Nu, ja nesaproti, tad sēdi un klausies!

Bet, ja ir runa par to, ko tas dos, tad es paskaidrošu vēl vienu reizi– ja mēs vispār gribam nopietni runāt par cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē. Tikai tad, un ne citādi! Bet, ja ne– ja negrib par to runāt, tad arī skaidri to vajag pateikt.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Re nu, Kļaviņa kungs, vainīgie ir atrasti– Dobelis un Tabūns. Dobelis un Tabūns! Līdz šim mūs lamāja “sarkanie”, tagad viņiem ir pievienojies arī Kļaviņa kungs. Skaisti! Paldies!

Kļaviņa kungs, žēl, ka jūs nerunājāt frakcijā un nerunājāt koalīcijā par šo svarīgo problēmu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jūs nesaprotat!”) Tur jau ir tā vaina! Un, godīgi runājot, koalīcijas jums jau nav. Jūsu vadonis Repšes kungs jau paziņoja, ka viņa koalīcija, tā sakot, darbā nepiedalās, ka viņš tur nekad vairs nerādīsies. Tātad koalīcijas nav. Nu tad rīkojieties, draugi mīļie, “Jaunā laika” cilvēki, vismaz pēc sirdsapziņas! Jums tagad ir brīvas rokas, koalīcijā jūs nesastāvat! Tad darbojieties!

Dobeļa kungs jau pateica, kas notiktu, kas būtu, ja mēs pieņemtu šo mūsu priekšlikumu. Jā, beidzot... beidzot 15 gadus pēc neatkarības atjaunošanas nāktos strādāt pie šīs problēmas. Un mums pēc tam ir vēl nākamais... viens no nākamajiem priekšlikumiem– 17., kas liek Ministru kabinetam izveidot, izstrādāt attiecīgu programmu, pēc kuras varētu strādāt. Tas arī ir noraidīts! Arī šis priekšlikums ir noraidīts. Lūk! Viss ir uzrakstīts. Bet jūs paskatieties kaut kur dziļāk! Iedziļinājies neesat, Kļaviņa kungs, bet nākat un runājat muļķības. Es skaidri un gaiši pateikšu– muļķības!

Vajag saprast! Un šī lieta ir ārkārtīgi svarīga. Jums tā šķiet nesvarīga. Nu tad ko? Ko lai dara? Tāds, tā sakot, ir jūsu ģīmis. Nu, ko tad lai dara?

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Atļaujiet izteikt jums savu neizpratni.

Es esmu ārkārtīgi vīlies Paulī Kļaviņā, kuru es līdz šim cienīju. Es domāju, ka viņš nepieder pie tās trimdas pajoliņu paaudzes, kura ir ieradusies Latvijā, lai iegūtu kādu amatu vai reklamētu šeit homoseksuālismu...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais deputāt! Lūdzu, bez apvainojumiem...

A.Kiršteins.

Bet man diemžēl ir jāsaka, ka mani izbrīnīja viņa domu gājieni. Piemēram: Latvijas Saeimai nevajag pieņemt ceļu satiksmes noteikumus, jo cilvēki taču dzer un neklausa, un pārsniedz ātrumu… Pēc Kļaviņa kunga loģikas, mums nevajag pieņemt arī nodokļu likumdošanu, jo daudzi taču tos nemaksā un maksā algas aploksnēs. Kāpēc darīt?

Es domāju, ka problēma ir cita. Skaidrs, ka, pieņemot, Kļaviņa kungs, Repatriācijas likumu, uzreiz to nepildīs, un arī rezultāti nebūs simtprocentīgi, bet tikai tik ilgi, kamēr mums būs šādi deputāti, kuri nesaprot, no kurienes viņi ir, kāpēc viņi šeit sēž un kādi ir viņu uzdevumi. Ja šādu deputātu šeit nebūs, tad es domāju, arī šo Repatriācijas likumu ievēros.

Un šis labojums, kas šeit ir... Kļaviņa kungs, izlasiet! Tas ir precīzā saistībā ar to, kas ir teikts preambulā. Un, ja likums runā gan par ieceļošanu, gan par izceļošanu, tad jūs nevarat rakstīt tikai to, ka ir tiesības ieceļot, neizdarot papildinājumu ar vārdiem “vai izceļot”. Tas ir tehnisks labojums, kas izriet no likuma būtības. Un man ir tiešām žēl, jo es par jums biju labākās domās.

Sēdes vadītāja.

Kiršteina kungs, lūdzu nelietot ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus! Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka gan radioklausītāji, gan arī jūs šeit paši varat spriest, kurš lielākas vai mazākas muļķības un kādas šeit runā. Man gribas norādīt tikai uz vienu ļoti īsu aspektu, kas ir šajā priekšlikumā,– uz to, ka vispār likumā nevajag ierakstīt, ka cilvēks drīkst izceļot. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas jau bija iekšā!”) Man liekas, ka tā ir lieta pati par sevi. Es tiešām to nesaprotu. Tad jau mums vajadzētu sataisīt likumus par nezin’ ko, par visu to, ko mēs drīkstam darīt. Likumi ir priekš tam, lai regulētu zināmas lietas, nevis lai pateiktu pašsaprotamas lietas, izceļot, protams, ko jebkurš jebkurā laikā un kur var darīt. Tas jau taču ir visiem skaidrs! (Starpsaucieni: “Kopā ar ko? Vajag lasīt! Vajag vismaz vienreiz izlasīt! Jūsu draugs nāk tribīnē!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pateikšu tikai dažus vārdus “tēvzemiešiem”. Nelolojiet ilūzijas! Neviens jūsu priekšlikums šodien šajā likumā pieņemts nebūs. Tos nepieņems tieši jūsu atbalstītāji, nacionālie kadri– Tautas partija, arī “Jaunais laiks” un visi citi. Viņi neļaus tos pieņemt! Un visas tās deklarācijas, kuras jūs piespiedāt Saeimu pieņemt, ir tukša skaņa. Nekas īstenots nebūs! (No zāles dep. J.Dobelis: “Pasaki viņiem! Malacis, Aleksandr, saprata kaut ko!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Man tiešām jāatvainojas, ka man te kā tādam likumu skaidrotājam jānāk, bet šoreiz man Liepiņas kundzei ir jāizskaidro, ka likumi darbojas kopā– sistēmā. Un te nav runa par izceļošanu, kur deguns rāda, bet par izceļošanu kopā ar ģimenes locekļiem. Tātad, ja cilvēks repatriējas un ja 7.priekšlikumā ir papildināts, ka tiesības ir ieceļot vai izceļot no valsts, tad tas, kas ir tālāk teikts, ka izceļo kopā ar ģimenes locekļiem, laulātā nepilngadīgajiem un apgādībā esošajiem bērniem, nozīmē, ka visi tie, kuri izceļo kopā ar šo personu, saņem šo materiālo palīdzību. Un jūs nevarat likumā rakstīt, ka valsts rūpējas tikai par tiem, kuri ieceļo, par tiem, kuri ir jāapgādā– par slimiem, par bērniem, un aizmirst, ka izceļošanas gadījumā jūs rūpēsieties tikai par personu, kura izceļo, nevis par viņas ģimenes locekļiem... Tad skatieties kopumā šo likumprojektu un netērējiet laiku ar muļķībām!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams?

J.Esta.

Cienījamie kolēģi! Tomēr ieviesīsim mazu skaidrību. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vies!”) Šā likuma 2.pants skaidri definē un nosaka, kas ir repatriants. Tātad repatriants ir pilsonis, persona, kura ir Latvijas pilsonis, kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā. Tātad tas ir repatriants.

Es saprotu “tēvzemiešu” priekšlikumus, ka visi tie, kuri šeit ir ieceļojuši tajā skaitā okupācijas laikā, varētu tikt nosaukti vai identificēti kā repatrianti. Šā likuma izpratnē viņi nav repatrianti. Diemžēl nav! Tie ir izceļotāji. Gribam mēs to vai negribam. Un pat tad, ja mēs pieņemtu šos priekšlikumus, klausoties šīs kaismīgās runas, ka mēs tam budžeta līdzekļus paredzēsim... Starp citu, savulaik jau ir bijis Repatriācijas fonds, kurā netika ieskaitīts neviens lats, un šis Repatriācijas fonds eksistēja kopš 1993.gada. Tur ir vairākas valdības strādājušas, un tas ir noticis daudzu saeimu laikā, bet diemžēl tur nav bijuši paredzēti līdzekļi.

Un pat tad, ja mēs ieliktu visas šīs normas likumā, tik un tā neviens brīvprātīgi no šejienes prom nebrauks, ja netiks noslēgts starptautisks līgums ar to valsti, uz kurieni šī persona dodas. Tātad tikai un vienīgi abpusēji šīs lietas var risināt. Un tādā gadījumā varētu paredzēt arī materiālos līdzekļus gan no vienas puses, gan no otras puses. Es saprotu šīs vēlmes. Es arī daļēji varu piekrist tam, ko jūs sakāt, bet tas nav šā likuma jautājums.

Kas attiecas uz jūsu 7.priekšlikumu, tad gribu sacīt, ka tur ir skaidri pateikts: “Repatrianta ģimenes locekļi”. Mēs tikko definējām, kas ir repatriants. Tātad viņiem ir tiesības ieceļot. Ja kāds grib pielikt klāt vārdu “izceļot”, tad tas vairs neattiecas uz repatriantu.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 7.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 23, atturas– 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

8.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Par 8.– atbildīgās komisijas priekšlikumu, par vienu vienīgo priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Komisija ir noraidījusi visus labējo ekstrēmistu priekšlikumus, kuri nav juridiska rakstura un kuri pēc būtības ir tīra politiska provokācija ar nolūku sagraut Saeimas sēdi. Diemžēl simetrijas dēļ komisija ir noraidījusi arī visus manus priekšlikumus, kuriem bija juridisks raksturs ar nolūku papildināt jau novecojušo likumu ar jauniem jēdzieniem, kā arī saskaņot to ar Satversmi. Un šeit ilgstošās debatēs mēs aizmirsām par likumprojekta mērķi.

Likumprojektu iesniedza Ministru kabinets ar nolūku svītrot no likuma veselu sadaļu par dažādām garantijām repatriantam saņemt kaut kādu reālu naudiņu. Vēl vairāk! Trešajam lasījumam Iekšlietu ministrija mūsu komisijas sēdē piedāvāja izslēgt no likuma vēl vienu pantu, kas garantē repatriantam tiesības saņemt naudu. Tieši izslēgt no likuma to normu, kura paredz katru gadu iesniegt Ministru kabinetam budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu, lai nodrošinātu repatriāciju vai izceļošanu.

Cienījamie kolēģi, te ir runa par simtu cilvēku tiesībām, nevis par desmitiem tūkstošu cilvēku tiesībām. Runa ir tikai par simtu cilvēku tiesībām! Pārsvarā tie ir latvieši un līvi vai viņu pēcnācēji. Un mēs uzskatām, ka šobrīd valsts budžetā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai dotu viņiem iespēju atgriezties savā dzimtenē.

Sakarā ar to PCTVL frakcija ir “pret” šo Ministru kabineta iesniegto projektu kopumā, kā arī “pret” šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Es aicinu nobalsot šo priekšlikumu un noraidīt to.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Tad, kad mūs nokristīja par ekstrēmistiem, tas laikam ir pilnīgi saprotams un pareizi. Nu labi! Tad es arī runāšu kā ekstrēmists ar visām tā tiesībām.

Redziet, šis priekšlikums... Izlasiet, lūdzu, to tie, kuri runāja neizpratnes pilni, jo jūs neesat acīmredzot izlasījuši nevienu rindiņu no šā likuma.

Te ir tā “āža kāja”! Un es pat teikšu, ka šis priekšlikums nav tikai “āža kāja”. Tā ir visu mājdzīvnieku un visu savvaļas dzīvnieku “kāja”. Tā ir tā būtība! Jūs gribat vispār noņemt nost no darba kārtības šā jautājuma izskatīšanu. Tur, kur ir runa par Ministru kabineta kompetenci repatriācijas jomā, jūs strīpojat ārā nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu. Jūs to izmetat vispār ārā! Un tas jums patīk: “Nevajag līdzekļus, nevajag nekādus projektus! Nav nekādas repatriācijas vajadzības!” Te jau parādās viss tas plikums un visa tā muļķība, kāda tik var būt.

Tad jau vispār... Tad jau jūs gribat runāt par repatriāciju, bet negribat runāt par līdzekļiem. Izmet mierīgi ārā un tad nāk šeit un runā. Bet ko tad jūs gribat panākt? Mēs gribam panākt, lai miermīlīgā veidā vismaz tagad organizētu šo cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos viņu etniskajā dzimtenē, skaidrojot arī to, ka liela daļa no viņiem šeit ir ieradušies diemžēl nelikumīgi. Un tā ir mūsu priekšlikumu būtība! Visi mūsu priekšlikumi attiecas tieši uz šo jautājumu. Un tieši par to ir jārunā vai arī konceptuāli jāpasaka: “Nekādas repatriācijas nav! Šis jautājums nav skaidrojams”.

Kļaviņa kungs te naivi runāja par starptautiskajām vietām un lietām. Ziniet ko, es strādāju Eiropas Padomes Pārraudzības komitejā divus sasaukumus un ļoti labi zinu, kā tur ir jārunā ar ārzemniekiem, kā jāprot skaidrot. Un nejauciet divas dažādas lietas! Jūs jaucat vienā katlā vēstures skaidrojumu un šodienas praktisko rīcību. Diemžēl.

Par pagātni ir jārunā! Ne jau velti šajā sesijā, kas notiks nākamnedēļ, Eiropas Padome pieņems, ceru, divus dokumentus– gan par nacisma nosodīšanu, gan par komunisma nosodīšanu. Jā, nosodīt jau vairs nav problēma! Daudzu gadu laikā acīmredzot to būsim panākuši. Bet vai tad ar to pietiek? Vai pēc nosodīšanas nav jābūt rīcībai? Vai tad jūs domājat, ka šie civilokupanti vienkārši bija, palika, izkusa? Okupācija bija, un cauri ar to! Vai ne?

Un tagad jūs aizejat jau tik tālu, ka vispār noliedzat repatriācijas jēgu. Ja jūs izņemat ārā no Ministru kabineta kompetences repatriācijas jomā tieši šo nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu, kas tad tur paliek iekšā? Kāda tad būs tā attieksme pret repatriāciju? Kaut kas kaut kur notiks.

Te bija runa par to, ka neviens nav repatriējies. Nav taisnība! Anna Seile, Pēteris Tabūns, Juris Vidiņš un vairāki citi, arī es esam pat no personīgajiem līdzekļiem palīdzējuši repatriēties diezgan lielam skaitam, ja nemaldos, pirms pāris gadiem, kad mēs aktīvi strādājām. Gribētāju bija vairāk nekā tūkstotis, un viņiem palīdzēja tās ārzemju vēstniecības. Starp citu, arī Krievijas vēstniecība bija iesaistīta šajā jautājumā. Pat tur bija cilvēki, kam rūpēja šī tautiešu atgriešanās savā dzimtenē. Bet šeit man jāklausās šādas muļķības. Uzkāpj tribīnē un sāk... Nu kas tad tur notiks! Ja jūs nedarīsiet, tad nekas nenotiks. Un to nu gan jums vajadzēja saprast! Ja jau jūs šeit sēžat, tad arī strādājiet, lūdzu, nevis kāpiet tribīnē un runājiet muļķības!

Un, ja jūs to gribat vispār izņemt ārā no Ministru kabineta kompetences, tad runāt vairs nav par ko. Bet jūs vēl dabūsiet dzirdēt.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kā tad tur bija ar to mežu? Jo dziļāk mežā, jo
trakāk– jo vairāk nolauztu koku.

Nevar īsti pat saprast Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Viņa, komisija, diemžēl nav izpratusi– un es ar pilnu atbildību saku, ka nav izpratusi!– šo likumu. Ķeras pie dažādiem likuma grozījumiem, bet nav sapratusi, kam šis likums ir domāts. Un tagad nu iznācis absolūts ķīselis. Ierosina no spēkā esošā, (es atkārtoju vēlreiz: no spēkā esošā!) likuma izsvītrot teikumu... Tātad Ministru kabinetam nu vairs nevajadzēs izstrādāt repatriācijas vajadzībām, to skaitā arī repatriantu integrācijai, nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu. Nevajadzēs!

Nu tad nolemiet pavisam vienkārši (es nezinu, kāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to nav izdarījusi), ka šis likums nav vajadzīgs, jo jūs negribat naudu šīm lietām dot! Repatriējas latvieši. Latvieši dzīvo Krievijā, nīkuļo, mokās, aizmirst latviešu valodu, mēģina saviem bērniem vēl kaut kā uzturēt to, un ir cilvēki no Latvijas, patrioti, kuri tur aizbrauc, lai mācītu to šiem bērniem, lai viņi varētu vismaz dzirdēt un kaut mazlietiņ iemācīties latviešu valodu.

Nē, nevajag viņus aicināt atgriezties mājās, kaut gan šāds aicinājums ir likuma preambulā jeb ievadā sniegtajā Latvijas situācijas raksturojumā ierakstīts! Nevajag! Kā tad viņi atbrauks? Kur viņi dzīvos? Kur viņi strādās? Un tā tālāk, un tā joprojām.

Šo likumu radīja ne jau šī Saeima. Es arī toreiz strādāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un piedalījos šā likuma veidošanā. Es pateikšu jums, kas šobrīd strādājat šajā komisijā: jūs nekā neesat sapratuši. Arī komisijas vadītāja, kas ir no “Jaunā laika”,– Circenes kundze. Skaidri un gaiši: neesat sapratuši šā likuma jēgu, nolūku, un tagad jūs te vienkārši, tā sakot, cūkojaties, izsvītrojat ārā to, kas ir nepieciešams. Gribat, lai Ministru kabinets būtu brīvs no šā pienākuma... lai viņam vairs nevajadzētu paredzēt līdzekļus šīm vajadzībām. Lai gan ir paredzēts Integrācijas fonds, kurā arī attiecīgie līdzekļi ir paredzēti šīm lietām!

Un, starp citu, arī pašlaik tiek dota naudiņa tiem cilvēkiem, kuri atgriežas (protams, ar lielām grūtībām), dzimteni, Latviju, mīlēdami. Taču tagad izsvītrosim arī to, nedosim nekā. Lai viņi, latvieši, tur, vienalga, kurā pasaules malā, turpina nīkuļot, turpina alkt pēc Latvijas, gaidīt to brīdi, kad varēs tomēr... kad Latvijas Saeima apjēgs un sapratīs, ka mūsu, latviešu, nav tik daudz šajā pasaulē un ka jāgādā par to, lai katrs no viņiem, burtiski katrs, arī tas, kurš ir pārkrievots tur, tālajā Krievijā, vai pārangliskots un tā tālāk, varētu atgriezties. Draugi mīļie, jūs to izsvītrojat ārā! Nu apjēdziet taču, ko jūs darāt! Triju gadu laikā jau nu gan vajadzēja saprast, kas notiek Saeimā un kādā veidā top likumi, un kam likums ir radīts. Vai tie bija idioti, kas, strādādami iepriekšējās Saeimās, radīja šo likumu? Tie bija zinoši cilvēki. Taču jūs tagad pavisam mierīgi to svītrojat: redziet, mēs esam tie pārgudrie, mēs esam tie brīnumradītāji.

Redziet, kādus jūs brīnumus radāt!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis– otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Runājot par brīnumiem, jāteic, ka viens no brīnumiem ir Tatjanas Ždanokas atrašanās Eiropas Parlamentā, un par to “jāpateicas” dažiem tā saucamajiem labējiem.

Runāsim par citiem brīnumiem. Estas kungs tūlīt nāks un skaidros, ka esot jau citos punktos... Estas kungs, uzmanīgi izlasiet, kas tur ir teikts! Piektajā punktā ir runa par repatriantu pabalstu. Tikai par pabalstu tur ir runa, ne par ko citu. Lūdzu uzmanīties! Runa tur ir tikai par pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību, ne par ko citu tur nav runa. Tātad tur nav pat runa par summu! Un vēl repatriācijas programma... Tas ir kaut kas, kas karājas gaisā.

Kāpēc mēs runājam par valdības kompetenci? Tāpēc, ka tikai valdība var izstrādāt budžeta projektu, neviens cits. Ministrija var dot savus ierosinājumus, bet balso valdība, un pēc tam tas tiek virzīts uz Saeimu. Runa ir par budžetu! Un nemēģiniet tagad nākt un skaidrot! Jūs tūlīt nāksiet un skaidrosiet, ka 5. un 6.punktā viss ir kārtībā. Izlasiet, lūdzu, uzmanīgi, pirms jūs nākat mums skaidrot. Es nerunāju par pabalstiem, es runāju par būtību. Par būtību, par konceptuālu attieksmi pret repatriāciju. Es saprotu, ka jums ir bailes, tāpēc ka jūs esat gļēvuļi, par to nav ko brīnīties. Tur nav ko brīnīties. Šodien visi ir barikāžu varoņi un “Ļeņina baļķa” cilātāji. Divas nedēļas jau cilā “baļķi”. Viens grib Trīszvaigžņu ordeni, otrs– Viestura. Visi ir baigie varoņi bijuši. Es toreiz te gulēju veselu nedēļu uz galdiem un redzēju tos varoņus tuvplānā. Ļoti labi atceros, un nevajag man šito stāstīt. Nāciet un skaidrojiet, bet nejauciet pabalsta jēdzienu ar ikgadēju pieprasījumu valsts budžetā! Tās ir divas dažādas lietas.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs tā varētu strīdēties vēl ļoti ilgi. Tā kā es vienu brīdi strādāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Tabūna kungs nupat atgādināja, ka viņš arī ir iepriekšējā Saeimā strādājis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, man ienāca prātā tāda doma: kāpēc pašlaik neviens no “tēvzemiešiem” nav Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā? Tad varētu šos jautājumus risināt daudz konstruktīvāk un visas šīs domstarpības vai strīdus atrisināt jau tur, un tad mums nebūtu jākavē laiks šeit, runājot par faktiski tādiem neizrunātiem jautājumiem. Pašlaik izskatās, ka jautājums nav sagatavots tikai tāpēc, ka “tēvzemieši” komisijas darbā, šā jautājuma apspriešanā, nav piedalījušies. Es ierosinu, ka vienam pārstāvim no “tēvzemiešiem” vajag iestāties šajā komisijā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs tomēr apspriežam 8.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu runāt konkrēti par priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Protams, tas, ka Saeimas priekšsēdētāja neaizrādīja deputātam Buzajevam par to, ka kāds te ir ekstrēmists, man ir pārsteigums. Varbūt kaut kādu citu iemeslu dēļ, tāds aizrādījums netika dzirdēts, bet es domāju, ka tas ir Saeimas priekšsēdētāja pienākums– kaut vai vēlāk, bet tomēr to izdarīt.

Godātais Strēļa kungs! Jūs ļoti labi zināt, ka Saeimas kārtības rullis ierobežo deputātu dalību komisijās– deputāts var darboties ne vairāk kā divās komisijās –, un jūs ļoti labi zināt arī to, ka Saeimā ir astoņpadsmit komisijas– desmit likumdošanas komisijas un astoņas pastāvīgās komisijas. Nu tad, lūdzu, parēķiniet! Kā septiņi deputāti var būt 17 komisijās?

Tā ka, lūdzu, parēķiniet un tikai tad izsakiet kādam pārmetumus! Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. No ziņotājiem es tā arī nesaņēmu pamatojumu tam: kā var piešķirt pabalstus, ja tos neiekļauj ikgadējā budžetā? Paskaidrojiet man, no kurienes nāk nauda šiem pabalstiem, ja budžetā netiek paredzēta šī nauda! Mūsu tradīcija ir tāda, ka kaut kādām terminētām programmām, kāda ir šī repatriācijas programma,– ka šādām programmām garantija ir speciālā likumā atruna par budžeta plānošanu. Izņemot ārā šo atrunu par budžeta plānošanu, godātie kolēģi, jūs pakļaujat riskam šā finansējuma piešķiršanu cilvēkiem, kas jūtas šajā valstī kā cietumā,– cilvēkiem, kas grib izbraukt uz Kaļiņingradu, uz Sanktpēterburgu, uz Maskavu. Jūs paši viņus te turat! Vislielāko izbrīnu izraisa (vispār jau neizraisa) PCTVL, jo viņu interesēs ir šos cilvēkus turēt šeit kā cietumā– neērtībā, sliktos apstākļos –, jo tie ir vienīgie, kuri var nākt ielās un bļaustīties pirms 1.septembra, 23.februārī un 13.oktobrī. Nu tad turpiniet tā! Tikai mainiet savu nosaukumu: nevis “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, bet “Pret cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Burtu salikums “PCTVL” no tā nemainās.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais Rasnača kungs, lūdzu jūs iepazīties ar Kārtības ruļļa 72.pantu!

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu!

J.Esta.

Komisijas vārdā tomēr ir mazliet jāpaskaidro par būtību (No zāles dep. J.Dobelis: “Nāc un skaidro!”), par to, kāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt 5.panta 7.punktu.

Tā nav Ministru kabineta kompetence. Budžeta projektu iesniedz Iekšlietu ministrija– precīzāk sakot, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Repatriācijas nodaļa. Tie ir tie, kas iesniedz šo projektu, un valdība šo projektu apstiprina, virza tālāk uz Saeimu.

Vēl viens skaidrojums. Panta 5., 6. un 8.punkts precīzi pasaka Ministru kabineta kompetenci. Tagad 7.punkts ir izņemts ārā, kā jau es teicu, tā iemesla pēc, ka tā nav Ministru kabineta kompetence. Ministru kabinets neko neizstrādā, tikai apstiprina.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 8.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 54, pret– 17, atturas– 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Esta.

9.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Esta.

10.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Nu ko, cienījamie kolēģi! Nupat es dzirdēju jaunu pavērsienu, spriežot par Ministru kabineta kompetenci. Nupat es dzirdēju, ka Ministru kabineta kompetencē neesot budžeta jautājumi. Acīmredzot tā ir likuma neliela nezināšana. Piedosim to! Var jau būt, ka pieredzes trūkums, strādājot Saeimā, ir... tāds, saproties, darba rezultāts... vairāk jau nu nekas cits. Tā ka lūdzu vienmēr uzmanīgi izlasīt, pirms jūs nākat runāt. Lai jūs saprastu, par ko jūs runājat.

Tagad ir mūsu priekšlikums– 10.priekšlikums. Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam pavisam vienkāršu lietu. Ministru kabinets vienkārši nosaka kārtību attiecībā uz cittautiešiem, kas vēlas atgriezties savā dzimtenē.

Un nerunājiet šeit par starpvalstu līgumiem! Tas ir kaut kas pavisam cits. Starpvalstu līgumi precizē konkrētas saistības starp divām valstīm un šo valstu pārstāvjiem. Starp divām konkrētām valstīm, šinī gadījumā– starp Latviju un kādu citu. Mēs runājam vispār par jebkuru– par jebkuru!– cittautieti (nav svarīgi, kāda ir viņa tautība), par jebkura cittautieša vēlmi atgriezties savā etniskajā dzimtenē.

No budžeta jūs to lietu metat ārā, atstājat Iekšlietu ministrijai kaut ko mistisku. Kas tā būs par naudu, kā tā tiks iedalīta? Kas par to lems? Jūs sakāt– Ministru kabinets apstiprinās. Ministru kabinets, es domāju, arī izstrādās. Ne jau nu tā būs, ka tiks saņemts no ministrijas projekts un automātiski tiks apstiprināts. Tā tas parasti nav. Man liekas, jūs labi zināt, ko nozīmē tas, ka katrai ministrijai jāstrādā pie budžeta projekta. Un Ministru kabinets savāc to visu kopā un runā par budžetu kopumā.

Mēs vienkārši ierosinām padomāt Ministru kabinetam. Var būt, ka ir nepieciešama kaut kāda kārtība, kas varētu palīdzēt vismaz daļai cittautiešu ieviest skaidrību par atgriešanos savā etniskajā dzimtenē. Jā, protams, mēs nelolojam cerības, ka to būs milzīgs vairākums. Nav taču par to runa! Runa ir par tieksmi vismaz nedaudz pastrādāt pie šā jautājuma.

Ja jau jūs negribat šajā likumā neko darīt attiecībā uz to, tad pasakiet man, kur tad bez tās starpvalstu vienošanās... Arī to nebūs tik viegli panākt, ne ar jebkuru valsti. Un, ja būs runa par Krieviju, tad tur būs simts un viens interesants ierobežojums vai papildinājums– un ne jau par labu Latvijai. Mēs runājam par visiem un varam skaidri pateikt: ja šeit, Latvijā, kārtīgi darbosies mūsu likumi– pirmām kārtām Valsts valodas likums, Izglītības likums un vēl viens otrs, kā arī viss, kas ir saistīts ar krimināltiesību normām,– ja tas viss Latvijā darbosies, tad, es pieņemu, vienam otram šeit dzīve kļūs neciešama. Viņš vēlēsies aizbraukt tā vai citādi. Viņam nepatiks šeit atrasties.

Turpretim tagad ir skaidri redzams: “Laipni lūdzam! Dzīvojiet, priecājieties, barojieties, vairojieties un dariet Latvijā, ko gribat! Kāpēc tad viņiem šeit neuzturēties?

Nu, bet, ja jau tā, tad, lūdzu, tieciet paši galā ar visiem tiem piketiem un demonstrācijām! Tur jūs nerādāties. Tur jūs neredz. Arī 16.martā diez vai jūs redzēs kaut kur. Nu, varbūt tagad, pirms vēlēšanām, kāds atnāks ar ziedu pušķi, uz Lesteni atbrauks. Nu ko! Leģionāri arī var vēl kaut ko izdarīt. Jā, tur varbūt kāds parādīsies. Tas būs viss. Lūk!

Tas jau ir rezultāts šādai gļēvai darbībai, kāda ir novērojama šodien. Lai jums palīdz Tatjana Ždanoka Eiropas Parlamentā! Acīmredzot tur jums viedokļi saskan ļoti daudzos jautājumos. Šeit viņa balsotu tieši tāpat kā jūs.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi! Jā, nudien,– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā diemžēl patiešām nav sajēgas, ko viņi dara. Estas kungs, kas ir šīs komisijas pārstāvis un pašlaik– ziņotājs, sarunāja dīvainas lietas, ko jau Dobeļa kungs atzīmēja.

Redziet, Iekšlietu ministrija ir tā, kas paredz naudu budžetā. Labi, pieņemsim, ka tā tas ir, bet Iekšlietu ministrija nav iesniegusi pieprasījumu Finanšu ministrijai, lai budžetā paredzētu līdzekļus. Nav līdzekļu, jā? Un Ministru kabinetam nav jāatbild.

Redziet, tur jau tā lieta. Tāpēc jau tagad jūs svītrojat ārā. Lai nebūtu nekādas atbildības. Lai Ministru kabinets neatbildētu. Ministru kabinetam ir jāatbild un jādod nauda– kopā ar Finanšu ministriju. Pārējās ministrijas ir tikai tādas pieprasītājas un lūdzējas. Dod vai nedod... Mēs zinām, kā apmierina viņu vajadzības.

Tagad runāšu tieši par šo mūsu frakcijas– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK– piedāvāto priekšlikumu, kurā rakstīts skaidri un gaiši: “Ministru kabinets nosaka repatriācijas kārtību cittautiešiem, kuri vēlas atgriezties etniskajā dzimtenē.”

Pirmām kārtām tas nozīmē, ka faktiski Ministru kabinetam jānodibina institūcija reģistrācijas veikšanai vai arī reģistrācijas veikšana jāuztic kādai jau esošai institūcijai (un tādu institūciju var atrast); šī institūcija vispirms reģistrētu tos cilvēkus, kuri vēlas aizbraukt uz savu etnisko dzimteni. Reģistrētu, lai mēs, valdība un Saeima, un attiecīgās institūcijas zinātu, cik ir tādu cilvēku un kas tie tādi ir par cilvēkiem, kas grib brīvprātīgi aizbraukt uz savu etnisko dzimteni. Līdz šim brīdim šāda panta, attiecīga punkta likumā nav! Reģistrē tikai Krievijas vēstniecībā, kura faktiski šos cilvēkus dzen ārā, izraida, jo negrib, ka viņi brauc prom. Protams. Taču mēs negribam zināt, mūsu valdība negrib zināt, un, ja tagad noraidīsiet mūsu priekšlikumu, tātad arī Saeima negrib zināt, cik tad ir Latvijā tādu cilvēku, kuriem mūsu valsts nepatīk, kuri mūsu valsti nīst vai kuri vienkārši ir sajutuši, ka viņi ir, laimi meklējot, aizmaldījušies, iemaldījušies ne tur, kur viņiem jābūt, un grib braukt mājās... Ļoti normāla, cilvēciska vēlēšanās! Ļoti normāla! Taču mēs negribam zināt pat elementāro– cik viņu ir –, lai vispār pēc tam kaut kā varētu sākt spriest par to.

Lūk, kas ir jādara Ministru kabinetam. Nosakiet, lūdzu, to institūciju, kura no rītdienas sāks reģistrēt šos cilvēkus! Tas jādara mums, nevis Krievijas vēstniecībai! No turienes mums ir tikai pa kaut kādiem apkārtceļiem jāuzzina, ka ir apmēram 40 vai 60 tūkstoši, kuri grib aizbraukt. Bet kas tie ir par cilvēkiem? Konkrēti cilvēki. Tātad, lai varētu attiecīgās institūcijas aicināt viņus un viņiem piedāvāt attiecīgo palīdzību un tā tālāk, vajadzīga elementāra kārtība, draugi mīļie!

Atbalstiet taču šo priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu tas, ka “tēvzemieši” iesniedza tādu priekšlikumu. Kāpēc tad jūs neatbalstījāt to, ka par repatriantu Latvijā var būt ne tikai latvieši un līvi, bet arī citas tautības– bijušo pilsoņu pēcnācēji? Ministru kabinets var runāt tikai par repatriantiem, kuri atgriežas šeit, Latvijā, nevis kaut kur izbrauc no Latvijas. Izbraukšana no Latvijas– tā nav repatriācija! Mūsu izpratnē, tā ir jau imigrācija. (Starpsauciens: “Tas ir jūsu izpratnē!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Golubova kungs, lūdzu, paskatieties likumprojektu! Mēs apspriežam 8.punktu. Tas nav “tēvzemiešu” priekšlikums, tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Rasnača kungs, mēs runājam par 10.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. (No zāles dep. A.Golubovs: “Varbūt sekojiet likumprojektam!”)

Dz.Rasnačs.

Es atvainojos!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāt Jāni Esta!

J.Esta.

Vienu teikumu es gribētu piebilst. Mēs jaucam kopā šeit atkal divas lietas– māti un meitu. Tieši tā, kā Dobeļa kungs saka! Mēs jau esam skaidri definējuši, kas ir repatriants, bet šeit atkal tiek minēts, ka repatriants ir tas, kurš dodas projām no valsts. Mēs šā likuma izpratnē ar repatriantu saprotam cilvēku, kas atgriežas savā dzimtenē, tātad latvieti vai līvu. Visi citi šā likuma izpratnē ir izceļotāji.

Tā ka, raugoties no šāda viedokļa un ņemot vērā arī to, ka Ministru kabinets nosaka kārtību... Tā kā šis pasākums ir brīvprātīgs, tad kārtību šeit noteikt, manuprāt, nevar.

Tā ka lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 10.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 15, atturas– 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

11.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 58, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

12.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nupat skanēja skaisti vārdi šā likuma izpratnē. Nu tad es lūdzu šo vārdu autoram: “Izlasiet šo likumu! Izlasiet 1.pantu un vārdus “likuma mērķis”! Un tad parunāsim par šā likuma izpratni.

1.panta 2.apakšpunkts skan tā: “veicināt cittautiešu...”– cittautiešu, Estas kungs!– “...brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē.” Tas ir pateikts šajā likumā. Tas nav citos likumos iekšā. Runa ir par veicināšanu– par cittautiešu atgriešanās veicināšanu! Vai tā nav likuma izpratne? Jūs atkal te gribat maskēties ar starpvaldību līgumiem?

Un tagad paskatieties, kādu brīnumu komisija ir noraidījusi! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam to, ka nedrīkstētu būt ierobežojumi cittautiešiem, kuri brauc no šejienes prom. Bet ko grib komisija? Komisija grib, lai visi interfrontieši, visi tur čekisti vai kādi vēl viņi tur nebūtu, lai visi nelabvēļi paliek Latvijā, jo uz viņiem sāk attiekties ierobežojumi. Viņi nevar braukt prom no Latvijas šā likuma izpratnē, kur ir runa par cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē. Komisija negrib, ka visi šitie te atgriežas un uzskata, ka tie, kuri ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušies pret Latvijas neatkarību vai Latvijā pastāvošo valsts iekārtu, lai visi paliek un dzīvo Latvijā. Malači! Arī tie visi, lai paliek Latvijā, kuri pauž fašismu, šovinismu, nacionālsociālismu, komunismu vai citas totalitārisma idejas, kā arī musina uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību. Lai viņi visi paliek te, Latvijā, un dzīvo. Skaisti! Ļoti skaisti! Tātad tāda ir šā likuma izpratne.

Izbeidziet vienreiz šo ākstīšanos! Mēs taisīsim vaļā šo likumu pēc zināma laika. Un tad, kad vēlēšanas būs tuvāk, jums tās ciskas drebēs pamatīgāk. Tad viens otrs no jums tomēr atcerēsies šodienas runu un balsos. Un pateiks: “Šitie visi ir slikti! Mēs jau, latvieši, esam par jums, un mēs vienmēr būsim ar jums! Nu tie “tēvzemieši”, tie ir traki! Tie visu laiku jūs kaut kur velk.” Bet nezin kāpēc jūs ļoti bieži nobalsojat tad, kad tuvojas kaut kas. Taču, kad ir kaut kas nopietns, nacionāls un nāk no mums, tad jums ir bailes.

Arī šodien nebalso jau “pret”. Liela daļa “atturas”. Lēnprātīgi atturas, un tās rociņas laikam nu tā neaizlien līdz tai pogai tik tālu, cik vajag. Lūk, un šī ir tā liekulība! Šī ir tā liekulība– viena no galvenajām liekulībām, ka ir daudzas personiskās intereses, vēlēšanās pazīmēties, vēlēšanās vienkārši četrus gadus neko nedarīt, bet atsēdēt šeit mierīgi, neko neizdarot pa šiem četriem gadiem. Tā ir! Kāpēc katrā jaunā Saeimā iejāj uz baltiem zirgiem un uz melnām govīm cilvēki, kas četrus gadus šeit nosēž, neko nedara, neko nejēdz, bet ceturtajā gadā aiziet mierīgi prom? Un nākamajās saeimās atkal jās jauni iekšā, jo tauta būs nokaitināta, un protesta balsotāju būs ļoti daudz.

Un tāpēc lai paliek šitie visi šeit, Latvijā! Dosim viņiem ierobežojumus un neļausim izbraukt viņiem no Latvijas ārā! Jā, tas ir mans kariķējums, tāpēc ka jūs nekur skaidri neesat pateikuši, kas būs ar tiem, kuri vēlas no Latvijas brīvprātīgi aizbraukt. Tāds bija mans kariķējums šai tēmai.

Tad strīpojiet ārā no 1.panta to apakšpunktu un skaidri pasakiet, ka tam tur nav vietas. Bet to gan jūs neesat izdarījuši.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu tikai vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā likumā nekur nav definēts tāds jēdziens kā “etniskā dzimtene”. Un es uzskatu, ka šeit ir ne tikai mana īstā dzimtene, kur es piedzimu, bet arī etniskā dzimtene, jo šeit eksistē mans etnoss, kuru jūs pa 15 gadiem tā arī neesat likvidējuši un nekad nelikvidēsiet. (No zāles dep. J.Dobelis: “Aleksandr, tad tu esi etnoss!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

J.Esta.

Komisijas vārdā trešo reizi skaidroju, kas ir repatriants. Repatriants ir līvs vai latvietis, kurš atgriežas savā dzimtenē. Un visi šie izteikumi, ka repatriants ir tas, kas brauc projām, nav šā likuma jautājums.

Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 12.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 19, atturas– 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

13.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 60, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

14.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

15.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 59, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

16.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

17.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 18, atturas– 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

18.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šeit ilgi debatējām par izceļotājiem un par cittautiešu atgriešanos viņu etniskajā dzimtenē. No Rasnača kunga es dzirdēju pat tādu apgalvojumu, ka PCTVL kategoriski ir pret cilvēku brīvprātīgu atgriešanos viņu etniskajā dzimtenē, ka mēs šeit ar spēku turam cilvēkus, kuri svinēja 13.oktobri un 9.maiju, un tā tālāk. Skatieties, lūdzu! Šeit ir PCTVL frakcijas priekšlikumi, kas paredz iespēju katram, kas grib atgriezties, saņemt konkrētu naudiņu.

Vēl vairāk! Šis likuma pants agrāk jau eksistēja, un tad bija pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas garantēja nelielu atmaksu– pat 10 000 latu apmērā, ja es nemaldos, par dzīvokļa atbrīvošanu. Pēc mūsu, cilvēka tiesības aizstāvošās frakcijas domām, tas ir prātīgi. Tas skar simtiem cilvēku brīvu izvēli. Un mēs lūdzam atjaunot likumā iepriekšējo redakciju, kas eksistēja vismaz desmit gadus.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu! Un, ja jūs to atbalstīsiet, tad mēs pat esam gatavi atbalstīt likumprojektu kopumā. Pretējā gadījumā mēs balsosim “pret”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tagad jūs labi redzat to tautoloģiju, pie kā ir novedusi šī neizpratne, šī bezjēdzība. Kāds tad tagad ir 23.pants? “Izceļotājs ir persona, kas izceļo no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.” Taču, kā jau teicu, šī persona var būt nepilsonis, var būt Latvijas Republikas pilsonis, latvietis, var būt Latvijas Republikas pilsonis, nelatvietis, ar uzvārdu Golubovs, piemēram. Dažādi izceļotāji. Visi tie ir izceļotāji! Labi! Kāpēc tad kāds pilsonis nevarētu vēlēties dzīvot kaut kur ārvalstīs? Vēlas! Bet tas ir izceļotājs. Un tas ir pavisam kas cits. Jūs to esat sapratuši tikai daļēji.

Tāpēc šis 23.pants “karājas gaisā”. Tas ir absolūti bezjēdzīgs. To pat nav kur piekabināt klāt.

Buzajeva kungs ir izpratis šā panta būtību tā, kā viņš to gribētu izprast, un kā izceļotājus saprot tikai tādus, kuri atgriežas savā etniskajā dzimtenē. Viņš tikai par to nerunā. Un viņš pieprasa viņiem kompensācijas. Jā, varbūt zināma loģika tur ir!

Bet, ja Latvijas Republikas pilsonis vienkārši vēlas izceļot uz pastāvīgu dzīvi kaut kur, tad kāpēc viņam būtu jāmaksā kompensācija? Absurds! Vai ne? Redziet, un tieši jūsu nemākulīgā likuma veidošana ir novedusi pie šā absurda. Un pareiza jau bija tā piezīme, ka agrāk jau bija paredzēta tāda kompensācija. Un tikai tāpēc, ka nebija skaidri pateikts, kas ir repatriants un kas ir izceļotājs, jūs vairāties no šā jautājuma arī šodien.

Un tagad tiks tāds samākslots likums pieņemts, kuram faktiski lielas jēgas nebūs. Ne te ir kārtīga runa par budžeta līdzekļiem, ne te ir kārtīgi pateikts, kas ir repatriants. Norobežošanās! Tātad tikai tie, kuri atgriezīsies te, Latvijā, uz pastāvīgu dzīvi. Un cauri!

Un kur paliks visi tie, kuri vēlas uz savu etnisko dzimteni braukt? Etnosi un neetnosi. Vai viņi paliks jums tikai starpvalstu līgumos iekšā? Par maz, draugi mīļie! Ar to jūs ārkārtīgi vāji risināsiet nopietnus jautājumus.

Un tāpēc šī kaislīgā, histēriskā nākšana šeit, tribīnē, ka mēs te nezin ko piedāvājam... To dara cilvēki, kuriem ir bailes, kuri lāgā neizprot un kuriem ārkārtīgi patiktos lietot vārdu “ekstrēmisms”. Es balsoju 4.maijā, bet jūs, kas tā runājat, to toreiz nedarījāt. Un daudzi no jums nemaz te nebija. Kādas jums ir tiesības mani saukt par ekstrēmistu, ko? Lūk, tāda ir mana atbilde!

Tad, kad vajadzēja riskēt ar savu ādu, tad tādi ekstrēmisti bija vajadzīgi valstij, ja? (Skaļi starpsaucieni.) Neapšaubāmi! Neapšaubāmi, vajadzīgi bija! Tagad, protams, var katrs nākt un gudri izrunāties. Par viņiem es nebrīnos! Viņi tādi ir un būs, un paliks. Un ilgi vēl te paliks. Viņi ar visiem spēkiem turēsies Latvijas zemē, pateicoties gļēvulībai, pateicoties tam, ka mēs neprotam sakārtot savus likumus. Mēs pieņemam skaļas deklarācijas, runājam par upuriem, lejam krokodila asaras, bet tad, kad mums ir šodien jāstrādā pie kāda jautājuma, tad– nē! Tad sākas šķobīšanās, grozīšanās un lieli uztraukumi. Tur ir visa tā lietas būtība! Un Buzajeva kungs ir vienkārši izmantojis šo neizdarību. Tāpēc arī ir viņa priekšlikums, kuru es, protams, neatbalstīšu, jo, manā izpratnē, materiāli nav jāatbalsta izceļotājs, cilvēks, kurš meklē labāku dzīvi ārpus Latvijas. Lūk, tā!

Tā ka, redziet, arī šeit iznāk tā, ka nav piestrādāts, un, neapšaubāmi, mēs pēc pāris mēnešiem vērsim vaļā šo likumu un piedāvāsim jums atkal aprunāties. Un priekš tā nav tikai komisija, priekš tā ir arī konsultācijas starp deputātiem un starp frakcijām. Nav nekādas problēmas!

Bet, protams, šoreiz es neatbalstīšu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas...? Ja nekas nav papildināms, tad lūdzu deputātus balsot par 18.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17,
pret– 65, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

19.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. Nav balsojams. Jā, tieši tā!

(Izsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja.

Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums nav balsojams.

Cienījamie kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Repatriācijas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 13, atturas– 12. Likums “Grozījums Repatriācijas likumā” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Ceriņas, Ontužāna, Liepiņas un Šiliņa iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu šodienas darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Turpināsim Saeimas sēdi!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Jaunais laiks” iesniegumu ar lūgumu mainīt Saeimas 19.janvāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Viestura Šiliņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kantānes, Bērziņa, Jurķa, Šiliņa, Kalniņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Bērziņa, Jurķa, Šiliņa, Kalniņas, Kantānes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt Saeimas 19.janvāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Viestura Šiliņa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Kantānes, Liepiņas, Kļaviņa, Krūmiņa, Bendrātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt Saeimas 19.janvāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas deputāti Lagzdiņš, Paegle, Škapars, Radzevičs un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 19.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Saeimas deputātam Mihailam Pietkevičam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”. Pirmais lasījums.

Likumprojekts paredz precizēt DNS nacionālās datu bāzes izveidošanu un izmantošanu un likumā lietoto terminoloģiju sakārtot atbilstoši Kriminālprocesa likumam. Ir precizēta arī 16.panta trešā daļa, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam– noteiktas informācijas saņemšanu no DNS nacionālās datu bāzes.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 20.decembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otram lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25. janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” un pirmajā lasījumā atbalstījusi. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

25.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25. janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Koncernu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir pirmajā lasījumā izskatījusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Koncernu likumā un tos atbalstījusi. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

25.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25. janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi valdības iesniegtos grozījumus Komerclikumā, un Juridiskajā komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

25.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāte Anita Kalniņa.

A.Kalniņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam komisija saņēma četrus priekšlikumus.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kalniņa.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Kalniņa.

3.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kalniņa.

4.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Kalniņa.

25.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 25.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5165.

Šie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paver plašākas iespējas sociālo pakalpojumu tirgū ienākt privātpersonām un arī nevalstiskajām organizācijām. Pašvaldībām būs vieglāk pakalpojumu nopirkt no pakalpojuma sniedzēja, jo tas iznāk daudz lētāk nekā pašām veidot atsevišķu infrastruktūru. Valstij tiks uzlikts pienākums ar 50% līdzfinansējumu piedalīties šo grupu māju un pusceļa māju izveidošanā pirmajā gadā, bet vēlāk šīs institūcijas tiks atstātas konkrētās pašvaldības vai konkrētās privātpersonas pārziņā, lai tiktu turpināts šis pakalpojums.

Likumprojekts paredz iekļaut jauna veida sociālo pakalpojumu– pusceļa māju –, kā arī sociālās rehabilitācijas iespējas pilngadīgām personām, kurām ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām.

Attīstoties sociālajam darbam un sociālajai rehabilitācijai, personām ar garīga rakstura traucējumiem ir nepieciešams jauns sociālo pakalpojumu veids– tā saucamās pusceļa mājas, kuras nodrošinātu īslaicīgu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju minētajām personu grupām. Šajā laikā viņām būs iespēja apgūt patstāvīgās dzīves iemaņas.

Kā jau es minēju, likumprojektā ir noteikts valsts pienākums piedalīties ar līdzfinansējumu no 2007.gada 1.janvāra. Un tad arī šīs papildu institūcijas plašāk sāks veidoties.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atzinusi par pieņemamu pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt to!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 15.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 15.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Viestura Šiliņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Viestura Šiliņa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija šodien savā sēdē izskatīja šo likumprojektu. Mēs varam teikt, ka nepieciešama ir likumprojekta ātra virzīšana uz priekšu. Likumprojekta pieņemšana atrisinātu šādu jautājumu: kad ir ticis pieņemts iekšlietu ministra lēmums par kāda cilvēka iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā, tad viņam parādās reālas tiesības lūgt pārskatīt šo lēmumu– lūgt to pārskatīt attiecīgām tiesu instancēm. Ir arī precīzi pateikts, kādā veidā šī pārskatīšana notiks.

Es domāju, ka mums ir ļoti nepieciešams šis likumprojekts. Komisija nolēma to vienbalsīgi atbalstīt un lūgt tam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāts Vladimirs Buzajevs runās par steidzamību? Par steidzamību, jā? Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas ir samērā labs likumprojekts, un mūsu frakcija var atbalstīt to kopumā. Taču ir runa par steidzamību, kas, kā zināms, ir nepieciešama tikai blusu ķeršanai. Ir bažas, ka tas ir paredzēts labi pazīstamā skandāla turpināšanai, jo vienam ļoti ietekmīgam cilvēkam ir nepieciešams steidzīgi pārsūdzēt viņa iekļaušanu “melnajā” sarakstā. Jūs ļoti labi zināt, par kuru cilvēku ir runa. Šeit, zālē, sēž vismaz divi cilvēki (teiksim, aiz manas muguras), kā arī “zaļie”, kas tikušies ar šo cilvēku. Un tieši pēc tam tika pieņemts lēmums iekļaut viņu “melnajā” sarakstā.

Un jāņem vērā, ka saskaņā ar Satversmi tad, ja par steidzamību būs vismaz divu trešdaļu deputātu balsojums, Valsts prezidente nevarēs atdot likumprojektu atpakaļ Saeimai.

Sakarā ar to lūdzu neatbalstīt steidzamību!

Sēdes vadītāja.

Jautājumā par steidzamību deputāts Juris Dobelis runās “par”. Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Kādreiz, redziet, mūsu frakcijas balsis varētu noderēt. Es domāju, ka šis būs tas gadījums. Jo– kad tad ir vajadzīga steidzamība likumiem? Tad, kad kaut kas ir pietiekami ātri jāsakārto. Vai tad tas nav skaidrs? Visi šie “melnie” saraksti un visi tie neģēļi, kas ierodas Latvijā visādas cūcības organizēt... Vai viņi nav jānoliek pie vietas? Vai tad nav nepieciešams ātrāk šīs lietas sakārtot? Lūk! Tā ka tas ir skaidrs. Jāsaprot, kāpēc ir vajadzīga steidzamība.

Tā ka, redziet, mūsu frakcija cenšas pragmatiski piedalīties Saeimas un valdības darbā, jo šī steidzamība un vispār šā likuma pieņemšana un īstenošana vairāk attieksies uz izpildinstitūcijām, vairs ne uz Saeimu.

Tad, kad mēs redzam, ka ir jēga atbalstīt, mēs atbalstām. Mēs gribētu, lai citi izprot, ka mēs esam opozīcija, kas grib konstruktīvi palīdzēt kaut ko sakārtot. Nu, diemžēl reizēm ar to izprašanu rodas diezgan lielas grūtības, un ir nevēlēšanās klausīties. Lūk, tā ir tā atšķirība starp mūsu pieeju likumiem un viena otra cita pieeju, kam tikai tas īkšķis noder domāšanai– balsot “par” vai “pret”. Tas, ka citiem šī steidzamība nepatīk, arī ir saprotams. Jo vairāk mēs it kā iestieptu garumā šādus svarīgus jautājumus, jo lielākas iespējas ir kaut ko saputrot un kaut ko saķēzīt.

Tā ka frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstīs steidzamību un mēs visi balsosim par to.

Sēdes vadītāja.

Par steidzamību viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 48, pret– 11, atturas– 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 22.janvāris, likumprojekta izskatīšana– 25.janvārī.

Sēdes vadītāja.

Februāris vai janvāris?

J.Dalbiņš.

Janvāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 22.janvāris, izskatīšana– 25.janvāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mihaila Pietkeviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 19.janvārī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mihailam Pietkevičam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– 3, neviens neatturas. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Šodien Saeimas Prezidijs izskatīja arī deputāta Kārļa Šadurska lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no šā gada 18.janvāra līdz 20.janvārim. Saeimas Prezidijs atbalstīja šo lūgumu.

Saeimas Prezidijs ir arī saņēmis deputātu Sokolovska, Buzajeva, Plinera, Aleksejeva, Tolmačova un Kabanova jautājumu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram “Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību, veicot glābšanas darbus”. Šo jautājumu mēs nododam ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Golubova, Fjodorova, Deņisova, Bekasova un Solovjova jautājumu Latvijas Republikas aizsardzības ministrei Lindai Mūrniecei “Par NATO lokatora darbību Rēzeknes rajonā”. Jautājumu mēs nododam aizsardzības ministrei.

Vai deputātam Dalbiņam ir par procedūru kaut kas sakāms? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Man ir jāatvainojas. Nosakot izskatīšanas datumu, notika pārskatīšanās no manas puses.

Tātad: nākamajā Saeimas sēdē, un tas ir 26.janvāris, nevis 25.janvāris, kā mēs nolēmām.

Es vēlreiz lūdzu kolēģus atvainot par neprecizitāti.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 22.janvāris, likumprojekta izskatīšana– 26.janvāra sēdē. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Linda Mūrniece, Mihails Pietkevičs, Kārlis Šadurskis, Dainis Turlais un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, līdz ar to 19.janvāra sēde ir slēgta. Paldies.