Ministru kabineta 2006.gada 31.janvāra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektora apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likumu Ministru kabinets apstiprināja pedagoģijas zinātņu doktoru Oskaru Zīdu par Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektoru.

2005.gada 15.decembrī Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversmes sapulcē par Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektoru tika ievēlēts pedagoģijas zinātņu doktors Oskars Zīds.

Pieņemts rīkojums “Par Rīgas Tehniskās universitātes rektora apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likumu Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Ivaru Knētu par Rīgas Tehniskās universitātes rektoru.

2004. gada 15. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes akadēmiskajā sapulcē par Rīgas Tehniskās universitātes rektoru tika ievēlēts Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Ivars Knēts.

Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas tiesneša amata kandidatūras apstiprināšanu Eiropas Kopienu tiesā”.

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (EK līgums) Latvijas Republikai ir jāizvirza apstiprināšanai starpvaldību konferencē Eiropas Kopienu tiesas (Tiesa) tiesneša amata kandidāts, kurš turpinātu veikt šos pienākumus pēc tam, kad beigsies pašlaik no Latvijas ieceltā Tiesas tiesneša Egila Levita pilnvaru termiņš.

Tiesa tika izveidota, lai tiktu nodrošināta likumības ievērošana, interpretējot un piemērojot EK līgumu un citus Eiropas Savienības institūciju tiesību aktus. EK līgums noteic, ka Tiesā tiek iecelts viens tiesnesis no katras dalībvalsts. Tiesā šobrīd strādā 25 tiesneši.

Saskaņā ar EK līgumu tiesnešus amatā ieceļ dalībvalstu valdības uz sešiem gadiem. Lai nodrošinātu tiesnešu nomaiņas pakāpeniskumu, pusei tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas ik pēc trim gadiem. Tādējādi 13 Tiesas tiesnešiem, tajā skaitā E.Levitam, kurš uzsāka darbu Tiesā tikai 2004.gada 1.maijā, pilnvaru termiņš beidzas 2006.gada 6.oktobrī (jauno dalībvalstu tiesnešus, kuru pilnvaras beidzas jau ar nākamo nomaiņu, noteica izlozes kārtībā pēc tam, kad viņi bija apstiprināti darbam šajos amatos).

Atbilstoši EK līgumā noteiktajiem kritērijiem tiesneša amata kandidāts jāizraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām attiecībā uz tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs vai kuras ir juristi ar atzītu kompetenci. Ņemot vērā, ka E.Levita kandidatūra pilnībā atbilst minētajiem kritērijiem, kā arī to, ka iepriekš rīkotā konkursa ietvaros viņa kandidatūra tika apstiprināta uz pilnu pilnvaru termiņa laiku, Tieslietu ministrija iesaka Ministru kabinetam atkārtoti apstiprināt Tiesas tiesneša amatam Egilu Levitu uz nākamo sešu gadu pilnvaru termiņu. E.Levita kungs ir izteicis vēlmi turpināt pildīt Tiesas tiesneša amata pienākumus.

Par Latvijas Republikas izvirzīto kandidatūru Tiesas tiesneša amatam Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam jāpaziņo līdz 2006.gada 17.martam, lai būtu iespējams laikus veikt tiesnešu apstiprināšanu starpvaldību konferencē, nodrošinot nepārtrauktu Tiesas darbu.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 593 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 41 viņu nepilngadīgais bērns.

No 552 pilsonības pretendentiem 67% ir krievi, 11% – ukraiņi, 11 – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

18% pilsonības pretendentu ir pamata, 55% – vidējā, 25% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemta 104 521 persona: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16064; 2005.gadā – 19 169 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par Uzņēmējdarbības valsts atbalsta fonda kapitāldaļu pārdošanu

Ministru kabineta 31.janvāra sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Informatīvais ziņojums par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Uzņēmējdarbības valsts atbalsta fonds” darbību un priekšlikumi par tā turpmāko darbību. Attiecībā uz fonda turpmāko darbību MK nolēma nodot to privatizācijai, pārdodot fonda kapitāldaļas atklātā izsolē par latiem ar sākumcenu, kas nav zemāka par fonda reālo tirgus vērtību.

Kopš 1995.gada, kad tika izveidots šis fonds, tirgus situācija Latvijā ir būtiski mainījusies un šobrīd maziem un vidējiem komersantiem ir daudz lielāka iespēja un pieeja ilgtermiņa finansējumam, īpaši no bankām ilgtermiņa aizdevumu veidā. Arī riska kapitāla piedāvājums ir ievērojami audzis, un Latvijas tirgū jau pilnībā darbojas privātas investīciju kompānijas, kā arī vairākas privātpersonas, kas piedāvā riska kapitālu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Ir izveidots jauns valsts atbalsta instruments ar Eiropas struktūrfondu piesaistīšanu, kas ļauj atbalstīt ievērojami lielāku mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) skaitu – ir uzsākta valsts atbalsta programma “Atbalsts mazo un vidējo komercsabiedrību riska kapitālam”, kas paredz valsts atbalstu riska kapitāla pieejamības uzlabošanā MVU. Saskaņā ar šo programmu valsts neveiks tiešu uzņēmējdarbību, investējot publiskos līdzekļus MVU pašu kapitālā, bet līdzfinansēs trijos privātos riska kapitāla fondos. Programmas kopējais finansējums ir 10,28 miljoni latu, un ieviesējinstitūcija ir SIA “Latvijas Garantiju aģentūra”.

Līdz ar to fonda veicinošā darbība, kas bija tik svarīga un būtiska tā darbības iepriekšējos gados, šādā formā ir zaudējusi aktualitāti tirgus situācijas, jaunradītās valsts atbalsta programmas un brīvo līdzekļu trūkuma dēļ.

2004.gada septembrī tika saņemts privatizācijas ierosinājums no zvērinātu advokātu biroja “Poļakova un Lasmanis”.

Sākotnēji ar Ministru kabineta 2004.gada 11.oktobra rīkojumu Nr.749 Ekonomikas ministrijai tika uzdots fondu apvienot ar SIA “Latvijas Garantiju aģentūru”. Izvērtējot Uzņēmējdarbības valsts atbalsta fonda (UVAF) darbību, Ekonomikas ministrija secināja, ka fondu nav iespējams apvienot ar SIA “Latvijas Garantiju aģentūra”, jo tā ir valsts atbalsta programmas “Atbalsts mazo un vidējo komercsabiedrību riska kapitālam” ieviesēja un programmas ietvaros izveidotā fondu fonda turētāja, kas tai liedz piedalīties tiešā riska kapitāla finansēšanā.

Lai veiktu fonda mantiskā ieguldījuma novērtējumu, 2005.gada 19.janvārī EM izsludināja atklātu konkursu iepirkumam par fonda mantiskā ieguldījuma novērtējumu, pēc tam tika noslēgts līgums ar korporatīvo finanšu kompāniju SIA “Laika stars”.

SIA “Laika stars” veiktā pētījuma un analīzes rezultātā (izmantojot aktīvu (izmaksu) paņēmiena neto aktīvu modeli) fonda tirgus vērtība tika noteikta 880000 latu, kas ir par 21% mazāka nekā pašu kapitāla atlikusī bilances vērtība. Tātad Ekonomikas ministrija neatbalsta fonda privatizāciju par zemāku cenu un ierosina rīkot izsoli, kas nodrošinās fonda pārdošanu par augstāko cenu.

Uzņēmējdarbības valsts atbalsta fonds tika dibināts 1995.gadā. Tā dibinātāji bija Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Republikas Transporta ministrija un “Alcatel Telecom Norway AS”.

Visus līdzekļus fonda darbībai, kopā 1931 793 latus, laika posmā no 1995. līdz 1998.gadam dāvinājuma veidā piešķīra Norvēģijas uzņēmums “Alcatel Telecom Norway” un Norvēģijas Karalistes valdība.

Līdz 2004.gada 31.martam valsts kapitāla daļu turētāja UVAF bija VAS “Latvijas Attīstības aģentūra”. Pārveidojot Latvijas Attīstības aģentūru par valsts aģentūru, MK par fonda kapitāla daļu turētāju iecēla Ekonomikas ministriju.

Fonda darbības laikā ir izdarītas investīcijas 34 mazos un vidējos uzņēmumos. Kopumā šajos 34 projektos investēti 2265 428 lati. No 34 veiktajām investīcijām (100%) 12 gadījumos (35,3% pēc skaita) fonds joprojām ir līdzīpašnieks komercsabiedrībās, 17 gadījumos investīcijas (50%) ir pārdotas, savukārt pieci uzņēmumi (14,7%) bankrotējuši.

Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja