Projekts: Apsardzes darbības likums

Saeimas dok.nr.5206; likumprojekts nr.1485

Iekšlietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2006.gada 3.janvāra sēdē akceptēts (prot.Nr.1, 14.§)
un 5.janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)apsardzes darbība – apsardzes pakalpojumu sniegšana vai iestāžu, komersantu un organizāciju iekšējās drošības dienesta darbība, lai nodrošinātu iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzi, iekšējo kārtību un drošību;

2)apsardzes darbinieks – fiziskā persona, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, vai Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu dokumentu, kas apliecina personas profesionālo kompetenci, un kurš veic apsardzes darbību;

3)apsardzes objekts – fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi;

4)apsardzes pakalpojumi – pasākums vai pasākumu kopums, ko veic, lai novērstu prettiesisku vai cita veida apdraudējumu apsardzes objektam, kā arī konsultāciju sniegšana par minētajiem pasākumiem;

5)apsardzes sertifikāts – dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci;

6)apsardzes tehniskā sistēma – apsardzes un ugunsdrošības signali­zācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesisku vai cita veida apdraudējumu apsardzes objektam;

7)apsardzes komersants – komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus;

8)iekšējās drošības dienests – iestāžu, komersantu vai organizāciju struktūrvienība, kas nodrošina to apsardzi un iekšējo drošību un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Valsts policijā.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu apsardzes darbības veikšanai, lai veicinātu personu un sabiedrības drošību.

(2)Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic apsardzes darbību, izņemot Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījumu vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un pašvaldības policijas darbību, ko veic saskaņā ar speciālajiem likumiem.

3.pants. Apsardzes pakalpojumu veidi

(1)Apsardzes komersants un apsardzes darbinieks, pamatojoties uz rakstisku līgumu, var sniegt šādus apsardzes pakalpojumus:

1)nodrošināt nekustamā īpašuma, kravas vai citas kustamās mantas vai vērtību apsardzi;

2)nodrošināt fiziskās personas apsardzi;

3)nodrošināt iekšējo drošību apsardzes objektos.

(2)Apsardzes komersants var projektēt, uzstādīt un apkalpot apsardzes tehniskās sistēmas, kā arī sniegt konsultācijas apsardzes jautājumos.

(3)Iekšējās drošības dienests nodrošina tikai tās iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzi un iekšējo drošību, kura to ir izveidojusi un nodarbina tajā savus darbiniekus. Iekšējās drošības dienesta darbiniekam jāsaņem apsar­dzes sertifikāts.

II nodaļa

Apsardzes komersants

4.pants. Speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai

(1)Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc Iekšlietu ministrijas speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.

(2)Apsardzes komersantam atļauts sniegt apsardzes pakalpojumus, kas norādīti speciālajā atļaujā (licencē).

(3)Ir divu kategoriju speciālās atļaujas (licences):

1)saskaņā ar pirmās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības nodarboties ar apsardzes tehnisko sistēmu projektēšanu, uzstādīšanu, apkalpošanu un remontu;

2)saskaņā ar otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komer­santam ir tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

(4)Speciālo atļauju (licenci) izsniedz uz pieciem gadiem, un tā ir derīga apsardzes darbības veikšanai visā valsts teritorijā.

(5)Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu pagarina uz pieciem gadiem. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanas reižu skaits nav ierobežots. Iekšlietu ministrija ir tiesīga izsniegt speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja licence ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu speciālo atļauju (licenci), ja mainīti licencē norādītie dati par komer­santu.

(6)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai, pagarina tās derīguma termiņu, izsniedz tās dublikātu vai atkārtoti izsniedz speciālo atļauju (licenci), maksā valsts nodevu par šīm darbībām (nosakot tās apmēru), kā arī anulē speciālo atļauju (licenci).

(7)Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) neizsniegšanu, neizsniegšanu atkārtoti vai derīguma termiņa nepagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi

(1)Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt komersantam, kurā ārvalstu ieguldītāji (izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu ieguldītājus) ir ieguvuši (tiešā vai netiešā veidā) kontrolpaketi. Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, kuri ir sodīti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai kuriem ir diagnosticētas psihiskas slimības vai alkohola, narko­tisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, nevar būt individuālais komersants vai persona, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību.

(2)Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt komersantam, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka individuālais komersants vai persona, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(3)Atkārtoti izsniegt speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikša­nai aizliegts, ja apsardzes komersantam tā anulēta par pārkāpumiem, kas minēti šā likuma 6.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā.

6.pants. Speciālās atļaujas (licences) anulēšana

(1) Speciālo atļauju (licenci) anulē, ja:

1)apsardzes komersanta darbība ir vērsta pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm;

2)apsardzes komersants pārkāpj vai nepilda šajā likumā vai citos normatī­vajos aktos noteiktās prasības;

3) apzināti sniegtas nepatiesas ziņas, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci);

4) to nosaka cits likums vai tiesas spriedums.

(2) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

7.pants. Apsardzes komersanta tiesības

Apsardzes komersantam, kas saņēmis otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), ir tiesības:

1) apsardzes darbības nodrošināšanai ar Valsts policijas atļauju iegādāties un glabāt šaujamieročus, kā arī iegādāties un glabāt speciālos līdzekļus Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā;

2) apsardzes darbības nodrošināšanai izmantot šaujamieročus un speciālos līdzekļus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot radiofrekvences;

4) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus;

5) apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

8.pants. Apsardzes darbības ierobežojumi

(1) Veicot apsardzes darbību, aizliegts:

1) izmantot apsardzes tehniskās sistēmas un vielas, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai vai veselībai;

2)atklāti nēsāt šaujamieročus un speciālos līdzekļus, ja apsardzes darbi­nieks nav formas tērpā (formas tērpam jābūt atšķirīgam no ikdienas apģērba), izņemot gadījumus, ja tiek veikta personas apsardze (miesassardze);

3)izmantot šaujamieročus kārtības nodrošināšanai sapulču, gājienu, piketu un citu publisku pasākumu laikā;

4)apzināti apsargāt personu, kas gatavojas izdarīt vai izdara noziedzīgu nodarījumu;

5)darīt to bez apsardzes sertifikāta, izņemot gadījumus, ja apsardzes komersants uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ir pieņēmis darbā vai mācību praksē stažieri, kas licencētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Stažieris apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā.

(2)Apsardzes komersantam, iestādei un organizācijai, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, aizliegts izsniegt šaujamieroču iegādāšanās un glabā­šanas atļaujas, ja uz to dalībniekiem, vadītājiem, personām, kas ieņem vadošus amatus pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienā­kumiem paredzēta piekļuve šaujamieročiem un munīcijai, attiecas Ieroču aprites likumā paredzētie ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas ierobežojumi vai tām nav tiesību iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvietot šaujam­ieročus.

(3)Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants sniedz apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā bez Iekšlietu ministrijas speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības veikšanai, ja apsardzes pakalpojuma sniegšana, kas uzsākta attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir saistīta ar iebraukšanu Latvijas Republikā uz laiku, bet nav pastāvīga apsardzes pakalpo­jumu sniegšana Latvijas Republikā.

III nodaļa

Iekšējās drošības dienests

9.pants. Iekšējās drošības dienesta reģistrēšana

(1)Iestādes, komersanti un organizācijas, kuru apsardzi veic to darbinieki, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē iekšējās drošības dienestu Valsts policijā.

(2)Par iekšējās drošības dienesta reģistrāciju maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

10.pants. Iekšējās drošības dienesta darbinieki

Par iekšējās drošības dienesta darbinieku var būt persona, kura ir saņēmusi apsardzes sertifikātu un kuru Darba likumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā attiecīgā iestāde, komersants vai organizācija.

IV nodaļa

Apsardzes darbinieks

11.pants. Apsardzes sertifikāts

(1)Apsardzes sertifikātu fiziskajai personai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pēc attiecīgas apmācības un kvalifikācijas pārbaudījuma nokār­tošanas.

(2)Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

(3)Par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta vai tā dublikāta izsniegšanu maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

12.pants. Apsardzes darbinieka tiesības

Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir tiesības:

1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī, ja persona nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību, izraidīt attiecīgo personu no apsargājamā objekta, ja šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsar­dzes noteikumi;

2)aizturēt likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargā­jamā objektā vai mēģina to izdarīt, un nekavējoties nodot aizturēto personu Valsts policijai;

3)pārbaudīt apsargājamā objektā caurlaidi vai dokumentu, kas apliecina tā turētāja identitāti un ir nepieciešams to apsardzes noteikumu ievērošanai, kuru izpildes kontrole ir uzdota apsardzes darbiniekiem;

4)lūgt personu labprātīgiuzrādīt personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos. Ja persona, kurai lūgts uzrādīt personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu, atsakās labprātīgi to uzrādīt vai pastāv pamatotas aizdomas par to, ka šī persona ir izdarījusi vai gatavojas izdarīt noziedzīgu nodarījumu, aizturēt attiecīgo personu un nekavējoties nodot Valsts policijai.

13.pants. Apsardzes darbinieki, kas veic bruņotu apsardzi

Veicot apsardzes darbību, šaujamieroci atļauts izmantot apsardzes darbiniekam, kas Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmis tā nēsāšanas atļauju.

V nodaļa

Fiziska spēka, speciālo līdzekļu, dienesta suņu un šaujamieroču izmantošana apsardzes darbībā

14.pants.Fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumi

(1)Ja likumpārkāpējs ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus apsardzes darbības veikšanai norīkotā apsardzes darbinieka vai citu personu dzīvībai vai veselībai vai apsargājamam objektam, apsardzes darbinieks pēc mutiski izteikta brīdinājuma par fiziska spēka, speciālā līdzekļa vai dienesta suņa izmantošanu drīkst izmantot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni, lai izbeigtu prettiesisko darbību un aizturētu likumpārkāpēju. Aizturēto personu nekavējoties nodod Valsts policijai.

(2)Bez mutiski izteikta brīdinājuma fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni drīkst izmantot, ja likumpārkāpums ir saistīts ar vardarbīgu ielau­šanos apsargājamā objektā vai ar pēkšņu uzbrukumu apsardzes darbiniekam, citai personai vai apsargājamam objektam.

(3)Ja nepieciešams, aizturētajai personai, pret kuru ir izmantots fiziskais spēks, speciālais līdzeklis vai dienesta suns, sniedz pirmo medicīnisko palīdzību un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

(4)Izmantojot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni, aizliegts pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un radīt personai kaitējumu, kas acīmredzami neatbilst nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam. Aizliegts izmantot dienesta suni, ja var ciest citas personas, pret kurām dienesta suns netiek izmantots.

15.pants. Dienesta suņu izmantošana

(1) Apsardzes darbinieks dienesta suni izmanto, turot to saitē, ar uzpurni, izņemot dienesta suņa pielietošanas gadījumu.

(2) Slēgtās teritorijās, kurās nav cilvēku, var turēt nepiesietus suņus, ja redzamās vietās izvietoti skaidri salasāmi brīdinājuma uzraksti.

16.pants. Apsardzes darbībā izmantojamie šaujamieroči un speciālie līdzekļi

(1)Apsardzes darbības veikšanai var izmantot B kategorijas pusautomā­tiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus un B, C vai D kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieročus, kas klasificēti kā dienesta šaujamieroči.

(2)Veicot apsardzes darbību, apsardzes darbinieks Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā drīkst nēsāt personīgo B kategorijas pusautomātisko, atkārto­tas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroci vai dienesta šaujamieroci, ja Valsts policija izsniegusi tā nēsāšanas atļauju. Dienesta šaujamierocis apsardzes darbiniekam tiek izsniegts tikai uz apsardzes pienākumu pildīšanas laiku.

(3)Apsardzes darbības veikšanai likumā noteiktajā kārtībā var izmantot speciālos līdzekļus – gāzes pistoles (revolverus), gāzes baloniņus, elektrošoka ierīces, stekus, roku dzelžus un sasiešanas līdzekļus.

(4)Šā likuma 8.panta trešajā daļā minētajā gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komer­sants veic apsardzes objekta apsardzi, izmantojot šaujamieročus, ja ir saņemta attiecīgās valsts kompetentas iestādes izsniegta atļauja šaujamieroču un munīci­jas izvešanai no attiecīgās valsts apsardzes darbības nodrošināšanai, kā arī Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā ir saņemta attiecīga Valsts policijas atļauja.

17.pants. Šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas nosacījumi

(1) Apsardzes darbībā apsardzes darbinieks drīkst pielietot šaujamieroci, lai:

1) aizsargātu sevi vai citu personu no uzbrukuma, kas reāli apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai var nodarīt būtiskus materiālos zaudējumus;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3)aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts, ielaužoties vai citādi vardar­bīgi iekļūstot apsargājamā objektā vai izdarot citu noziedzīgu nodarījumu, ja likumpārkāpējs izrāda pretošanos;

4)padarītu nekaitīgu vai aizbaidītu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(2) Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus, ja to pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.

(3) Pielietojot šaujamieroci, aizliegts pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un radīt personai kaitējumu, kas acīmredzami neatbilst nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.

18.pants. Šaujamieroča pielietošanas kārtība

(1) Par nodomu pielietot šaujamieroci brīdina, raidot brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja:

1)uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;

2)uzbrukumā tiek pielietoti ieroči vai priekšmeti, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, vai tiek izmantoti mehāniskie transportlīdzekļi;

3)aizturamā persona pretojas, pielietojot ieroci vai priekšmetu, ar kuru tiek apdraudēta citas personas dzīvība vai veselība.

(2)Ja tiek pielietots šaujamierocis, apsardzes darbinieks dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu.

(3)Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu apsardzes darbinieks nekavējoties ziņo Valsts policijai un savam tiešajam vadītājam. Ja nodarīts kai­tējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai mantai, jānodrošina iespējami neskarta notikuma vieta, bet, ja ir cietušie, tiem nekavējoties jāsniedz pirmā medicīniskā palīdzība un jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.

Pārejas noteikumi

1.Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Apsardzes darbības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 2001, 3.nr.; 2002, 13.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.).

2.Līdz šajā likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi:

1)Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumi Nr.104 “Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība”;

2)Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.417 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi”;

3)Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.584 “Noteikumi par apsardzes sertifikāta izsniegšanu fiziskajām personām”.

3.Komersanti, iestādes un organizācijas, kuru iekšējās drošības dienesti ir reģistrēti pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, līdz 2007.gada 1.janvārim iesniedz Valsts policijā iekšējās drošības dienestu reģistrācijai nepieciešamos dokumentus, ievērojot šā likuma normas.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1)Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvas 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

2)Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvas 98/48/EK, kas groza direktīvu 98/34/EK, kura nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējā situācija.

Spēkā esošā Apsardzes darbības likuma 6.pantā paredzēts, ka speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai ir tiesīgi saņemt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). Ar Ministru prezidenta 2004.gada 21.aprīļa rīkojumu Nr.161 “Par darba grupu normatīvo aktu projektu izstrādei par licenču izsniegšanu individuālajiem komersantiem” tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu attiecīgus normatīvo aktu projektus un paredzētu tiesības licences saņemt arī individuālajiem komersantiem. Izpildot minēto rīkojumu, ir sagatavots likumprojekts “Apsardzes darbības likums”.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojektā paredzētas tiesības saņemt speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai arī individuālajiem komersantiem, kā arī tiek precizēta terminoloģija atbilstoši Komerclikumam un Ieroču aprites likumam.

Likumprojektā paredzēta arī kārtība, kādā apsardzes darbības licence izsniedzama Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētajiem apsardzes komersantiem, kas vēlas sniegt apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā.

Papildus likumprojekts precizē tiesību normas, kas ļauj tās dažādi interpretēt:

– likumprojekta 1.panta 1.punktā tiek precizēts termins apsardzes darbība. Esošajā redakcijā definēts, ka tā ir apsardzes pakalpojumu sniegšana, bet komersantu, iestāžu un organizāciju iekšējās drošības dienesti nevar sniegt apsardzes pakalpojumus kā licencētie apsardzes komersanti, bet, nodrošinot savu komersantu, iestāžu un organizāciju apsardzi un iekšējo drošību, tie arī veic apsardzes darbību. Saistībā ar to 1.pantā tiek paredzēts jauns 8.punkts, kurā precizēts iekšējās drošības dienesta definējums, kā arī 3.pantā precizēti apsardzes pakalpojumu veidi;

– likumprojekta 1.panta 2.punktā tiek iestrādāts savstarpējās atzīšanas princips – tiek atzīti citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts izsniegtie apsardzes sertifikāti;

– likumprojekta 9.pantā tiek aizstāti vārdi “Iekšlietu ministrijā” ar vārdiem “Valsts policijā”, jo iekšējās drošības dienestu reģistrāciju veic Valsts policijas iestādes kārtībā, kāda noteikta Ministru kabineta 03.09.1999. noteikumos Nr.104. “Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība”;

– likumprojekta 16.pantā atbilstoši Ieroču aprites likumam tiek precizēti apsardzes darbībā izmantojamo šaujamieroču veidi un tiek noteikti izmantojamo speciālo līdzekļu veidi.

Ņemot vērā nepieciešamo grozījumu spēkā esošajā Apsardzes darbības likumā lielo skaitu, tas tiek izteikts jaunā redakcijā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžeta un pašvaldības budžetiem?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Stājoties spēkā likumprojektam “Apsardzes darbības likums”, spēku zaudēs 1998.gada 29.oktobrī pieņemtais Apsardzes darbības likums un līdz ar to Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.417 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi”, Ministru kabineta 09.03.1999. noteikumi Nr.104. “Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība” un Ministru kabineta 27.12.2002. noteikumi Nr.584 “Noteikumi par apsardzes sertifikāta izsniegšanu fiziskajām personām”. Likumprojekta “Apsardzes darbības likums” pārejas noteikumos ir paredzēts, ka minētie noteikumi ir spēkā, līdz tiks pieņemti jauni. Attiecīgie Ministru kabineta noteikumu projekti tiks iesniegti Valsts kancelejā 6 mēnešu laikā pēc jaunā Apsardzes darbības likuma pieņemšanas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām pret Eiropas Savienību un sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības acquis communitaire prasībām uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas jomā.

Likumprojekts atbilst Eiropas Ekonomikas zonas līguma 31.–35.panta un 36.–39.panta prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām pret starptautiskajām organizācijām, kurās Latvija ir dalībvalsts.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā. Jaunas institūcijas netiks radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) un citi masu saziņas līdzekļi un sistēmas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars