"Mums Eiropas Padomē ir labs draugs"

Foto: A.F.I.

10.novembrī vizītē Rīgā uzturējās Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde

Pie Ministru prezidenta

Ministru prezidents Andris Bērziņš 10.novembrī tikās ar Zviedrijas ārlietu ministri Annu Lindu (attēlā) . Sarunu gaitā A.Linda informēja A.Bērziņu, ka Zviedrija gatavojas savas valsts prezidentūrai Eiropas Savienībā nākamā gada sākumā un nopietni strādā pie apspriežamo jautājumu pamatbāzes.

Zviedrijas ārlietu ministre interesējās par mūsu valsts veiktajiem uzdevumiem nozarēs, kas minētas Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecībai, vides aizsardzībai, valsts pārvaldes reformai un korupcijas apkarošanai.

Ministru prezidents atzina, ka Eiropas Komisijas ziņojums kopumā Latvijai ir pozitīvs un norāda uz progresu visās jomās.

Viņš arī uzsvēra, ka turpmāk stāvoklim lauksaimniecībā, kam EK ziņojumā izteikta kritika, tiks pievērsta īpaša uzmanība tāpat kā vides aizsardzībai, korupcijas apkarošanai un tām visām jomām, kurās iestāšanās sarunu gaita diktē reformu nepieciešamību. Runājot par jautājumiem, kas saistīti ar korupcijas apkarošanu, A.Bērziņš informēja par partiju finansēšanas sistēmu Latvijā, uzsverot, ka jau notiek dialogs ar sabiedrību par šīs finansēšanas kārtības maiņu.

Sarunas gaitā Ministru prezidents izteica cerību, ka Zviedrija, kā jau tas vēsturiski bijis, arī turpmāk būs Latvijas advokāte iestāšanās sarunu gaitā, īpaši Zviedrijas Eiropas Savienības prezidentūras laikā. A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija nopietni strādā pie tiem uzdevumiem, par ko panākta vienošanās, veicot iestāšanās sarunas, un cer, ka tās tiks pabeigtas jau 2002.gadā.

Valdības preses departaments

Saeimas Eiropas lietu komisijā

Piektdien, 10.novembrī, Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Annu Lindu.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumus Zviedrijas kā nākamās ES prezidējošas valsts skatījumā un Eiropas Komisijas sagatavoto Latvijas progresa ziņojumu, galvenokārt pievēršot uzmanību tām jomām, par kurām Latvija saņēmusi negatīvu vērtējumu.

Sarunas ievadā Zviedrijas ārlietu ministre apsveica Latviju sakarā ar prezidentūras sākšanu Eiropas Padomē (EP), savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns akcentēja tikšanās nozīmīgumu pirms Zviedrijas kļūšanas par ES prezidējošo valsti nākamā gada sākumā.

A.Linda uzsvēra, ka viņas valsts prezidentūras laikā ES paplašināšanās jautājumi būs arī Zviedrijas parlamenta un valdības prioritāte. Būdama ES prezidējošā valsts, Zviedrija centīsies panākt iestāšanās sarunu straujāku progresu, lai tiktu atvērtas un slēgtas pēc iespējas vairākas sarunu sadaļas. Zviedrijas ārlietu ministre apliecināja savas valsts atbalstu Latvijai grūtāko iestāšanās sarunu tēmu apspriešanā un atzinīgi novērtēja tās panākto progresu.

Pārrunājot Eiropas Komisijas sagatavoto Latvijas progresa ziņojumu, E.Inkēns analizēja vērtējumu lauksaimniecības jomā. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs pauda viedokli, ka EK negatīvi novērtējusi Latvijas progresu šajā nozarē tāpēc, ka, iespējams, pati vēl pagaidām nevēlas atvērt šo sarežģīto sarunu sadaļu. Saeima jau ir apstiprinājusi sarunu pozīcijas projektu lauksaimniecības sadaļai, kā arī izveidotas visas nepieciešamās struktūras "Sapard" programmas īstenošanai. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijai ļoti nepieciešams Zviedrijas atbalsts, lai uzsāktu šīs politiski jutīgās iestāšanās sarunu tēmas apspriešanu, kura ir nozīmīga gan zemniekiem, gan investoriem.

Zviedrijas ārlietu ministre interesējās, kādas problēmas Latvija saskata, ieviešot ES normas zivsaimniecībā. E.Inkēns informēja, ka problemātiskie jautājumi šajā nozarē varētu būt Rīgas līča zvejas vietu izmantošana un zivrūpniecības produkcijas kvalitāte.

Apspriestas arī iespējamās grūtības vides aizsardzībā. E.Inkēns norādīja, ka tās galvenokārt saistītas ar lieliem kapitālieguldījumiem un to atrisināšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc būtu nepieciešams pārejas periods.

Tikšanās gaitā abas puses pārrunāja arī EK kritiku par lielo uzņēmumu privatizācijas tempiem, valsts administrācijas reformas gaitu, kā arī Latvijas paveikto un vēl darāmo tieslietu sistēmas nostiprināšanā.

Saeimas preses dienests

Kopīgā preses konferencē

Piektdien, 10. novembrī, mūsu valstī darba vizītē bija ieradusies Zviedrijas Karalistes ārlietu ministre Anna Linda. Viņa tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem un Latvijas ārlietu ministru Induli Bērziņu. Notika arī abu ārlietu ministru preses konference. To ievadīja Indulis Bērziņš, žurnālistiem pavēstot:

— Mums ir paveicies, ka nākamajā mums ļoti svarīgajā pusgadā Eiropas Savienībā (ES) prezidēs ļoti draudzīgā kaimiņvalsts Zviedrija un ka šīs valsts ārlietu ministre savā ES kandidātvalstu apmeklējumu sērijā pirmo izvēlējusies Latviju. Šīsdienas sarunā mēs apspriedām galvenokārt tehniskus jautājumus par sarunu procesu. Kas jādara un kas tiks darīts nākamajā pusgadā, lai Latvija 2002. gada beigās būtu gatava iestāties un lai ES spētu mūs uzņemt kopā ar pirmo valstu grupu. Protams, tas ir virsuzdevums, bet šodien mēs pārrunājām dažādas tehniskās detaļas. Runājām par sarunu sadaļām, vadoties no nule saņemtā ES Progresa ziņojuma.

Zviedrijas Karalistes ārlietu ministre Anna Linda žurnālistiem teica:

— Man ir ļoti patīkami atkal būt šeit Rīgā. Mēs ar Induli Bērziņu tiekamies ļoti bieži. Un es nupat apsveicu Latvijas ārlietu ministru ar jūsu prezidentūras sākumu Eiropas Padomē. Mans Latvijas kolēģis šajā amatā stājies pāris mēnešu pirms tam, kad sāksies Zviedrijas prezidentūra Eiropas Savienībā. Un viņš man ir apsolījis dot dažus labus padomus, kad sāksies Zviedrijas prezidentūra. Es patiešām gatavojos pabūt visās ES kandidātvalstīs, un Latvija ir pirmā valsts, ko es apmeklēju šajā vizīšu sērijā. Zviedrijas prezidentūras laikā ES paplašināšana būs mūsu valsts prioritāte, un Zviedrijas mērķis ir atvērt iespējami vairāk sarunu sadaļu ar valstīm, kuras būs tam gatavas. Un arī slēgt iespējami daudz sarunu sadaļu, kaut arī tas galvenokārt atkarīgs no kandidātvalstu gatavības. Protams, Zviedrijas prezidentūras laikā mēs vēl nevarēsim pabeigt iestāšanās sarunas. Bet mēs ceram tās pavirzīt uz priekšu, cik tālu vien iespējams. Protams, daudzos aspektos mēs būsim atkarīgi no visām ES dalībvalstīm un no Eiropas Komisijas. Un ļoti daudz kas, protams, būs atkarīgs no pašu kandidātvalstu gūtā progresa. ES Progresa ziņojumā mēs ar gandarījumu redzam, ka Latvija guvusi būtisku progresu. Tas attiecas gan uz ekonomikas pieaugumu, gan iekšējo tirgu, gan vides aizsardzību un vairākām citām jomām.

Mēs arī redzam, ka joprojām ir problēmas dažos jautājumos. Šodien man bija ļoti labas sarunas gan Ārlietu ministrijā, gan ar premjerministru un parlamenta deputātiem, un uz mani atstāja lielu iespaidu tas, kā jūs risināt šīs problēmas. Mēs esam nolēmuši turpināt šo sadarbības procesu un sagaidām no jums tālākus priekšlikumus.Kopumā es esmu optimiste. Taču ir svarīgi atcerēties, ka iestāšanās process ES ir grūts katrai valstij, ne vien Latvijai.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums abiem ārlietu ministriem: 2001. gada 1. janvārī sāksies ļoti interesants laika posms, kad ilgāk nekā četrus mēnešus abas kaimiņvalstis vienlaikus prezidēs divās ļoti nozīmīgās starptautiskās organizācijās: kā šī unikālā situācija varētu iespaidot mūsu valstu divpusējās attiecības? Vai jūs redzat iespēju specifiskai sadarbībai un mūsu divpusējo attiecību tālākai uzlabošanai šajā laikā?

A. Linda: — Es domāju, mums jau ir tik cieši divpusējie kontakti un mūsu attiecības ir tik labas, ka diez vai šeit ir vairs telpa šo attiecību tālākai attīstīšanai. Taču mūsu sadarbība ir jāsaglabā, un abu valstu prezidentūra šo sadarbību, protams, var iespaidot vienīgi pozitīvi.

I. Bērziņš: — Pilnībā piekrītot manai kolēģei, es varu piebilst, ka arī Zviedrijas vēstnieks Strasbūrā, apsveicot mani sakarā ar Latvijas prezidentūras sākumu, apsolīja savas valsts palīdzību un atbalstu. Eiropas Padomē ko panākt var, vienīgi strādājot cieši kopā ar citām valstīm. Un mēs zinām, ka Zviedrijas personā mums Eiropas Padomē ir labs draugs.

"Latvijas Vēstnesis": — Ministres kundze, kāds ir jūsu personīgais viedoklis par jūsu bijušo kolēģi Zviedrijas valdībā, bijušo tieslietu ministri Lailu Freivaldi kā sava amata profesionāli? Un vai jums šķiet,vai mūsu tautiete vēl varētu atgriezties politiskajā dzīvē ? Varbūt Latvijā? Pēc Latvijas likumdošanas viņa ir arī Latvijas Republikas pilsone.

A. Linda: — Viņa pati pieņēma lēmumu atkāpties no amata. Man ļoti žēl par šo lēmumu. Jo es viņu ļoti labi pazīstu, un varu teikt, ka viņa bija ļoti laba mūsu valdības ministre. Arī premjerministrs par to bija ļoti noskumis. Taču tas, kā jau teicu, bija viņas personiskais lēmums.Es nezinu, kādas ir viņas turpmākās ieceres nākotnei. Es pieņemu, ka viņai tagad vajadzētu kādu mierīgu pārdomu laiku, pēc tam varētu pieņemt lēmumu — ar savu lielo profesionālo pieredzi atgriezties politikā vai ne.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors