"Latvijas pārstāvniecība darbosies veiksmīgi"

Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājs, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš preses konferencē

Piektdien, 10. novembrī, Ārlietu ministrijā notika ārlietu ministra Induļa Bērziņa pirmā preses konference pēc atgriešanās no Eiropas Padomes Ministru komitejas 107. sesijas Strasbūrā, kur, Latvijai rotācijas kārtībā pārņemot no Itālijas Eiropas Padomes (EP) prezidentūru, I. Bērziņš kļuva par EP Ministru komitejas priekšsēdētāju.

Pēc ierašanās Strasbūrā Latvijas ārlietu ministrs ticies ar Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru Gilu Roblesu. Saruna bijusi veltīta situācijai Čečenijā. Gils Robless izklāstījis savu viedokli par iespējamajiem problēmas risinājumiem un jēdzienu "progress" šajā sarežģītajā problēmu kompleksā. "Tas ir ļoti svarīgi, jo, kā zināms, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja janvārī lems par tiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai", uzsvēra ārlietu ministrs. Bijusi arī tikšanās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Švimmeru, kurā pārrunāti gluži praktiski sadarbības jautājumi Latvijas prezidentūras laikā. Vēl ārlietu ministrs ticies ar Moldāvijas ārlietu ministru, kurš izklāstījis savu situācijas redzējumu Piedņestrā un savus apsvērumus problēmas eventuālai atrisināšanai, kā arī aicinājis Induli Bērziņu Latvijas prezidentūras laikā pievērst uzmanību šai ilgstošajai un sasāpējušajai problēmai. I. Bērziņš ticies arī ar Krievijas ārlietu ministra pirmo vietnieku Aleksandru Avdejevu. Arī šī saruna notikusi Latvijas prezidēšanas sakarā, taču sarunas dalībnieki pieskārušies arī Latvijas un Krievijas divpusējām attiecībām. Vēl Latvijas ārlietu ministrs piedalījies ceremonijā, kas bijusi veltīta dokumenta parakstīšanai par Eiropas Padomes informācijas biroja atklāšanu Ukrainā.

I. Bērziņš ticies arī ar parlamentāriešiem, noklausoties iepriekšējās Eiropas Padomes prezidējušās valsts Itālijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra ziņojumu par notikumiem Čečenijā. Pēc tam notikusi Eiropas Padomes pirmā lielā sesijas sēde, kurā jaunais Dienvidslāvijas prezidents Vojislavs Koštuņica uzstājies ar runu un pēc tam atbildējis uz jautājumiem. "Balkānu valstu skatījums uz problēmu risinājumiem un viedokļi ir diezgan atšķirīgi, piemēram, Albānijai un pārējām valstīm," uzsvēra I.Bērziņš. Pēc tam runājis pats Latvijas ārlietu ministrs, pievēršoties galvenokārt Balkānu problēmu mezglam un eventuālajiem risinājumiem, kā arī Armēnijas un Azerbaidžānas uzņemšanai Eiropas Padomē. "Šīs valstis šoreiz saņēma ielūgumu, jo iestāšanās procedūra Eiropas Padomē ir diezgan sarežģīta," teica I. Bērziņš.

"Šāda kārtība tika izraudzīta tāpēc, ka Eiropas Padomi pagaidām neapmierina vēlēšanu norise, kāda tā bija Azerbaidžānā. Man jau pēc tam, kad biju pārņēmis simbolisko Eiropas Padomes atslēgu, bija īpaša tikšanās ar Azerbaidžānas ārlietu ministru. Es arī ceru doties uz Azerbaidžānu, lai pats noskaidrotu situāciju. Jo tur ir nepieciešams konkrēts progress. Jāizmeklē pārkāpumi un, ja nepieciešams, jāizdara pārvēlēšana atsevišķos apgabalos, ko Azerbaidžānas puse ļoti labi saprot. Lai 2001. gada janvārī, Latvijas prezidentūras laikā, pie Eiropas Padomes paceltos vēl divi karogi."

Svinīgā Eiropas Padomes atslēgas nodošana notikusi pusdienās, kurās ar īsu ziņojumu uzstājies līdzšinējās prezidējošās valsts — Itālijas — pārstāvis. Latvijas ārlietu ministrs savā atbildes runā pateicies Itālijai par paveikto un īsi izklāstījis Latvijas pieeju atbildīgajam uzdevumam. Nākamo sēdi vadījis jau Latvijas ārlietu ministrs, prezentējot Latvijas prioritātes mūsu valsts prezidentūras laikā. Pēc tam uzstājušies Somijas, Austrijas, Krievijas, Moldovas un daudzu citu Eiropas Padomes dalībvalstu vēstnieki, izsakot atbalstu Latvijai mūsu prezidentūras laikā. I.Bērziņam nācies atbildēt uz daudziem EP dalībvalstu vēstnieku jautājumiem, — gan par Latvijas attieksmi pret situāciju Dienvidslāvijā, gan par Baltkrieviju un citām aktualitātēm. "Interese bija liela, un mēs pat neiekļāvāmies paredzētās stundas laikā," teica I. Bērziņš. Pēc tam notikusi Latvijas mākslas foto izstādes atklāšana un neformālas sarunas ar Eiropas Padomes dalībvalstu vēstniekiem.

"Daudz kas mūsu prezidentūras laikā būs atkarīgs no Latvijas pārstāvniecības Strasbūrā darba," teica ārlietu ministrs, uzsverot, ka šajā laikā ļoti nozīmīga būs mūsu valsts vēstnieka Georga Andrejeva loma. "Man ir pilnīga pārliecība, ka Latvijas pārstāvniecība darbosies veiksmīgi, jo Andrejeva kungs Strasbūrā ir ieguvis lielu autoritāti un viņam Strasbūrā ir daudz patiesu draugu. Latvijai tā ir vienreizēja iespēja, ko mēs nedrīkstam palaist garām, " uzsvēra I.Bērziņš. "Eiropas Padome — šobrīd tā ir četrdesmit viena valsts ar astoņsimt miljoniem iedzīvotāju. Un tā ir lieliska iespēja, lai par Latviju dzirdētu pozitīvā politiskā kontekstā. Ir labi, ja par Latviju dzird pozitīvu informāciju, pateicoties mūsu sportistiem un māksliniekiem. Bet ir svarīgi, lai par mums dzird pozitīvi arī kā par politiski un ārpolitiski nobriedušu valsti. Eiropas Padome lielā mērā Latvijai ir pārbaudes akmens. Tam, cik mēs esam politiski un ārpolitiski nobrieduši. Tam, cik bezkaislīgi mēs spēsim vadīt šo organizāciju. Nekādā gadījumā nejaucot savas divpusējās attiecības ar šīs starptautiskās organizācijas darbu.

"Latvijas Vēstnesis" : — Ministra kungs, kāda mūsu prezidentūras laikā būs Latvijas ārpolitiskā taktika attiecībās ar Krieviju? Domāju, šis jautājums ir aktuāls, atceroties gan daudzās bez atbildes palikušās Latvijas pozitīvās iniciatīvas divpusējo attiecību jomās, gan Krievijas atkārtotos nepamatotos pārmetumus Latvijai, kas nereti satur rupjus faktu sagrozījumus.

I.Bērziņš: — Mēs savā ārpolitikā esam stingri un principiāli, godīgi un atklāti. Tie ir principi, uz kuriem mēs arī turpmāk, arī savas prezidentūras laikā balstīsimies attiecībās ar Krieviju — tāpat kā ar jebkuru citu Eiropas Padomes dalībvalsti. Es pasvītroju: no priekšsēdētāja puses nedrīkst būt nekāda dalījuma. Piemēram, lai arī cik labas būtu mūsu attiecības ar kaimiņiem Ziemeļvalstīs, tās nedrīkst iespaidot prezidējošās valsts attieksmi Eiropas Padomē. Pastāv Eiropas Padomes principi, un mums kā prezidējošajai valstij tie jāievēro. Gan principi, kas likti Eiropas Padomes darbības pamatā, gan arī konkrēti principi, kādā veidā šī organizācija funkcionē. Tas bija arī temats manai sarunai ar Krievijas ārlietu ministra pirmo vietnieku Avdejeva kungu, kurā es strikti uzsvēru: nekā personīga, nekā personāla. Mūsu valstu attiecības šajā prezidentūras laikā var kļūt labākas vai palikt tādas pašas, kādas tās ir, — no tā nebūs atkarīga mūsu prezidēšana Eiropas Padomē. Protams, reāli tas iespaido, jo visi jau mēs esam dzīvi cilvēki. Un katrs domā arī par šo divpusējo attiecību aspektu. Taču no tā jāatsakās. Tieši tādēļ es arī uzrunāju Avdejeva kungu un izklāstīju šo mūsu pieeju. Un vismaz Strasbūrā Krievijas pārstāvji rīkojās tieši tā, kā bijām vienojušies. Jo arī Aleksandra Avdejeva uzrunā nebija nekādu pārmetumu. Pat vēl vairāk — Krievijas vēstnieks Eiropas Padomē, uzstājoties pēc manas runas, teica, ka Krievija ir gatava sadarboties ar Latviju un palīdzēt mums prezidentūras laikā. Šī runa bija ļoti pozitīvi vērsta. Es, protams, nezinu, ko domā pārējie Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji. Bet šie, ar kuriem es tikos, vairoja pārliecību, ka mēs ar savu uzdevumu veiksmīgi tiksim galā.