Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas (de iure) 85. gadadienā 2006.gada 26.janvārī

Valsts amatpersonas, godinot Latvijas pirmos diplomātus

Par pateicības vēstuli par mūža ieguldījumu Gunāram Meierovicam

Ārlietu ministrs Artis Pabriks ceturtdien, 26.janvārī, Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 85.gadadienā, nosūtījis pateicības vēstuli Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dēlam Gunāram Meierovicam.

Vēstulē A. Pabriks raksta: “Pirms astoņdesmit pieciem gadiem, 1921.gada 26.janvārī, Latvijas valsts tika atzīta de iure. Tā bija Jūsu tēva, mūsu pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica, zvaigžņu stunda, jo de iure atzīšanai ir neatsaucama un pastāvīga vērtība.

Sešdesmit gadus Jūs esat nenogurstoši turpinājis tēva iesākto darbu, sekmīgi darbojies Latvijas labā un Baltijas valstu sadarbības jomā gan okupācijas gados trimdā, gan pēc neatkarības atjaunošanas valsts varas un pārvaldes darbā Latvijā.

Būdams Baltijas un Ziemeļvalstu lietu valsts ministrs un ārlietu ministra padomnieks, Jūs bijāt aktīvs Latvijas ārpolitikas pamatu licējs un veidotājs.”

Ministrs vēstulē uzver: “Atceroties Latvijas valsts atzīšanas de iure dienu, izsaku Jums pateicību par mūža ieguldījumu valsts stiprināšanā.”

Par Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure nozīmi

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 2006.gada 26.janvārī svinīgā pasākumā par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 85.gadadienai Latvijas Kara muzejā atzina, ka šim notikumam bija gan juridiska, gan morāla un psiholoģiska nozīme.

“Latvijas neatkarības fakta atzīšana ielika tiesisku pamatu mūsu valsts veidošanai. Valstij un nācijai, tāpat kā indivīdam, ir svarīgi, ko par viņu domā citi. Latvijas atzīšana de iure apliecināja, ka citas valstis ciena mūsu eksistenci un Latvijai ir vieta starptautiskajā sabiedrībā. Mēs vairs nedrīkstam ļaut ļodzīt mūsu valsts pamatus un apšaubīt tās eksistenci,” uzrunā teica ministrs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas brīvība ir lielas cīņas rezultāts, tāpēc šajā dienā ir jāatceras Latvijas brīvības cīnītāji, mūs valsts varonīgie karavīri, kā arī diplomāti. Ministrs aicināja cienīt mūsu valsts brīvību un apzināties, ka esam veiksmīga nācija.

Par apbalvojumu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas 85.gadadienā

Ārlietu ministrs Artis Pabriks ceturtdien, 26. janvārī, Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas (de iure) 85. gadadienā, pasniedza atzinības rakstus personām, kuras devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts stiprināšanā un Latvijas tēla popularizēšanā ārvalstīs.

“Latvijas starptautiskās atzīšanas diena ir arī Latvijas diplomātijas svētki, jo, tikai pateicoties mūsu priekšgājēju mērķtiecīgajam darbam, mēs varam svinēt šos svētkus. Latvijas atzīšana de iure pirms 85 gadiem ir pamatojums mūsu valsts eksistencei, tāpēc Padomju Savienības sabrukuma laikā varējām runāt par savas valsts atjaunošanu, nevis izveidošanu. Tā bija ne tikai tiesiska, bet arī psiholoģiska uzvara, kas mums ļāva pārdzīvot 20. gadsimta šausmas un no tā iziet kā uzvarētājiem,” uzrunā teica ārlietu ministrs.

Atzinības rakstus saņēma 42 personas – Ārlietu ministrijas darbinieki, sadarbības partneri, Latvijas goda konsuli, citu valsts un privāto institūciju pārstāvji, kuri devuši lielu ieguldījumu Latvijas interešu pārstāvēšanā, tēla popularizēšanā. Apbalvoto personu vidū ir bijusī radio “Brīvā Eiropa” korespondente Belgradā Aija Kuģe – par ieguldījumu Latvijas popularizēšanā un nesavtīgu atbalstu latviešiem Serbijā un Melnkalnē, reklāmas aģentūras “Zoom” direktors Ēriks Stendzenieks – par Latvijas tēla popularizēšanu Francijā festivāla “Pārsteidzošā Latvija” laikā, Maskavas Latviešu biedrības vadītājs Jānis Dambītis – par darbu latviešu kopienas Krievijā saliedēšanu, kā arī citas personas.

Par Latviju – ārlietu ministra, LZA locekļa Arta Pabrika redzējumā

Ārlietu ministrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Artis Pabriks 2006.gada 26.janvārī tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem, lai pārrunātu aktualitātes ārpolitikā.

Ministrs informēja par sasniegumiem Latvijas vēstures skaidrošanā, minoritāšu jautājuma noņemšanā no darba kārtības, kā arī starpvalstu ekonomisko sakaru intensificēšanā. Viņš uzsvēra, ka šobrīd Ārlietu ministrija strādā tieši pie ekonomiskās sadarbības veicināšanas, jo pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO šim jautājumam netika pievērsta tik liela uzmanība. “Mūsu vēstniecības ārvalstīs palīdz Latvijas uzņēmējiem atrast sadarbības part­nerus, kā arī ārvalstu uzņēmējiem sākt biznesu Latvijā,” informēja ministrs.

Ārlietu ministrs teica, ka Latvijai ir jāpanāk lielāka ietekme starptautiskajā politikā: “Citas mazās valstis ir pierādījušas, ka, attīstot savu ekonomiku, maksimāli lietderīgi izmantojot savus ierobežotos resursus, var panākt lielāku ietekmi arī starptautisku lēmumu pieņemšanā.” Ārlietu ministrs ar Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem pārrunāja arī Latvijas un Krievijas attiecību attīstību, Eiropas Savienības konstitūcijas tālāko likteni un citas aktualitātes.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments