Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1991.gada 2.oktobra sēdes stenogramma Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.02.2006., Nr. 20 (3388) https://vestnesis.lv/ta/id/127120

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1991.gada 2.oktobra sēdes stenogramma
Vakara sēdē

Vēl šajā numurā

02.02.2006., Nr. 20 (3388)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1991.gada 2.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Ieņemiet, lūdzu, vietas! Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 115 deputāti ir reģistrējušies… 116.

Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka es pārņemu plenārsēdes vadīšanu, jo vakar to darīja Dainis Īvāns, atvainojiet, ja būs kādas neprecizitātes tālākajā darbā. Kā man ziņoja sekretariāts, tad mēs esam nolēmuši, ka šodien pirmo izskatīsim jautājumu par namīpašumu Valdemāra ielā 3. Tas paredzēts šodien desmitos.

S.Zaļetajevs: */Lūdzu vārdu!/

Priekšsēdētājs: Pirms šo jautājumu sākam izskatīt, Zaļetajeva kungs pie pirmā mikrofona vēlas mums kaut ko vēstīt. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Vakar plenārsēdē tika pieņemts lēmums 8.oktobrī izskatīt jautājumu par pilsonību, tas ir, vairākus likumprojektus, tajā skaitā arī likumprojektu, kura autors ir deputāts Lagzdiņš. Es lūdzu ar šiem dokumentiem apgādāt deputātus, kuri līdz šim ar tiem nav iepazīstināti, vismaz šodien tas ir jāizdara, lai mēs ar šiem dokumentiem varētu iepazīties, tos apspriest, bet ne tā, kā tas bieži notiek, kad mēs dokumentus saņemam dažas minūtes vai stundas pirms tam, kad tie jāizskata plenārsēdē. Pateicos jums./

Priekšsēdētājs: Kanceleja to noteikti izdarīs. Namīpašums Valdemāra ielā 3 ir pirmais 2.oktobra darba kārtības jautājums. “Par nama Krišjāņa Valdemāra ielā 3 izmantošanu”– tā saucas jautājums. Ozola kungs, lūdzu, tribīnē! Sagatavojieties, lūdzu, jautājumu uzdošanai un debatēm!

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Jūsu izveidotā komisija, konsultējoties un apspriežot jautājumu divās sēdēs, ir izstrādājusi un iesniegusi lēmuma projektu par nama Valdemāra ielā 3 izmantošanu. Kā redzat, tad no iepriekšējā lēmuma projekta varianta ir izslēgts jautājums par 5.nama izmantošanu sakarā ar to, ka valdības un Latvijas Kultūras ministrijas pretenzijas pret šā nama pārņemšanu valsts īpašumā nav aktuālas un līdz ar to attiecīgo, jums šodien iesniegto Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes un Ministru padomes lēmumu atcelšana nav aktuāla. Mēs esam lūguši šo jautājumu izslēgt no izskatāmo jautājumu saraksta. Atklāts palicis tikai jautājums par nama Krišjāņa Valdemāra ielā 3 izmantošanu.

Saskaņojot visus viedokļus ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomi, Ārlietu ministriju, ir atrasts tāds optimāls risinājums, ka uz laiku Ārlietu ministrija tiek izvietota Ministru padomes ēkā Brīvības bulvārī 36. Tas ir tikai laika jautājums. Valdībai mēs uzdodam risināt jautājumu par atbilstoša nama sameklēšanu un piedāvāšanu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomei (ar konkrētu uzdevumu– nodot šā gada laikā to Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā). Pēc tam, kad tiks atbrīvots nams Krišjāņa Valdemāra ielā 3, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija pārņems šo namu Latvijas valsts īpašumā. Tas tiks nodots Latvijas Ārlietu ministrijas rīcībā. Tas ir viss par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi ziņotājam? Sekretariātā vēl nav. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Man tomēr ir jautājums– kas ir ar Valdemāra ielas 11a namu? Vai tas arī nebija šeit jāmin? Citādi ir gandrīz jāsecina, ka tās ir baumas, jo šeit nekas nav minēts.

I.Ozols: Nu, šī informācija pirmo reizi “paspīdēja” vakardienas avīzes “Diena” publikācijā. Šorīt es vēlreiz to precizēju ar valdības pārstāvjiem. Nams Valdemāra ielā 11a paliek Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas rīcībā, lai risinātu reprezentācijas un ārvalstu pārstāvniecību pieņemšanas jautājumus, bet darba telpas tiks izvietotas Latvijas Ministru padomes namā Brīvības bulvārī 36, jo telpas Krišjāņa Valdemāra ielā 11a nespēj atrisināt Ārlietu ministrijas dienestu un visu kanceleju darba vajadzības.

I.Silārs: Es saprotu, bet precizējiet, lūdzu! Paliek Ārlietu ministrijas īpašumā… Precizējiet! Tātad tās jau ir?

I.Ozols: Es atvainojos. Nevar būt runa par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas īpašumu, bet gan– Latvijas valsts īpašumu.

I.Silārs: Tādēļ es arī lūdzu precizēt.

I.Ozols: Tātad Latvijas valsts īpašumā, es atvainojos.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl jautājumi? Nav jautājumu. Varbūt tādā gadījumā, lai būtu pilnīga skaidrība, mēs varam noklausīties tomēr arī Ārlietu ministrijas pārstāvi. Es skatos, ka Bišera kungs arī ir zālē. Kāds tad ir šis viedoklis, lai mēs nepieņemtu lēmumus, kas tomēr neatbilst Ārlietu ministrijas un valdības interesēm?

I.Ozols: Cienītais Krastiņa kungs! Man šķiet, ka vajadzētu taupīt laiku. Ja Ārlietu ministrijas un valdības pārstāvjiem, kuri ir praktiski saskaņojuši šo projektu, ir kādi iebildumi vai novirzes, tad ir vērts aizkavēt mūsu uzmanību.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, šis jautājums ir izskatīts un saskaņots.

I.Ozols: Pilnīgi.

Priekšsēdētājs: Citādi iznāk tā, ka mēs nolemjam vienu, bet televīzijas intervijās attiecīgie pārstāvji runā pavisam kaut ko citu nekā šeit– plenārsēžu zālē un Prezidija sēžu zālē. Nepiesakās ne Ārlietu ministrijas pārstāvis Virša kungs, ne Bišera kungs. Tātad viņus apmierina šis lēmums. Jautājumu nav, bet debatēs vārdu lūdz deputāts Lucāns. Lūdzu.

J.Lucāns: Cienījamie kolēģi, es negribu runāt daudz, bet gribu pateikt par principu. Mēs daudzreiz jau tā esam darījuši un ne vienreiz vien nonākuši kļūmīgā situācijā. Arī šajā reizē, pēc manas pārliecības, šis lēmums ir Prezidija kļūdas labošana. Ja reiz mēs esam iecēluši valdību, tad mums šai valdībai ir jāuzticas un jāļauj tai rīkoties tā, kā tā uzskata par vajadzīgu un iespējamu. Es nesaprotu, kāpēc mums jākomandē valdība, kurā vietā tai izvietot Ārlietu ministriju! Tas nav tikai šinī gadījumā, tas nav tikai tāds domstarpību jautājums. Šāda lēmuma pieņemšana ir pēc būtības principiāla kļūda no Prezidija puses. Protams, Augstākā padome var visu darīt, bet tas nenozīmē, ka tā drīkst atļauties darīt visu.

Es gribētu atgādināt vienu patiesību, proti, jo tavās rokās ir lielāka vara, jo esi uzmanīgāks ar šīs varas lietošanu. Šis ir tipisks piemērs šajā gadījumā. Es nerunāju par to, ka Ārlietu ministrijai vajadzīgs tas Krišjāņa Valdemāra ielas nams. Ļoti iespējams, ka tas tā ir un ka tas ir vajadzīgs. Bet tikpat skaidrs man ir arī tas, ka šis jautājums ir jāizlemj valdībai. Tāpēc es noteikti balsošu pret šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir debatēs pieteikušies? Lūdzu, deputāt Štein!

V.Šteins: Cienījamie kolēģi! Es piekrītu lēmumam kopumā, bet, manuprāt, Ārlietu ministrijai gaidīt līdz 1.oktobrim, kamēr risināsies šis jautājums, ir par ilgu, jo normāli ir jāpārņem sava māja un normāli ir jāsāk strādāt. Ārlietām nevar likt šajā gadījumā gaidīt. Nepārtraukti katru dienu tiek akreditēti vēstnieki Latvijā, un pārējais…

Es lūdzu visus balsot par 1.janvāri, lai izpildkomiteja atbrīvo šo telpu Ārlietu ministrijai ar 1.janvāri. Viens labojums– 1.janvāris.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Es ļoti īsi. Šī nav jaukšanās valdības kompetencē. Īpašuma jautājums un mantas jautājums vienmēr ir bijis varas jautājums, tas ir saturs un pamats jebkuram varas jautājumam. Tas ir jautājums par īpašumu. Ja mēs runāsim tikai par struktūrām un funkcijām, atdalīsim no tā, tad tur nekas neiznāks. Es pilnībā piekrītu šim sagatavotajam lēmumam. Jādod ir normāli termiņi. Es domāju, ka šo lēmumu tomēr būtu lietderīgi pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

Godājamie kolēģi! Pie mums piesakās, pierakstoties sekretariātā. Līdz šim to ir izdarījis vienīgi deputāts Aleksejevs. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Cienījamie biedri! Šis jautājums, kā man liekas, apspriešanas ilgumā pārsniegs jautājumu par medībām, kuru šeit apspriedām. Šie divi jautājumi, kā es atceros, ir rekordisti laika ziņā, kas patērēts to apspriešanai. Kādu secinājumu var izdarīt? Vai nu ļaut valdībai izlemt šo problēmu un neiejaukties, kas, manuprāt, būtu loģiski, vai arī– ja valdība nav spējīga šo jautājumu atrisināt un Augstākā padome ir spiesta pieslēgties tā izlemšanai– es piedāvāju šodien pieņemt lēmumu par valdības atlaišanu. Taču es domāju, ka valdība ir spējīga šo problēmu atrisināt, mums vienkārši jāatiet nost no tās izlemšanas./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Tā kā es neesmu Ārlietu komisijas loceklis, tad varat ticēt, ka man ir gluži vienalga, kurā mājā strādā Ārlietu ministrija, jo jādomā, ka man darīšanas ar to varētu būt minimālas. Bet es šajā problēmā saskatu vispārēja rakstura tendenci, kāda ir ne tikai šajā konkrētajā gadījumā, bet Latvijā kopumā.

Pašreiz ir runa par īpašuma sagrābšanu vai īpašuma noturēšanu savā varā. Tas ir mans subjektīvais viedoklis. Tas ir gluži tas pats, ko mēs vērojam laukos, ka tas, kuram ir radusies iespēja uz cita zemes kaut ko iesākt būvēt vai ir likumīgs pamats tur palikt, visiem spēkiem izmantos mūsu likumdošanu un iespējas, lai viņa intereses tiktu saglabātas. Šinī gadījumā es pilnībā varu piekrist Rīgas pilsētas padomei un to saprast. Šajā namā ir ļoti labi dzīvot un strādāt. Pāris reižu es arī esmu tur iekšā bijis. Bet es esmu bijis iekšā arī Ārlietu ministrijā. Ja ir runa par veselu gadu, kas vajadzīgs, lai viena iestāde pārvāktos uz citu vietu, tad kāpēc mēs esam ar mieru vienai iestādei iet pretī un uzdodam Ministru padomei atrast telpas, lai tā varētu ar vienu piegājienu pārvākties uz turieni, bet tajā pašā laikā Ārlietu ministrijai, kurai ir jāveic valstiski ļoti svarīgas funkcijas, mēs liekam divas reizes pārvākties uz divām atsevišķām mājām?

Jautājums manā uztverē ir tāds: ja mēs liekam pamatā valsts intereses kopumā, ja mēs liekam savas darbības pamatā tiešām vēlēšanos atjaunot šo valsti ar visām tās vēsturiskajām tiesībām un tradīcijām, tad termiņš– kā Šteina kungs piedāvāja– līdz 1.janvārim ir pilnīgi pietiekams, lai pilsētas padome varētu izdomāt, uz kurieni tai pārvākties un pārcelties. Tad Ārlietu ministrija mums nebūtu “jāmētā” divas vai vairākas reizes pa Rīgu no vienas ēkas uz otru. Es piekrītu Šteina variantam. Maksimālais, ko mēs varam atļauties, ir 1.janvāris. Šeit ir gluži vienalga, vai Ministru padome to izlēma vai Prezidijs. Pats princips ir, ka Ārlietu ministrijai jādod tās ēka atpakaļ, jo tas ir mūsu valsts prestižs un radīs Ārlietu ministrijai normāla darba iespējas. Tas ir jāatrisina līdz 1.janvārim.

Priekšsēdētājs: Deputātam Eglājam vārds.

V.Eglājs: Es gribēju tikai pievērst uzmanību tam, ka mēs risinām īpašuma problēmas, cenšamies atdot atpakaļ īpašnieku tiesības fiziskajām personām uz visiem namīpašumiem. Tagad esam paklupuši uz līdzenas vietas tādā īpašuma strīdā starp Rīgas pilsētu un Latvijas Republiku. Ja mēs šo lietu salaidīsim grīstē šeit, tad nekādas iespējas nebūs mums gudrot un rīkoties tālāk visu to īpašumu sakārtošanā. Tad tiešām varam iet no šejienes projām.

Es uzskatu, ka ļaunuma sakne, lai cik tas būtu bēdīgi, ir Ministru padome, kura izdevusi šo lēmumu, 1.jūlija lēmumu, kurš saucas šādi. Paklausieties! “Par valsts īpašuma un kopsaimniecību īpašuma nodošanu pašvaldību īpašumā”. Pievērsiet uzmanību– valsts nodod kopsaimniecību īpašumu pašvaldībām. Ja tādā veidā kaut ko var izdarīt, tad valsts var tikai savu īpašumu nodot kādam, nevis kopsaimniecību īpašumu. Tas ir, atsaucoties uz mūsu pamatprincipiem par valsts īpašumu un tā konversiju, ko pieņēmām 20.martā. Tur 4.punktā ir skaidri sacīts. Es necitēju, bet tā ir, ka pēc pašvaldību pieprasījuma Ministru padome nodod pašvaldību īpašumā. Pēc visa konteksta tas ir pilnīgi tā, ka pašvaldība objektus pieprasa, Ministru padome izskata un nodod. Bet šeit uz šā punkta pamata Ministru padome, pārkāpjot jebkuru savu kompetenci, ar vienu lēmumu, ar tā 2.punktu, ir nodevusi pašvaldībām visā Latvijā veselu kaudzi, kas attiecas uz visiem, un nekādi objekti nav uzskaitīti. Tagad man pilsēta droši vien pateiks, ka Opera ir pilsētas īpašums, Nacionālais teātris ir pilsētas īpašums, jo par objektiem lēmumā nav nekā. Ja vēl citās lietās varbūt, bet galvaspilsētā ir Latvijas Republikas intereses, un šeit ir jābūt Latvijas Republikas īpašumiem. Rīgā jābūt konkrētai runai par objektiem, kas pieder pilsētai, kas– Latvijas Republikai.

Tāpēc es ierosinu šo 2.punktu vismaz apturēt, ja ne atcelt tā darbību Latvijas Republikas teritorijā, lai turpmāk tā nenotiktu, citādi jebkura pašvaldība pēc šā precedenta tūlīt sagrābs ciet un teiks, ka tas ir viņu. Ar kopīpašumu mēs rīkojamies tāpat kā ar budžetu, visa kontrole pār rīkošanos ar Latvijas Republikas īpašumu tomēr ir Augstākajai padomei. Tā ka, es uzskatu, šinī lietā nav ko vainot Rīgas pilsētu: ja dod, kurš tad neņems, tas ir pilnīgi dabiski. Bet vienkārši vaina ir, ka mums šajā privatizācijā vai īpašuma sadalīšanā tiešām jāieved kārtība. Es atbalstu šo lēmumu, jo īpašuma nodošana nav bijusi likumīga.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Teikmani!

A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Es lūdzu atbalstīt šo lēmumu. Tas ir tapis pēc konsensa principa starp visām ieinteresētajām pusēm: Rīgas pašvaldību, Ministru padomi, Ārlietu ministriju un arī šo komisiju, kas pārstāvēja Augstāko padomi. Abi punkti tika formulēti pilnīgā vienprātībā. Kā jūs saprotat, ir divas iespējas– vai nu pieņemt šo lēmumu, vai turpināt ārkārtīgi bīstamu diskusiju par īpašuma jautājumiem.

Es jau pirms nedēļas konstatēju, ka šis nav lēmums, kurā it kā varēja redzēt to mazo pirkstiņu, bet problēma draud pagrābt visu roku un visu Augstāko padomi līdzi. Tāpēc es ierosinu nobalsot par šo konkrēto projektu. Tas ir saskaņots ar visām ieinteresētajām pusēm. Tad pašlaik šim jautājumam varētu pielikt punktu. Tas, protams, nenozīmē, ka punktu varētu pielikt visiem pārējiem īpašuma jautājumiem, kas saistās ar pašvaldību īpašumu, vispār ar juridisko personu īpašumu, ar juridisko personu īpašuma pārņemšanas tiesībām un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Galu galā mēs šeit cīnāmies jau otro nedēļu tādēļ, ka bija domstarpības starp valdību kopumā un vienu ministriju. To gribu atgādināt tiem kolēģiem, kuri varbūt nebija klāt pagājušajā nedēļā. Ja nebūtu bijusi šī domstarpība, tad nebūtu tapis Augstākās padomes Prezidija lēmums un mums nebūtu bijis jāspriež pagājušajā nedēļā. Tagad, paldies Dievam, visa valdība, konkrētā ministrija un arī pilsētas pašvaldība ir vienojušās, tādēļ faktiski mums šodien vairs to nevajadzētu pat izskatīt. Bet spēkā pašreiz vēl ir Prezidija lēmums, tādēļ šodien mums ir likts šis lēmums priekšā. Tiešām, ja valdības ministrijas piekrīt tam, ko valdība savā sēdē ir nolēmusi, kādēļ mums šeit vēl radīt domstarpības un ienest disonansi? Nav vajadzīgs. Pieņemam to, kas ir piedāvāts, kam visi ir piekrituši, un pieliekam punktu. Ķersimies tālāk pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Budovski!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis jautājums patiešām ir jārisina ļoti nopietni, ļoti ātri. Šobrīd mums ir iesniegts kompromisa dokuments, saskaņā ar kuru patiešām līdz nākamā gada 1.oktobrim varētu nodot īpašumā. Bet es gribētu jautāt, ko nozīmē– nodot īpašumā? Tas nozīmē, ka pēc tam sāksies remonti, sāksies kaut kādas pārvākšanās, tas nozīmē, ka tas viss ilgs līdz 1993.gadam. Es domāju, ka ikviens no mums šeit ir ieinteresēts mūsu Ārlietu ministrijas darbā. Faktiski tā ir mūsu seja pret ārzemēm. Tāpēc man ir ierosinājums šo jautājumu no 1.oktobra pārlikt uz 1.maiju. Tieši uz šo termiņu, kas būtu reāls. Tad mēs varētu runāt, ka patiešām netiks “iesaldēts” šis jautājums. Otrkārt, tas aktīvi tiks risināts, un tādā gadījumā mēs varam cerēt, ka nākamgad patiešām tas tiks atrisināts.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs teiks galavārdu, un pēc tam sāksim balsot.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Darba grupa jums iesniegtajā lēmuma projektā ir izvērtējusi visus ieteikumus par izpildes termiņa paātrinājumu. Praktiski tas nav pretrunā. 1.oktobris sevī ietver gan 1.janvāra, gan 1.maija termiņu, bet mēs esam vadījušies galvenokārt no loģiskas darbības nodrošinājuma gan Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejai, gan arī Ārlietu ministrijai. Tās savstarpēji ir faktiski vienojušās. Var runāt par vienošanos starp valdību un Ārlietu ministriju. Kā teica Teikmaņa kungs, pēc konsensa principa ir pieņemts šis lēmuma projekts mūsu darba grupā. Es tomēr aicinu atbalstīt šo variantu. Vēl vairāk tāpēc, ka mēs tomēr esam parādā Rīgas pašvaldībai likumu par Rīgas pašvaldību. Mēs esam parādā. Varbūt jūs atceraties manu jautājumu Teikmaņa kungam. Kad es jautāju viņam, kā viņš saprot Rīgas pašvaldības reorganizāciju, tad Teikmaņa kungs principā pieļāva Rīgas pašvaldības un tās izpildvaras redukciju, tātad samazināšanu. Tas nozīmē, ka praktiski mums un arī valdībai radīsies iespēja kopā ar Rīgas pašvaldību risināt jautājumu par citu telpu atbilstību jaunajai izpildvaras formācijai. Tā ka es aicinu pašreizējā mirklī iesniegto lēmuma projektu atbalstīt, tas neizraisa nekādas pretrunas, atbilst visu pušu interesēm. Darba gaitā jau dzīve parādīs. Ja būs iespējams šo procesu paātrināt, tad tas noteikti tiks realizēts, jo ieinteresētās puses joprojām turpinās savu darbību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 113 deputāti reģistrējušies. Godājamie kolēģi, te izskanēja vairākas domas, bet par tekstu šeit domstarpību nebija, izņemot konceptuālu “jā” vai “nē” vispār par šādu lēmumu. Vienīgais balsojums ir termiņš, 1.panta termiņš– 1.oktobris.

Tātad ir divi piedāvājumi: 1.janvāris, ko izvirzīja deputāts Šteins, un 1.maijs, ko izvirzīja deputāts Budovskis. Tāpēc mums par 1.pantu būs trīs balsojumi. Pirmais būs par komisijas ieteikto– 1992.gada 1.oktobris. Pēc tam būs radikālākais variants– deputāta Šteina ieteiktais 1.janvāris 1992.gadā. Beidzot vidējais variants– deputāta Budovska izvirzītais 1.maijs.

Balsosim par komisijas piedāvāto variantu– līdz 1992.gada 1.oktobrim. Ar vienkāršu balsu vairākumu. Rezultāts: par– 56. Pēteris Laķis ir labojis un atturas– 23. Škapara kungs? Komisijas variants. Tādā gadījumā paliek 56– par.

Nākamais balsojums ir termiņš– 1.janvāris 1992.gadā. Rezultāts: 32– par, 24– pret, 33– atturas.

Pēdējais balsojums– 1992.gada 1.maijs. Rezultāts: 45– par, 11– pret, 32– atturas.

Paliek spēkā komisijas ieteiktais variants– 1992.gada 1.oktobris. Tā kā par pārējo tekstu mums domstarpību nebija, balsosim par lēmumu “Par nama Krišjāņa Valdemāra ielā 3 izmantošanu” kopumā. Rezultāts: 76– par, 9– pret, 12– atturas. Lēmums ir pieņemts.

Turpinām darbu saskaņā ar apstiprināto darba kārtību. Vakar netika pabeigts likumprojekts “Par apgrozījuma nodokli” otrajā lasījumā un “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā. Sākam šodien ar 6.pantu, kur vakar apstājāmies. Lūdzu, Kodoliņa kungs,– ziņotājs! Atgādinu, ka 15.00 mēs klausāmies komisiju par puča notikumu izmeklēšanu. Lūdzu visus deputātus ierasties laikus.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Par 6.pantu nekādi priekšlikumi komisijā nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem deputātiem ir par 6.pantu? Nav. Turpinām.

A.Kodoliņš: 7.pantā ir iesniegts profesora Neimaņa un Ozoliņa kunga priekšlikums, kuru komisija ņēma vērā, mainot 7.panta pirmās daļas otrās rindkopas redakciju.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. 8.pants.

A.Kodoliņš: 8.pantā arī nav nekādu priekšlikumu un iebildumu.

Priekšsēdētājs: 8., 9., 10.pantā, tātad arī visā likumprojektā kopumā vairs nav nekādu labojumu. Vai godājamiem deputātiem ir? Nav.

Balsosim par Latvijas Republikas likuma “Par apgrozījuma nodokli” akceptēšanu kopumā otrajā lasījumā. Divas balsis papildus– par. Trīs balsis papildus– par. Rezultāts: 78– par, 5– pret, 10– atturas. Likums akceptēts otrajā lasījumā.

Tā, 230.dokuments.

A.Kodoliņš: 230.dokuments ir radies tajā sakarā, ka deputāti visai pamatoti iebilda, apspriežot likumprojektu “Par apgrozījuma nodokli” pirmajā lasījumā. Daudzas preces pašlaik esot ar ļoti lielām apgrozījuma nodokļa likmēm. Budžets var ciest diezgan būtiskus zaudējumus, ja visas šīs preces, kuras ir arī tajā pašā laikā diezgan deficītas, nonāktu apgrozījuma nodokļa sfērā. Līdz ar to pēc deputātu ierosinājumiem mēs lūdzām Finansu ministriju sagatavot priekšlikumus par to preču saraksta paplašināšanu, kuras tiek apliktas pašlaik ar akcīzes nodokli.

Finansu ministrija sagatavoja savus priekšlikumus. Šie priekšlikumi bija nedaudz citādāki nekā piemērotajā likumprojektā. Tieši tāpēc, ka Finansu ministrija katrai no šīm minētajām precēm, kas bieži vien bija ļoti tuvas, atrada savu likmi. Tā, piemēram, gribēja aplikt smaržas ar vienu likmi, odekolonus– ar otru likmi, matu laku– ar trešo likmi. Vienīgais Ekonomikas komisijas grozījums ir šo likmju unifikācija, izvēloties tikai četras preču grupas, kuras būtu vēlams turpmāk aplikt nevis ar apgrozījuma, bet ar akcīzes nodokli. Lūk, visa šā likumprojekta būtība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir jautājumi Kodoliņa kungam? Preinberg, lūdzu!

G.Preinbergs: Mans jautājums varbūt būs naivs, bet mums nav īsti skaidrs, ko nozīmē šīs likmes, šie skaitļi– 40, 30, 50. Varbūt jūs to paskaidrosit? Esiet tik laipns!

A.Kodoliņš: Mums ir grūtības tāpēc, ka nav blakus pats likums, ja? Likums paredz, ka šie skaitļi ir procenti no realizācijas cenas. Tātad 50 procenti vieglajām automašīnām. Tas nozīmē, ka praktiski nodoklis ir tikpat liels kā automašīnas cena. Ja automašīnas cena tagad ir, pieņemsim, 20 tūkstoši rubļu pēc jaunās cenas, tad pēc aplikšanas ar nodokli tā maksās 40 tūkstošus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Ždanoka!

T.Ždanoka: */Es lūgtu jūs, godāto referent, izskaidrot šo pozīciju: smaržas, odekolons, matu laka, sadzīves ķīmijas preces aerosola iepakojumā. Kā šo jautājumu risina citās valstīs? Vai arī tur šādas preces tiek apliktas ar akcīzes nodokli? Kāpēc tieši aerosola iepakojumā? Tas ir otrais jautājums./

A.Kodoliņš: Šīs preces ir izvēlētas tāpēc, ka tām līdz šim tika piemērots augsts apgrozījuma nodoklis. Tas ir pirmkārt. Kas attiecas uz to, vai tās ārzemēs tiek apliktas ar apgrozījuma, ar akcīzes nodokli,– nē, šādas preces ārzemēs netiek apliktas ar akcīzes nodokli. Bet, kas attiecas tieši uz šiem aerosoliem, tad jāņem vērā, ka mēs tomēr vēl arvien lietojam tādas vielas, kuras vispār pasaulē cenšas nelietot aerosolu iesaiņojumos, kuras daudzās valstīs ir aizliegts lietot. Tā ka, ja mēs šos ražojumus apliekam ar paaugstinātu akcīzi, tad zināmā mērā veicam arī ekoloģiski labu darbu.

T.Ždanoka: */Piedodiet, bet es tomēr gribētu saņemt izskaidrojumu. Kas attiecas uz aerosola iepakojumu, tas man ir skaidrs. Tā ir tiešām kaitīga prece. Bet vai smaržas, odekoloni arī ir kaitīga prece? Kāpēc jūs tomēr šīs preces gribat aplikt ar akcīzes nodokli?/

A.Kodoliņš: Nu, redziet, cienījamā Ždanokas kundze…

T.Ždanoka: */Tā kā šeit zālē sieviešu ir maz, es uzņemos akcentēt šo jautājumu./

A.Kodoliņš: Ja mēs paanalizējam cenas, kādas ir mūsu republikas iekšējā tirgū, un salīdzinām tās ar ārzemju cenām, tad redzam, ka ir ļoti, ļoti būtiskas atšķirības no pasaules cenām. Tātad principā šā veida preču cenas, šo parfimērijas izstrādājumu valsts cenas mums ir tomēr daudz zemākas nekā citās valstīs.

T.Ždanoka: */Pateicos, bet jūsu atbilde mani neapmierina./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kodoliņa kungs! Paskaidrojiet, lūdzu, vai jautājumā par mikroautobusiem un par šiem 50 procentiem komisijā ir bijusi diskusija par to, ka šeit varētu diferencēt pieeju privātajiem uzņēmējiem un visiem pārējiem, jo šī pozīcija var iespaidot uzņēmējdarbības efektivitāti. Mikroautobuss ir ražošanas līdzeklis.

A.Kodoliņš: Jā. Līdzšinējais apgrozījuma nodoklis bija tikai patēriņa precēm. Līdzšinējā apgrozījuma nodokļa likme mikroautobusiem bija 65 procenti, bet tie bija jāmaksā tikai tām nabaga daudzbērnu ģimenēm, kurām bija iespējas iegādāties mikroautobusus, taču rūpnīcām un tā tālāk šī likme nebija jāmaksā. Tātad mikroautobusi bija attiecīgi daudz lētāki nekā iedzīvotājiem.

Mūsuprāt, tā ir ne visai pareiza situācija, ka iedzīvotājiem ir jāmaksā daudz vairāk nekā dažādām organizācijām un iestādēm. Es uzskatu, ka mikroautobuss tiešām varbūt vairāk ir vajadzīgs šīm daudzbērnu ģimenēm, nevis, teiksim, organizācijām. Tāpēc pēc jaunā likuma likme samazinās, salīdzinot ar iepriekšējo likmi, bet tā tiek attiecināta uz visiem pircējiem, neskatoties, vai tā ir iedzīvotāju daļa vai organizācija. Dabiski, ka tas zināmā veidā nāks par sliktu šīm organizācijām. Bet neaizmirsīsim to, ka šos mikroautobusus organizācijas iegādājas, vai nu maksājot lielus kukuļus– es atvainojos, tā tas ir –, vai arī par līgumcenām. Tā ka īpašas starpības jau nebūs.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav jautājumu. Paldies Kodoliņa kungam. Vai ir kādi deputāti pieteikušies debatēs? Nevēlas neviens debatēt par šo jautājumu? Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 51– par, 12– pret, 19– atturas. Mazaktīva balsošana, bet pietiekama, lai akceptētu pirmajā lasījumā. Kolēģus, kuri varbūt kaut ko vēlas papildināt, lūdzu rakstiski iesniegt Kodoliņa kungam un komisijai, lai līdz otrajam lasījumam būtu pieņemti jūsu labojumi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par biržu darbības tiesisko regulēšanu”. Lūdzu.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi, ap biržu darbību mums ir izveidojusies ļoti īpatnēja situācija. Kā jūs atceraties, pavasarī mēs piedāvājām likumprojektu “Par biržas darbību” pirmajā lasījumā. Neskatoties uz to, ka Latvijā jau biržu darbībai ir vairāk nekā simt gadu pieredze un prakse, mēs tomēr šo likumprojektu nolēmām izveidot par ļoti augstas kvalitātes likumu un izsūtījām pa visu pasauli projektu, lai dabūtu, kā saka, visjaunāko pasaules prakses pieredzi, dabūtu zinātnieku un speciālistu atsauksmes, lai varētu tad tās iestrādāt otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, godājamie kolēģi, varbūt tiešām varētu mazliet klusāk! Stenogrammu diemžēl nevar labi ierakstīt, ja absolūti nedzird, ko runā runātājs, bet dzird, ko runājat jūs. Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Sakarā ar to rodas nepieciešamība tomēr pieņemt pagaidu lēmumu, kurš jums šoreiz tiek piedāvāts. Tas noregulētu pašas nepieciešamākās normas, teiksim, par biržu dibināšanos un darbību, lai nepieļautu lielas kļūdas, jo šis process notiek. Mūsu aprēķins ir tāds, ka, strādājot intensīvi, līdz gada beigām mēs varētu pieņemt arī likumu.

Kur ir tās grūtības, kāpēc aizkavējas? Tagad jau praktiski ir saņemti priekšlikumi no visiem iespējamiem recenzentiem, no dažādām valstīm: Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Anglijas un tā tālāk. Tie ir ļoti pretrunīgi, tie ir tik daudzveidīgi, ka ļoti lēni iet izskatīšana un analīze. Tomēr līdz gada beigām, mēs esam pārliecināti, mēs to dabūsim gatavu, tā ka uz šo likumprojektu, šo lēmumu jāskatās kā uz tādu (kā te ir arī rakstīts pašās beigās), kura darbības laiks ir tik ilgs, kamēr mēs pieņemsim likumu.

Kas šeit ir noregulēts un kāpēc tas ir nepieciešams? Kā jūs redzat, 1.punktā ir pateikts, kas ir birža, lai būtu skaidrs; 2.punktā– kādas uzņēmējdarbības formas atļautas biržu darbībā; 3.punktā nosakām, kas var būt dibinātāji un dalībnieki, lai tur nelīstu tas, kam nav jālien, un nemēģinātu taisīt, kā saka…; 4.punktā ir ārkārtīgi svarīgi nosacījumi, kurus nedrīkst neievērot un kurus pārkāpjot, kā saka, var notikt ļoti lielas nejēdzības mūsu biržu darbībā. Tātad jau pie reģistrācijas vēl tie pieci dokumenti jāiesniedz papildus tiem, kuri jau par jebkuras uzņēmējdarbības formu mums ir jāiesniedz.

Šeit es gribētu jūs, cienījamie kolēģi, painformēt, ka tad, kad mēs šo lēmuma projektu izskatījām kopā ar Tirdzniecības un pakalpojumu komisiju, mēs to gatavojām, piesaistot ieinteresētos. No esošo biržu darbiniekiem saņēmām priekšlikumus, ka vajadzētu, teiksim, nolikt biržu dibināšanai tādus “sliekšņus”, lai būtu izslēgta iespēja rasties konkurentiem, lai nepieļautu konkurentu rašanos. Viens no priekšlikumiem ir tāds: noteikt minimālo pamatkapitālu– ne mazāku par 10 miljoniem rubļu. Skaidrs: ja mēs būtu pārliecināti, ja mēs varētu būt pārliecināti, ka esošajās, teiksim, biržiņās jau ir parādījušies, iekļāvušies tieši tie cilvēki, no kuriem perspektīvā, kā saka, konkurences veidā varēs atlasīt visspējīgākos un vispiemērotākos biržu darbiniekus, tad mēs varētu “sliekšņus” noteikt tādus, lai vairāk neviena birža nebūtu spējīga nodibināties un lai esošās bez konkurentiem varētu strādāt. Taču uz šo brīdi mums tādas pārliecības nav un nevar būt, zinot pašreizējos kadrus. Nav pārliecības, ka tieši tie cilvēki, tieši tie kadri, kas esošajās biržiņās jau ir sākuši darboties, ir vienīgie visspējīgākie, vis­talantīgākie un šim amatam piemērotākie. Tāpēc mēs šeit projektā neierakstījām šo barjeru. Domājam, ka pareizi izdarījām un ka tāda barjera šeit nav vajadzīga.

Protams, no biržu pašreizējiem praktiskajiem darbiniekiem ir arī citi redakcionāli labojumi, kurus mēs darba gaitā varētu iestrādāt likumprojektā otrajam lasījumam. Šobrīd lūdzam izskatīt šo piedāvāto 223.dokumentu, lēmuma projektiņu, kā pagaidu dokumentu par biržu darbības tiesisko regulēšanu periodā, kamēr pieņemsim likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Deputāts Ēlerts ir gatavs uzdot jautājumu. Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamajiem autoriem 3.punkts varbūt ir neizdevies redakcionālā ziņā. Man nav skaidrs, vai par biržas dalībniekiem un dibinātājiem var būt uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, vai fiziskās personas un tādas juridiskās personas, kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Kurš no šiem abiem variantiem ir domāts? To patlaban nevar saprast.

K.Špoģis: Praktiski būs vienveidīgi, kā te ir, proti, fiziskās un juridiskās personas, kuras reģistrētas. Tas tā, lai būtu vienveidība. Tādā veidā. Par biržas dibinātājiem var būt fiziskās un juridiskās personas, kuras ir reģistrētas.

I.Ēlerts: Špoģa kungs, iznāk, ka mēs fiziskās personas gribam reģistrēt Uzņēmumu reģistrā. Vai tas nebūs par traku?

K.Špoģis: Jā, ir, nu tur tas ir… Tas ir ieslīdējis, pilnīgi pareizi… Nu, ja, bet tā arī praktiski… Jā, jā… Uzņēmumu reģistru acīmredzot mums tad nevajag rakstīt iekšā, mēs varētu svītrot vārdus “kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā”. Varētu svītrot, un viss kārtībā. Piekrītat?

Priekšsēdētājs: Tātad komisija svītro 3.punktā vārdus aiz komata– “kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā”. Lūdzu, vēl ir jautājumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Nekādā gadījumā attiecībā uz juridiskajām personām nedrīkst svītrot– “kas ir reģistrētas”. Nekādā gadījumā.

K.Špoģis: Bet bez reģistra…

A.Buls: Biržā var spēlēt tikai tas, kas ir reģistrējies. Par juridiskajām– tā, fiziskās– jā.

K.Špoģis: Cienījamo kolēģi! Bet kā bez reģistrēšanās tās var kļūt par juridiskajām personām? Tikai pēc reģistrēšanās Uzņēmumu reģistrā, kā likumā noteikts, jebkurš uzņēmums vai uzņēmumu sabiedrība kļūst par juridisko personu. Tas ir noteikts likumos. Tā ka šeit nav vajadzīgs atkārtot.

A.Buls: Tādā gadījumā ir jāraksta precīzi– “uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības atbilstoši attiecīgiem likumiem”. Ne tikai “juridiskās personas”.

K.Špoģis: 1.punktā ir. Praktiski tas neko nemaitā. Ja jau jūs, Bula kungs, uzskatāt, ka tas būtu ļoti nepieciešams uz šo periodu, tad pierakstīsim iekavās, ka “uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības saskaņā ar likumiem”, ja?

Priekšsēdētājs: Tātad labojums izdarīts. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: 3.punkts ir tāds drusciņ nepārdomāts. Šeit jēga ir tāda, ka mēs Uzņēmumu reģistrā reģistrējam personas, nevis uzņēmumu, respektīvi, biržu. Izlasiet rūpīgi, lūdzu! “Par dibinātājiem un dalībniekiem var būt fiziskās un juridiskās personas, kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.” Ko tad mēs reģistrējam? Personas vai uzņēmumu?

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, bet mēs tikko svītrojām to. Tikko Ēlerta kungs par to debatēja. Mēs tikko izsvītrojām.

K.Špoģis: To izsvītrojām ārā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz vārds deputātam Ēlertam.

I.Ēlerts: Man ir jāatvainojas par vēl vienu jautājumu, kas man radās. Vai valsts nevar būt viens no dibinātājiem un dalībniekiem?

K.Špoģis: Tad tas būs kāds uzņēmums– juridiskā persona. Tā būs juridiskā persona jebkurā gadījumā.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav? Paldies godājamajam ziņotājam.

Vai ir kādi deputāti pierakstījušies debatēs? Nav. Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu ar izdarītajām korekcijām, grozījumiem un labojumiem. Lūdzu piedalīties balsošanā godājamos deputātus, kuri ienākuši zālē un vēlas to darīt. Rezultāts: 72– par, 1– pret, 4– atturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais 2.oktobra darba kārtības jautājums, 2.punkts ir lēmuma projekti “Par izmaiņām Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas sastāvā” un “Par izmaiņām Apkārtējās vides aizsardzības komisijas sastāvā”.

Vai ir ziņotāji šajā jautājumā? Ir. Deputāt Beļski, lūdzu!

N.Beļskis: Cienījamie kolēģi! Tā kā mūsu pamatdarbs nav tikai šeit, plenārsēdē, bet arī komisijās, kur bieži ir arī jābalso un jāizskata likumprojekti, tad es lūdzu izdarīt izmaiņas mūsu komisijā un izslēgt no tās sastāva deputātu Alfrēdu Rubiku, deputātu Beskrovnovu un deputātu Stefanoviču, kuri vairāk nekā gadu nav piedalījušies mūsu komisijas darbā, bet Alfrēds Rubiks vispār nav piedalījies. Lūdzu balsot par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ir Beļska kungam? Stefanoviča kungam ir jautājums, lūdzu!

V.Stefanovičs: Es jau runāju ar Škapara kungu par to, ka visu laiku biju aizņemts un nevarēju piedalīties komisijas darbā. Pašlaik sakarā ar to, ka redakcija ir slēgta un ka es vispār vairs tur nestrādāju, man ir lūgums, lai mani atstātu komisijā. Es tagad varu strādāt.

N.Beļskis: Stefanoviča kungs, Škapars mūsu komisiju par to informēja kā priekšsēdētājs, ka viņš ir runājis. Taču komisijas viedoklis ir viennozīmīgs: tomēr lūgt Augstākajai padomei izslēgt jūs no mūsu komisijas, jo arī šajās dienās, kad jūs pagājušajā nedēļā un šajā nedēļā ieradāties Augstākajā padomē, jūs tomēr ne reizi neatnācāt uz mūsu komisiju un par to pārējos komisijas locekļus neinformējāt.

V.Stefanovičs: Es arī Škapara kungam sacīju par to, ka es pašlaik ārstējos un ka ir iznācis tā, ka man pirmdienās un ceturtdienās ir procedūras. Sakarā ar to es nevarēju. Nākamnedēļ es jau varēšu piedalīties vispār.

N.Beļskis: Es lūdzu tomēr Augstāko padomi izlemt šo jautājumu, jo komisijā ir tiešām ļoti grūti tieši ar kvoruma jautājumu, ņemot vērā to, ka šie deputāti nepiedalās bieži vien tad, kad ir nepieciešams izlemt jautājumus ar balsošanu. Ir jāmeklē tie cilvēki, kas nestrādā pastāvīgi, jo pastāvīgi strādā tikai septiņi cilvēki.

Priekšsēdētājs: Debatēs šajā jautājumā kāds vēlas runāt? Nav. Godājamie kolēģi! Laikam būs solīdi, ja mēs balsosim par katru no šiem deputātiem atsevišķi, nevis kopā. Balsosim par lemjošās daļas 1.apakšpunktu, par deputāta Sergeja Beskrovnova izslēgšanu no šīs komisijas sastāva. Šeit ir vienkāršs balsojums. 6 balsis, papildus vēl “par”, 7 balsis– “par”, 1 balss papildus– “pret”. Rezultāts: 75– par, 13– pret un 9– atturas.

Lūdzu, pārreģistrēsimies, godājamie kolēģi, jo tiešām tas būs solīdāk. Vairs neviena pacelta roka tagad netiks ņemta vērā. Rezultāts: 101 deputāts reģistrējies.

Nākamais balsojums– par Alfrēda Rubika izslēgšanu no komisijas sastāva. Rezultāts: par– 74, pret– 12, atturas– 7.

Pēdējais– par deputāta Viktora Stefanoviča izslēgšanu no komisijas sastāva. Dīmaņa kungs, jūs vienkārši nebijāt zālē, kad mēs debatējām par šo jautājumu. Lūdzu balsot! Rezultāts: 62– par, 18– pret, 15– atturas. Nu, es nezinu, kā jūs gribējāt? “Pret” pieskaitīt? Tad: 19– pret, un 61– par. Nozīmes nav nekādas, Caunes kungs, jo mēs balsojam ar vienkāršu balsu vairākumu. Kad balsosim kopumā, tad, lūdzu, nekļūdieties!

