Par Latvijas nacionālo Lisabonas programmu

Eiropas Komisija līdz ar pirmo gada ziņojumu par paveikto, jaunajā partnerībā ar dalībvalstīm strādājot pie izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas, ir publicējusi Latvijas iestāžu sagatavotās nacionālās reformu programmas analīzi. Eiropas Komisijas vispārējais viedoklis ir tāds, ka programmā konstatētas Latvijas galvenās ekonomiskās problēmas un ka tām ir piedāvāti risinājumi, ka programma ir plaša, saskaņota un tālejoša. Tomēr ne vienmēr no programmā minētā ir iespējams pilnībā secināt, kādi varētu būt ierosināto politikas darbību rezultāti.

Galvenās prioritātes

Latvijas nacionālajā reformu programmā ir noteikti pieci galvenie ekonomikas politikas virzieni: makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, zinātniskās darbības un inovāciju stimulēšana, investīcijām un darbam labvēlīga un piesaistoša vide, nodarbinātības veicināšana un izglītības un prasmju uzlabošana. Eiropas Komisija piekrīt programmā analizētajām galvenajām prioritātēm. 

Nacionālās reformu programmas stiprās puses

Starp programmas stiprajām pusēm jāuzsver pievēršanās zinātniskajai darbībai un attīstībai, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, kā arī šajās jomās paredzētās reformas. Pie pozitīviem aspektiem jāmin arī transporta infrastruktūras uzlabošanas pasākumi un pasākumi, lai veicinātu iekļaušanos darba tirgū.

Jomas, kuras attīstāmas tālāk

Eiropas Komisijas progresa ziņojumā Latvijas iestādes aicinātas skaidrāk un apņēmīgāk pievērsties makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, tostarp stiprinot fiskālo konsolidāciju. Eiropas Komisijas ziņojumā aicināts arī vairāk uzmanības veltīt politikai, kas stimulētu partnerattiecību veidošanos starp uzņēmumiem un zinātnes un izglītības iestādēm. Vēl rosināts ieviest stingrākus pasākumus, lai akadēmisko un profesionālo izglītību pielāgotu tirgus vajadzībām, un izstrādāt un ieviest saskaņotu mūžizglītības stratēģiju.  

Ekonomiskā situācija

Kopš 2000.gada Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma vidējais rādītājs ir bijis virs 7%, pateicoties arī vienam no augstākajiem produktivitātes pieauguma rādītājiem ES līmenī. IKP uz vienu iedzīvotāju 2004.gadā pieauga līdz 43% no ES vidējā radītāja, kas tomēr joprojām ir zemākais Eiropas Savienībā. Tas kontrastē ar daudz lēnāku progresu darba tirgū – kopējās nodarbinātības īpatsvars (2004.gadā 63%) bija par 1% mazāks nekā ES vidējais rādītājs, un bezdarba rādītājs tikai nesen kļuvis mazāks par 10%. Joprojām raksturīga nelīdzsvarotība, par ko liecina augstā inflācija un lielais ārējā konta deficīts.

Par nacionālajām reformu programmām

Nacionālās reformu programmas ir kodolīgs pārskats par valsts līmenī plānotajām makroekonomikas, mikroekonomikas un nodarbinātības reformām laika posmā no 2005. līdz 2008.gadam. Šādas programmas dalībvalstis pirmoreiz sagatavoja 2005.gada rudenī, balstoties uz Eiropas Komisijas ierosinātajām 24 integrētajām pamatnostādnēm, kurām bija piekrituši valstu un valdību vadītāji. Programmām ir būtiska loma atjauninātajā ES Lisabonas stratēģijā izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Stratēģijas jaunā īstenošanas kārtība ir stiprinājusi partnerību starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm un pamazām rada jaunu impulsu pārticības līmeņa paaugstināšanai, kā arī tam, lai vairāk cilvēku dzīvotu pārticībā. Piemēram, jaunā kārtība rada iespēju izcelt daudzos veiksmīgos un novatoriskos politikas risinājumus, kādi ir konkrētās dalībvalstīs, lai citi no tiem varētu mācīties, tos pielāgot vai pārņemt.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa