Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.2006., Nr. 16 (3384) https://vestnesis.lv/ta/id/126593

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

26.01.2006., Nr. 16 (3384)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 19. janvāra sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Šīs nedēļas Tautas partijas frakcijas sēdē deputāti izskatīja, mūsuprāt, vienu no svarīgākajiem un nozīmīgākajiem valdības veikumiem un iecerēm, proti, valdības izstrādāto Latvijas nacionālās attīstības plānu.

Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka valdībai, Finanšu ministrijai, šobrīd ir jālemj par to, kā Latvija izlietos to ārkārtīgi lielo finansējumu, ko mums piešķīrusi Eiropas Savienība, proti, 4,2 miljardus latu. Ārkārtīgi svarīgi, kā Latvija šo naudu izlietos, jo no tā lielā mērā ir atkarīgs, kā attīstīsies mūsu valsts, kāda būs tautsaimniecība, kā mēs spēsim risināt sociālos un saimnieciskos jautājumus.

Uzklausot premjerministra informāciju, kā arī finanšu ministra teikto, Tautas partija konstatēja, ka valdība iet pareizā virzienā, proti, šo ļoti lielo naudas summu vēlas izlietot izglītības, zinātnes, kā arī moderno tehnoloģiju attīstībai; nodrošināt to, lai Latvija turpmākos septiņus gadus ietu to ceļu, kuru ļoti sekmīgi gājusi Īrija, kur, starp citu, strādā ļoti daudzi mūsu tautieši. Tieši Īrija, pateicoties tam, ka spējusi Eiropas atbalsta naudu izlietot pareizi, ir varējusi nodrošināt sekmīgu savas valsts attīstību.

Īpaši svarīgs šāds valdības lēmums ir arī tādēļ, ka šonedēļ Valsts prezidentes stratēģiskās analīzes grupa ir konstatējusi: lai mēs apturētu mūsu tautiešu izceļošanu darba gaitās Īrijā, ir nepieciešams šo Eiropas naudu pareizi sadalīt tieši reģionu griezumā. Kā zināms, lielākā daļa no tiem cilvēkiem, kas ir spiesti meklēt darbu ārzemēs, nāk no mūsu pagastiem un mazpilsētām. Tādēļ ir apsveicama un atbalstāma valdības iecere maksimāli censties Eiropas naudu piešķirt tieši reģioniem. Es kā Tautas partijas frakcijas vadītājs varu apsolīt, ka mūsu frakcija maksimāli centīsies panākt to, lai šis lielais finansējums turpmākajos gados tiktu piešķirts mūsu reģionu attīstībai. Tādējādi tiks nodrošināta stabilitāte un drošība mūsu iedzīvotājiem, īpaši lauku un mazo pilsētu iedzīvotājiem.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Diemžēl šodien Saeima noraidīja “Saskaņas Centra” sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Saskaņā ar mūsu likumprojektu, ja svētku diena sakrīt ar nedēļas brīvdienu, tad brīvdienu skaitu palielina par attiecīgu dienu skaitu, kuras sakrīt ar svētku dienu. Man nezināmu iemeslu dēļ Saeimas vairākums neatbalstīja mūsu likumprojektu.

Otrām kārtām. Šodien Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”, kura mērķis ir ieviest Latvijā Eiropas Savienības direktīvu par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji. Jāatzīmē, ka direktīvai Latvijā būtu jāstājas spēkā 2006.gada 23.janvārī, bet Saeima un valdība likumprojekta izskatīšanai un pieņemšanai ir atvēlējusi vienu kārtējo plenārsēdi šodien, 19.janvārī.

Šī valdības novēlotā rīcība ir nepamatota. Saeimas steidzināšana ir saistīta ar valdības negodīgajiem plāniem pielīdzināt Latvijas nepilsoņus Latvijā dzīvojošiem trešo valstu pilsoņiem, ne Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Un piespiest nepilsoņus, lai iegūtu kādus uzturēšanās un darba atvieglojumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, iziet vēl vienu reģistrāciju Latvijā un valsts valodas zināšanu pārbaudi, kā arī samaksāt valsts nodevas par jaunā statusa reģistrāciju un valodas zināšanu pārbaudes procedūru. Lai saglabātu jauniegūto Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, nepilsoņiem diemžēl tiek noteikts ik pēc pieciem gadiem veikt pārreģistrāciju, kā arī tiek noteikti dzīvošanas ilguma ierobežojumi trešajās valstīs, kādi nepilsoņiem šobrīd nepastāv.

Tā vietā, lai Eiropas Savienības institūcijām skaidrotu un panāktu pašu izveidotu īpašu iedzīvotāju nepilsoņa statusa atzīšanu, Latvijas valdošās varas iestādes kārtējo reizi izvēlas vieglāko un sev patīkamāko ceļu– pielīdzināt šos Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus citās Eiropas Savienības valstīs dzīvojošajiem trešo valstu pilsoņiem, ārzemniekiem, kas neizbēgami izraisa Latvijas nepilsoņu tiesību diskrimināciju, salīdzinot ar Latvijas pilsoņiem. Pirmām kārtām sociālajā un ekonomiskajā jomā.

“Saskaņas Centra” frakcija ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimā alternatīvu likumprojektu par to trešo valstu pilsoņu statusu Latvijā, kuri ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, kas pilnībā atbilst Eiropas Savienības direktīvai. Mūsuprāt, likumprojekts varētu novērst nepilsoņu diskrimināciju, un tas nosaka papildu atvieglojumus pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un saglabāšanai.

Diemžēl mūsu likumprojektu Saeima noraidīja. Acīmredzot dažas Saeimā pārstāvētās partijas turpina Latvijas iedzīvotāju tiesību nodalīšanu pēc pilsoņa vai nepilsoņa statusa pazīmes un ignorē Eiropas Savienības direktīvas un norādījumus.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Saeima šodien nodeva komisijām jauno likumu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, taču nenodeva par līdzīgu tematu rakstīto, bet pilnīgi pretējā mērķī radīto kreiso spēku likumprojektu, kas automātiski dod nepilsoņiem tiesības uz šo statusu, nezinot latviešu valodu. Tas ir apsveicami. Cerēsim, ka tas sekmēs vismaz daļas nepilsoņu došanos ilgākā darbā uz vienu vai otru Eiropas Savienības valsti, varbūt arī jaunas mājvietas atrašanu tur, ja reiz Latvijā ne īsti patīk lietas, kas notiek.

Diemžēl ne tik labi veicās ar Repatriācijas likumu, kurā mūsu frakcija bija iesniegusi virkni priekšlikumu. Mūsu mērķis bija viens– Saeima gan 1996.gadā, gan 2004.gadā pieņēmusi divas deklarācijas par okupācijas nosodījumu. Mēs uzskatām, ka svarīgi okupāciju ne tikai nosodīt, bet arī radīt pamatus tās seku likvidēšanai.

Protams, jautājums nav vienkāršs, tas ir atkarīgs gan no finansēm, gan no starptautiskās situācijas, bet katram ir jāveic savs darbs. Lai deklarācija nebūtu tikai skaists dokuments, kurā pareizi runāts par vēsturiskām lietām, jābūt arī kādam segumam, vajadzīgas konkrētas normas Repatriācijas likumā.

Tādējādi mūsu apvienība likuma mērķos ierosināja tēzi, ka viens no likuma mērķiem nav tikai veicināt latviešu un līvu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē, bet arī veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, sekmējot cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē. Tātad palīdzēt tiem, kuri jau tāpat grib aizbraukt, bet kuriem droši vien pietrūkst līdzekļu un iespēju nokārtot šīs lietas līdz galam.

Mēs arī piedāvājam par repatriantu uzskatīt ne tikai personu, kas atgriežas Latvijā, bet arī to personu, kas ieradusies Latvijā okupācijas laikā, vai šīs personas pēcnācēju, ja tā vēlas brīvprātīgi pārcelties uz pastāvīgu dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Līdzīgi arī precizējot izceļošanu, kas attiecas uz personām, kas Latvijā iebraukušas okupācijas laikā, viņu pēcnācēji, ja tie izbrauc uz kādu trešo valsti. Tas varētu būt tieši saistībā gan ar Eiropas Savienību, gan ar citiem jaunākiem procesiem. Tādējādi tam nebūtu tikai deklaratīvs raksturs, bet konkrētas normas. Turklāt arī vairāki priekšlikumi, kas uzliek par pienākumu valdībai izstrādāt attiecīgus noteikumus, kuri nosaka šo repatriācijas kārtību un liek arī valdībai šos noteikumus izstrādāt nevis tālā nākotnē, bet jau tuvāko mēnešu laikā šajā gadā.

Kā jau mēs paredzējām, bez mūsu frakcijas bija tikai seši, septiņi, astoņi deputāti, kas balsoja par šiem priekšlikumiem. Tātad nāksies atgriezties pie tā arī turpmāk.

Sevišķu izbrīnu izsauca tas, ka atbildīgā komisija ierosināja izslēgt pat to normu, kas uzliek valdībai par pienākumu katru gadu parūpēties par finansējumu repatriācijas veicināšanai uz Latviju, tātad latviešu un līvu mājupceļam uz dzimteni, jo arī to izslēdza. Līdz ar to valdībai būtībā vairs šajā sakarā nav nekādu pienākumu. Ja tas bija divu lielāko koalīcijas partiju interesēs, tad man jāsaka: diemžēl tas pagaidām ir pieņemts. Līdz ar to likums tiešām kļūst tukšs, jo tajā ir runa par izceļošanu un repatriāciju, bet tajā nav neviena pienākuma valdībai kaut ko darīt šajā sakarā.

Žēl, bet acīmredzot mūsu partijai nāksies atgriezties pie šī temata par repatriāciju vēl pēc kāda laika, varbūt sniedzot jaunus konstruktīvus priekšlikumus šīs problēmas risināšanai.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodienas Saeimas sēde bija paradoksu pilna.

Pirmkārt, es gribētu turpināt Grīnblata kunga teikto. Mēs trīs stundas pēc kārtas tukši debatējām par repatriāciju, bet pēkšņi noņēmām no izskatīšanas vienīgo repatriācijas pamatu– līgumu starp Krieviju un Latviju par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu. Mēs to noņēmām no izskatīšanas bez jebkādiem paskaidrojumiem no valdošās koalīcijas.

Otrkārt, izkropļojot attiecīgo ES direktīvu, mēs šodien “nulles” lasījumā akceptējām likumprojektu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā– par nepilsoņu atzīšanu arī par Eiropas Kopienas nepilsoņiem. Paradokss ir tāds, ka ir papildnosacījumi.

Šiem cilvēkiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, jau uzrakstīts viņu statuss. Viņiem ir jāsamaksā par medicīnas apdrošināšanu, viņiem ir nepieciešams vēl vienu reizi nokārtot latviešu valodas eksāmenu un vēl samaksāt Valsts kasē.

Bet galvenais jautājums, protams, bija par Publisko iepirkumu likumprojektu, kas jau bija gatavs otrajam lasījumam, bet pēkšņi tika noņemts no izskatīšanas. Šī likuma būtība ir paaugstināt valsts pasūtījuma, kas tiek sadalīts saskaņā ar konkursu, minimālo apmēru desmit reizes– līdz desmit tūkstošiem latu. Pret šo korupcijas pilno priekšlikumu atbildīgās komisijas sēdē neiebilda “Jaunais laiks”, bet tikai un vienīgi PCTVL. Gan visu valdošo partiju priekšvēlēšanu programmā, gan Kalvīša kunga valdības deklarācijā ir iekļauti solījumi atbalstīt mazo un vidējo uzņēmēju. Mazie un vidējie uzņēmumi ir valsts vai pašvaldību pasūtījumu 1000 un 10 000 latu apmērā galvenie adresāti. Iznāk tā, ka valdošās partijas gribēja atbalstīt mazo un vidējo uzņēmēju, bet ne jebkuru, tikai uzņēmēju, kas ir īpaši labvēlīgs konkrētās partijas uzņēmumu ierēdņiem. Kauns!

Un vēl vairāk. Likumprojekts tika noņemts ar atsauci uz ES direktīvu, kas it kā pieprasīja vēl desmit reizes palielināt šo slieksni līdz 100 tūkstošiem latu. Tas ir paradokss.

Es aicinu visus, kas mani dzird, īpaši uzņēmēju un tirgotāju savienību pārstāvjus, kā arī mūsu sabiedriskās organizācijas “Delna” pārstāvjus izpaust savu viedokli šajā korupcijas jautājumā; rakstīt gan uz PCTVL frakcijas adresi, gan uz visu citu frakciju adresēm, jo tas ir korupcijas projekts. Ļoti svarīgi ir to nobremzēt un noraidīt valsts interesēs.

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Pirmkārt, es gribētu apsveikt jūs Jaunajā gadā, jo šodien Saeimas deputāti sanāca uz savu pirmo plenārsēdi, un novēlēt jums labu veselību, panākumus un laimīgu Jauno gadu! Un arī visiem lauku cilvēkiem novēlēt, lai viņiem ir labi laika apstākļi, lai pavasarī var labi iesēt un rudenī novākt bagātīgu ražu!

Bet par šodienas sēdi ko es gribētu teikt. Valsts prezidente ir atgriezusi otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Meža likumā. Un tas ir pareizi, jo pagājušā gada beigās– 28.decembrī– Saeimas pieņemtais likums radītu problēmas ar to, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” vairs nevarētu tālāk nākotnē iepirkt mežus no privātpersonām, kuras grib tos pārdot. Tādā veidā esošais likums faktiski dotu zaļo gaismu ārzemju monopolkompānijām, kuras šodien piedalās tirgū un ar mazajām dempinga cenām tālāk var kūrēt un regulēt, faktiski neļaut normāli nopelnīt tiem zemniekiem, cilvēkiem, kuri grib pārdot savu mežu.

Tāpēc mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, uzskatām, ka šis likums ir jāpārskata un jāļauj iepirkt uz valsts vārda šos mežus, lai mūsu mežu platības palielinātos un Latvijas zaļie meži vienmēr būtu vairumā.

Ja skatāmies tālāk, šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcija kopā ar Latvijas Pirmās partijas deputātiem arī iesniedza grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, kurā mēs strikti pasakām, ka trīs mēnešus pirms vēlēšanām– gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta– faktiski netiek vairs izmantota reklāma publiskajos masu medijos. Tādā veidā mēs varētu atrisināt jautājumu par milzīgo ietekmi, kad notiek reklāmas pirkšana un cilvēku ietekmēšana caur masu medijiem. Mēs uzskatām, ka deputātiem ir jāstrādā visu sasaukuma laiku, nevis tikai pēdējos mēnešos jāgriežas pie sabiedrības un jāsaka, ka esam labi strādājuši un uzlabosim ekonomisko un politisko situāciju valstī, kā arī visu sakārtosim.

Mūsu frakcijas deputāti šajās brīvdienās viesojās un apmeklēja vairākas pašvaldības– lielākas vai mazākas, tikās ar cilvēkiem. Deputāti sajuta to vēsmu, tās domas, kas ir lauku un pārējiem cilvēkiem, piemēram, kāds ir dzīves līmenis. Arī zināmas dāvanas vai dāvinājumus veica gan bērnunamiem, gan sociālās aprūpes centriem, tiem cilvēkiem, kuriem šodien tiešām ir vissmagāk.

Trešais. Mūsu frakcija pašreiz ir akceptējusi un strādā pie jautājuma par to, lai pašvaldību vadītāji arī varētu piedalīties nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Arī es ilgus gadus, vairāk nekā desmit, būdams pašvaldības vadītājs, varu teikt, ka pašvaldības ir tās, kuras ir neliela valsts valstī. Un, ja pašvaldību vadītāji ir spējīgi vadīt šīs pašvaldības, normāli tās attīstīt, ir politiskā pieredze, ir iespēja pierādīt un ir vēlētāju atbalsts, tad arī viņiem nebūtu nekādas tiesības nedot iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, kļūt par deputātiem un piedalīties valsts politiskās dzīves veidošanā un attīstībā.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šogad iestājas par šo pozīciju. Mēs uzskatām, ka jābūt brīvprātīgai novadu veidošanai. Šī pozīcija tiek aizstāvēta. Mēs neesam pret reformu kā tādu, bet esam pret šo piespiedu variantu. Mēs arī uzskatām: ja ir brīvprātīgā vienošanās, tad rezultāti vienmēr būs šajās teritorijās. Un es negribētu, lai lauku teritorijas īpaši zaudētu no šīs reformas.

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Kā pirmo gribu uzsvērt, manuprāt, ļoti labu lietu, ko, atbildot partijas “Jaunais laiks” deputātu ierosinājumam, atbalstījusi arī Saeima, tas ir, finansējuma garantēšanu nacionālajam radio un televīzijai.

Tātad, kā jūs zināt, pagājušonedēļ izraisījās diskusija par finansējuma palielināšanu Kultūrkapitāla fondam, kur varbūt pārprasti kāds gribēja apgalvot, ka “Jaunais laiks” to neatbalsta. Tieši otrādi– mēs par to nobalsojām valdībā un esam pilnīgi viennozīmīgi par kultūras finansējuma palielināšanu. Mēs arī vēlējāmies, lai tādas institūcijas, kuras šobrīd bauda vislielāko sabiedrības uzticību,– Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, būtu garantētas ar stabilu augošu finansējumu katru gadu. Nevar būt tā, ka kādai institūcijai garantē valsts naudas pieejamību katru gadu lielāku un kādai tomēr ne. Tātad patiesi jauki, ka arī šis likums ir atbalstīts.

Otrā lieta, ko gribētu akcentēt, ir Publisko iepirkumu likumprojekts, kuru gan Saeima nolēma atlikt uz nedēļu. Tajā “Jaunais laiks” iesniedzis diezgan būtiskus priekšlikumus. Galvenais ir tas, ka turpmāk, mūsuprāt, pašvaldību iepirkumos nedrīkstētu piedalīties firmas, kuras ir kaut kur ārzemēs noslēpušās, par kurām nezinām, kas ir to īstie īpašnieki, un kur prakse bieži vien rāda, ka īstie īpašnieki bieži vien nemaz nav nekur tālu tālās salās vai tālās zemēs, bet gan tepat Latvijā, bieži vien pat šo pašvaldību cilvēki. Tādā veidā tiek atzīta korupcija.

Tātad mēs vēlamies, lai pašvaldību konkursos piedalās tikai tās firmas, kurām skaidri un gaiši ir redzami īpašnieki un tie ir Latvijas cilvēki. Mēs ļoti ceram, ka nākamnedēļ, kad šis likums tiks skatīts, šī ideja tiks atbalstīta.

Ļoti aktuāla tēma šobrīd ir vēlēšanu likuma pakete saistībā ar partiju finansēšanu vēlēšanās. Mūsu viedoklis nu jau piecus gadus kopš partijas dibināšanas ir ļoti skaidrs– nedrīkst ar masīvu reklāmu uzspiest vēlētājiem kādu vienu viedokli, vienu partiju, bet gan politiķiem, partijām ir jārāda, ko konkrēti viņi ir izdarījuši, nevis īsi pirms vēlēšanām ar milzīgu naudas masu to nospiest. Kā zināms, šobrīd ar mūsu partijas aktīvu iesaistīšanos un atbalstu šāds likums jau ir pieņemts, kurā ir ierobežoti vēlēšanu izdevumi. Mūsuprāt, šis likums darbojas pietiekami labi. Vienīgā problēma, ko parādīja pašvaldību vēlēšanas, ir, ka dažas partijas, piemēram, pašvaldību vēlēšanās tā bija Latvijas Pirmā partija, brutāli to pārkāpa. Šobrīd sodi nav pietiekami, lai turpmāk mēs būtu pasargāti, ja kāds to pārkāpj bez jebkādas sodīšanas. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir jāpalielina sodi, lai tie būtu adekvāti un lai turpmāk šādi gadījumi vairs nenotiktu.

Es gribētu runāt par Zaļo un Zemnieku savienības ļoti negaidīto priekšlikumu aizliegt jebkādu priekšvēlēšanu aģitāciju. Pirmajā acu uzmetienā neapšaubāmi ideja likās ļoti laba un simpātiska, tomēr, šodien iepazīstoties sīkāk ar konkrēto likuma grozījumu, mēs secinājām, ka nebūt visa reklāma netiks aizliegta. No Zaļo un Zemnieku puses tā ir tāda nedaudz populistiska pieeja– tiks aizliegta tikai reklāma televīzijā un avīzēs. Uz ielām plakāti, jebkura cita veida reklāma, kā tas bieži vien notiek pirmsvēlēšanu laikā, kad visi žogi ir nokrāsoti oranži, zaļi vai sarkani, tomēr tiks atļauti. Veidojās ļoti divdomīga situācija saistībā ar pašvaldību ēku, īpašumu un citu vietu reklamēšanās iespēju. Tāpēc “Jaunais laiks” šobrīd simpātiski raugās uz šo ideju kā tādu, bet ļoti nopietni, kā jau nopietna politiska partija, izvērtēs konkrētos priekšlikumus. Droši vien pirmdien vai otrdien mēs zināsim, kāda ir mūsu konkrētā pozīcija.

Noslēdzot gribēju teikt, ka pirmdien, vadoties no Valsts prezidentes izveidotās komisijas, kas pētī latviešu darba meklētāju Īrijā sadzīvi, viņu viedokli un vispār šo situāciju kā tādu, mūsu frakcija kopā ar Krišjāni Kariņu, kas ir mūsu ekonomikas ministrs, un ar Aināru Latkovski, kurš ir integrācijas ministrs, spriedīs par šiem jautājumiem un acīmredzot izstrādās kādu detalizētāku programmu, lai risinātu, mūsuprāt, ļoti būtisko problēmu, kas saistās ar latviešu cilvēku izceļošanu darbā uz ārzemēm.

Tātad darbs ir ļoti intensīvs, strādājam ļoti daudz, ir daudzas idejas, ko realizēt. Ceram, ka viss izdosies.

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Mūsu frakcija ir pārsteigta par Valsts prezidentes lēmumu atgriezt uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Meža likumā”. Katrai frakcijai ir savs viedoklis, bet es jums gribēju pastāstīt savu viedokli.

Šis likums tika pieņemts pagājušā gada decembrī ar deputātu balsu vairākumu. Tas būtiski aizsargā Latvijas valsts mežus un zemi, neļaujot tos nodot privatizācijai, kas nozīmē izciršanu un pārdošanu. Tas palīdz saglabāt mežus kā vienu no galvenajām Latvijas bagātībām mūsu bērniem un mazbērniem.

Braucot pa Latgali, es varu apliecināt, ka vairāki privātie meži ir izcirsti, arī citās Latvijas teritorijās un visā Latvijā ir saglabāti tikai valsts meži. Tāpēc mēs nesaprotam tos Saeimas deputātus un Valsts prezidenti, kuri nesaprot vai negrib saprast šo būtisko pastāvošo problēmu.

Tagad es nedaudz gribu parunāt par dubulto morāli. Jau piecpadsmit gadus bijušajiem komunistiem ir aizliegts pretendēt uz deputāta amatu Saeimā un pašvaldībās, bet tajā pašā brīdī 8.Saeimas sastāvā, valdībā, valsts struktūrās ir pilns bijušo partijas un komjaunatnes līderu un funkcionāru. To atzīst arī Latvijas publicists no Amerikas Kārlis Streips, kurš teica, ka mūsu laikos– 21.gadsimtā– Latvijā kā demokrātiskā valstī šis aizliegums ir absurds.

24.janvārī bija nozīmēta Satversmes tiesas sēde, kurā bija plānots izskatīt divdesmit Saeimas deputātu pieprasījumu šo aizliegumu atcelt. Visi dokumenti noformēti pareizi, pārbaudīti, lieta tika sastādīta un izskatīšana bija nozīmēta jau decembrī. Un, lūk! 13.janvārī deputāti saņēma vēstuli no Satversmes tiesas, ka sakarā ar to, ka Bojāra kungs uzrakstījis iesniegumu ar lūgumu atcelt ierobežojumus arī bijušajiem VDK darbiniekiem, mūsu lietas izskatīšana tiek atcelta uz nenoteiktu laiku. Laikam mūsu valdošā elite ļoti baidās no godīgiem cilvēkiem, kuri vēlas rūpēties par savu tautu un Latviju, uzstājas pret nabadzību un netaisnību, kas netirgojas ar tautas bagātībām, var nodrošināt ar darba vietām un pietiekamu dzīves līmeni.

Valdošā elite laikam baidās, ka viņiem galu galā jāatbild par to, ka piecpadsmit gadu laikā viņu rūpju dēļ ir tik “augsts” dzīves līmenis Latvijā, ka pēc oficiāliem datiem it kā piecdesmit, bet pēc neoficiāliem– trīsdesmit tūkstošiem latviešu jāmeklē darbs ārzemēs. Tieši Īrijā un citur.Varbūt tas ir skumji, bet galu galā– tā tas ir.

Es gribu jūs apsveikt Jaunajā gadā, novēlēt jums labu veselību un veiksmi dzīvē.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Atsākoties ziemas sesijai, vispirms atļaujiet visiem novēlēt labu veselību, ar gaišām domām un veiksmīgiem darbiem svētītu Jauno gadu.

Vakar Latvijas Pirmās partijas frakcija tikās ar tradicionālo konfesiju vadītājiem, lai pārrunātu baznīcu īpašo likumu pieņemšanu Saeimā.

Kā jūs zināt, Latvija ir noslēgusi konkordātu ar Vatikānu, kurš sakārto valsts un Romas katoļu baznīcas attiecības. Līgumi starp Latvijas valsti un citām tradicionālajām konfesijām– luterāņiem, vecticībniekiem, pareizticīgajiem, baptistiem, adventistiem, jūdaistiem– tika noslēgti jau 2004.gada jūnijā. Tie ir līdzīgi un paredz valsts un katras konfesijas savstarpējo attiecību sakārtošanu. Taču vēlāk, līgumus nosūtot ratificēšanai Saeimā, Juridiskā komisija nolēma, ka Tieslietu ministrijai tie jāpārveido par atsevišķiem baznīcu likumiem. Ar lielu kavēšanos šie likumprojekti nu ir iesniegti Saeimā.

Pēc tikšanās ar konfesiju pārstāvjiem Latvijas Pirmā partija uzskata, ka Tieslietu ministrijas sagatavotie likumprojekti nav pietiekami kvalitatīvi, tāpēc esam nolēmuši iesniegt vairākus labojumus.

Pirmdien Latvijas Pirmā partija un “Latvijas ceļš” parakstīja līgumu ar četrām reģionālajām partijām par kopīgu sadarbību 9.Saeimas vēlēšanās. Līgums paredz kopīga saraksta izvirzīšanu 9.Saeimas vēlēšanās un informācijas apmaiņu. Tas nodrošinās vēlētājiem lielāku izvēli viena saraksta ietvaros.

Esam gandarīti, ka reģionālās partijas kopīgai sadarbībai ir izvēlējušās tieši mūs, ka varēsim apvienot spēkus darbam mūsu valsts labā.

Lai efektīvāk varētu vērsties pret regulāru nelegālās izcelsmes alkohola tirdzniecību, Iekšlietu ministrija ir pieteikusi valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par spirta un alkoholisko dzērienu tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu atkārtoti gada laikā.

Kriminālatbildības noteikšana par atkārtotu alkohola tirdzniecību neatļautās vietās atvieglos policijas darbu un palielinās to pilnvaras cīņā ar šīm tirdzniecības vietām, kā arī izslēgs iespēju par vienu pārkāpumu atkārtotības gadījumā piemērot gan administratīvo atbildību, gan kriminālo atbildību.

Īstenojot valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai, tika pieteikti arī grozījumi Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību par bordeļu izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu un finansēšanu.

Eiropas Parlaments vakar pieņēma rezolūciju, kura nosoda it kā geju diskriminēšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai arī konkrētu valstu vārdi netika nosaukti, iepriekšējā parlamentārietes Tatjanas Ždanokas atbalstītā rezolūcijas projektā kā homofobas valstis minētas Latvija, Lietuva un Polija.

Mēs uzskatām, ka Latvijas parlamentam pašam ir tiesības lemt par iekšējiem jautājumiem, arī par laulībām. Turklāt uzskatām, ka Latvijā nevalda homofoba attieksme pret gejiem, bet gan centieni pasargāt un nostiprināt tradicionālās ģimenes vērtības.

Šodien jūs dzirdējāt debates par grozījumiem Repatriācijas likumā. Ja debašu garums liecināja vairāk par uzsākto vēlēšanu kampaņu, tad saturs liecina par pastāvošām repatriācijas problēmām un likuma nepilnībām, kuras deputātu vairākums diemžēl nebija gatavs novērst varbūt arī tuvojošos vēlēšanu gaisotnē, bet arī zināmā mērā neveiksmīgi izvēlētās politiskās taktikas dēļ.

Jebkurā gadījumā, jo tuvāk vēlēšanām, jo dzirdēsit, lasīsit un redzēsit arvien vairāk apšaubāmu viedokļu un interesantu apgalvojumu.

Mēs atzinīgi vērtējam Valsts prezidentes noraidošo attieksmi pret Meža likuma grozījumiem, kas bija par labu privātajiem pārpircējiem, ierobežojot iepirkumus valsts īpašumā par patiesu un atklātu tirgus cenu.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!