Vakar, 13. novembrī, akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Izraēlas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Abrahams Bendžamins ( Abraham Benjamin ).

Akreditācijas ceremonijā, uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti, Izraēlas vēstnieks uzsvēra, ka pārstāv valsti, kura tikai pirms pusgadsimta atjaunojusi savu neatkarību un spēj labi izprast citu tautu centienus un grūtības atgūt savu likumīgo vietu pasaulē. Vēstnieks uzsvēra, ka Izraēlai un Latvijai ir daudz kopīga." Vispirms jau mēs esam mazas tautas, kuru liktenis allaž bijis atkarīgs no ārējo vareno spēku žēlastības," teica vēstnieks. Viņš uzsvēra, ka Latvija tagad, tāpat kā Izraēla jau agrāk, cenšas integrēties demokrātisko valstu sabiedrībā." Mūsu vēsturiskajā pieredzē ir daudz saskares punktu, uz kuriem varam balstīties, veidojot savstarpējā cieņā, apbpusējā izdevīgumā un uzplaukumā balstītas attiecības," beidzot uzrunu, Latvijas Valsts prezidentei teica Izraēlas vēstnieks.

Savā atbildes uzrunā Izraēlas vēstniekam Latvijas Valsts prezidente sacīja:

"Jūsu ekselence!

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums pēctecības principam, kas valda Latvijas un Izraēlas attiecībās. Varam būt gandarīti, ka mūsu valstu attiecības ir veidotas, balstoties uz savstarpēju cieņu, sapratni un abpusēju ieinteresētību sadarboties politikas, ekonomikas, kultūras un izglītības jomā.

Mūsu tautas tuvina arī aktīva un lietišķa ebreju kopiena, kuras saknes Latvijas zemē sniedzas vairāku gadsimtu garumā, kā arī lielais Latvijas izcelsmes iedzīvotāju skaits Izraēlā. Latvija ir bijusi un būs valsts, kas garantē savām minoritātēm plašas kultūrautonomijas tiesības demokrātiskā sabiedrībā.

20. gadsimts Latvijai un Izraēlai ir bijis lielu pārbaudījumu un pavērsiena laiks. Gan latviešu, gan ebreju tauta ir īstenojušas savas pašnoteikšanās tiesības un neatlaidīgi aizstāvējušas tās. Latvija tur augstā godā savu kultūru, valodu un tradīcijas, kā arī pievērš lielu uzmanību savas vēstures apzināšanai un izvērtēšanai. Daudzi vēstures traģiskie notikumi, it īpaši totalitāro režīmu noziegumi, liek mums šodien domāt un rīkoties tā, lai nekas tāds neatkārtotos nākotnē. Mēs Latvijā augstu vērtējam milzīgo darbu, ko jūsu valsts un pasaules ebreju organizācijas ir veikušas holokausta upuru piemiņas iemūžināšanā.

Pārkāpjot jaunā gadu tūkstoša slieksni, mēs arvien skaidrāk apzināmies priekšrocības, kuras cilvēcei dod globalizācijas un informātikas laikmets. Tiek pavērtas jaunas iespējas ģeogrāfiski attālu reģionu un to valstu sadarbībai. Iekļaujoties šajā procesā, Latvija uzskata Izraēlu par nozīmīgu partneri Tuvo Austrumu reģionā. Tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Izraēlas uzņēmējiem un investoriem ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens.

Tāpat mūsu valsts saredz labas iespējas izvērst sadarbību starptautiskajās organizācijās. Latvija konsekventi atbalsta Tuvo Austrumu miera procesu un tās iniciatīvas, kas vērstas uz miera un stabilitātes nodrošināšanu Tuvajos Austrumos ar dialoga, kompromisu un konstruktīvu sarunu starpniecību.

Jūsu ekselence! Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai. Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Izraēlas vēstnieka Latvijā pienākumus."

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie ārlietu ministra

Vakar, 13. novembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar jauno Izraēlas vēstnieku Latvijā Avrahamu Benjaminu ( Avraham Benjamin ).

Sarunā I. Bērziņš uzsvēra, ka Latvijai un Izraēlai ir izveidojies labs dialogs, regulāri notiek abu valstu ārlietu ministriju konsultācijas, laba sadarbība ir starptautiskajās organizācijās. Jaunais Izraēlas vēstnieks norādīja, ka vēl daudz darāms, lai aktivizētu Latvijas un Izraēlas ekonomiskos kontaktus. Tika atzīmēta Izraēlas un Eiropas Savienības plašā tirdznieciskā sadarbība, kur Latvijai kā ES kandidātvalstij ir jāizmanto savas iespējas. I. Bērziņš raksturoja Latvijas galvenos ārpolitiskos mērķus, uzsverot to skaidrību, kā arī mērķtiecīgo darbu to īstenošanā.

Tikšanās laikā pārrunāta aktuālā situācija Izraēlā un Tuvo Austrumu reģionā, kā arī Tuvo Austrumu miera procesa nākotne.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Abrahams Bendžamins dzimis 1945. gadā Anglijā. 1968. gadā beidzis Oksfordas universitāti ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu vācu un krievu valodā un literatūrā. Tajā pašā gadā emigrējis uz Izraēlu. No 1969. līdz 1974. gadam strādājis zinātniskās pētniecības darbu Senebreju universitātē Jeruzalemē, 1971. gadā iegūstot prestižo šīs universitātes Klauznera balvu. No 1972. līdz 1973. gadam bijis karadienestā Izraēlas aizsardzības spēkos. 1975. gadā sācis strādāt Izraēlas Ārlietu ministrijā. No 1976. līdz 1978. gadam otrais sekretārs Izraēlas vēstniecībā Maltā, pēc tam divus gadus Izraēlas ģenerālkonsulāta Sanfrancisko, ASV, vicekonsuls. No 1979. līdz 1982. gadam Izraēlas vēstniecības Vašingtonā ASV pirmais sekretārs, bet no 1982. līdz 1985. gadam strādājis Izraēlas Ārlietu ministrijā Jeruzalemē. No 1985. līdz 1988. gadam Izraēlas vēstniecības Bonnā, Vācijas Federatīvajā Republikā, pirmais sekretārs, pēc tam padomnieks. No 1988. līdz 1990. gadam atkal strādājis ministrijā Jeruzalemē, bet 1990. gadā atgriezies Izraēlas vēstniecībā Bonnā, kur līdz pat 1995. gadam strādājis vecākā padomnieka rangā. No 1995. līdz 1997. gadam Izraēlas Ārlietu ministrijas Starpreģionālo attiecību nodaļas direktors, bet no 1997. gada vecākais padomnieks Izraēlas vēstniecībā Maskavā.

Vēstnieks ir precējies, viņa ģimenē ir trīs bērni.

"LV" un Valsts prezidenta preses dienesta informācija

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 13. novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Abrahamu Benjaminu, kas, uzsākot darbu vēstnieka amatā, bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Abas puses pārrunāja Latvijas un Izraēlas divpusējās attiecības, sadarbību paralmentu un valdību līmenī, kā arī ekonomisko attiecību padziļināšanas iespējas.

Apspriežot abu valstu divpusējās attiecības, Saeimas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja sadarbību parlamentu līmenī, par ko liecina Knesetā un Saeimā izveidotās parlamentu sadarbības grupas. Izraēlas vēstnieks informēja par Izraēlas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas gaidāmo vizīti Latvijā šīs nedēļas nogalē.

J. Straume akcentēja, ka Latvija raugās uz procesiem Tuvajos Austrumos caur Eiropas Savienības prizmu, jo dalība ES līdzās virzībai uz NATO ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. A. Benjamins apliecināja, ka Izraēlai ir ļoti pozitīva attieksme pret Latvijas dalību šajās organizācijās, jo viņa valsti ar Eiropu saista cieša ekonomiskā sadarbība. Savukārt NATO parlamentārajā asamblejā Izraēlai ir novērotājas statuss.

Abas puses secināja, ka Latvijas un Izraēlas divpusējo attiecību jutīgākais aspekts ir vēstures un pagātnes notikumu izvērtēšana. J.Straume informēja, ka Latvijas mērķis ir objektīvi izvērtēt totalitāro režīmu noziegumus un saukt pie atbildības tās personas, kas šos noziegumus pastrādājušas neatkarīgi no to piederības nacistiskajam vai komunistiskajam režīmam. Atzinīgi novērtēdams paveikto šajā sfērā, Izraēlas vēstnieks pauda bažas par, viņaprāt, mulsinošiem signāliem no Latvijas puses — Latvijas un Austrālijas līguma par izdošanu gauso virzību Saeimā un aizsardzības ministra piedalīšanos leģionāru pārbedīšanā Lestenes Brāļu kapos. Savukārt J.Straume uzsvēra, ka valsts augstāko amatpersonu līmenī pausta skaidra un konsekventa attieksme un rīcība gan komunistisko, gan nacistisko noziegumu izvērtēšanā. Ja process nerisinās pietiekami ātri, tad tas ir tikai šo jautājumu jutīguma dēļ, sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Saeimas preses dienests

.