Godājamie kolēģi! Lūdzu, izturēsimies uzmanīgi! Es tā deputāta kunga uzvārdu, kurš kļūdījās, nenosaucu, tā ka tas stenogrammā nav iekļuvis. Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es tomēr gribu uzskatīt, ka Stefanoviča kungs nav izslēgts, jo par personālijām balsot kā par pantu redakcijām es nekādi neesmu ar mieru. Ja šeit balso par personālijām, tad tādā veidā nevar darīt, pasakot, ka ar balsu vairākumu. Tas ir man nepieņemams veids. Vispirms, ja balso par personālijām– un tas mums reglamentā nav parādīts, nav pasacīts –, vadītājs pasaka spēles noteikumus, jo citādi, nu, tā nav kārtība. Tāds ir mans uzskats.

Priekšsēdētājs: Paldies, Eglāja kungs, es pirmo reizi dzirdu, ka mēs kaut ko šeit spēlējam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Škapars: Man ļoti žēl, ka mums pašlaik jāspriež tikai par viedokļiem, nevis konkrēti jāvadās pēc panta. Tāpēc es tomēr arī, izsakot viedokli, gribētu pateikt par visām trim kandidatūrām, kopumā ņemot, un arī par Stefanoviča kandidatūru atsevišķi. Jautājums tomēr nav viennozīmīgs. Stefanoviča kungs bija pie manis atnācis un teica, ka viņš gribot darboties mūsu komisijā un ka viņš esot kļūdījies daudzos jautājumos gan janvāra, gan augusta notikumos. Taču jautājums ir krietni nopietnāks. Es domāju, ka “Sovetskaja Latvija” tomēr bija visu šo apvērsumu galvenais rupors. Stefanoviča kungs kā redaktors, kā galvenais redaktors ir atbildīgs.

Patiesībā sākumā viņš kādu laiku piedalījās mūsu komisijas sēdēs, bet, sākot jau– es domāju, tās bija decembra beigas– ar janvāra notikumiem, pilnīgi pārtrauca darboties komisijas sēdēs. Turklāt stipri neskaidrs pašreiz ir jautājums par viņa tiešo līdzdalību janvāra notikumos. Es nevaru jums šobrīd apgalvot neko noteiktu, jo tas tomēr ir izmeklēšanas orgānu jautājums, bet jautājums par Stefanoviča kunga tiešo līdzdalību janvāra notikumos ir visai nenoteikts, tā ka es domāju, ka te nevar… Katrā ziņā par darbību mūsu komisijā jautājums ir pilnīgi viennozīmīgs– visi šie trīs kandidāti ir pilnīgi pārtraukuši darboties mūsu komisijā un nestrādā ilgu laiku, vismaz pusgadu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, izšķirt šo procesuālo jautājumu, pret kuru iebilda deputāts Eglājs, mēs varam ļoti vienkārši, balsojot kopumā. Ja par kopējo kāds arī nepiekrīt, viņš balsos “pret”. Tādējādi būsim pieņēmuši šo lēmumu, jo tas ir komisijas viedoklis un komisija aizstāv visu lēmumu kopumā.

Balsosim par šo lēmumu kopumā komisijas ieteiktajā variantā. Rezultāts: par– 71, pret– 11, atturas– 7. Lēmums pieņemts tanī variantā, kā to iesniedza komisija.

Lūdzu, nākamais.

A.Aleksejevs: */Es lūdzu vārdu replikai./

Priekšsēdētājs: Kad mēs beigsim jautājuma izskatīšanu, jūs varēsit izteikt replikas. Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Cienītie kolēģi! Jūsu priekšā ir 227.dokuments par Apkārtējās vides aizsardzības komisijas locekļa deputāta Edgara Eglīša izslēgšanu no komisijas sastāva. Lieta tā, ka deputāts Edgars Eglītis uz komisijas sēdēm ieradies reti, praktiski nekādu līdzdalību komisijas darbā nav ņēmis. Mēs nesen saņēmām no viņa rakstisku vēstuli, kurā viņš izsaka pieņēmumus, ka viņš nevarot piedalīties ne Augstākās padomes, ne arī komisijas darbā sakarā ar to, ka strādā uz kuģa un ilgstoši atrodas darbā citās teritorijās. Mēs uzskatām par nenormālu tādu situāciju, ka mūsu komisijā atrodas persona, kura praktiski tās darbā nepiedalās. Lūdzu jūs atbalstīt un pieņemt šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi Batarevska kungam? Nav jautājumu. Aleksejeva kungs vēlas jautāt Batarevska kungam. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Sakiet, kādā dokumentā ir paredzēta deputāta izslēgšana no komisijas bez viņa piekrišanas?/

O.Batarevskis: Katrs deputāts tiek nozīmēts komisijā saskaņā ar Augstākās padomes lēmumu. Augstākās padomes lēmums nosaka viņa piederību attiecīgajai komisijai.

A.Aleksejevs: Bet kādā dokumentā ir noteikts, kad viņu var izslēgt no komisijas?

O.Batarevskis: Kādā pieņemts, tādā arī var izslēgt.

A.Aleksejevs: Nebūt ne. Mums ir teikts, ka deputātiem, kuri te ir, ir tiesības strādāt kādā komisijā. Var strādāt vairāk vai mazāk, par to deputātiem attiecīgi samazina apmaksu, bet izslēgt viņu pavisam– mums tādu tiesību nav.

Priekšsēdētājs: Aleksejeva kungs, es jums ieteiktu pierakstīties debatēs, jo šeit jautājumus uzdod.

A.Aleksejevs: Labi, pierakstīšos.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi jautājumi Batarevska kungam? Nav jautājumu. Vai sekretariātā ir ziņas, kurš no deputātiem pierakstījies debatēs? Neviens nav pierakstījies. Balsosim par šo lēmumu. Rezultāts: 68– par, 11– pret, 6– atturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par deputāta pilnvaru anulēšanu Latvijas Republikas tautas deputātiem–militārpersonām. Tas ir darba kārtības 3.jautājums. Lūdzu ziņotāju tribīnē.

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Godātais sēdes priekšsēdētāj, godātie deputāti un pārējie klātesošie! Mandātu un deputātu ētikas komisijas uzdevumā man ir īsumā jāpaziņo par 221.dokumentu, ko visi deputāti ir saņēmuši. Es negribētu sīkāk pakavēties pie šā dokumenta teksta, jo ceru, ka visi ar saturu ir iepazinušies, bet es gribētu pavisam īsi atgādināt šāda tipa jautājumu izlemšanas juridisko bāzi, tiesisko bāzi, kāda mums pašlaik ir, un pēc tam paskaidrot, kā Mandātu un deputātu ētikas komisija ir praktiski rīkojusies, lai jautājumu noskaidrotu un izstrādātu lēmuma projektu, ar kuru, kā jau teicu, cerams, ka visi esat iepazinušies.

Par pirmo jautājumu. Par to, kāda mums ir tiesiskā bāze. Vispirms tas ir pagājušā gada 28.maijā pieņemtais likums par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu. Vairāki panti, it sevišķi 4., 5.pants, tieši attiecas uz to jautājumu, kuru mēs šodien izskatām.

Tālāk. Šā gada 29.augustā Augstākā padome pieņēma principiālu lēmumu par tautas deputātu–militārpersonu statusu. Es gribētu atgādināt, ka sevišķi nozīmīgi, šodien izskatot šo jautājumu, ir divi šā 29.augusta lēmuma punkti: 2. un 3.punkts. 2.punktā mēs savā lēmumā noteicām, ka tautas deputāta statuss Latvijas Republikā nav savienojams ar dienestu armijā. Tautas deputātiem–militārpersonām, kuru ievēlēšanā piedalījušās civilpersonas, līdz 1991.gada 15.septembrim nepieciešams iesniegt attiecīgās padomes vadībai juridiski apstiprinātu ziņojumu PSRS aizsardzības ministram par atvaļināšanu rezervē. 3.punktā bija teikts– anulēt to deputātu–militārpersonu deputāta pilnvaras, kuri 2.punktā noteiktajā laikā nav iesnieguši šādu dokumentu.

Visbeidzot, treškārt, dažas dienas vēlāk, 1991.gada 4.septembrī, Augstākā padome pieņēma likumu “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu””. Arī šis likums ir stājies spēkā. Tas ir publicēts laikraksta “Diena” pielikumā. Tur 1.punktā ir teikts, ka vajag papildināt mūsu galvenā likuma, pagājušajā gadā pieņemtā likuma, 4.panta otro daļu ar šādu teikumu: “Deputāta statuss nav savienojams ar atrašanos militārajā dienestā.”

Ko Mandātu un deputātu ētikas komisijas praktiski ir darījusi, lai noskaidrotu iespēju tām militārpersonām, kuras 1990.gada martā tika ievēlētas par Augstākās padomes deputātiem, turpmāk pildīt deputāta pienākumus Augstākajā padomē? Mūsu komisijas priekšsēdētājs deputāts Budovskis ir griezies Augstākās padomes Lietu pārvaldē ar pieprasījumu izsniegt izziņu par to, kā 10 deputāti–militārpersonas pilda iepriekšminētos normatīvos aktus. Augstākajā padomē pavisam bija 10 deputāti–militārpersonas: Viktors Alksnis, Boriss Feršalovs, Valentīns Gapoņenko, Jevgēņijs Jagupecs, Vladimirs Kostins, Valērijs Priščepovs, Igors Rjabiņins, Genādijs Romašovs, Vladimirs Smirnovs un Vladimirs Zatuliviters.

17.septembrī Lietu pārvalde adresē Mandātu un deputātu ētikas komisijai vēstuli–izziņu, kurā norāda, ka pieci no iepriekšminētajiem– Vladimirs Kostins, Valērijs Priščepovs, Genādijs Romašovs, Vladimirs Smirnovs un Vladimirs Zatuliviters– ir laikā šo jautājumu nokārtojuši un demobilizējušies no Padomju armijas. Līdz ar to viņi, tā sakot, saglabā savas tiesības turpmāk pildīt deputāta pienākumus Augstākajā padomē. Šajā dokumentā norādīts, ka pieci deputāti šo jautājumu vēl nav nokārtojuši. Tie ir: Viktors Alksnis, Boriss Feršalovs, Valentīns Gapoņenko, Jevgēņijs Jagupecs un Igors Rjabiņins.

Tomēr tūlīt pēc šīs izziņas saņemšanas vēl no diviem deputātiem saņemtas… Konkrēti, no deputāta Gapoņenko saņemta, man gribētos teikt, ļoti solīda telegramma, kurā viņš paskaidro, ka šo jautājumu kārto, bet momentā viņam kā ģenerālim tomēr nav iespējams demobilizēties no Padomju armijas. Viņš ļoti lūdz Augstāko padomi un Augstākās padomes Prezidiju izlemt jautājumu pozitīvi un, ja vien ir iespējams, atļaut viņam pildīt deputāta pilnvaras mūsu Augstākajā padomē. Mandātu un deputātu ētikas komisijas viedoklis šajā jautājumā bija tāds, ka acīmredzot būtu nepareizi un arī netaisnīgi šo jautājumu izlemt negatīvi tikai tāpēc, ka tas nav izdarīts līdz 15.septembrim, un neatļaut deputātam Gapoņenko pildīt savus pienākumus.

Tas pats attiecas arī uz deputātu Feršalovu, kurš jau 23.augustā bija iesniedzis savas dienesta vietas vadībai, komandierim attiecīgu ziņojumu, “raportu”, kā tas skan krievu valodā, par to, ka viņš izsaka gatavību demobilizēties. Tas ir arī apliecināts no karaspēka vadības, ka tāds “raports” ir saņemts un ka jautājums acīmredzot tiks izlemts pozitīvi. Arī attiecībā uz deputāta Feršalova turpmāko atrašanos mūsu Augstākās padomes deputātu korpusā Mandātu komisija izteica pozitīvu viedokli.

Tātad paliek trīs personas. Lūk, par šīm trim personām jautājums tālāk risinās šādi: nosūtīts pieprasījums viņu, respektīvi, deputāta Jagupeca, Alkšņa un Rjabiņina, dienesta vietu vadībai, turklāt Rjabiņina dienesta vietas vadībai, komandierim nosūtīta pat atkārtota telegramma. Pirmā nosūtīta 18.septembrī, otrā– 26.septembrī. Bet nekādas atbildes vēl līdz šai dienai nav. Mandātu un deputātu ētikas komisija uzskata, ka nav iespējams, kā saka, šo jautājumu mums izlemt pozitīvi. Šeit, tā sakot, likums ir pārkāpts.

Par Jagupecu un Alksni. Es varbūt nolasīšu oriģinālvalodā, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Atbildes ir atnākušas uz mūsu pieprasījumu krievu valodā. Lai nebūtu nekādu pārpratumu par to, kāda ir šo deputātu un arī viņu vadības reakcija.

Par deputātu Jagupecu rakstīts tā: */“Karadienestā esošais Jevgēņijs Jagupecs turpinās dienestu PSRS Bruņoto spēku rindās”./ Parakstīts– */Bobiļevs/, 20.septembris.

Par deputātu Viktoru Alksni: */Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētājam Budovskim. Atbildot uz jūsu 19.09.91. telegrammu Nr. …, paziņoju, ka karaspēka daļā Nr.54882 dienošā Viktora Alkšņa iesniegums par atvaļināšanu no PSRS Bruņotajiem spēkiem līdz šodienai nav ienācis./

Mandātu un deputātu ētikas komisija līdz ar to uzskata, ka deputātiem Jagupecam, Alksnim un arī Rjabiņinam nav nekāda tiesiska pamata turpmāk atrasties Augstākajā padomē un pildīt deputāta pilnvaras. Balstoties uz šādu apsvērumu, mēs esam sagatavojuši arī visiem izsniegto Augstākās padomes lēmuma projektu. Komisija aicina balsot par šā lēmuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies godājamajam ziņotājam. Ir jau pierakstījušies debatēs. Lūdzu turpināt pierakstīšanos. Bet, godājamie kolēģi, es pasludinu pašlaik pārtraukumu līdz pulksten 12 sakarā ar citu pienākumu pildīšanu un cita plenārsēdes vadītāja trūkumu.

Lūdzu pierakstīties sekretariātā. Pēc pārtraukuma– jautājumi, sāksim ar jautājumiem. Tātad pārtraukums līdz pulksten 12.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Es atvainojos par nokavēšanos, bet diemžēl man nebija iespējas agrāk ierasties plenārsēdē. Lūdzu, jautājiet Apsīša kungam! Pirmais jautājumu uzdod deputāts Cilinskis.

E.Cilinskis: Es gribētu precizēt: tātad līdz 15.septembrim papildus minētajiem trim deputātiem juridiski apstiprinātu ziņojumu par atvaļināšanos rezervē nebija iesnieguši deputāti Feršalovs un Gapoņenko.

R.Apsītis: Feršalovs iesniedza nedaudz vēlāk. Ja jūs gribat zināt, es varu atrast to dokumentu. Feršalova dokuments ir datēts ar 27.augustu Liepājā. Līdz tam brīdim, kad atbildi sniedza mūsu Lietu pārvalde, tas it kā nebija saņemts, bet pēc tam pienāca.

E.Cilinskis: Šobrīd ir saņemts? Deputāta Gapoņenko dokuments šobrīd ir saņemts vai nav?

R.Apsītis: Ir saņemta telegramma. Redziet, man ir oriģināla teksts. Telegramma ir saņemta 19.septembrī.

E.Cilinskis: Bet tā nav par atvaļināšanos rezervē? Vai ir?

R.Apsītis: Nē, tā ir. Te ir paskaidrots, ka viņš tiek atvaļināts rezervē, bet to nevar izdarīt tūdaļ, un tāpēc lūdz izlemt viņa atrašanos deputātu korpusa sastāvā pozitīvi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Paldies, es jau noskaidroju savu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Ždanoka!

T.Ždanoka: */Cienījamo deputāt Apsīti! Atbilstoši likuma “Par deputāta statusu” 5.pantam “deputāta pilnvaras tiek pārtrauktas pirms termiņa, ja deputāts personīgi iesniedz paziņojumu par savu pilnvaru nolikšanu”. Es gribētu zināt, vai Mandātu komisija ir saņēmusi deputātu Alkšņa, Jagupeca un Rjabiņina iesniegumus par savu pilnvaru nolikšanu?/

R.Apsītis: Nē, tādi iesniegumi, ka šie deputāti paši būtu izteikuši vēlēšanos nolikt deputāta pilnvaras, nav saņemti. Bet te ir jāvadās no šā likuma par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu papildinājumu, ko Augstākā padome pieņēma šā gada 4.septembrī. Lūk, šis papildinājums arī ir no svara un ir būtībā noteicošais, tā ir noteicošā likuma norma, izlemjot šodien šo jautājumu.

T.Ždanoka: Jūs runājat šeit par 4.panta labojumu?

R.Apsītis: Par 4.panta papildinājumu.

T.Ždanoka: Bet es jautājumu uzdevu par 5.pantu, jo 5.pants, ka ir jāraksta iesniegumi, paliks tas pats.

R.Apsītis: Redziet, 5.panta beigās rakstīts, ka par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa Augstākā padome pieņem lēmumu. Jāsaka, formāli ņemot, 5.pants nav labots, nav papildināts, bet ir 4.panta otrās daļas papildinājums par deputāta pilnvaru anulēšanu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endele ir pieteicies uzdot jautājumu. Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Pilnīgi piekrītot jūsu domai par tiem diviem deputātiem, proti, par Gapoņenko un Feršalovu, ierosinu šo laiku pagarināt. Vai jūs neuzskatāt, ka vajadzētu paredzēt konkrētu termiņu– līdz 1.janvārim? Līdz tam šie jautājumi viņiem jānokārto kaut kādā veidā.

R.Apsītis: Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka diez vai būtu mērķtiecīgi šeit vēl konkrētāku termiņu noteikt, it sevišķi tāpēc, ka deputāta Gapoņenko telegrammā šis termiņš, kad viņš tiek demobilizēts, ir jau minēts pirms 1.janvāra. Kas attiecas uz otru deputātu, uz deputātu Feršalovu, tad tur nav nekādu domstarpību, nevarētu būt nekādu iebildumu, jo no atbildes ir jaušams, ka šis jautājums tiks izlemts nekavējoties karaspēka daļā.

Priekšsēdētājs: Vēl deputāts Zaļetajevs ir pierakstījies jautājuma uzdošanai.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums par piedāvātā lēmuma 2.punktu. Vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu šajā punktā norādīt precīzu vēlēšanu organizēšanas dienu? Ja šeit nenorādīsim, tad kas norādīs vēlēšanu organizēšanas dienu?/

R.Apsītis: Tas ir atkal mans personiskais viedoklis. Es gan domāju, ka jūsu jautājums ir visai likumsakarīgs. Taču mūsu Mandātu un deputātu ētikas komisija nejutās pilnībā pilnvarota šādu jautājumu izlemt.

S.Zaļetajevs: */Droši vien šo jautājumu ir pilnvarota izlemt pati Augstākā padome./

R.Apsītis: Jā, Augstākā padome to var izlemt.

S.Zaļetajevs: */…un komisija var tikai piedāvāt kādu datumu./

R.Apsītis: Var izlemt, bet arī te krīt svarā Centrālās vēlēšanu komisijas viedoklis, manuprāt.

S.Zaļetajevs: */Tas ir, šis jautājums ar Centrālo vēlēšanu komisiju nav apspriests./

R.Apsītis: Nē, šis jautājums ar Centrālo vēlēšanu komisiju netika apspriests. To acīmredzot varētu atsevišķi izlemt, ja mēs šo lēmumu pieņemam.

Priekšsēdētājs: Paskaidrojumu sniedz deputāts Budovskis, lūdzu!

M.Budovskis: Es gribētu paskaidrot, ka patiešām mēs komisijā par to nebijām runājuši. Bet es paspēju ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Blūmu par šo lietu runāt, un šīs vēlēšanas var ieplānot šā gada 15.decembrī.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav. Paldies, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Godātais priekšsēdētāj, man pašam ir papildinājums. Starpbrīdī pie manis griezās deputāts Aivars Endziņš un Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā iesniedza nelielu papildinājumu– mūsu lēmuma projekta preambulā 6.rindā no augšas aiz vārda “iesnieguši” ierosināts iestarpināt vēl vismaz četrus vārdus. Tātad iesnieguši– kam? Latvijas Republikas Augstākajai padomei. Tālāk kā tekstā. Juridiski apstiprināt– un tā tālāk. Viņš ierosināja šo precizējumu, atsaucoties uz minēto 29.augusta Augstākās padomes lēmumu, kura 2.punktā noteikts, ka līdz 1991.gada 15.septembrim iesniegt attiecīgās padomes vadībai. Juridiski apstiprināt– un tā tālāk. Es uzskatu, ka šādu papildinājumu mēs varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu pret šādu papildinājumu? Nav. Deputāti ir pierakstījušies debatēs. Pirmajai, lūdzu, vārds deputātei Ždanokai.

T.Ždanoka: */Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Es, pirmkārt, gribu, lai nebūtu pārpratumu, vispirms pateikt, ka es personīgi balsoju kā par to lēmumu, ka deputāta statuss nav savienojams ar atrašanos PSRS armijas rindās pēc 21.augusta Konstitucionālā likuma pieņemšanas, tā arī par izmaiņām likumā “Par deputāta statusu”, tieši par izmaiņām 4.pantā, kas pašlaik, atgādinu, skan šādi: “Deputāta statuss nav savienojams ar atrašanos karadienestā.” Jo man nav nekādu iebildumu pret šo formulējumu.

Tomēr pēc godājamā deputāta Apsīša ziņojuma, kurā daudz uzmanības tika veltīts lietas juridiskajai pusei, likumības ievērošanai šī jautājuma izlemšanā, man tomēr ir palikušas neskaidrības, ar kurām es gribu ar jums padalīties.

Deputāts Apsītis runāja par lēmumu un par likuma 4.pantu, atbilstoši kuram deputāta statuss nav savienojams ar atrašanos karadienestā. Es atgādinu, ka tas mums nav pirmais gadījums, likumdošanas aktos ir arī citi gadījumi, kad deputāta statuss nav savienojams ar kādu nebūt amatu, piemēram, ar ministra amatu, izņemot premjerministru, un vairākiem citiem amatiem. Atbilstoši likuma “Par deputāta statusu” 5.pantam– es to atgādinu cienījamajiem deputātiem, jo mēs šo likumu pieņēmām jau pirms pusotra gada,– kurā teikts, ka deputāta pilnvaras tiek pārtrauktas pirms termiņa, ja deputāts personīgi iesniedz paziņojumu par savu pilnvaru pārtraukšanu. Sakarā ar deputāta ievēlēšanu vai iecelšanu tādā amatā, kas nav savienojams ar deputāta statusu, vai arī stājoties spēkā tiesas spriedumam, kas apvaino kriminālnoziegumā, vai ja rodas apstākļi, kas traucē realizēt deputāta pilnvaras, vai arī kādu citu iemeslu dēļ– deputāts iesniedz lūgumu pārtraukt viņa pilnvaras. Par deputāta pilnvaru pārtraukšanu pirms termiņa lēmumu pieņem Augstākā padome.

Tātad 5.pants reglamentē, ka deputāta pilnvaru pārtraukšana pirms termiņa iespējama tikai pēc viņa personīga iesnieguma saņemšanas. Tas ir vienīgais variants. Kā jūs redzat, pat sakarā ar apvainojoša tiesas sprieduma stāšanos spēkā. Pat tad prasīts personīgs iesniegums.

Kā likumdevējiem mums ir tiesības, ja uzskatām par vajadzīgu, šā panta formulējumu mainīt. Taču šodien mēs pieņemam lēmumu, kam jāatbilst pašreizējā likuma “Par deputāta statusu” prasībām, atbilstošu tā spēkā esošajam 5.pantam. Mans priekšlikums ir šāds: šo jautājumu var izlemt tikai tad, kad būs deputātu iesniegumi. Es nekādā gadījumā neapstrīdu tāda lēmuma pieņemšanas nepieciešamību, bet pašlaik mums nav triju iesniegumu no trim deputātiem, kas prasītu savu pilnvaru pārtraukšanu.

Līdzās tam es gribētu atzīmēt, ka, izdarot izmaiņas 4.pantā, mums acīmredzot– un šajā sakarā jāvēršas pie Likumdošanas jautājumu komisijas– bija jāmaina arī 5.panta saturs. Tā bija neiedziļināšanās un neuzmanība. 4.pants, runājot par deputāta statusa nesavienojamību, ievieš jaunu kategoriju– atrašanos dienestā, kas nozīmē, ka cilvēka atrašanās šajā kategorijā nav savienojama ar deputāta statusu. Es pilnīgi pieļauju, ka Augstākās padomes tālākajā darbībā var parādīties arī jaunas kategorijas. Augstākā padome var nolemt, ka ar deputāta statusu nav savienojama atrašanās direktora amatā, augstāko mācību iestāžu rektoriem vai, teiksim, avīžu galvenajiem redaktoriem. Tāpēc steidzīgi nepieciešama izmaiņa 5.pantā, jo tajā teikts tikai par pilnvaru nolikšanu sakarā ar iecelšanu vai ievēlēšanu amatā. Pants neparedz kolīziju, kādā esam nonākuši. Izmaiņas izdarītas citos pantos, ieviestas jaunas kategorijas. No tā izriet, ka runa nu jau ir nevis par kādas personas ievēlēšanu vai iecelšanu amatā, bet par tādu situāciju, kad cilvēks jau agrāk šo amatu ir pildījis, un tagad likuma izmaiņu dēļ iznācis, ka šis amats nav savienojams ar deputāta statusu.

Tāpēc es likumdošanas iniciatīvas kārtībā ierosinu izdarīt izmaiņas 5.pantā. Tā otrā rindkopa var tikt izteikta šādi: “Deputāts iesniedz personīgu paziņojumu par savu pilnvaru nolikšanu sakarā ar to, ka esmu amatā, kas, atbilstoši likumam, nav savienojams ar deputāta statusu.” Šis vārds “esmu” sevī iekļauj visu: vai ir iecelts, vai ir ievēlēts, vai jau agrāk ir bijis, bet tikai tagad atzīts, ka ar deputāta statusu šis amats nav savienojams. Tad visas problēmas atkritīs un likumā varēs izdarīt turpmākos labojumus. Bet šodien, tā kā 5.pants darbojas pašreizējā redakcijā, es uzskatu, ka bez šo triju deputātu iesniegumiem jautājums nevar tikt izskatīts. Jāsaņem iesniegumi un tad jāizlemj. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Visumā atbalstot šo novēloto pasākumu, gribu pievērst jūsu uzmanību dažiem principiāliem jautājumiem, kuri saasināsies ar šā lēmuma pieņemšanu. Vispirms, kad mēs šeit gribējām un kādreiz ierosinājām atzīt par pareizu Vidzemes priekšpilsētas izpildkomitejas lēmumu par to deputātu pilnvaru anulēšanu, kuri ievēlēti slēgtajos vēlēšanu apgabalos, tad mūsu Likumdošanas komisija, mūsu juristi, spīdoši pierādīja, ka šiem deputātiem nedrīkst anulēt mandātus, jo tas būšot ar atpakaļejošu spēku. Slēgtie vēlēšanu apgabali nekādās konstitūcijās nebija paredzēti, lai gan tas bija tās Konstitūcijas, kas tajā laikā bija spēkā, pārkāpums.

Tagad mēs anulējam trim virsniekiem šos deputāta mandātus. Tajā pašā laikā mēs atstājam šeit PSRS Valsts drošības komitejas virsniekus. Jo, kā jūs zināt, sarunas ar Padomju Savienību par šiem jautājumiem praktiski stāv uz vietas, ir priekšlikumi “iesaldēt” visas šīs lietas uz daudziem gadiem, nekādi rezultāti nav panākti ne sarunās ar Maskavu, ne arī sarunās šeit ar bijušo Latvijas Republikas Drošības komitejas vadību. Daļa deputātu šeit izturas tā, it kā te viņus šantažētu. Kaut kādā veidā izturas ārkārtīgi dīvaini. Tāpēc es īsti neredzu jēgu, teiksim, ar ko vieni virsnieki, kuri šeit paliks, ir labāki par tiem virsniekiem, kuri aizies.

Nākamā problēma. Vai šis solis padara Augstāko padomi par matu likumīgāku, salīdzinot ar Saeimu? Visi mēs esam vēlēti gan pēc PSRS, gan pēc LPSR likumiem.

Tāpēc nākamais principiālais jautājums ir atkal: kāpēc PSRS pilsoņi, kuri var sēdēt Latvijas Republikas likumdošanas iestādē, teiksim, būtu pārāki par dažiem Padomju armijas virsniekiem, kuri sēž šajā pašā likumdošanas iestādē? Man šeit ir saraksts. Gribu darīt jums zināmu, ka Latvijas Republikas Augstākajā padomē pašreiz ir 19 Latvijas Komunistiskās partijas, bijušās Komunistiskās partijas Centrālās komitejas locekļi: Alksnis, Ancāns, Āboltiņš, Beluha, Beskrovnijs, Builovs, Buka, Dīmanis, Eglītis, Gapoņenko, Garajevs, Krols, Ļaļins, Matvejevs, Rubiks nav vairs, Safonovs, Stroganovs, Vidavskis, Žarkovs. Ir divi revīzijas komisijas locekļi: Stefanovičs un Ždanoka. Ir LKP Rīgas komitejas sektora vadītājs Mihailovs, LKP rajona komitejas sekretārs Prokofjevs, Interfrontes prezidija priekšsēdētājs Aleksejevs.

Uzreiz ir nākamais jautājums: kāds sakars visiem šiem cilvēkiem un organizācijām ar Latvijas Republikas likumdošanu, ar Latvijas Republikas pavalstniecības jautājumiem, ar Latvijas Republikas pilsoņu īpašuma tiesībām? Uzreiz atkal nākamais jautājums: ar ko šie 25 cilvēki, kas sēž mūsu Augstākajā padomē un izlemj Latvijas Republikas pilsoņu lietas, ir labāki par šiem trim nelaimīgajiem virsniekiem? Jeb otrādi– kāpēc mēs diskriminējam šo virsnieku tiesības attiecībā pret šiem 25 mums naidīgo organizāciju pārstāvjiem?

2.punkts šajā lēmuma projektā par jaunām vēlēšanām ir vienkārši jocīgs, ja mēs negribam teikt vārdu– smieklīgs. Man ir aizdomas– un to vajadzētu izpētīt mūsu juristiem –, vai pēc 25.augusta mēs vispār varam vēlēt Latvijas Republikas tautas deputātus? Lai neiznāk tā, ka mēs līdz jaunām Saeimas vēlēšanām nonākam ātrāk nekā līdz kārtējām Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu vēlēšanām. Tāpēc es ierosinu pagaidām izslēgt 2.punktu no šā lēmuma. Izslēgt līdz brīdim, kamēr tiek izstrādāta konstitūcija par Augstākās padomes uzdevumiem līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Šie uzdevumi būs ļoti skaidri, tiklīdz sāksies sarunas starp Padomju Savienību un Krieviju. Kopumā visa šī problēma izgaismo tikai to, cik dziļā konstitucionālā krīzē mēs pašlaik esam nonākuši un cik dziļā konstitucionālā krīzē nonākusi visa Augstākā padome. Ir ārkārtīgi jocīgi dzirdēt, ka šādā Augstākās padomes sastāvā, kā jau es teicu, ar šiem 25 naidīgo organizāciju deputātiem, mēs šeit kaut kādā mērā taisāmies mainīt Latvijas Republikas pavalstniecības likumu un arī citus likumus.

Priekšsēdētājs: Vairs deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanīt, ko jau dara sekretariāts.

V.Eglājs: Par balsošanas motīviem, kamēr nav balsots…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es kategoriski iebilstu pret Ždanokas kundzes interpretāciju attiecībā uz 5.punktu, jo 5.punktā vārds “tikai” nav minēts. Viņa nevajadzīgi atkārtoja, ka “tikai” tā var izbeigties pilnvaras. Iznāk, ka, ja deputātam nelaimējas un viņš nomirst, bet nav atstājis iesniegumu, deputāta pilnvaras izbeidzas, bet Ždanokas kundze domā, ka tās neizbeidzas. Tā ka nevajag vest maldināšanā un to vārdu “tikai” piedomāt klāt tam pantam. Ir pēdējā rindkopa, ka Augstākā padome ar savu lēmumu, kas attiecas taisni uz nomiršanu un arī uz šo gadījumu, jo var būt, ka pilnvaras izbeidzas, bet iesnieguma nav…

Priekšsēdētājs: Paldies Eglāja kungam par skaidrojumu. Vēl laikam par balsošanas motīviem Aleksejeva kungs, lūdzu! Uzziņai.

A.Aleksejevs: */Lūdzu vārdu uzziņai! Es gribētu dot nelielu uzziņu par to, ka Interfronte nekad nav bijusi tautai un Latvijas likumiem naidīga organizācija. Tā ir bijusi naidīga attiecībā uz tiem, kas neieredz Latvijas tautu, kas neciena tās likumus un, iespējams, tiem no šeit sēdošajiem, kas personīgi uzskata Interfronti par savu ienaidnieku. Par tādu ienaidnieku personīgi varētu sevi uzskatīt Kiršteina kungs, iespējams, Berklava kungs un vēl kāds. Bet Interfronte bija konstitucionāla organizācija, kas darbojās likuma un Konstitūcijas rāmjos. Kaut gan, protams, tā lamāja kukuļņēmējus, birokrātus un citus tiem līdzīgos ļaudis, kas necienīja likumus. Ja mums zālē tādi ir, tad viņi var sevi uzskatīt par Interfrontes ienaidniekiem./

Priekšsēdētājs: Tā, Aleksejeva kungs pauda savas domas par to, kā tās atbilst faktiskajiem apstākļiem. Mēs trijos noklausīsimies puča izmeklēšanas komisiju, bet tagad, lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 120 deputāti reģistrējušies. Sakarā ar to, ka šai dienai iesniegto labojumu jau komisija pieņēma un citi labojumi šeit netika izteikti, izņemot Kiršteina kunga ierosinājumu nebalsot par 2.punktu, nobalsosim sākumā atsevišķi par šo 2.punktu un pēc tam… Par 1.punktu nebija nekādu domstarpību, bet par 2.punktu. Pēc tam kopumā par visu mūsu lēmuma projektu. Apmierina, Kiršteina kungs, šis balsojums?

Balsosim par šā lēmuma projekta 2.punkta izslēgšanu. Kiršteina kungs ierosināja izslēgt šo punktu.

Es ļoti atvainojos, tikko bija reģistrācija. Ļoti ilga. Rezultāts: par– 42, pret– 34, atturas– 30. Nav ieguvis vairākumu šis ierosinājums.

Balsosim kopumā par lēmuma projektu “Par deputāta pilnvaru anulēšanu Latvijas Republikas tautas deputātiem–militārpersonām”. Rezultāts: 92– par, pret– 9, atturas– 6. Lēmums pieņemts un stājas spēkā.

Ceturtais darba kārtības jautājums ir par pasākumiem vietvārdu aizsardzībai. Lūdzu, deputāt Laķi! Deputātus lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai 214.dokuments– Augstākās padomes lēmums “Par pasākumiem vietvārdu aizsardzībai”. Lēmums ir neliels, un es arī ilgāk negribētu pakavēties pie komentāriem, tikai izteikt dažas piezīmes.

Pirmām kārtām šā jautājuma ierosinātājs lielā mērā bija Latvijas Kultūras fonds. Tā Vietvārdu komisija ar mūsu bijušā kolēģa Imanta Ziedoņa, akadēmiķa Jāņa Stradiņa un citu kolēģu līdzdalību ierosināja šā jautājuma risināšanu un zināmu likumdošanas aktu pieņemšanu. Komisija izskatīja un atbalstīja šo iniciatīvu. Mēs uzskatām, ka šāda vietvārdu aizsardzība ir nepieciešama tieši tāpat, kā ir nepieciešama mūsu kultūras pieminekļu aizsardzība. Tā varbūt ir nedaudz cita forma, mazliet neparastāka forma, bet nepieciešama, lai varētu saglabāt un nodrošināt mūsu kultūras aprites procesu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Laķa kungs! Jums jautājumu gatavojas uzdot deputāts Silārs. Viņš arī ir pieteicies debatēs. Lūdzu.

I.Silārs: Man, izlasot 2.punktu, gribas jautāt, kāds būtu jūsu uzskats, ja mēs dibinātu Onomastikas komisiju ar Toponīmijas apakškomisiju?

P.Laķis: Principā, Silāra kungs, starpība ir tāda…

I.Silārs: Es zinu, kāda starpība ir…

P.Laķis: Mana atbilde ir vienkārša, ja jūs interesē mans viedoklis. Atbilde sastāv no divām daļām. Pirmā daļa– semantika. Semasioloģijas jautājumus, es domāju, Silāra kungs, mēs varētu atrisināt abi– ne šajā zālē. Bet, kas attiecas uz jautājuma otro pusi, es pilnīgi pieļauju jūsu viedokli, tāpat kā es atzīstu savējo šinī gadījumā.

I.Silārs: Vēl otrs jautājums pie tā paša punkta. Ko jūs domājat, kas man ir jāsaprot ar “ieinteresētajām organizācijām”?

P.Laķis: Ieinteresētās organizācijas šeit būtībā ir jau nosauktas 3.pantā. Tas ir pirmām kārtām Latvijas Kultūras fonds un arī tās iespējamās kultūras komisijas, kas ir mūsu pašvaldībās. Šis likumprojekts, kurš saskaņots arī ar Pašvaldību komisiju.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vairs neviens nevēlas uzdot Laķa kungam jautājumu? Nevēlas. Paldies, Laķa kungs. Tagad deputāts Silārs uzstāsies debatēs. Lūdzu.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Ne brīdi nešaubos par to, ka šāds lēmums ir vajadzīgs, tikai es aicinu tieši pie šā paša lēmuma turpmāk padomāt līdzīgu projektu izstrādātājiem, ka latviešiem latviešu valodā ir pašiem savi jēdzieni, savi vārdi. Nepiebārstīsim teikumus un lēmumus ar svešvārdiem, kuriem nepieciešami īpaši skaidrojumi! Kā piemērs– šī pati toponīmika. Es zinu, kas ir toponīms, es zinu, kas ir toponīmija, bet, kas ir toponīmika, es nezinu. Atšķirībā no onomastikas… Varētu šos jēdzienus lietot kopā, bet bez skaidrojumiem tas reizēm ir grūti izprotams, tādēļ man ir ierosinājums 2.pantu formulēt ļoti vienkāršā redakcijā, proti, uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei izveidot vietvārdu komisiju Latvijas vietvārdu maiņas pamatotības izskatīšanai. Un es tiešām esmu pārliecināts, ka Latvijas Republikas Ministru padome ir pietiekami kompetenta, lai izvēlētos pareizos cilvēkus, kurus iesaistīt šajā organizācijā. Es uzskatu, ka Augstākā padome tomēr ir drusku nekorekta, pieņemot lēmumu ar šādu formulējumu– “kopā ar ieinteresētajām organizācijām”. Tas ir pārāk izplūdis. Taču ir vairāk nekā skaidrs, ka neaicinās no nekompetentām organizācijām nevienu cilvēku. Un arī šādā redakcijā, kā šeit ir, konkrēti vietvārdi, es domāju, ir Latvijas vietvārdi, bet ko nozīmē– “maiņas gadījumi”? Maiņas gadījumi var būt, sākot no tā laika, kopš pastāv latviešu valoda vai kopš latvieši šeit dzīvo. Protams, ka izskatīt vajag par maiņas gadījumiem, un es piedāvāju iesniedzējam savu konkrētu redakciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad redakcija ir iesniegta, redakcija pieņemta, mums jāgaida no Laķa kunga piekrišana vai noraidīšana.

P.Laķis: Mums nav nekādu iebildumu pret godājamā Silāra kunga redakciju.

Priekšsēdētājs: Citu debatētāju nav. Vai ir nepieciešams reģistrēties, jo mēs esam tikai mazāk palikuši, vairāk ne. Balsosim par šo lēmuma projektu ar Silāra kunga ieteiktajiem un Laķa kunga pieņemtajiem labojumiem. Rezultāts: 73– par, 5– pret, 4– atturas. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus, kas bija paredzēti līdz pusdienas laikam, bet vēl mums kāds laiciņš ir ko pastrādāt. Tas, kas ir trijos, tas notiks trijos. Bet ir jautājums. Laikam tagad deputāti izteiksies, kuru no šiem nākamajiem jautājumiem varētu tagad skatīt.

Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Es atvainojos. Man ir jautājums jums un citiem zālē sēdošajiem juristiem. Es arī pilnīgi atbalstu domu, ka mūsu parlaments nav darboties spējīgs, jo starp mums sēž cilvēki, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet lemj Latvijas īpašuma jautājumus. Taču lai šis jautājums paliek vēl uz priekšdienām. Tikko nobalsojām par vienu lēmumu– 76 balsis vai 67 balsis –, un tikko pirms tam trīs deputātus izslēdzām. Ko tad tagad tā skaitļošanas tabula mums priekšā rādīs? Pēc kādiem cipariem jūs tur vadāties, lēmumu pieņemot vai nepieņemot? Mēs esam grozījuši deputātu skaitlisko sastāvu, tātad kaut kādā veidā būtu jāmaina arī balsu skaitīšanas mehānisms. Es nemaz nerunāju par to, ka, pēc mana skatījuma, mēs neesam tiesīgi vispār vairs balsot.

Priekšsēdētājs: Tas laikam ir jautājums Mandātu komisijai un arī šajā sesijā ievēlētajai balsu skaitīšanas komisijai. Varbūt lūgsim abām šīm godājamajām komisijām sagatavoties, lai pēc pārtraukuma, kad būsim noklausījušies par tiem puča vaininiekiem, varētu noklausīties arī par mūsu tālāko iespējamo darbību sakarā ar balsošanu.

Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Es lūdzu turpināt apspriest 217., 218.dokumentu. Tam ir ļoti īss saturs, un šī nepilnība pašlaik vienkārši traucē pašvaldību darbību. Tas būtu pāris minūtēs izskatāms.

Priekšsēdētājs: Paldies, Blažēviča kungs. Lūdzam jūs tribīnē, ja jūs esat ziņotājs. Deputātus aicinu sagatavoties jautājumu uzdošanai un debatēm. Tātad pirmais lasījums, likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par pilsētu pašvaldību””, 217.dokuments.

Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Godājamie kolēģi! Pēc ļoti daudzu pašvaldības institūciju ierosinājuma Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija liek jums priekšā papildināt divus republikas Augstākās padomes likumus ar normām, kas ļauj pašvaldībām turpināt notariālo darbību un civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Šo īpašo funkciju pašvaldības veica līdz šim brīdim, bet diemžēl mūsu jaunajos likumos tas izpalika, un tāpēc mēs gribam šo normu atjaunot un uzdot to valdēm organizēt, jo savādāk visa notariālā darbība pašlaik var notikt tikai pie notāra, turklāt visiem pagasta iedzīvotājiem jāiet pie viena notāra, viņi nevar nevienu notariālo darbību– kādas kāzas vai bērnus– reģistrēt pagasta valdē vai pilsētas valdē. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Laikam te ir par abiem likumiem kopā, te nekādas būtiskas starpības nav. Lūdzu, kādi ir jautājumi Blažēviča kungam? Jautājumu nav. Kas ir pieteicies debatēs? Debatēs nav pieteicies neviens.

Balsosim par 217.dokumentu– par grozījumiem un papildinājumiem likumā par pagastu pašvaldību. Rezultāts: 81 balss– par. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu atkal ieslēgt balsošanas režīmu, lai mēs varētu nobalsot par 218.likumprojektu, par analoģiskiem grozījumiem kā par pagastu pašvaldībām. Rezultāts: 77– par. Mazāka piekrišana šim likumam, toties “pret” nav un atturas tikai septiņi deputāti. Paldies.

Mēs esam akceptējuši abus likumprojektus pirmajā lasījumā, un komisijai tie ir jāgatavo otrajam lasījumam. Kalniņa kungs, mums jau bija bēdīgi precedenti ar balsošanu pirmajā, otrajā un tālākos lasījumos nekavējoties. Labāk drusku pagaidīsim.

8.darba kārtības jautājums– “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un lēmuma projekts par kooperatīvo dzīvokļu privatizācijas likuma spēkā stāšanās kārtību. Vai ir kāds gatavs ziņot par to, vai mēs esam gatavi izskatīt? Endziņa kungs rausta plecus, tas varētu nozīmēt gan vienu, gan otru– ka nav gatavs vai ka ir gatavs. Lūdzu, varbūt Endziņa kungs paskaidros pozīciju.

A.Endziņš: Ja projekta iesniedzēja nav, es varētu izpildīt viņa funkcijas.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs piedāvā izpildīt viņa funkcijas. Mēs varētu izskatīt arī šo jautājumu. Lūdzu Endziņa kungu tribīnē, jo iesniedz Likumdošanas jautājumu komisija. Endziņa kungs ir šīs komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš: Nē, šo likumprojektu iesniedz Dzīvokļu komisija. Priekšsēdētāja ir Zeltkalne. Sakarā ar to, ka viņas nav klāt, es varētu informēt cienījamos deputātus par šā likuma un arī lēmuma, kuru mēs pašreiz neizskatīsim, būtību, jo lēmuma projektu izskatīsim tad, kad pieņemsim šo likumprojektu jau galīgajā variantā.

Lietas būtība ir tāda, ka līdz šim mums ir veidoti dzīvokļu celtniecības kooperatīvi. Īpašuma tiesības kooperatīvu dalībniekiem ir tikai uz attiecīgo naudas summu, uz paju, jo attiecīgā dzīvokļa īpašnieks skaitās attiecīgais kooperatīvs. Tātad arī šā kooperatīvā dzīvokļa saimnieka maiņa varēja notikt tikai ar kooperatīva piekrišanu un tā tālāk. Ja ir runa par īpašumu, tad šis lēmuma projekts ir vērsts uz to, lai atjaunotu dzīvokļa īpašnieka tiesības, lai kooperatīvā dzīvokļa īpašnieks varētu rīkoties ar viņam piederošo dzīvokli juridiski, pilnībā realizējot savas īpašnieka tiesības nevis ar kooperatīva starpniecību, bet pats. Jāsaka tā, ka šī reorganizācija jau agrāk ir notikusi Krievijā, kur šāds lēmums un attiecīgas izmaiņas likumdošanā tika izdarītas. Arī pie mums sen jau tika diskutēts un izvirzīts šāds jautājums. Tagad ir sagatavots un iesniegts šis projekts.

Tad, kad šo projektu izskatījām Likumdošanas jautājumu komisijā, mums bija priekšlikums 5.pantā izdarīt izmaiņas, precizējot to un formulējot sekojoši, ka īpašnieks var atsavināt savu dzīvokli vienīgi saviem bērniem vai arī par labu personai, kura Latvijas Republikas teritorijā nodzīvojusi pēdējos 10 gadus, proti, uzsverot to, ka bērniem neatkarīgi no vecuma var atsavināt jebkurā gadījumā. Šeit ir zināms ierobežojums faktiski īpašniekam, bet tajā pašā laikā mēs zinām arī to reālo situāciju, kādi mēģinājumi notiek, apejot likumu ar līkumu, proti, slēdzot fiktīvas laulības vai arī fiktīvi šķiroties, kas saistās ar pierakstīšanos dzīvokļos. Tāpat arī, teiksim, ļoti elementāri varētu ar fiktīvu laulību starpniecību atsavināt dzīvokli iebraucējam no citas valsts vai republikas. Tātad šī norma būtībā ir vērsta uz republikas pastāvīgo iedzīvotāju interešu aizsardzību, lai ļaunprātīgi neizsaimniekotu dzīvojamo fondu. Tātad šāds ierobežojums.

Un vēl. Šeit ar manu parakstu ir iesniegts priekšlikums. Ja jau mēs vienlaikus risinām jautājumu par kooperatīvajiem dzīvokļiem, tad analoģisks risinājums ir attiecināms arī uz dzīvokļu celtniecības kooperatīviem. Tātad vajag attiecīgi papildināt šo projektu, izstrādājot konkrētāk. Man ir paškritiski jāsaka, ka es arī steigā formulēju un ka šeit varbūt īsti precīzi neiznāk. Vajag tomēr precīzāk iestrādāt šajā likuma tekstā arī jautājumu par garāžām un arī par mazizmēra laivu kooperatīvajām novietnēm, lai vienlaikus šos īpašnieka jautājumus atrisinātu.

Es aicinu jūs akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tas būtu tātad arī zināms solis uz priekšu, lai mēs atjaunotu īpašnieku likumīgās tiesības.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs, te ir vesela virkne jautājumu. Pirmais jautā deputāts Silārs.

I.Silārs: Man vispirms ir tāds vispārējas dabas jautājums, kas attiektos faktiski uz visiem mums piedāvātajiem likumprojektiem,– vai mums ir vai nav spēkā tas, ka pirms iesniegšanas plenārsēdē šie teksti tiek nodoti valodniekiem?

A.Endziņš: Acīmredzot ne vienmēr tas tiek izdarīts. Principā to vajadzēja izdarīt iesniedzējam. Mēs to redzam tādu, kāds jums tas ir izsniegts. Tas ir tāds teksts, kādu saņēma arī Likumdošanas jautājumu komisija. Vienīgais mūsu labojums ir: šeit formulējām principiālo pieeju attiecībā uz garāžu celtniecības kooperatīviem un laivu novietņu kooperatīviem.

I.Silārs: Attiecībā uz šo konkrēto man ir jautājumi par 6.pantu. Tātad būtībā šie nami pieder kooperatīvam? Es saprotu pareizi?

A.Endziņš: Jā.

I.Silārs: Tādēļ man šeit liekas tomēr dīvaini un es gribētu paskaidrojumu par šādu tekstu: “Dzīvokļa īpašnieka līdzdalību dzīvojamās mājas ekspluatācijā un citus ar to saistītos jautājumus nosaka Latvijas Republikas Ministru padome.” Nu, piedodiet, vai tad tiešām šeit nevajadzētu būt tā, ka to nosaka līgums ar šo kooperatīvu, kam pieder māja? Vai tiešām katrā gadījumā lems Ministru padome! Un vēl šis neskaidrais formulējums– “citus ar to saistītos jautājumus”.

A.Endziņš: Šeit man ir grūtāk atbildēt, jo nav paša šā projekta autora. Es to personiski izprotu tādējādi. Redziet, viena lieta ir, ka mēs pieņēmām atsevišķu likumu par kooperatīvajām savienībām vai to apvienībām, kas sāksies no nulles. Šeit pašreizējie dzīvokļu celtniecības kooperatīvi, garāžu celtniecības kooperatīvi tiks veidoti pēc šā jaunā likuma, lai uzceltu, un būtībā pastāvēs arī, lai pēc tam nodrošinātu ekspluatāciju. Tātad kaut kāds kopīgs pasākums. Līdz šim mums vienmēr ir bijusi tāda prakse, ka pastāv šo dzīvokļu celtniecības kooperatīvu vai garāžu celtniecības kooperatīvu paraugstatūti, kurus apstiprinājusi valdība. Tādā nozīmē šeit varbūt varētu būt arī paraugstatūti, varētu varbūt tiešām šeit risināties arī jautājums, ka tas ir pilnībā individuāli, tātad kooperatīva biedri slēdz līgumu un paši veido šo vadību atkarībā no tā, kādi viņiem izdevumi, ko viņi tur uzturēs, un tā joprojām. Bet tas ir diezgan sarežģīts process. Vienkārši tāpēc arī, lūk, šie paraugstatūti parasti ir, lai būtu kooperatīva biedriem vieglāk veidot šīs tiesiskās attiecības ar kooperatīva valdi vai kaut ko tamlīdzīgu, arī– uz kādiem principiem un pamatiem. Un lai tas juridiski pareizāk būtu noformēts. Tādā izpratnē.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gulbi!

J.Gulbis: Es labi nevaru saprast to, kādas man, bērniem un pārējiem ir mantošanas tiesības, jo 5.pantā jūs runājāt, ka īpašnieks var atsavināt. Vai tas nozīmē, ka mantošanas tiesību nav?

A.Endziņš: Nejauciet mantošanu ar atsavināšanas tiesībām, jo šī atsavināšana caur mantošanu var notikt tikai tad, kad jūs esat jau, nu, pats zem zemes! Tātad– ja jūs iepriekš esat sastādījis testamentu vai arī jūsu likumīgie mantinieki, saprotat? Tātad šeit nav skartas mantošanas tiesības. Šeit ir runa par to, ka jūs to pārdodat, dāvināt vai ieķīlājat, vai… Tātad jūs izlemjat sava īpašuma juridisko likteni. Šeit tātad ir šis ierobežojums.

J.Gulbis: Man tieši ir tāds gadījums, ka jau ir zem zemes. Vai bērni automātiski kļūst mantotāji vai ne pēc šā likuma?

A.Endziņš: Pēc šā– jā.

J.Gulbis: Tātad– kļūst. Otrs jautājums, es atvainojos, mazliet tajā 6.pantā ir neskaidrs– vai iegūst īpašuma tiesības? Vai ar šo likumu viņi iegūst īpašuma tiesības vai vēl jāgaida, kad Ministru padome to kārtību izstrādās?

A.Endziņš: Redziet, ar šo likumu rodas iespēja iegūt šīs īpašumtiesības, bet īpašumtiesības pilnā apjomā šā dzīvokļa lietotājiem jeb kooperatīva biedram, tātad tiesības izlemt pilnīgi juridiski dzīvokļa tālāko likteni, ir tikai tad, ja viņš ir nokārtojis visas saistības ar valsti, tātad, kad ir izmaksāts šis dzīvoklis. Tāpēc arī, lūk, šeit ir noteikts, ka valdībai ir jānosaka kārtība, kādā veidā tas varētu risināties. Šeit ir jābūt individuālam aktam, tātad jāsaņem ir, lūk, šis dokuments, jānosaka ir kārtība, ka cilvēks tiešām ir fiksēts, kad ir nomaksāts un līdz ar to– ka šis dzīvoklis pāriet jau šīs privātpersonas likumīgajā īpašumā.

J.Gulbis: Paldies.

A.Endziņš: Šeit, kā saka, ir vajadzīgs nevis ielikt iekšā tehnoloģiju, ielikt iekšā visu, par ko jūs jautājāt… Tāpēc arī šie uzdevumi valdībai ir doti, lai normatīvais materiāls būtu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Pašreizējais 5.pants liedz pārdot kooperatīvo dzīvokli tiem bijušajiem Latvijas Republikas pilsoņiem, par kuru pilsoņa tiesību atjaunošanu laikam neviens nešaubās. Tas ir, tiem, kuri ir emigrējuši uz visām pasaules malām. Kā varētu risināt šo problēmu, jo tāda problēma parādās, viņi atgriežas, viņiem nav kur dzīvot? Faktiski vairākumā gadījumu tā problēma ir.

A.Endziņš: Es sapratu jūsu jautājumu. Šeit varētu precizēt šo 5.pantu, ierakstot iekšā– bez šiem gadu ierobežojumiem attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoni, ja? Bet arī mums vienlaikus vispirms ir jāatrisina šis pilsonības jautājums. Katrā gadījumā uz priekšu to varētu redakcionāli iestrādāt otrajam lasījumam. Tam es varētu piekrist, jo šie 10 gadi ir vērsti tieši uz to, lai šo dzīvokļu fondu neizsaimniekotu tas, kurš šodien iebrauc ar biezu naudasmaku, un nekļūtu par laba dzīvokļa īpašnieku uzreiz ar visām no tā izrietošajām sekām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Buķele! Paldies. Tādā gadījumā runās deputāts Ziediņš.

Z.Ziediņš: Es gribētu precizēt tādu domu. Ja es ar dzīvokļu kooperatīvu esmu noslēdzis īres līgumu, tad es esmu šā dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedrs vai neesmu?

A.Endziņš: Nē.

Z.Ziediņš: Tādā gadījumā man ir jautājums par 3.pantu. Vai jūs esat– nu, jūs laikam nebūsit– dzirdējis, vai ir kādas prognozes par tiem dzīvokļu celtniecības kooperatīviem, kuri ir uzcēluši ļoti daudz māju Rīgā un ar īres līgumu atdevuši šīs mājas šo dzīvokļu iemītniekiem, kuri nav šā kooperatīva biedri? Jūs saprotat manu domu? Tagad veidosies tāds haoss, ka vesela rinda cilvēku, kuri dzīvo kooperatīvajās mājās un kuriem ir īres līgums ar šo kooperatīvu, nebūdami šā kooperatīva biedri, principā pilnīgi paliek ārpus likuma.

A.Endziņš: Tas ir jārisina jau tālāk ar dzīvokļu likumdošanas palīdzību. Principā šeit ir runa, ka šis likums dod iespēju tādam kooperatīva biedram, kurš arī lieto šo dzīvokli, kļūt juridiski par šā dzīvokļa īpašnieku, par kuru viņš ir izmaksājis attiecīgu summu.

Z.Ziediņš: Es sapratu jūs, bet pirmais jautājums…

A.Endziņš: Šāds stāvoklis, šāda situācija, kādu jūs minat savā jautājumā, var būt man vai jums, ja jūs dzīvojat valsts mājā vai kooperatīvos– kādai sabiedriskai organizācijai piederošā mājā. Te ir īres līgums, īres līguma attiecības. Šinī gadījumā, ja cilvēks savukārt atdevis savas tiesības kooperatīvam risināt tādu jautājumu, kā slēgt īres līgumu, te ir individuāli jāskatās, jo tas nerada šādas priekšrocības. Šādas iespējas tas nerada. Ja rada, tad arī, lūk, ir šis īres līgums, lai tas, kas uz iesnieguma pamata dzīvo šajā mājā, varētu ar šā likuma palīdzību kļūt par šā dzīvokļa īpašnieku. Tas jau ir cits jautājums, tas ir vispār dzīvojamā fonda privatizācijas jautājums kā tāds– valsts kooperatīvam un sabiedriskajām organizācijām piederošo fondu privatizācija. Tāds likumprojekts būs. Valdība, cik es zinu, gatavo, melnraksta variants ir, bet es to personiski vēl neesmu redzējis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Apsīti!

R.Apsītis: Vienā no deputātes Zeltkalnes vadītajām Dzīvokļu komisijas sēdēm, kurā arī es piedalījos, izraisījās strīds par 4.panta redakciju. Proti, daži šās komisijas locekļi izteica domu, ka vajadzētu 4.panta sākumā ierakstīt šādus vārdus: “fiziskai personai”. Tālāk kā tekstā. Jo esot daži tādi atsevišķi gadījumi, kad juridiskās personas tagad ir kļuvušas par dzīvokļu kooperatīva biedriem. Kāda te varētu būt tālākā risināšana?

A.Endziņš: Nu, man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo es nezinu, vai tagad ir arī juridiskās personas. Šeit, pirmkārt, ir runa par fiziskām personām. Acīmredzot laikam tas mums komisijā ir jāapspriež, jāapsver un jāpārdomā, kā pareizāk rīkoties. Tas jādara, gatavojoties otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Romašov!

G.Romašovs: */Sakiet, lūdzu, ja mēs paplašinām jēdzienu “kooperatīvs”, tad kādā veidā tajā iekļūs vasarnīcu kooperatīvi?/

A.Endziņš: Mēs pašreiz nepaplašinājām tālāk šo loku, jo tas prasa jau citu jautājuma risinājumu un pieeju. Tur acīmredzot būs vajadzīgs jau atsevišķs lēmums, jo gan šie dārziņu kooperatīvi, gan vasarnīcu celtniecības kooperatīvi ir saistīti ar zemi un tātad arī ar jautājumu par īpašuma tiesībām uz zemi. Tāpēc arī pirmais solis šeit tiek sperts, bet tad ir jārisina jau tālāk, ne šā likumprojekta ietvaros.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buka vēl stāv pie mikrofona.

S.Buka: */Cienījamo komisijas priekšsēdētāj! Pirmkārt, es domāju, ka šāda likumprojekta pieņemšana ir nevis solis uz priekšu, bet solis sānis. Tādēļ daži jautājumi. Par 5.pantu. Vai jūs saprotat, ka šādu ierobežojumu ieviešana, pirmkārt, aizliegs dzīvokļu pārdošanu par valūtu ārzemniekiem, otrkārt, izsauks dzīvokļu ilgstošu īri par valūtu dzīvokļiem, kas atbrīvosies, piemēram, izbraucot uz ASV, Izraēlu, Vāciju, kur vien vēlaties? Vai šie ierobežojumi faktiski nekļūs par likuma mīnusu, nevis par plusu?/

A.Endziņš: Es jums varu paskaidrot. Es jau vienreiz teicu, ka šāds ierobežojums ir tikai bērniem vai personām, kuras šeit nodzīvojušas desmit gadus. To varētu papildināt ar pilsonības statusu. Tādējādi tur netiek šāds ierobežojums paredzēts, jo mēs būtībā esam vērsuši šo pantu uz to, lai jau tā bēdīgais dzīvojamais fonds netiktu iztirgots, jo Rīgā jau parādās ļoti daudz konkrētu faktu, ka cilvēki fiktīvi šķir laulību vai arī slēdz laulību. To dara cilvēki, kuri ierodas no Armēnijas, no Vidusāzijas, no Kaukāza– acīmredzot ar ļoti bieziem naudasmakiem. Tas būtu kaut kāds aizsardzības mehānisms.

S.Buka: */Jā, paldies, es saprotu, bet šeit nav loģikas. Es esmu īpašnieks, man ir tiesības pārdot tam, kam vien gribu. Valsts ar kādu citu likumdošanas aktu var ierobežot tiesības tam, kas no manis grib pirkt, bet ne manas tiesības, tas ir,– šeit mēs varam ierobežot tikai pircēja tiesības uz pirkumu. Vai jums neliekas, ka tā arī vajadzētu ierakstīt?/

A.Endziņš: Cienījamais Bukas kungs, civilajā likumdošanā arī pastāv tās pašas pirmpirkuma tiesības. Par šīm pirmpirkuma tiesībām mums arī bija ļoti liela diskusija, kad mēs pieņēmām likumprojektu par pagasta pašvaldību un pilsētas pašvaldību. Tātad šīs pirmpirkuma tiesības, ja mēs nosakām kaut kādu loku, arī ir zināms īpašuma tiesību ierobežojums.

Acīmredzot, ja mums būtu brīvs dzīvokļu tirgus, ja mums būtu pietiekams dzīvojamais fonds, tad šāda veida ierobežojumi nebūtu vajadzīgi absolūti nemaz. Es atkārtoju vēlreiz, ka ir skaidrs un ka es pilnīgi piekrītu, ka tas ir ierobežojums, ka te līdz ar to mēs neatzīstam šinī sakarībā šā īpašnieka absolūtās īpašuma tiesības. Bet diemžēl pašreizējā mūsu prakse… Var būt, ka mēs varēsim tālākā nākotnē no tā visa atteikties. Bet tagad it sevišķi, jūs saprotiet, tagad it sevišķi… Ja viss jautājums būtu atrisināts iepriekš, ja šis dzīvokļa īpašnieks būtu kā tāds, kuram ir šīs tiesības, varbūt šodien tāds jautājums mums vispār nebūtu jārisina. Bet tagad, kad šis process notiks masveidā un reizē ar visiem tiem procesiem, kādi notiek visā Savienībā, arī šie cilvēki migrācijas ceļā, ņemot vērā to, ka Latvija kļuvusi neatkarīga, ļoti vienkārši vēl var izmantot iespēju ierasties šeit un par skaistu naudu nopirkt dzīvokli, lai, teiksim, pretendētu būtībā uzreiz nokļūt brīvajā pasaulē– Eiropā.

S.Buka: */Tomēr tas attiecas uz citu likumdošanas aktu, kas reglamentē pilsonību, valūtas ieguldītāju tiesības, ārvalstu noguldītājus, bet ne dzīvokļa īpašnieka tiesības. Es sapratu loģiku, arī atbilde saprotama.

Par 6.pantu. Vai tomēr jūs neuzskatāt, ka īpašuma jautājumus nevar izlemt Ministru padome, bet tikai Augstākā padome, pieņemot atbilstošus likumdošanas aktus? Augstākajai padomei nav tiesību uzdot Ministru padomei noteikt kārtību, kādā var saņemt īpašuma tiesības uz izmantošanai piešķirtu dzīvokli. Es atbalstu šeit jau izteikto redzesviedokli. Mums šis 6.pants jāpaplašina, te jāieraksta viss, kas šeit nepieciešams. Vai jūs kā komisijas priekšsēdētājs varat paskaidrot, kāpēc 6.pantam nav precīza likumdošanas rakstura, kā tas pienākas likumā?/

A.Endziņš: Nu, cienījamais Bukas kungs, tāpēc šinī sakarībā projekta otrajā pusē ir lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, kur ir doti uzdevumi valdībai. Diemžēl tā slodze, kāda ir Augstākajai padomei, arī Likumdošanas jautājumu komisijai, arī mūsu Juridiskajai pārvaldei, lai izstrādātu šo kārtību, šo instruktīvo materiālu kā tādu… Es domāju, ka to var pilnībā veikt, kā līdz šim to ir veikusi, arī valdība. Būtībā jautājumi par īpašuma tiesībām būs saistīti ar likumu, bet te ir tā procedūra, kā, lūk, šinī situācijā, kad notiek privatizācija un kooperatīvā īpašuma atzīšana, rīkoties, lai tas viss būtu tādā noteiktā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Endziņa kungs, vai ir apspriests tāds jautājums un vai var šeit ieviest tādu priekšlikumu, ka tie cilvēki, kuriem ir īpašuma tiesības Latvijā, bet nav uzturēšanās tiesību Latvijā, kārto šos jautājumus ar starpvalstu līguma palīdzību? Jūs saprotat, ko es domāju, ja?

Ja tagad mēs konstatēsim, ka būs liels skaits, un šis skaits būs ne tikai desmitos, bet pat simtos tūkstošos cilvēku, kas nelegāli ir ieradušies Latvijā vai nelikumīgi te uzturas, taču viņiem kaut kāda iemesla dēļ pieder šis kooperatīvais dzīvoklis? Te parādās vesels jautājumu loks, kas ir saistīts ar šiem starpvalstu līgumiem. Vai tādā gadījumā tomēr nav vajadzīgs šis 7.pants katram gadījumam? Būs vesela rinda cilvēku. Arī militārpersonām ir kooperatīvie dzīvokļi, tas ir īpašums, bet uzturēties viņi šeit nedrīkst. Kā tas tiek risināts?

A.Endziņš: Mēs šinī gadījumā ar īpašumu manipulēt nevaram. Šinī gadījumā var būt runa par to, ka viņš nevar brīvi to pārdot kādai citai personai, kura atkal, iespējams, nāk no ārvalsts, bet nevar saistīt tikai ar republikas pilsoni vai ar pastāvīgo iedzīvotāju, kas šeit dzīvo. Tādā veidā, ja mēs rīkosimies, tad mēs it sevišķi voluntāri ierobežosim īpašuma tiesības. Īpašuma tiesības nevar būt saistītas. Mēs varam vienīgi ierakstīt, ka uz zemi. Bet uz visu citu… Saistīt īpašuma tiesības ar pilsonību vai kaut ko tamlīdzīgu– tas ir visrupjākais cilvēktiesību pārkāpums.

A.Kiršteins: Endziņa kungs, es runāju tikai par tiem cilvēkiem, kuri nesaņems uzturēšanās atļauju Latvijā. Jūs taču sapratāt manu domu? Ja, pieņemsim, vācu karaspēka virsnieks Otrā pasaules kara laikā Krievijā ir uzbūvējis māju, vai tad viņš ir īpašnieks šai mājai? Tāds ir mans jautājums. Ko darīt ar to cilvēku, kurš nedabūs šeit uzturēšanās atļauju?

A.Endziņš: Ja Krievija īpašuma tiesības šim vācu virsniekam atzīst, tad kāpēc tas nebūs īpašums? Jums arī var būt īpašums, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kaut arī varbūt Amerikas Savienotās Valstis nedos šo uzturēšanās atļauju. Jums var būt šis īpašums. Kā īpašnieks rīkosies– vai izīrēs jums vai man šo dzīvokli vai to pārdos, atsavinās šinī sakarībā,– tā ir viņa personiskā darīšana. Es nezinu… Ja jums ir kādi priekšlikumi šinī sakarībā, lūdzu, dodiet, mēs komisijā spriedīsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man par 5.pantu ir jautājums: vai tad šeit, no šā likuma vadoties, pašvaldību tiesības ir izslēgtas? Vai tas nozīmē, ka pašvaldībām ir šīs pirmpirkuma tiesības?

A.Endziņš: Cienījamais Grūbes kungs, es jau tad, kad šis labojums tika ierakstīts attiecībā uz pašvaldību pirmpirkuma tiesībām, iebildu pret to, centos pārliecināt. Es negribētu iet vēl vienu soli tālāk, paplašinot šīs pirmpirkuma tiesības, atkal tās vēl šeit uzsverot tagad šajā procesā tieši. Ja jums ir priekšlikumi, lūdzu, spriedīsim, diskutēsim.

G.Grūbe: Es domāju, ka tikai tādā formā var aizstāvēt to cilvēku tiesības, kuri var dzīvot arī turpmāk uz vietas. Pretējā gadījumā pašvaldībām, it sevišķi lauku pašvaldībām, nav nekādas iespējas. Tad arī jāizliek lielākā daļa iedzīvotāju, un šeit nav nekādas iespējas nodrošināt dzīvojamo fondu. Nav jau runa par cenu. Cena ir cits jautājums. Bet kādā veidā viņš var konkurēt kā pirmā persona?

A.Endziņš: Cienījamais Grūbes kungs, es varu palikt šā kooperatīvā dzīvokļa īpašnieks, pats tur nedzīvojot, un noslēgt ar jums īres līgumu, kaut arī šeit ir, kā saka, fikcija. Ja mēs šeit ierakstīsim iekšā šīs pirmpirkuma tiesības, tad katrā gadījumā faktiski tas tiks apiets ar līkumu. Praktiski nerealizēsies. Šeit es neredzu tādu mehānismu, kas varētu to garantēt.

G.Grūbe: Endziņa kungs, es atvainojos, tas nenozīmē, ka pašvaldībai jāpārdod par zemāku cenu. Tas nozīmē, ka pašvaldības var pretendēt kā pirmās. Es nezinu, kur šeit bija pretruna, īpaši pašreizējā nestabilajā situācijā.

A.Endziņš: Tas atkal ir vēl viens īpašnieka tiesību papildu ierobežojums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, Salīša kungs arī uzdos jautājumu. Bet mums deputāti dalās divās kategorijās: vieni apzinīgi pierakstās sekretariātā, otri nedara to, pēc tam nāk brīvi pie mikrofona. Tādējādi nevar plānot laiku. Salīša kungs kā pēdējais no otrās kategorijas uzdod jautājumu. Lūdzu.

B.Salītis: Man ir jautājums Endziņa kungam. Vai 5.pantā nebija jāparedz, ka īpašnieks var atsavināt dzīvokli tikai par labu Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri nodzīvojuši republikā desmit gadus? Šodien šis termiņš, es domāju, ir pieņemams.

A.Endziņš: Cienījamais Salīša kungs! Tika jau ierosināts, es piekritu, ka šeit šajā redakcijā var ierakstīt iekšā– var atsavināt vienīgi saviem bērniem, Latvijas Republikas pilsoņiem vai, teiksim, citām personām. Tad, teiksim, to, ka pilsoņiem, mēs iestrādāsim iekšā. Bet to saistīt tikai ar pilsoņiem– nu, es atvainojos! Apskatieties, cik daudz jau ir šo sludinājumu, ka par valūtu– un tā tālāk, un tā joprojām… Tas var būt saistīts arī tādā pašā gadījumā ar bijušo Latvijas Republikas pilsoni, kurš dzīvo kaut kur citur pašreiz un kurš gribētu atgriezties atpakaļ. Arī tādā gadījumā, kamēr neatrisinām jautājumu par viņa pilsonību, mēs tātad liedzam.

B.Salītis: Mēs jau zinām, kam tie kooperatīvie dzīvokļi pārsvarā ir, mēs zinām to, tas nav noslēpums. Ja mēs tā risināsim, tad principā mēs dzīvokļu jautājumu neatrisināsim.

A.Endziņš: Es domāju, ka ar kooperatīvu privatizāciju šeit šos ierobežojumus mēs tik un tā neatrisināsim. Jo redziet, kas ir par lietu. Šis likums ir pirmais, kas būtībā ir vērsts uz to, lai pašreizējie kooperatīvu locekļi varētu atjaunot, iegūt savas īpašuma tiesības. 5.pants ir vērsts uz atsavināšanas tiesībām, kad viņš šīs īpašuma tiesības ir ieguvis. Tātad tas ir uz priekšu, tas process jau būs tālāk. Varbūt pat šeit šinī sakarībā mums vispār būs jāizmaina likumdošana par dažāda veida kooperatīvu veidošanu, lai tā tieši atbilstu likumam, ko mēs pieņēmām par kooperatīvajām sabiedrībām vai apvienībām.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs. Jūs uzņēmāties svešas funkcijas, bet spīdoši tās veicāt, atbildot uz visiem jautājumiem. Es domāju, ka jūs būsiet nopelnījis pusdienas, tāpat kā visi pārējie deputāti, kuriem vajadzēs agrāk iet pusdienās, jo debates mēs sāksim pēc trijiem.

Vēl viens balsojums pirms pārtraukuma. Tātad vairāk nekā 23 deputāti lūdz nobalsot, lai pēcpusdienas sēdi, it sevišķi to jautājumu, kas sākas pulksten 15.00, translētu tieši radio.

Lūdzu reģistrēties. Rezultāts: 86 deputāti reģistrējušies. Balsosim ar vienkāršu vairākumu, lai pēcpusdienas sēdi translētu. Rezultāts: 71– par, 3– pret, 6– atturas. Tātad 15.00 sākam ar noklausīšanos par puča vaininiekiem. Pēc tam turpinām parasto darba kārtību.

(Pārtraukums)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!