Par “Rail Baltic” projektam nepieciešamo finansējumu

Eiropas valstu vadītāju decembra vienošanās par finanšu perspektīvu apdraud Latvijas lielāko infrastruktūras projektu “Rail Baltic” – ātrvilciena līniju, kas savieno Baltijas valstis un Varšavu, kā arī citas Eiropas lielākās pilsētas. “Eiropadomes lēmums trīs reizes samazināt finansējumu lielo Eiropas transporta projektu pārrobežu sadaļām (TEN–T budžeta sadaļa) tiešā veidā var skart Latvijā vienīgo šāda mēroga projektu “Rail Baltic”, kuram paredzētais finansējums no TEN–T programmas bija 30 – 50 % apmērā. Nesaņemot šo papildu Eiropas naudu “Rail Baltic” pārrobežu sadaļām, Latvija nespēs to finansēt patstāvīgi vai tikai ar Kohēzijas fonda atbalstu. Tas nozīmēs šā projekta galu, bet Latvijas iedzīvotājiem nezināmā nākotnē būs atvirzīta iespēja lietot ātrvilcienu kā alternatīvu lidmašīnām,” norāda Eiropas Parlamenta Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle. Neizpratni par naudas samazinājumu TEN–T programmai Lielbritānijas un Austrijas prezidentūrai, kā arī Eiropas transporta komisāram Žakam Baro izteikusi Eiropas Parlamenta Transporta komiteja. Pieprasot novērst naudas samazinājumu atsāktajās sarunās par finanšu perspektīvu, Transporta komitejas deputāti nosūtījuši vēstuli EP prezidentam Josē Borrelam.

Luksemburgas prezidentūras priekšlikumā TEN–T programmas 30 projektu pārrobežu sadaļām paredzētais finansējums bija vairāk nekā 20,3 miljardi eiro. Pēc EP decembra vienošanās summa samazināta trīskārt, norādot, ka finansējami tikai atsevišķi prioritārie projekti. “Ne Lielbritānijas un Austrijas transporta ministri, ne Eiropas komisārs komitejas sēdē nevarēja atbildēt uz manu jautājumu par kritērijiem, pēc kādiem šos prioritāros projektus izvēlēsies. Tā kā “Rail Baltic” ir vienīgais no TEN–T budžeta finansētais projekts, tā izslēgšana no saraksta nozīmētu, ka Latvija transporta projektiem no šā vairāk nekā 7 miljardu budžeta nesaņemtu ne eiro,” uzsver R. Zīle.  

“Komentējot “lieliskos” finanšu perspektīvas rezultātus, Latvijas amatpersonām tomēr nevajadzēja slēpt no sabiedrības arī šādas sarežģītas situācijas,” teicis R. Zīle.

Būtiskais finansējuma samazinājums atklājies, EP Transporta komitejai analizējot valstu vadītāju vienošanos par finanšu perspektīvu pirms gaidāmās sarunu atsākšanas. “Lielo Eiropas pārrobežu transporta projektu apturēšana vai to daļēja īstenošana nav tikai Latvijas iedzīvotāju vieglākas pārvietošanās jautājums, ātrāka un ērtāka preču un cilvēku kustība ir visas Eiropas Savienības konkurētspējas jautājums,” uzsver R. Zīle. To savā vēstulē EP prezidentam norādījusi arī Transporta komiteja, atgādinot, ka efektīva preču un cilvēku kustība ir būtisks priekšnoteikums Eiropas Savienības ekonomiskajai aktivitātei un izaugsmei. Savā vēstulē komiteja apgalvo, ka, apstiprinot pašreizējo finanšu perspektīvas vienošanos, tiek sagrauta pati vienotā pārrobežu transporta tīkla ideja un mērķis, ar kādu šis plānojums tika veidots, vairs nav sasniedzams.

Latviju un Eiropas lielākās valstis savienojoša ātrvilciena līnija “Rail Baltic” nodrošinātu efektīvāku Baltijas valstu integrāciju Eiropā. Pašreizējais dzelzceļa tīkls Baltijas valstīs ir būvēts pēc Krievijas standartiem, un dzelzceļa satiksme ir nosacīti lēna. Tā pašreiz nav tehniski savietojama ar Polijas un Vācijas dzelzceļa tīkliem. Uz Lietuvas un Polijas robežas tiek veikta vagonu riteņu platuma maiņa, atsevišķos sliežu ceļa posmos vilciena ātrums ir tikai 40–60 km stundā. 2004.gadā ar Eiropas Padomes Lēmumu 884/2004/EC “Rail Baltica” projekts tika iekļauts ES prioritārā transporta tīkla sarakstā. 

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore