Valsts sekretāru 2006.gada 26.janvāra sanāksmē

Par Latvijas sadarbību ar Bosniju un Hercegovinu aizsardzības jomā

Valsts sekretāru 26.janvāra sanāksmē pieteikti divi Aizsardzības ministrijas projekti – “Ministru kabineta noteikumi “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Bosnijas un Hercegovinas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības jomā”” un “Grozījumi Ieroču aprites likumā”.

Ministru kabineta noteikumu projekts par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Bosnijas un Hercegovinas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības jomā nosaka pušu vispārējos un praktiskos ietvarus sadarbībai aizsardzības jomā, militāro sadarbības programmu īstenošanas principus, regulē jurisdikcijas īstenošanas noteikumus, finanšu noteikumus, kā arī sadarbību klasificētās informācijas aizsardzībā un apmaiņā.

Ieroču aprites likuma grozījumu būtība ir paplašināt Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta tiesības, paredzot iespēju dienesta darbiniekiem, pildot pienākumus, izņemt un nodot Valsts policijai nelikumīgi lietotus, pārvadātus, pārvietotus vai glabātus ieročus, munīciju, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, speciālos līdzekļus vai pirotehniskos izstrādājumus.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļa

Par papildinājumiem noteikumiem par grāmatvedības standartiem

Valsts sekretāru 26.janvāra sanāksmē saskaņošanai ministrijās ir izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu projekts, kas paredz papildināt MK noteikumus Nr. 776 “Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem” ar jauniem punktiem: Nr.6 “Ieņēmumi”, Nr.7 “Pamatlīdzekļi” un Nr.8 “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”.

Līdz apstiprināšanai Ministru kabinetā 2005. gada 21. decembrī apstiprinātie Latvijas grāmatvedības standarti (LGS) “Ieņēmumi”, “Pamatlīdzekļi” un “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” var tikt lietoti kā informatīvie norādījumi, lai atzītu un novērtētu finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņus un sniegtu skaidrojumus par tiem.

LGS ir ar grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienu tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņoti vispārīgi un daudzkārt piemērojami norādījumi finanšu pārskata posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai par tiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par pirmsmuitošanas darbību noteikumiem

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par pirmsmuitošanas darbībām. Ceturtdien, 26. janvārī, MK noteikumu projekts Valsts sekretāru 26.janvāra sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.

MK noteikumu projekts “Pirmsmuitošanas darbību noteikumi” ietver pirmsmuitošanas dokumenta veidlapas paraugu, kā arī reglamentē kārtību, kādā piešķirams preču pagaidu uzglabāšanas vietas statuss un veicama preču uzskaite preču pagaidu uzglabāšanas vietās.

Lai saņemtu atļauju preču pagaidu uzglabāšanas vietas turēšanai, atļaujas pieteicējam Galvenajā muitas pārvaldē ir jāiesniedz iesniegums. Nosacījumi paredz, kādi dokumenti jāpievieno šim iesniegumam, kā arī kādi ir preču pagaidu uzglabāšanas vietas turētāja pienākumi.

Atļaujas, kuras ir izsniegtas, pirms spēkā stāsies jaunie noteikumi, pēc noteikumu stāšanās spēkā būs derīgas sešus mēnešus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par veidlapas paraugu skaidras naudas deklarēšanai uz robežas

Atbilstoši likumam “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas apstiprinās deklarācijas veidlapas paraugu skaidras naudas deklarēšanai un noteiks deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.

Šo noteikumu normas paredz, ka fiziskā persona, kurai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, aizpilda deklarāciju divos eksemplāros uz paškopējoša papīra un iesniedz to kompetentajai iestādei. Deklarācijas veidlapas uz paškopējoša papīra latviešu, angļu un krievu valodā bez maksas būs pieejamas kompetentajā iestādē. Noteikumi reglamentēs arī deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību.

MK noteikumi “Par deklarācijas veidlapu skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas un tajā sniegto ziņu pārbaudes kārtību” pēc to pieņemšanas būs spēkā līdz 2007.gada 15.jūnijam, kad stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās.

MK noteikumu projekts Valsts sekretāru 26.janvāra sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Fiananšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par kadastrālās vērtēšanas noteikumiem

Valsts sekretāru 26.janvāra sanāksmē izskatīja Kadastrālās vērtēšanas noteikumu projektu. Normatīvais akts noteiks kadastrālo vērtību bāzes izstrādi un kadastrālo vērtību pārrēķinu nekustamā īpašuma grupai (zemei un ēkām) vienlaikus visā valsts teritorijā ik pēc četriem gadiem, starplaikā (otrajā gadā) indeksējot kadastrālās vērtības ar tirgus korekcijas koeficientu.

Tiks noteikta arī jauna ar nekustamā īpašuma tirgus analīzes informāciju pamatota lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtība un jauna lauku apvidu lauku zemes kadastrālās vērtības aprēķina formula, kā arī inženierbūvju kadastrālo vērtību bāzes izstrādes un kadastrālo vērtību aprēķina kārtība.

Noteikumu projektā precīzi izklāstīta kadastrālo vērtību ietekmējošo apgrūtinājumu izvērtēšanas kārtība un noteikta kārtība pārejai uz kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju visai valsts teritorijai vienai nekustamā īpašuma grupai ik pēc četriem gadiem, kā arī pārejas kārtība lauku zemes, ēku un inženierbūvju kadastrālajai vērtēšanai.

Noteikumu projekta autori uzskata, ka pēc vienotiem principiem noteikta un nekustamā īpašuma tirgus informācijai atbilstoša kadastrālā vērtība veicinās ekonomiskās vides sakārtotību un investīciju piesaisti, jo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību izmanto, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli, kā arī dažādas valsts nodevas. Kadastrālā vērtība ir arī pamatrādītājs izpirkšanas maksas noteikšanai nekustamā īpašuma privatizācijā un kalpo par orientieri kredītiem un investīcijām. Informācija par kadastrālajām vērtībām tiek izmantota arī īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai.

Noteikumu projekta autori uzskata, ka starptautiski atzītu īpašumu vērtēšanas standartu ievērošana, kā arī kadastrālo vērtību atbilstība nekustamo īpašumu tirgus informācijai uzlabos uzņēmējdarbības vidi. Šādu principu piemēro Eiropas Savienības valstīs.

Noteikumos ietvertie kritēriji nodrošinās visu īpašumu grupu un konkrētu nekustamo īpašumu novērtēšanu uz vienlīdzīgiem principiem atbilstoši tirgus izmaiņām un aktuāliem datiem Kadastra informācijas sistēmā. Savukārt objektīvi noteiktas kadastrālās vērtības mazinās spriedzi starp dažādu nekustamā īpašuma objektu īpašniekiem, teikts projekta anotācijā.

Noteikumu projekta autori konsultējušies ar Latvijas Īpašumu vērtētāju asociāciju, kooperatīvo sabiedrību “Latvijas Meža īpašnieku asociācija”, Latvijas Mežsaimnieku asociāciju un asociāciju “Latvijas privātie meži”.

Pašlaik kadastra informācijas sistēmā reģistrēti apmēram 4,9 miljoni kadastra objektu, tai skaitā 911 000 zemes vienības, 4900 zemes vienību daļas un 1 332 000 būves, kam jāaprēķina kadastrālās vērtības.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Zemkopības, Veselības, Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācijas kārtību

Valsts sekretāru sanāksmē 26.janvārī izskatīja noteikumu projektu kārtībai, kādā klasificēs, noteiks un mainīs nekustamā īpašuma lietošanas mērķus. Izstrādātais noteikumu projekts neparedz masveida lietošanas mērķu maiņu, izņemot ja tā nepieciešama atbilstoši noteikumu prasībām. Līdz ar to valstī kopumā metodiski un procesuāli tiks pilnveidots nekustamo īpašumu kadastrālās vērtēšanas process.

Noteikumu projektā iekļauta arī lietošanas mērķu piemērošanas kārtība, lai vienādotu lietošanas mērķu noteikšanu visās pašvaldībās.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija notiks atbilstoši īpašuma kadastrālās vērtēšanas prasībām un pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus datu analīzes rezultātiem. Savukārt noteikumu projektā minētās procedūras vienkāršos nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas kārtību, uzskata noteikumu projekta autori.

Piemēram, paredzēts, ka vairākus lietošanas mērķus varēs piešķirt tikai tādā gadījumā, ja lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība atbilstoši situācijai dabā ir teritoriāli nodalāma un norādāma zemes plāna materiālā. Tāpat noteikumu projekts paredz, ka zemes vienībai, uz kuras ir būve daudzfunkcionālai izmantošanai, tostarp daudzdzīvokļu māja, kurā ir telpas atšķirīgai izmantošanai, jānosaka viens lietošanas mērķis.

Lēmums par lietošanas mērķu noteikšanu vai maiņu ir administratīvs akts, tāpēc noteikumu projekts satur atsauci uz Administratīvā procesa likuma normām par šāda lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

Noteikumu projekts neietekmē valsts budžetu, jo tajos paredzēto darbību veikšanai nav nepieciešams papildu finansējums.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes, Vides, Veselības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Pašvaldību savienībai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa