Ministru kabineta rīkojums Nr.45

Rīgā 2006.gada 25.janvārī (prot. Nr.5 55.§)

Par Koncepciju par fizisko personu biometrijas datu izmantošanu Latvijā

1. Atbalstīt Koncepcijas par fizisko personu biometrijas datu izmantošanu Latvijā kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.variantu.

2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2006.gada 20.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas īstenošanai nepieciešamo tiesību aktu projektus.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

5. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2006.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas īstenošanas gaitu.

Ministru prezidenta vietā — veselības ministrs G.Bērziņš

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

(Ministru kabineta

2006.gada 25.janvāra rīkojums Nr.45)

Koncepcijas par fizisko personu biometrijas datu izmantošanu Latvijā
kopsavilkums

2005.gada 10.maijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu ieviešanu”, kā arī uzdeva Iekšlietu ministrijai izstrādāt politikas iniciatīvu par fizisko personu biometrijas datu izmantošanu Latvijā.

Eiropas Savienībā un arī Latvijā līdz ar terorisma draudu palielināšanos pasaulē aktuāls ir kļuvis jautājums par biometrijas datu (sejas digitālais attēls un pirkstu nospiedumi) iekļaušanu personu apliecinošos dokumentos, ceļošanas dokumentos, vīzās un uzturēšanās atļaujās, kā arī šo datu tālāku apstrādi. Lai nodrošinātu atbilstošo Eiropas Savienības regulu prasību izpildi, sākot ar 2006.gada otro pusi, Latvijā nepieciešams uzsākt jaunu pasu izsniegšanu ar pases turētāja sejas digitālo attēlu, līdz 2006.gada beigām jānodrošina vīzu izsniegšanas procesā iegūto biometrijas datu apstrāde un līdz 2008.gada beigām informāciju par pases turētāja pirkstu nospiedumiem jāsāk iekļaut pasēs.

Līdz ar biometrijas datu iekļaušanu minētajos dokumentos tos nepieciešams apstrādāt. Vairāku ekonomiski attīstīto valstu pieredze rāda, ka fizisko personu biometrijas datu informācijas sistēmas ar labiem rezultātiem tiek izmantotas valstu tiesībaizsardzības un drošības iestāžu darbā, tādējādi sniedzot nozīmīgu atbalstu cīņā pret terorismu un paaugstinot valsts iekšējās drošības līmeni.

Līdz šim nav pieņemts konceptuāls lēmums par to, vai nepieciešams veidot centralizētu vai decentralizētu biometrijas datu apstrādes sistēmu, kā arī nav radīta normatīvā bāze, kas noteiktu biometrijas datu apstrādes tiesisko pamatu. Nepieciešams izstrādāt jaunu likumprojektu, kurā risināti šādi galvenie jautājumi:

1) biometrijas datu apstrādes kārtība;

2) biometrijas datu bāzes izveidošana, tās izmantošanas kārtība un tiesiskā aizsardzība;

3) biometrijas datu uzglabāšanas termiņi.

Nesakārtojot tiesisko bāzi biometrijas datu apstrādei:

1) Latvijai nebūs tiesiskā pamata, lai veidotu datu bāzes personu apliecinošo dokumentu, ceļošanas dokumentu, vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procesā iegūto fizisko personu biometrijas datu tālākai apstrādei;

2) Latvijā netiks ieviests vienots un optimāls fizisko personu biometrijas datu apstrādes funkcionālais risinājums;

3) Latvijā netiks izmantota iespēja apstrādāt biometrijas datus, lai atvieglotu personu identifikāciju un paaugstinātu ceļošanas dokumentu drošību un aizsardzību pret viltošanu;

4) Latvijā netiks izmantota iespēja būtiski uzlabot meklējamo (t.sk. teroristu) un bezvēsts pazudušo personu identifikāciju.

Aktuāls ir arī jautājums par biometrijas datu tālākas apstrādes tehnolo­ģisko risinājumu. Iespējami ir divi risinājuma varianti:

1.variants — veidot vienotu centralizētu biometrijas datu apstrādes sistē­mu;

2.variants — veidot decentralizētas sistēmas — salīdzinoši nelielus biomet­rijas datu apstrādes centrus katrā no biometrijas datus apstrādājošām institū­cijām.

Veidojot vienotu centralizētu biometrijas datu bāzi, tās veidošanai un uzturēšanai nepieciešami mazāki finansiālie resursi, iespējams nodrošināt glabājamo datu salīdzinoši augstāku drošību un aizsardzību pret nesankcionētu piekļuvi tiem. Aptuvenās īstenošanas izmaksas ir 2800000 latu.

Veidojot decentralizētas sistēmas, biometrijas dati tiek iegūti dažādās institūcijās, personalizēti un tur arī uzglabāti. Nepieciešams izstrādāt vairākus augstām drošības prasībām atbilstošus datu apstrādes centrus. Tas prasa lielākus finansiālos resursus, kā arī nepieciešams vairāk kvalificētu darbinieku. Aptuvenās īstenošanas izmaksas pārsniedz 7000000 latu.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars