Ar tautasdziesmu cauri visam mūžam, arī Atmodā, arī Aizsaulē

Atvadoties no Jura Krieviņa

(13.05.1933. – 07.11.2000.)

Ziņa par Jura Krieviņa, fotomeistara un latviešu kultūras rūķa, aiziešanu mūžībā sāpīgi skar ne tikai viņa piederīgos, kolēģus — fotogrāfus, ne tikai ļoti daudzos viņa draugus un skolniekus, bet arī jebkuru kultūras cilvēku Latvijā, visu mūsu sabiedrību. Juris bija fotogrāfs par excellence , neticami darbīgs, vērīgs, emocionāls. Saistīts nesaraujamā kopībā ar Latvijas zemi, dabu, cilvēkiem, ūdeņiem, viņš gadu desmitiem sekoja dzīvei Latvijā, īpaši kultūras dzīvei tās grūtajos gados. Viņš ceļoja pa Krišjāņa Barona, strēlnieku, Stendera darbības vietām, dokumentēja Dziesmu svētkus, Dzejas dienas, rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku piemiņas pasākumus, rīkoja izstādes gan Latvijā, gan Berlīnē, gan Stokholmā, gan Voroņežā un Maskavā. Viņa atstātais fotoarhīvs ir nenovērtējama Latvijas kultūras bagātība.

Juris bija romantiķis, neuzbāzīgs, trauslu, gaišu dvēseli. "Ja kaut kur parādās Juris Krieviņš ar savu aparātu, tad vari būt drošs, — tur risinās kaut kas būtisks," tā visi domāja. Gandrīz 30 gadus viņš vadīja jauniešu fotostudiju " Iriss" , bruģēja ceļu Trešajai atmodai. Pēdējos gados Juris gan bija mazāk manāms, viņa jaunsaimnieka dzīve ritēja tālajos Aumeistaros, taču saistībā ar Latviju.

Viņa pēdējais būtiskais devums Latvijai, pēdējā iecere bija grāmata "Naktī tapa gaisma" — par Trešo atmodu, laikabiedru liecību un fotogrāfiju gājiens pa šo neaizmirstamo laiku. Man bija laime nedaudz sadarboties ar mīļo Juri šajā projektā, un es domāju — visu mūsu morāls pienākums ir gādāt, lai šis unikālais darbs ieraudzītu gaismu. Naktī tapa gaisma…

Neizsakāmi skumīga bija atvadīšanās slimnīcas kapličas pagrabtelpā no dižā Meistara, no Jura. "Grodu" dziedājums izteica visu — kāds viņš ir bijis, kāds paliks Latvijā, zemē, tautā, vēsturē.

Jānis Stradiņš

Vētīdams un atlasīdams fotoattēlus savam ilgi lolotajam albumam par Trešo atmodu, ko Juris ļoti vēlējās, lai tāpat ka albumu "Mani Dziesmusvētki" izdod "Latvijas Vēstnesis", viņš teica: "Man iznāk, ka Atmoda sākās ar 1988.gada Baltijas folkloras svētkiem un aizgāja līdz 1991.gada "Baltica". Mūsu dziesmoto revolūciju taču iesāka tautasdziesma."

Ar Grodu dziedāto un spēlēto tautasdziesmu Juris tieši Lāčplēša dienā, kad visā Latvijā mūsu pelēkās rudens debesis sveicināja sarkanbaltsarkanie karogi, aizgāja tālajā ceļā. Draugi uz vainaga lentes rakstīja viņa paša ne reizi vien teiktos vārdus: "Māksla ir mīlestība". Ar uzticīga dzimtenes dēla mīlestību Juris kārtoja arī savu Atmodas grāmatu, kuras izdošana nu paliek viņa draugiem un domubiedriem kā svēts pienākums. Tautasdziesma Juri Krieviņu līdz ar vairāk nekā pusotra simta bērinieku pavadīja arī pēdējā gaitā Aumeistaru kapos.

"Latvijas Vēstneša" redakcija

Attēli no sagatavotās grāmatas "Naktī tapa gaisma". Foto: Juris Krieviņš