Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””.

Likumprojekts sakārto industriālās drošības sertifikātu izsniegšanas kārtību un komersantu pārbaudes veikšanu. Projekts nosaka, ka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētam komersantam, kuram savā darbā nepieciešams izmantot valsts noslēpumu, ārvalstu vai starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, jāsaņem industriālās drošības sertifikāts, ko pēc speciālas pārbaudes veikšanas izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.

Likumprojekts papildināts, nosakot: ja komersants, kuram savā darbā nepieciešams izmantot valsts noslēpumu, ārvalstu vai starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, reģistrēts kādā no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm, tam ir jābūt attiecīgās valsts nacionālās drošības iestādes izsniegtam spēkā esošam industriālās drošības sertifikātam (Facility Security Certificate). Ja komersants reģistrēts valstī, kas nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, tam ir jābūt derīgam attiecīgās valsts kompetentas iestādes izsniegtam un Satversmes aizsardzības biroja atzītam sertifikātam, kas apliecina spēju nodrošināt klasificētas informācijas aizsardzību.

Pieņemta instrukcija “Kārtība, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes ievieto informāciju tiešās pārvaldes iestāžu datu bāzē”.

Instrukcija nosaka kārtību, kādā Valsts kanceleja, ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti (ministrijas), kā arī Valsts kancelejas, ministriju, Ministru kabineta locekļu un īpašu uzdevumu ministru pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes (padotības iestādes) ievieto informāciju tiešās pārvaldes iestāžu datu bāzē (datu bāze).

Datu bāze ir pieejama bez pārtraukuma jebkurā diennakts stundā. Ja tiek mainīta datu bāzes darbības platforma vai ir radušies tehniski sarežģījumi, Valsts kanceleja nekavējoties ievieto Ministru kabineta mājaslapā internetā attiecīgu paziņojumu. Valsts kancelejai ir tiesības papildināt un mainīt programmatūru.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, datu bāzē iekļaujama šāda publiski pieejama informācija:

– iestādes nosaukums, padotība un kompetence;

– iestādes atrašanās vieta, telefons, citi saziņas līdzekļi, apmeklētāju pieņemšanas laiks;

– iestādes struktūra;

– iestādes nolikums un reglaments;

– amatpersonu saraksts; iestādei saistošie un tās izdotie iekšējie normatīvie akti;

– iestādes darbību konkrētā jomā tieši regulējošo ārējo normatīvo aktu saraksts;

– publiskie pārskati;

– Ministru kabineta vai attiecīgā Ministru kabineta locekļa papildus noteiktā publiski pieejamā informācija.

Instrukcijas projektu un datu bāzi Valsts kanceleja ir izstrādājusi sadarbībā ar ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem. Datu bāzes programmnodrošinājums ir izstrādāts, un informācija tiek regulāri papildināta un atjaunota.

Vienlaikus arī sagatavoti grozījumi Valsts kancelejas nolikumā. Instrukcija “Kārtība, kādā valsts tiešās pārvaldes institūcijas ievieto informāciju tiešās pārvaldes iestāžu datu bāzē” paredz, ka tiešās pārvaldes iestāžu datu bāzi veido, pārzina un kārto ar Valsts kancelejas direktora rīkojumu norīkota persona, tādēļ nepieciešami grozījumi Valsts kancelejas nolikumā. Tiek papildināti Valsts kancelejas uzdevumi, nosakot, ka iestāde veido, pārzina un kārto tiešās pārvaldes iestāžu datu bāzi. Minēto uzdevumu Valsts kanceleja veiks tai noteikto funkciju ietvaros.

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstu bijušajam Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Ziemeļatlantijas līguma organizācijā Aivim Ronim par nozīmīgu ieguldījumu mērķtiecīgas un veiksmīgas Latvijas interešu pārstāvības nodrošināšanā Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

Atzinības raksts piešķirts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesoram Latvijas valsts emeritētajam zinātniekam inženierzinātņu doktoram Zigurdam Saliņam par mūža ieguldījumu meža nozares attīstībā.

Atzinības raksts piešķirts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Kokapstrādes katedras vadītājam profesoram habilitētajam zinātņu doktoram Hennam Tuhermam par mūža ieguldījumu meža nozares attīstībā.

Atzinības raksts piešķirts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības Strenču meža iecirkņa vadītāja vietniekam Vilim Krūmiņam par mūža ieguldījumu meža nozares attīstībā.

Atzinības raksts piešķirts mežkopei Aijai Zviedrei par mūža ieguldījumu meža nozares attīstībā.

Atzinības raksts piešķirts mežsargam Edgaram Baueram-Bimšteinam par mūža ieguldījumu meža nozares attīstībā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu A.Ronim pasniedz ārlietu ministrs Artis Pabriks, bet Z.Saliņam, H.Tuhermam, V.Krūmiņam, A.Zviedrei un E.Baueram-Bimšteinam – zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2006.gadā”.

Rīkojums izstrādāts saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, ar kuru Ministru kabinets ir pilnvarots pieņemt lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos kopējās militārajās mācībās ārvalstīs.

Ministru kabineta rīkojuma projektā minētās mācības ir ieplānots rīkot 2006.gadā dažādās ārvalstīs, lai pilnveidotu militāro gatavību un stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un programmas “Partnerattiecības – mieram” valstu savstarpējo sadarbību.

Lai izpildītu šo uzdevumu, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki plāno piedalīties 38 mācībās 2006.gada laikā. Paredzētas krīzes kontroles mācības (piemēram, CMX 06, CRYSTAL EAGLE), taktiskās mācības (piemēram, COLD RESPONSE), desanta mācības (NEPTUNS WARRIOR), kā arī atmīnēšanas operāciju mācības (BALTRON SquadexII (EST), MCM EX (MCMFN)).

Mācības organizē gan Ziemeļatlantijas līguma organizācija (piemēram, CMX06, BOLD MERCY), gan Eiropas Savienība (COMBINED ENDEVOUR); plānotas mācības divpusējās sadarbības ietvaros (AMBER SEA, ELITE06, OPEN SPIRIT 06(EST)).

Dalību minētajās mācībās paredzēts segt no Aizsardzības ministrijas budžeta, papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami. Aizsardzības ministrijas 2006.gada budžetā NBS militāro mācību apakšprogrammā ir apstiprināti 934 799 lati.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par stingrāku kontroli militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumos

Aizsardzības ministrija (AM) iesniegusi un Ministru kabinetā (MK) ir pieņemti grozījumi noteikumos, kas paredz kārtību, kādā tiek veikti militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumi, precizētas prasības pretendentu kvalifikācijai attiecībā uz industriālās drošības sertifikātiem. Grozījumu mērķis ir veicināt valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu un palielināt kontroli pār iepirkuma procedūras norisi.

Palielinot iepirkuma procedūru veikšanas kontroli, noteikumu projekts paredz pastiprināt valsts aizsardzības un drošības interešu ievērošanu, kā arī atbalstīt preču pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju brīvu konkurenci.

1.februārī Aizsardzības ministrijā darbu uzsāks jauna struktūrvienība – Iepirkumu kontroles nodaļa. Nodaļa nodrošinās papildu kontroli pār Nacionālo bruņoto spēku un AM sagatavoto tehnisko specifikāciju un darba uzdevumu izstrādi. Tā pilnībā aizstās iepriekš izveidoto kontroles mehānismu un uzraudzīs iepirkumu atbilstību likuma “Par valsts un pašvaldību iepirkumiem” mērķiem un prasībām.

Papildus tiks veikta arī Nacionālo bruņoto spēku, AM un Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras izsludināto cenu aptauju pārbaude. Šie pasākumi paredzēti, lai samazinātu korupcijas iespējas tehnisko specifikāciju un darba uzdevumu izstrādes procesā un izvairītos no iepriekšējos iepirkumos pieļautajām kļūdām.

Iepazīties ar Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras izsludinātajiem iepirkumiem var Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras jaunajā mājaslapā – http://wwww.aiva.gov.lv.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta preses nodaļa

Par lielāku atbalstu uzņēmējdarbības attīstības projektiem reģionos

Ministru kabinets otrdien, 24.janvārī, akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu (VAP) “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai”, kuras galvenais mērķis ir veicināt Latvijas reģionu attīstības izlīdzināšanu ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu palīdzību, sniedzot lielāku atbalstu tieši reģionos realizētajiem projektiem.

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) uzsver: “Iepriekšējā atbalsta programmā aptuveni 40% no finansējuma aizgāja Rīgai, bet tas neveicina uzņēmējdarbības attīstību Latvijas reģionos. ES struktūrfondiem ir jāveicina Latvijas reģionu vienmērīga attīstība, un šāda mehānisma izstrādi struktūrfondu apguvē izvirzīju par vienu no galvenajām savas darbības prioritātēm. Jaunā programma būtiski uzlabo reģionu iespējas finansējuma saņemšanā – t.i., projektiem, kuri tiks realizēti ārpus Rīgas, tiks piemērota augstāka atbalsta intensitāte.”

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā programmā ir noteikta diferencēta atbalsta intensitāte, ņemot vērā projekta īstenošanas vietu: Rīgas pilsētā mazām un vidējām komercsabiedrībām tā turpmāk būs 45%, bet lielajām komercsabiedrībām – 30%, pārējā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales plānošanas reģionu un īpaši atbalstāmās teritorijas, mazām un vidējām komercsabiedrībām atbalsta intensitāte būs 55%, bet lielām komercsabiedrībām – 40%. Savukārt, lai veicinātu Latgales kā ekonomiski vismazāk attīstītā reģiona izaugsmi, Daugavpils rajona vietējās pašvaldībās, Krāslavas rajona vietējās pašvaldībās, Ludzas rajona vietējās pašvaldībās, Rēzeknes rajona vietējās pašvaldībās, Preiļu rajona vietējās pašvaldībās, Balvu rajona vietējās pašvaldībās, Daugavpils un Rēzeknes pilsētās, kā arī īpaši atbalstāmajās teritorijās citur Latvijā atbalsta intensitāte mazām un vidējām komercsabiedrībām ir 65%, lielām komercsabiedrībām – 50%.

Programma paredz arī iespēju attīstīt augstas kvalitātes ražošanas telpas tālākai iznomāšanai ārpus Rīgas un Rīgas rajona, pretendējot uz struktūrfondu finansējumu 35% apmērā. Tas lielā mērā veicinās rūpniecības attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot ražošanas procesa atbilstību darba drošības un vides prasībām.

Atbalsta programmas ieviesēja ir valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”, programmas finansējums – 50 miljoni latu, tai skaitā 19 miljoni latu no valsts budžeta.

Lai nodrošinātu vienādas iespējas visiem atbalsta pretendentiem sagatavot projektu iesniegumus, projektu pieņemšanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāks ne agrāk kā vienu mēnesi pēc sludinājuma laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sludinājumā būs norādīts datums, no kura LIAA uzsāks projektu pieņemšanu, un summa, par kādu tiks pieņemti projekti. Plānots, ka projektu pieņemšana varētu sākties februāra beigās.

Lai nodrošinātu ātrāku un kvalitatīvāku projektu vērtēšanu, atbalsta programmas apakšprogrammā “Atbalsts komercdarbības pilnveidošanai atbilstoši standartu prasībām” projektu pieņemšana tiks organizēta uzsaukumos atkarībā no LIAA spējas izvērtēt saņemtos projektus.

Ekonomikas ministrija norāda, ka gan uzņēmēji no Latvijas reģioniem, gan ES Struktūrfondu vadības komitejas nevalstisko organizāciju konsultatīvās darba grupas pārstāvji, gan citu ministriju pārstāvji ir vairākkārt norādījuši uz nepieciešamību Latvijā ieviest kritērijus, kas veicinātu struktūrfondu līdzekļu saņemšanu tieši Latvijas reģioniem, tā sabalansējot to attīstību.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par grozījumiem grāmatvedības likumā par gada apgrozījuma kritērijiem

Ministru kabinets 24.janvāra sēdē akceptējis Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par grāmatvedību, paredzot mainīt kritēriju gada apgrozījumam, no kāda individuālajiem komersantiem jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā un jāsagatavo gada pārskati. Pašreizējo kritērija apjomu, kas ir 45 000 latu, grāmatvedības likuma grozījumu projektā plānots mainīt uz 200 000 latiem.

Izmaiņas likumā ir nepieciešamas, lai izpildītu uzdevumu, kas paredzēts Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā. Grozījumi precizē subjektu loku un tam atbilstoši arī attiecīgās likuma normas.

Pašreiz likums par grāmatvedību paredz, ka grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā jākārto un gada pārskati saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām ir jāsagatavo individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru gada apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem pārsniedz 45 000 latus. Šis kritērijs ir noteikts 1995.gada sākumā. Ņemot vērā minimālās algas un patēriņa cenu pieaugumu, plānots šo kritēriju mainīt un noteikt, ka gada apgrozījums ir 200 000 latu. Tādējādi šis kritērijs tiks saskaņots arī ar Komerclikumā individuālajiem komersantiem noteikto kritēriju, kas nosaka, no cik liela saimnieciskās darbības gada apgrozījuma apjoma fiziskajai personai ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu.

Atbilstoši likuma grozījumu projektam individuālie komersanti, kuru apgrozījums nesasniedz 200 000 latu, kā arī reliģiskās organizācijas, kuru saimniecisko darījumu apgrozījums pārskata gadā ir zem 25 000 latu, grāmatvedību var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. Plānots, ka likumprojekta pieņemšana sekmēs neliela apjoma saimniecisko darbību, jo būs vienkāršoti grāmatvedības kārtošanas noteikumi.

Paredzams, ka šīs likuma normas stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri. Saistībā ar likumā par grāmatvedību plānotajiem grozījumiem tiks sagatavoti arī Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, kā arī jauni MK noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments