Ministru kabineta 2006.gada 31.janvāra sēdē

Par sporta veidu finansēšanu no Aizsardzības ministrijas budžeta

Ministru kabineta 31.janvāra sēdē pieņemts lēmums par valsts budžeta programmas līdzekļu izlietojumu, piešķirot finanšu līdzekļus 17 sporta veidu attīstībai.

No Aizsardzības ministrijas (AM) šā gada budžeta, turpinot ikgadējo sadarbību ar sporta veidu federācijām un militāro sporta veidu komandām, ir paredzēti 820 000 latu.

Finansējuma apjoma noteikšanai un tā piešķiršanai tiek izvirzīti vairāki kritēriji – jābūt piešķirto līdzekļu izmantošanas caurskatāmībai, sporta veida saistībai ar militāro sporta veidu, plašai jaunatnes interesei un tās vēlmei aktīvi piedalīties. Tiek izvērtēta arī iepriekšējo gadu sadarbība ar šo sporta veidu administrējošo organizāciju.

Šogad vislielāko finansējumu – 300 000 latu – paredzēts novirzīt basketbola komandai “ASK (Armijas sporta klubs) Rīga”, jo klubs vēl ir veidošanās stadijā un līdzekļus tā profesionalitātes nodrošināšanai ir jāiegulda uzreiz, nevis pakāpeniski pa vairākiem gadiem. Līdz ar to atbalstu saņems arī jaunieši un bērni, kuri piedalās basketbola treniņos un apmācības nodarbībās.

Jau piekto gadu 100 000 latu plānots piešķirt hokeja komandai “ASK Ogre” un Vieglatlētikas federācijai. Finansējums novirzīts arī handbolam – Ls 60 000, modernajai pieccīņai – Ls 30 000, militārajai pieccīņai – Ls 13 000, peldēšanai – Ls 25 000, kamaniņu sportam – Ls 25 000, bobslejam – Ls 10 000, basketbola komandai “Bumerangs/Gulbene/ASK” – Ls 26 000, riteņbraukšanai – Ls 22 000, ložu šaušanai – Ls 28 000, ūdens motosportam – Ls 30 000, biatlonam Ls 18 000, orientēšanās sportam – Ls 12 000, slēpošanai – Ls 7000, smagatlētikas sporta veidiem – Ls 10 000 un volejbolam – Ls 4000.

AM piedalās valsts sporta politikas realizēšanā, lai veidotu fiziski un garīgi attīstītu jaunatni, celtu Latvijas armijas prestižu un jauniešu lojalitāti pret armiju, popularizētu sportu Nacionālo bruņoto spēku karavīru un jaunsargu vidū, kā arī veicinātu Latvijas izlašu dalību dažādu sporta veidu starptautiskās sacensībās.

Sadarbība ar sporta veidu federācijām un sportistiem pastāv kopš 2002.gada, jau trešo gadu Aizsardzības ministrija finansiāli atbalsta sporta būvju būvniecību un rekonstrukciju. Ministrijas mērķis ir ieinteresēt sabiedrību un īpaši jaunatni veselīga dzīvesveida un kvalitatīva brīvā laika pavadīšanā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļa

Par Latvijas ziedojumu Komunisma upuru piemiņas fondam ASV

Ministru kabineta 31.janvāra sēdē nolemts piešķirt Ārlietu ministrijai 1500 ASV dolāru (aptuveni 872 latus), kas tiks ziedoti Komunisma upuru piemiņas fondam ASV. Tādējādi Latvija apliecina savu atbalstu fonda mērķiem, kā arī dod nozīmīgu apstiprinājumu Latvijas ciešajai sadarbībai ar ASV vēstures jautājumu skaidrošanā.

Komunisma upuru piemiņas fonds (Victims of Comunism Memorial Foundation) ir bezpeļņas organizācija, kas tika izveidota ar ASV Kongresa rīkojumu, lai būvētu Vašingtonā memoriālu, godinot vairāk nekā 100 miljonu komunisma upuru visā pasaulē – tos, kuri veiksmīgi stājās pretī un cīnījās ar komunistu tirāniju, kā arī izglītotu pašreizējās un nākamās paaudzes par ļaunumu, ko komunisms nodarīja cilvēcei, kā arī godināt tos, kas kaldināja uzvaru “aukstajā karā”. Fonda goda priekšsēdētājs ir ASV prezidents Džordžs Bušs, dibinātāju, padomes un biedru sarakstā ir arī virkne bijušo ārvalstu prezidentu, tai skaitā Guntis Ulmanis, Vītauts Landsberģis, Lennards Meri, Lehs Valensa, kā arī vairāki ASV Senāta pārstāvji.

Memoriāls atradīsies ASV, Vašingtonas centrā. Tiks izveidots aptuveni 90 kvadrātmetrus liels laukums, kura vidū atradīsies statuja, kas simbolizēs demokrātiju. Būs arī plāksne ar statujas būtības aprakstu un vēsturisko skaidrojumu. Aptuvenās kopējās memoriāla izmaksas ir 700 000 ASV dolāru, un divas trešdaļas no šīs summas jau ir saziedotas.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Par ES fondu apguves stratēģiju 2007. – 2013.gadam

Valdība otrdien, 31.janvārī, apstiprināja Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta 2007. – 2013.gadam projektu, kā arī noteica Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju šā dokumenta ieviešanā.

Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments jeb ES fondu apguves stratēģija ir 2007. – 2013.gada struktūrfondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda) un Kohēzijas fonda apguves stratēģija, kas ir ekvivalents 2004.–2006.gada struktūrfondu apguves stratēģiskajam dokumentam – Vienotajam programmdokumentam.

Paredzēts, ka stratēģijas projektu pēc izskatīšanas Ministru kabinetā Finanšu ministrija līdz 6.februārim iesniegs Eiropas Komisijā. Ministrija arī sadarbībā nozaru ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību nodrošinās Latvijas pārstāvniecību konsultācijās ar Eiropas Komisiju par ietvardokumenta projekta apstiprināšanu.

No 2007.gada reizi trijos mēnešos valdībā tiks uzklausīti Finanšu ministrijas informatīvie ziņojumi par Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta ieviešanu.

Par VID sniegto pakalpojumu izcenojumiem

Ministru kabinets ir apstiprinājis noteikumus par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Pakalpojumu izcenojumi nav būtiski mainījušies un ir aprēķināti, ņemot vērā materiālu izmaksas, kā arī ir papildināti ar maksas pakalpojumu “stingrās uzskaites plombu realizācija”.

Atjaunotajā cenrādī ir ietverta arī maksa par stingrās uzskaites dokumenta preču pavadzīmes-rēķina veidlapām (pavadzīmēm). Pavadzīmes no 2006.gada 1.janvāra obligāti jānoformē darījumos ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem. Darījumos ar pārējām precēm nodokļu maksātāji brīvprātīgi var noformēt stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķinus līdz 2006.gada beigām. Līdz ar to šie nodokļu maksātāji stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina veidlapas varēs iegādāties visu 2006.gadu un noformēt darījumiem līdz 2006.gada beigām.

VID sniedz šādus maksas pakalpojumus: veidlapu “Preču pavadzīme-rēķins” realizācija; preferenciālo preču izcelsmes sertifikātu EUR.1 realizācija; muitas kravu nodrošinājuma plombējošo drošības uzlīmju un muitas kravu nodrošinājuma plombu realizācija; stingrās uzskaites plombu realizācija.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par grozījumiem likumā “Par aviāciju”

Ministru kabineta 31.janvāra sēdē veikti grozījumi likuma “Par aviāciju” 41.pantā, kas nosaka gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būves, pārbūves, ierīkošanas un izvietošanas kārtību.

Grozījumi likumā “Par aviāciju” bija nepieciešami, lai izpildītu Starptautiskās  Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) konvencijas par Starptautisko civilo aviāciju 14.pielikuma prasības, kas nosaka, ka jāmarķē un  jāaprīko ar aizsarggaismām objekti, kuru augstums virs zemes un ūdens virsmas to atrašanās vietā sasniedz 100 metrus un vairāk. Iepriekš noteikumi paredzēja, ka jāmarķē un jāaprīko ar aizsarggaismām objekti, kuri pārsniedz 100 metrus.

Gaisa kuģu lidojumu drošības apsvērumu dēļ tiks uzskaitīti objekti, sākot no 46 metru augstuma.

Gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem objektu būvniecību, ierīkošanu vai izvietošanu nepieciešams saskaņot ar pašvaldību, atļauju no Civilās aviācijas aģentūras būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus pieprasa attiecīgā pašvaldība. Iepriekš pašvaldība nepieprasīja atļauju. Pārējos gadījumos atļauju no Civilās aviācijas aģentūras pieprasa objekta īpašnieks vai lietotājs.

Par nostājas projektu par EK ierosināto pārkāpumu procedūru

Ministru kabineta 31.janvāra sēdē apstiprināts Satiksmes ministrijas sagatavotais nostājas projekts par Eiropas Kopienu Komisijas 2005.gada 5.decembrī ierosināto pārkāpumu procedūru pret Latviju par EK Direktīvas transponēšanu nacionālajos tiesību aktos.

2005.gada 8.martā tika pieņemta “Komisijas Direktīva 2005/23/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/25/EK “Par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni””. Direktīvas transponēšanas nacionālajos tiesību aktos termiņš bija 2005.gada 29.septembris.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas prasību izpildi, 2005.gada 22.novembrī Ministru kabineta sēdē tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.895 “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts akciju sabiedrības “Latvijas jūras administrācija” Jūrnieku reģistrs veic jūrnieku sertificēšanu: izsniedz kompetences sertifikātu, kompetences sertifikāta apstiprinājumu, ārvalstu kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu, kā arī uztur elektronisko sertifikācijas datu bāzi un arhīvu, kā arī veic personu datu apstrādi. Noteikumu izstrādē ievērotas 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, prasības.

Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu pilnībā tiek nodrošināta direktīvas pārņemšana Latvijas Republikas nacionālajos tiesību aktos. Nostāja tiks nosūtīta Eiropas Kopienu Komisijai.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par ES direktīvu pārņemšanas procesu Latvijā

Ministru kabinets otrdien, 31.janvārī, iepazinās ar Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi.

Atšķirībā no iepriekšējiem šāda veida informatīvajiem ziņojumiem šajā TM ir iekļāvusi informāciju ne tikai par nepārņemtajām direktīvām (pārņemšanas termiņš ir jau beidzies), bet gan par visām nepārņemtajām ES direktīvām – arī tām, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās vēl tikai sagaidāma.

Šāda informācija sniedz pilnīgāku priekšstatu par Latvijas kā ES dalībvalsts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi. Turklāt šāda visaptveroša nepārņemto direktīvu saraksta izveide ļauj vienlaikus risināt arī jaunpieņemto ES direktīvu starpinstitucionālās kompetences sadales jautājumu, uzskata informatīvā ziņojuma autori.

TM eksperti norāda, ka pašlaik Latvija nav pārņēmusi 15 direktīvas, kas ir par astoņām mazāk nekā pagājušā gada jūlijā, kad valdībai tika sniegta līdzīga satura informācija.

Pēc TM speciālistu apkopotās informācijas tuvāko divu gadu laikā pārņemšanas termiņš iestāsies vēl 56 direktīvām.

Visvairāk nepārņemto direktīvu pašlaik ir Satiksmes un Zemkopības ministrijai – katrai 16. Turklāt piecām Satiksmes ministrijas nepārņemtajām direktīvām jau ir iestājies pārņemšanas termiņš. TM līdz šim nav pārņēmusi četras direktīvas, vienai no tām ir iestājies pārņemšanas termiņš.

Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, informatīvā ziņojuma autori aicina ministrijas veikt obligātos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Saskaņā ar valdības 31.janvāra lēmumu TM turpmāk trīs reizes gadā iesniegs Ministru kabinetā šādu vienotu informatīvu ziņojumu par ES direktīvu pārņemšanu.

Par zvērinātu tiesu izpildītāju savstarpējās saziņas kārtību

Valdība otrdien, 31.janvārī, pieņēma noteikumus par kārtību, kādā tiesu izpildītājs, veicot sprieduma izpildi ārpus sava iecirkņa robežām, sazinās ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju.

Noteikumi izstrādāti, lai īstenotu Administratīvā procesa likumā noteiktās prasības, jo 2006.gada 1.janvārī spēku zaudēja valsts pārvaldes iestāžu izdotie ārējie normatīvie akti, tajā skaitā tieslietu ministra instrukcija par kārtību, kādā zvērinātu tiesu izpildītāju tiesu darbības veicamas amata darbības iecirknī, kas nesakrīt ar parādnieka dzīvesvietu vai atrašanās vietu, un kārtību, kādā veicamas darbības attiecībā uz agrāk apķīlāto mantu.

Jaunā kārtība paredz, ka zvērinātam tiesu izpildītājam par veiktajām vai veicamajām amata darbībām ārpus sava iecirkņa jāpaziņo attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītājam, nosūtot rakstveida vai elektronisku paziņojumu. Tajā jābūt norādītām ziņām par personu, pret kuru tiek veikta nolēmuma piespiedu izpilde, nolēmumam, kas tiek pildīts, izpildu lietas numuram, izpildu darbības raksturam. Savukārt tiesu izpildītājam, kura iecirknī atrodas parādnieka dzīvesvieta vai juridiskā adrese, saņemot paziņojumus par veiktajām vai veicamajām darbībām, ir pienākums informēt tiesu izpildītājus, kuri nosūtījuši paziņojumus, par citām veiktajām un plānotajām izpildu darbībām pret parādnieku.

Tiesu izpildītājam nav jāsūta informācija attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītājam par paziņojumiem un rīkojumiem publiskajiem reģistriem un kredītiestādēm, kā arī izpildu dokuments parādnieka darbavietai vai ienākumu gūšanas vietai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par ķīmisko vielu lietošanu elektriskajās un elektroniskajās iekārtās

Ministru kabineta 31.janvāra sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.723 “Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās””.

Izstrādātais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts nosaka, ka pēc šā gada 1.jūlija, kad elektriskās un elektroniskās iekārtas nedrīkstēs saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, sešvērtīgo hromu, polibromētos bifenilus un polibromētos difenilēterus, ir pieļaujama šo vielu maksimālā koncentrācija 0,1% apmērā no viendabīgu materiālu svara, kā arī kadmija maksimālā koncentrācija 0,01% apmērā no viendabīgu materiālu svara.

Noteikumu projektā ietvertajā pielikumā arī uzskaitīti pēc 2006.gada 1.jūlija pieļaujamie svina, dzīvsudraba, kadmija, sešvērtīgā hroma, polibromēto bifenilu un polibromēta difenilētera pielietojumi.

Ieviešot noteikumu projekta prasības, elektrisko un elektronisko iekārtu izgatavošanā iesaistītie darbinieki vairs nenonāks saskarē ar vairākām ražošanā izmantotām bīstamām ķīmiskām vielām. Samazināsies arī šo vielu ietekme uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanā nodarbinātajiem un piesārņojošo vielu emisija vidē, pārstrādājot un apglabājot šo iekārtu atkritumus.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa