Ministru kabineta komitejas 2006.gada 30.janvāra sēdē

Par pabalsta piešķiršanu izciliem Latvijas baleta māksliniekiem

Pirmdien, 30.janvārī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts Kultūras ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par pabalsta piešķiršanu izciliem Latvijas vadošajiem baleta māksliniekiem.

Kultūras ministrijas izstrādātais projekts nosaka pabalsta apmēru un kārtību, kādā tie ir izmaksājami izciliem Latvijas vadošajiem baleta māksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba savā profesijā līdz 1998.gada 31.decembrim, par viņu radošo darbu.

Pabalsta pieprasītājs Kultūras ministrijai iesniedz šādus dokumentus: iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kurā apliecināts, ka pirms lēmuma pieņemšanas ministrija drīkst pieprasīt no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par valsts pensijas piešķiršanas datumu, pabalsta pieprasītāja biogrāfiju, nodejoto lomu sarakstu un sarakstu par piedalīšanos izpildītāju konkursos.

Pabalstu noteiks pēc divām kategorijām, nosakot mākslinieka radošā darba veikumu. Viena kategorija saņems pabalstu divkāršā valsts sociālā nodrošinājuma apmērā, otra kategorija – trīskāršā apmērā. No 1. janvāra noteikts, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 45 lati.

Saeima ir atvēlējusi nepieciešamo finansējumu pabalstu izmaksai, kas ir iedalīts Kultūras ministrijas 2006.gada budžetā. Pabalsts tiks maksāts papildus valsts pensijai.

Kristaps Kārkliņš, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

Par darījumu ar nekustamajiem īpašumiem veicināšanu

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 30.janvārī, atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto pasākumu plānu, kā veicināt darījumus ar nekustamajiem īpašumiem.

Pasākumu plāna mērķis ir nodrošināt tiesiskās vides uzlabošanu nekustamo īpašumu darījumu jomā, datu apmaiņas sistēmu pilnveidošanu, nekustamo īpašumu un darījumu ar nekustamajiem īpašumiem reģistrēšanas veicināšanu un šīs procedūras vienkāršošanu, izmaksu samazināšanu, kā arī precīzas un ātras informācijas aprites uzlabošanu starp pārvaldes iestādēm.

Kā vienu no aktuālākajām problēmām plāna sagatavošanas darba grupa norāda faktu, ka, kārtojot darījumus ar nekustamo īpašumu, klientiem Zemesgrāmatā ir jāiesniedz dokumenti, kurus Zemesgrāmata var iegūt nepastarpināti.

Plāna autori uzskata, ka būtu jāizvērtē iespēja Zemesgrāmatai piešķirt tiesības tiešsaistes režīmā skatīt datus ne tikai Kadastra reģistrā, bet arī Pašvaldību vienotās informācijas sistēmā. Turklāt varētu vienoties ar Valsts kasi par sadarbību ar Zemesgrāmatu un Valsts zemes dienestu (turpmāk tekstā – VZD), lai šīs abas iestādes, izmantojot internetu, varētu pārliecināties par valsts nodevas nomaksu, nepieprasot maksājuma apliecinājumus papīra veidā.

Plāna autori arī norāda, ka oficiāli uzrādītā darījuma vērtība neatbilst faktiskajai darījuma vērtībai un līdz ar to tirgus vērtībai, kā rezultātā tiek kropļota kadastrālā vērtība. Autori skaidro, ka valsts noteiktā nodeva – 2% no darījuma summas – ir nesamērīgi liela un tādēļ rosina cilvēkus uzrādīt mazāku darījuma summu, nekā tā ir patiesībā. Valsts nodevas apjomu plāna autori min arī kā vienu no iemesliem, kāpēc personas, īpaši valsts un pašvaldību iestādes, laikus nereģistrē nekustamos īpašumus un darījumus ar nekustamajiem īpašumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā (NĪVKR) un Zemesgrāmatā.

Par būtisku apgrūtinājumu darbībām ar nekustamo īpašumu plāna autori uzskata aktuālas informācijas trūkumu par nekustamo īpašumu objektu apgrūtinājumiem un nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem.

Plāna projekts pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē pērnā gada novembrī tika nodots saskaņošanai ar Finanšu ministriju, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Satiksmes ministriju, Vides ministriju, Zemkopības ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu.

TM nav panākusi saskaņojumu ar LPS, kura iebildusi nevis pret pasākumiem, bet gan pret neatrisinātajām problēmām saistībā ar pašvaldību nespēju nodrošināt visus ēku (būvju) īpašniekus ar nodokļa maksāšanas paziņojumiem, uzsākot ēku (būvju) aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli pēc to kadastrālās vērtības. Tas saistīts ar īpašnieku nereģistrēšanos nodokļu maksātāju sarakstos.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un viesnīcās

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi normatīvā akta projektu “Labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās un kārtība, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā”, ko pirmdien, 30.janvārī, izskatīja Ministru kabineta (MK) komiteja.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu viesnīcās un patversmēs ievietoto dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, jo pašreiz Latvijā nav normatīvo aktu, kas regulētu šīs prasības. Šis dokuments ir otrais ZM izstrādātais noteikumu projekts no četru dokumentu projektu paketes, ar ko plānots ieviest dzīvnieku labturības prasības.

Normatīvā akta projektā iestrādātas tiesību normas, kas paredz klaiņojošiem un konfiscētiem dzīvniekiem Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto aprūpi un tiesības nokļūt pie bijušajiem vai jauniem īpašniekiem. Dokumentā arī noteikti pienākumi un tiesības personām, kuras iesaistītas dzīvnieku labturības nodrošināšanā.

Normatīvajā aktā noteikts, ka dzīvnieku īpašnieku vai turētāju ilgstošas prombūtnes laikā dzīvnieku īpašnieki vai turētāji varēs savus dzīvniekus ievietot dzīvnieku patversmē vai viesnīcā, kur tiem tiks nodrošinātas labturības prasības atbilstoši to fizioloģiskajām vajadzībām.

Noteikumu izpildi nodrošinās vietējās pašvaldības, kurām jāizveido un jāuztur dzīvnieku patversmes, jāizķer, jāizmitina un jāaprūpē klaiņojošie, konfiscētie vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušie savvaļas dzīvnieki. Pašvaldības varēs arī slēgt līgumus ar fizisku vai juridisku personu par šādu dzīvnieku izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi. Bez tam iepriekšminētās dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības attiecas arī uz jebkuru privātu dzīvnieku viesnīcu vai patversmi.

Ieviešot labturības prasības, tiks nodrošināti priekšnosacījumi dzīvnieku klaiņošanas ierobežošanai un klaiņošanas radīto negatīvo sociālo seku – slimību izplatīšanās, dzīvnieku agresivitātes pret cilvēkiem un citiem dzīvniekiem – likvidēšanai.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa