Ministru kabineta komitejas 2006.gada 30.janvāra sēdē

Par grozījumiem Augstskolu likumā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi precizētus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Augstskolu likumā”, kuri nosaka centralizēto eksāmenu rezultātu izmantošanas kārtību studentu uzņemšanas procesā. Iesniegti arī priekšlikumi par prasībām pret akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām – atbilstoši mērķim panākt studiju procesa kvalitatīvāku akadēmisko nodrošinājumu, tiek paredzēts, ka augstskolu akadēmiskā personāla vidū jābūt noteiktam īpatsvaram pasniedzēju ar doktora zinātnisko grādu.

IZM iesniegusi precizētus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Augstskolu likumā”, kuri paredz, ka visās studiju programmās augstskolas studējošo uzņemšanā rīko konkursu. Konkursā augstskolas un koledžas var pamatoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, un to apstiprina Ministru kabinets. IZM izstrādātie “Uzņemšanas noteikumi augstskolās” paredz, ka augstskolām nebūs atļauts pieprasīt reflektantiem kārtot iestājpārbaudījumu priekšmetā, kur šis cilvēks kārtojis centralizēto eksāmenu. Ministre uzskata, ka augstskolām jādod lielākas tiesības pašām lemt par savu studentu atlasi – tajā skaitā gadījumos, kad pēc augstskolas uzskata nepieciešamie pārbaudījumi nesakrīt ar vidējā izglītībā apgūtām jomām vai piemērotībai studijām noteicošais ir papildu pārbaudījums – piemēram, mākslās, tiesībās, daudzās sociālajās zinātnēs, sportā, policijas un aizsardzības studijās u.c.

Grozījumi likumā kļuva nepieciešami arī tāpēc, ka, no vienas puses, likums it kā noteica centralizēto eksāmenu rezultātu noteicošo lomu uzņemšanā, bet, no otras, studentu skaits, kas iestājās koledžās, augstskolu nepilna laika studijās un tur, kur bija papildu pārbaudījumi, piemēram, mākslu jomās, reāli bija lielāks par to reflektantu skaitu, kurus uzņēma tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tādu situāciju nevar uzskatīt par taisnīgu.

Piedāvātie priekšlikumi atrisina arī vairākus līdz šim neatrisinātus jautājumus, piemēram, ārzemēs vidējo izglītību ieguvušajiem un vidējo izglītību līdz centralizēto eksāmenu ieviešanai ieguvušajiem reflektantiem līdz šim arī tika prasīta centralizēto eksāmenu kārtošana, ko var vērtēt kā prettiesisku.

Iesniegts arī priekšlikums, kurš paredz, ka augstskolu akadēmiskā personāla vidū jābūt noteiktam skaitam pasniedzēju ar doktora zinātnisko grādu. Jau tagad daudzās Eiropas valstīs šāds rādītājs tiek izmantots izglītības kvalitātes vērtēšanā. Priekšlikums paredz, ka akadēmijās akadēmiskajā personālā būs jābūt vismaz 30% personu ar doktora grādu, pārējās augstskolās – vismaz 20%. Augstskolu likumā jau tagad noteikts, ka universitātēs vismaz pusei no akadēmiskā personāla jābūt doktoriem. Lai augstskolas sagatavotos kvalificēta akadēmiskā personāla piesaistīšanai, paredzēts, ka šī norma stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

IZM iesniegusi arī priekšlikumu izveidot Augstākās izglītības un zinātnes administrāciju, kura veiktu licencēšanas, reģistrēšanas, statistikas, projektu koordinēšanas un citas funkcijas augstākās izglītības jomā. Ministrijas galvenā funkcija ir politikas dokumentu, likumu un citu normatīvo aktu veidošana, savukārt padotības iestādes īsteno šo politiku. Funkciju nošķīrums, kurā ministrijas ierēdņi tikai veidos normatīvos aktus, bet paši tos neīstenos, atbilst Boloņas procesa principiem par augstskolu studiju programmu akreditācijas maksimālu attālinātību no politiskās varas, kā arī novērsīs iespējamo interešu konfliktu ierēdņu rīcībā.

Ministre prof. I.Druviete uzskata, ka, pieņemot minētos grozījumus, tiks uzlabots augstskolu darbs, kas sekmēs augstākās izglītības kvalitātes celšanos.

Izglītības un zinātnes ministrijas informācija