Par 1999.gada valsts budžeta izpildi

Valsts kontroles ziņojums Saeimai

"Latvijas Vēstnesī"

Saturā

13.pielikums

Valsts kontroles veiktās revīzijas

Latvijas Republikas ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju

iekšējās revīzijas struktūrvienību veiktais darbs

1999.gadā Latvijas Republikas ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju iekšējās revīzijas struktūrvienību darbību reglamentēja LR Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumi Nr.339 "Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekšējās revīzijas noteikumi".

1999.gadā iekšējās revīzijas darbu veica visas, tas ir, 18 ministrijas un centrālās valsts pārvaldes institūcijas, bet kā patstāvīgas struktūrvienības revīzijas dienesti darbojās 16 ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes institūcijās: Kultūras ministrijā, Zemessardzē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Valsts zemes dienestā, Tieslietu ministrijā, Finansu ministrijā, Aizsardzības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Centrālajā statistikas pārvaldē (Ekonomikas ministrijas pārziņā esoša iestāde), Meža un medību valsts inspekcijā, Zemkopības ministrijā, Labklājības ministrijā, Ārlietu ministrijā un Satiksmes ministrijā.

Prokuratūrā 1999.gadā kontroles darbu pakļautībā esošajās iestādēs, tāpat kā 1998.gadā, veica Administratīvā direktora dienests, kurā ir izveidota revidenta štata vienība, un no 1997.gada septembra strādā viens revidents.

Valsts kancelejā 1999.gadā revīzijas darbu veica viens ārštata revidents. Darba attiecības ar revidentu noformētas ar līgumu, un tas tika algots no ārštata fonda līdzekļiem.

1999.gada 5.oktobrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.342 "Noteikumi par iekšējo auditu", nosakot tajos, ka ar 2000.gada 1.martu Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumi Nr.339 "Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekšējās revīzijas noteikumi" tiek atzīti par spēku zaudējušiem.

"Noteikumi par iekšējo auditu" (turpmāk - Noteikumi ) nosaka kārtību, kādā izveidojams, vadāms un attīstāms iekšējais audits ministrijās un citās valsts iestādēs.

1999.gadā iekšējā audita struktūrvienība tika izveidota astoņās ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes institūcijās - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Finansu ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Zemkopības ministrijā, Labklājības ministrijā, Satiksmes ministrijā un Valsts zemes dienestā. Četrās ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes institūcijās - Tieslietu ministrijā, Valsts kancelejā, Aizsardzības ministrijā, Valsts meža dienestā - iekšējā audita struktūrvienība tika izveidota 2000.gada sākumā. Sešas ministrijas un centrālās valsts pārvaldes institūcijas - Kultūras ministrija, Zemessardze, Iekšlietu ministrija, Centrālā statistikas pārvalde (EM pārraudzībā), Ārlietu ministrija, Prokuratūra - informāciju par iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu nav iesniegušas. Saskaņā ar Noteikumiem iekšējā audita struktūrvienība ministrijās un centrālajās valsts iestādēs bija jāizveido līdz 1999.gada 1.novembrim.

Atbilstīgi Noteikumiem 1999.gadā Finansu ministrija ar PHARE projekta "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" atbalstu izstrādāja iekšējā audita rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā ir apkopoti visi iekšējā audita sistēmu reglamentējošie un informatīvie dokumenti (normatīvie akti, metodiskie materiāli, standarti, vārdnīca, ētikas kodekss, bibliotēkā pieejamie materiāli par iekšējo auditu, kontaktpersonu saraksts u.c.), un tā paredzēta lietošanai iekšējā audita struktūrvienību darbā un izsniegta visām ministrijām.

Noteikumu prasību, ka līdz 2000.gada 30.janvārim Valsts kontrolē jāiesniedz iekšējā audita plāns 2000.gadam, izpildīja tikai Finansu ministrija.

1999.gadā ministrijās un citās centrālajās valsts pārvaldes institūcijās iekšējās revīzijas veikšanai bija apstiprinātas kopā 111,5 štata vienības (1998.gadā - 83,5 štata vienības). Faktiski 1999.gada vidējais štata vienību skaits bija 91,6 jeb 82,2% no apstiprinātā (faktiskais 1998.gada vidējais štata vienību skaits - 70). Vidējā štata vienību skaita palielinājums, salīdzinot ar 1998.gadu, radās galvenokārt sakarā ar 1999.gadā Valsts zemes dienesta, Labklājības ministrijas un Finansu ministrijas revīziju (audita) dienestos notikušajām reorganizācijām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - VARAM), Valsts kancelejā, Ekonomikas ministrijā, Ārlietu ministrijā, Prokuratūrā un Centrālajā statistikas pārvaldē iekšējās revīzijas veikšanai, tāpat kā 1998.gadā, bija apstiprināts (izņemot VARAM, kurā 1999.gadā apstiprinātas divas štata vienības) un faktiski darbojās tikai viens revidents. Lielākais revidējošo darbinieku skaits - 18 štata vienības - darbojās Labklājības ministrijā.

1999.gadā ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju pakļautībā un pārraudzībā bija 1132 iestādes (1998.gadā - 1178 iestādes). Iekšējās revīzijas veiktas 592 iestādēs jeb 52,3% no kopējā revidējamo iestāžu skaita. Salīdzinot ar 1998.gadu, 1999.gadā revidēts kopsummā par 27 iestādēm vairāk. Iekšējās revīzijas dienesti savu darbu veica, pamatojoties uz ministriju un citu centrālo valsts budžeta institūciju vadības apstiprinātajiem nolikumiem, iekšējo revīziju darba plāniem un vadības rīkojumiem.

1999.gadā, tāpat kā 1998.gadā, iekšējās revīzijas struktūrvienību revidentu noslogotība ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes institūcijās bija ļoti atšķirīga. Piemēram, vidējais revidējamo iestāžu skaits uz vienu revidentu Valsts zemes dienestā bija 2,3 vienības, bet Zemkopības ministrijā - 56,7 vienības. Ļoti atšķirīgs bija arī vidējais veikto revīziju skaits uz vienu revidentu: Meža un medību valsts inspekcijā - vidēji 1,3, Zemkopības ministrijā - 40,7, bet Meža un medību valsts inspekcijas iekšējās revīzijas struktūrvienības revidentu vidējais atalgojums 1999.gadā - Ls 278, Zemkopības ministrijas revidentu - Ls 266.

1999.gadā ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju revīzijas dienesti veica kopsummā 592 revīzijas, tajā skaitā 218 tematiskās revīzijas. Revīzijās konstatēti:

- nelikumīgi izdevumi, iztrūkumi un naudas līdzekļu un materiālo vērtību piesavināšanās kopsummā par Ls 2 070 847 (1998.gadā - par Ls 1 370 908);

- neveiktie obligātie maksājumi budžetā kopsummā par Ls 155 836 (1998.gadā - par Ls 1 585 204).

Par konstatētajiem nelikumīgajiem izdevumiem un citiem pārkāpumiem:

- izmeklēšanas iestādēm nodotas 12 lietas kopsummā par Ls 666 411 (1998.gadā - 24 lietas kopsummā par Ls 464 257);

- pie disciplinārās atbildības sauktas 185 personas (1998.gadā - 209 personas);

- pie materiālās atbildības sauktas 137 personas (1998.gadā - 95 personas);

- no vainīgajām personām piedzīta zaudējumu summa - kopsummā Ls 32 377 (1998.gadā - Ls 30 694);

- papildus aprēķināti un iemaksāti budžetā kopsummā Ls 50 502 (1998.gadā - Ls 28 704).

Saskaņā ar sniegto informāciju nopietni pārkāpumi tika atklāti Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Meža un medību valsts inspekcijas, Labklājības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs, piemēram:

- Aizsardzības ministrijas veikto revīziju rezultātā konstatēti dažādi pārkāpumi un nepilnības 15 pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs, tajā skaitā: LR Zemessardzes 17.Rīgas rajona bataljonā, NBS Sporta klubā, NBS Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā, LR Zemessardzes vienībā "Vanags", Latgales Valsts militārā dienesta pārvaldē, LR Zemessardzes štābā, NBS Mobilo strēlnieku mācību centrā, v/u "Jūrniecības tehniskais centrs", NBS Speciālo uzdevumu vienībā, NBS štābā, LR Zemessardzes 2.Kājnieku brigādes štābā, LR Zemessardzes 65.Atsevišķajā studentu bataljonā, NBS Militārās medicīnas centrā, NBS Jūras spēku štābā, LR AM Nacionālajā aizsardzības akadēmijā;

- Izglītības un zinātnes ministrijas veikto revīziju rezultātā nozīmīgi pārkāpumi tika konstatēti Rīgas Aviācijas universitātē, Rēzeknes augstskolā un Juglas sanatorijas internātskolā;

- Iekšlietu ministrijas veikto revīziju rezultātā nelikumīgi izdevumi un citi pārkāpumi konstatēti 21 apakšvienībā (sīkāka informācija nav iesniegta).

Visu iekšējās revīzijas struktūrvienību pārbaužu rezultāti apkopoti aktos un atzinumos, kuri tika iesniegti izvērtēšanai ministriju un centrālo valsts pārvaldes institūciju vadībai. Atklāto pārkāpumu un trūkumu novēršanai vadība revidējamām iestādēm izdeva rīkojumus ar norādījumiem, kādi trūkumi un kādā termiņā ir jānovērš. Pēc revīzijām tika kontrolēta doto norādījumu izpilde un tika veiktas pēcrevīzijas pārbaudes.

Rīcība ar valsts mantu un finansu līdzekļiem sakarā ar uzraudzības,

kontrolējošo un inspicējošo institūciju darbību ministrijās un to pārraudzībā

un pakļautībā esošajās valsts iestādēs 1999.gada deviņos mēnešos

Revīzijas uzdevuma veikšanai tika pieprasīta un saņemta informācija no:

- visām Latvijas Republikas ministrijām;

- Valsts kancelejas;

- Augstākās tiesas;

- Ģenerālprokuratūras;

- Radio un televīzijas padomes;

- Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāta;

- Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta.

Revīzijā tika apzināts darbinieku skaits institūcijās, kuras veic revidējošo, inspicējošo, uzraudzības un kontroles darbību, valsts budžeta līdzekļu izlietojums šo darbinieku atalgojumiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un komandējumu un dienesta braucienu izdevumiem, kā arī šo dienestu tehniskais nodrošinājums.

Tika saņemta arī informācija no ministrijām un minētajām valsts institūcijām par pakalpojumu saņemšanu no auditorfirmām un zvērinātiem revidentiem.

Apkopojot šo informāciju, konstatēts, ka šo darbību nodrošināšanai 1999.gada deviņos mēnešos faktiskie izdevumi bija 41 649 900 lati, tajā skaitā:

- atalgojumiem - 33 095 806 lati;

- valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 7 951 355 lati;

- komandējumu un dienesta braucienu izdevumiem - 602 739 lati.

Iepriekš minēto darbību nodrošināšanai kopumā nodarbināti 18 236 darbinieki un tehniskajam nodrošinājumam izlietoti 2 741 139 lati.

Revīziju dienesti darbojās, pamatojoties uz Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumiem Nr.339 "Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekšējās revīzijas noteikumi" un katram revīzijas dienestam apstiprinātajiem nolikumiem.

Ministrijas Valsts kontrolei iesniedza informāciju par to pakļautībā un pārziņā esošajām inspekcijām .

Valstī ar likumu vai noteikumiem nav noteikti inspekciju vienotas darbības principi. Inspekciju nolikumos un inspektoru amata pienākumos kā pamatuzdevums ir noteikts - kontrolēt kā juridiskas un fiziskas personas ievēro attiecīgos spēkā esošos normatīvos aktus. Daudzām inspekcijām ir tiesības sastādīt administratīvos protokolus par normatīvo aktu pārkāpumiem, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības, uzlikt administratīvos sodus.

Bez inspicēšanas darba inspekcijas nodarbojas arī ar citu pienākumu veikšanu, kā maksas pakalpojumu sniegšanu, normatīvo aktu izstrādi, licenču izsniegšanu, uzskaites funkciju veikšanu u.c.

Valsts kontrolei bez sniegtās informācijas par revidējošo un inspicējošo dienestu darbību, Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finansu ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāts iesniedza informāciju par to pakļautībā un pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām, kuras saistītas ar uzraudzības un kontroles darbu, un kuru darbība tiek finansēta no valsts budžeta.

Dažkārt vienāda rakstura darbību katra institūcija ir nosaukusi dažādi - uzraudzība, kontrole vai inspicēšana.

Tādas darbības kā uzraudzība un kontrole Latvijā šobrīd nav koordinētas. Nav noteikts, kādu darbību ietver vārds kontrole un uzraudzība, nav noteikti vienoti uzraudzības un kontroles principi.

Apkopota informācija par zvērināto revidentu, auditorfirmu vai citu uzraudzības, kontrolējošo, revidējošo un inspicējošo institūciju sniegtajiem pakalpojumiem ministriju pakļautības, pārraudzības un pārziņā esošajās iestādēs un organizācijās. Tajā skaitā: valsts uzņēmumos, bezpeļņas organizācijās, pārvaldes fondos, pētniecības institūtos, aģentūrās, akciju sabiedrībās u.c. (12.pielikums).

Dabas resursu uzskaites stāvoklis Latvijā

Valsts kontrole veikusi revīzijas p ar dabas resursu uzskaites stāvokli Latvijā šādās institūcijās:

- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

- Valsts ģeoloģijas dienestā;

- Valsts zemes dienestā;

- Valsts meža dienestā;

- Valsts zivsaimniecības pārvaldē.

Par veiktajām revīzijām sagatavots atzinums, kurā izmantoti arī Pašvaldību revīzijas departamenta revīziju materiāli revīzijās par pašvaldības mežu uzskaites un apsaimniekošanas stāvokli un veikta pārbaude Rīgas rajona Stopiņu pagastā.

Turpinājums seko.