Par UNESCO vadības pārstāvja vizīti Latvijas Zinātņu akadēmijā

9. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš un viņa kolēģi viceprezidenti Tālis Millers, kurš vada UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) zinātnieku grupu, un Juris Ekmanis pieņēma UNESCO ģenerāldirektora vietnieku komunikāciju un informāciju jomā Henriku Jaškjēviču. Viņš Rīgā ieradies kopā ar UNESCO speciāla uzdevuma padomnieci, bijušo Latvijas vēstnieci Francijā Ainu Nagobadu– Ābolu, lai piedalītos Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Bibliotēku biedrības rīkotajā starptautiskajā konferencē "Latviešu grāmata un bibliotēka: 1525–2000".

Latvijas Zinātņu akadēmija un UNESCO 1997. gada decembrī parakstīja sadarbības līgumu un tāpēc sēdē piedalījās UNESCO zinātnisko tēmu vadītāji Latvijā un arī LNK ģenerālsekretāre D. Neiburga.

H. Jaškjēvičs, kurš ir atbildīgs ne tikai par jaunievedumiem informātikas jomā, bet arī par izmaiņām UNESCO struktūrā un stratēģijas jautājumos, informēja klātesošos par pasākumiem, kas tiek īstenoti jaunā UNESCO ģenerāldirektora japāņa Koiširo Matsuras vadībā. Proti, notiek radikāla UNESCO personāla, UNESCO nodaļu dažādās valstīs un zinātnes sektoru skaita samazināšana. Piemēram, 200 programmu direktoru vietas samazinātas līdz 50, turpmāk UNESCO būs tikai divi zinātnes sektori, attiecīgi sociālajās un dabas zinātnēs.

Prioritāte zinātnē tiek atvēlēta ūdens resursiem un to plaša profila izpētei saistībā ar sociālajām zinātnēm.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš pamatoti izvirzīja domu, ka Eiropas valstis UNESCO nav vienotas, bet ir sadalītas starp dažādu valstu grupām un tādēļ UNESCO ģenerālajās konferencēs, kur tiek lemts par zinātnisko programmu iekļaušanu UNESCO finansējumā diviem gadiem, praktiski vienmēr pārsvaru ņem Āfrikas valstis, un tam bija spiests piekrist arī sarunu viesis.

Abas puses nonāca pie secinājuma, ka LNK stingri un noteikti jāizvirza savi kandidāti darbam UNESCO pesonālā, izpildkomitejā un t.s. jauno profesionāļu programmā, kas dod iespēju saņemt stipendiju vienu gadu un strādāt UNESCO mītnē Parīzē, pēc tam radot iespēju konkursa kārtībā strādāt UNESCO personāla sastāvā. Līdz šim šo procesu kavējusi UNESCO prasība, ka kandidātam teicami jāprot angļu un franču valoda.

UNESCO 1998. gadā atklātā Latvijas Starptautiskā biomedicīnas un biotehnoloģijas centra direktors akadēmiķis Elmārs Grēns izteica gandarījumu un pateicību par sadarbību ar UNESCO un nodaļu Venēcijā, kā rezultātā nodibināta sadarbības grupa ar vadošajiem ārzemju speciālistiem un stipendiju fonds, kas dos iespēju Latvijas un ārzemju speciālistu ilgtermiņa sadarbībai. Tāpat E. Grēns informēja, ka UNESCO iniciētā un atbalstītā t. s. Cilvēku genoma programma ir iesniegta Latvijas valdībā, kas atbalsta gadījumā dos iespēju diagnosticēt dažādas iedzimtas un cita veida slimības (asinsvadu, onkoloģiskās, u.c.), kā arī radīt jaunus preparātus un vakcīnas dažādu slimību ārstēšanai.

UNESCO hidroloģiskās programmas vadītājs Latvijā LLU profesors Jānis Valters atzīmēja, ka piedalīšanās šajā programmā devusi plašas iespējas starptautiskajai sadarbībai, un izteica gandarījumu, ka rasta atsauksme Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Turpretī UNESCO sociālās programmas vadītājs profesors Aivars Tabūns bija neizpratnē par UNESCO Sociālā sektora neatsaucību šīs programmas atbalstīšanā dažādās valstīs, kam viesis piekrita un teica, ka jaunais zinātnes sadalījums divās kategorijās mainīs pašreizējo neapmierinošo situāciju.

LZA informācija