2006. gada 26. janvāra stenogramma

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 26.janvāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Muižnieces, Rugātes, Dalbiņa, Vasaraudzes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt šā gada 26.janvāra sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Andreja Radzeviča atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem nav iebildumu. Tātad darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Ābiķa, Zommeres, Ģīļa, Porieša, Slaktera, Radzeviča un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Andreja Radzeviča ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Orlova, Ribakova un Vidavska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vitālijs Orlovs ir pieteicies runāt “par”.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” ir sagatavojusi un piedāvā jums izskatīšanai grozījumu likumā “Par valsts pensijām”.

Kad gatavojām šo grozījumu, ņēmām vērā divus aspektus.

Pirmais aspekts ir tas, ka 2001.gadā Latvijas Republikas Satversmes tiesa konstatēja, ka “likumdevējs nav noregulējis jautājumu par laikposmā līdz 1991.gadam nepilsoņu uzkrāto darba periodu un tiem pielīdzināto periodu ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā”.

No 2001.gada Saeima rāda sabiedrībai tiesisko nihilismu– to pašu nihilismu, par ko runā Āboltiņas kundze, kad strīdas ar ģenerāli Lūka kungu un pievērš uzmanību tam, ka koalīcijas partneri neņem vērā likumu un normatīvos aktus.

Satversmes tiesa konstatēja: “Likumdevēja kompetencē ir reglamentēt nepilsoņu kā atsevišķa tiesību subjekta līdz 1991.gada 1.janvārim ārpus Latvijas uzkrāto darba periodu un tiem pielīdzināto periodu ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā [..].”

Cienījamie deputāti! Otrais aspekts ir tas, ka mēs... jūs... rīkojamies pret politiski represētajiem negodīgi. Jūs laikam ļoti labi zināt to, ka tad, kad tiem cilvēkiem, kuri bija izsūtīti no Latvijas, beidzās tas termiņš, viņi bija spiesti neatgriezties Latvijā. Un kaut kādu laiku viņi dzīvoja un strādāja ārpus Latvijas– Krievijā, Baltkrievijā un citur–, un, atgriezušies Latvijā, viņi nesaņēma to apdrošināšanas stāžu tad, kad tika rēķināta viņu pensija. Pie manis vērsās, uz pieņemšanu ieradās cilvēks, kas parādīja vēstules no Iekšlietu ministrijas, no Tieslietu ministrijas, kurās bija skaidrots, ka sakarā ar to, ka “jūs savlaicīgi neatgriezāties Latvijā”... Neskatoties uz to, ka viņi bija piespiesti neatgriezties!... Jūs zināt, ka parasti viņi parakstīja papīrus, kuros bija skaidri, melns uz balta, rakstīts, ka viņi drīkst atgriezties nevis tur, no kurienes viņi bija izsūtīti... Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu. Un lūdzu ņemt vērā to, ka tagad ir gada sākums. Nekur nav rakstīts, ka mēs gribam, lai šī norma stātos spēkā jau tūlīt. Mēs ierosinām Saeimas deputātiem ņemt to vērā un, gatavojot budžetu, palielināt nepietiekamo finansējumu un tādējādi dot šiem cilvēkiem iespēju saņemt viņu uzkrātajiem darba gadiem atbilstošu pensiju.

Aicinu jūs balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 8, atturas– 56. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai runāt “pret” ir pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš? Nē! Vai runāt “par” ir pieteicies deputāts Augusts Brigmanis? Nē! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 1, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju padomes lēmumu par Eiropas Aizsardzības aģentūras un tās personāla privilēģijām un imunitātēm” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– 3, atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Brigmaņa, Emša, Šmita, Šķestera un Ūdres iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jānis Lagzdiņš ir pieteicies runāt “pret”.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tautas partijas frakcija divās sēdēs izvērtēja šo likumprojektu, kurš paredz būtiski ierobežot priekšvēlēšanu reklāmu pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. Mēs, Tautas partijas frakcija, neatbalstām šādus totālus ierobežojumus priekšvēlēšanu reklāmai, jo uzskatām, ka tas nav pamatoti– šobrīd, kad juridiski un faktiski ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa, noteikt ierobežojumus politiskajai reklāmai. Turklāt, izvērtējuši citu valstu, arī Eiropas valstu, pieredzi, mēs konstatējām, ka tik visaptverošu ierobežojumu reklāmai presē– žurnālos, laikrakstos –, vidē, sabiedriskās vietās, kādus ierosina minētā likumprojekta autori, praktiski nav nevienā Eiropas valstī. Tikai Baltkrievijā– valstī, kurā praktiski nav demokrātijas,– ir šādi ierobežojumi.

Turklāt, godātie kolēģi, mums jārēķinās arī ar to, ka tad, ja minētie ierobežojumi, tas ir, minētie likuma grozījumi, stātos spēkā, nav izslēgts, ka varētu kāda partija (visdrīzāk opozīcijas partija) vai parlamentā nepārstāvēts politisks spēks vērsties Satversmes tiesā un tagad, priekšvēlēšanu periodā, censties apstrīdēt minētos likuma grozījumus, un tas varētu radīt pilnīgu haosu priekšvēlēšanu periodā. Tautas partija, kas ir labēji konservatīva partija, nevar atbalstīt šādus nedemokrātiskus priekšlikumus, šādu likumprojektu.

Mēs aicinām it īpaši savus koalīcijas partnerus– labējās partijas– balsot pret šādiem antidemokrātiskiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Augusts Brigmanis ir pieteicies runāt “par”.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Labrīt, godājamie kolēģi! Zaļo un zemnieku savienība visu ļoti rūpīgi izsvēra, pirms nāca klajā ar šo priekšlikumu. Šis priekšlikums, kas būtībā aizliedz priekšvēlēšanu aģitācijā izmantot apmaksātu reklāmu gan masu medijos (tātad gan televīzijā, gan radio, gan presē), gan vidē, ir balstīts uz tiem viedokļiem, kurus dzirdējām mūsu tikšanās reizēs ar vēlētājiem, ar kuriem arī jūs ikdienā katrs tiekaties. Protams, šie iedzīvotāji, šie vēlētāji grib redzēt ne jau plakātiskas sejas uz ielu stūriem, ne jau reklāmas rullīšos paustus lozungus. Jo– būsim reālisti!– ko gan trīsdesmit sekundēs tādā rullītī var parādīt un pastāstīt par konkrēto deputāta kandidātu vai par partiju? Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis reklāmas rullītis, kā jūs labi zināt, īsi pirms vēlēšanu dienām šajā tā saucamajā topa laikā– tātad pirms “Panorāmas”– maksā turpat vai tūkstoš latu.

Es domāju, ka šīs summas, kas ir paredzētas vēlēšanu izdevumiem, partijas varētu izlietot daudz racionālāk, daudz vērtīgāk. Es domāju, ka masu medijos ir jāpieaug šo analītisko raidījumu klāstam– gan televīzijā, gan avīzēs–, kur būtu precīzi atspoguļots politisko partiju, viņu kandidātu padarītais darbs, viņu atskaites, viņu konkrētie solījumi un konkrētās programmas, ko viņi tātad plāno darīt ievēlēšanas gadījumā nākamajā Saeimā.

Es piekrītu tam, ka šis priekšlikums varbūt ir jau daļēji novēlots, bet es domāju, ir labāk, ka tas ir nācis tagad, nekā tā vispār nebūtu, jo uz tautas balsi mums ir vienreiz jāatsaucas un tajā konkrēti ir arī jāieklausās. Es domāju, ka šāda prakse nav nekāda jaunā. Šāda prakse ir vairākās valstīs, kur tiek šādā veidā organizēta reklāmas kampaņa. Un katrā ziņā šāda reklāmas kampaņa, kas būs balstīta ne jau tikai uz šīm milzīgajām plakātiskajām sejām un reklāmas rullīšiem, spiedīs deputātu kandidātus vairāk doties pie saviem vēlētājiem un vairāk iepazīties ar viņu vajadzībām. Tas spiedīs arī mūsu politiķiem rūpīgāk sagatavoties, uzstājoties vai nu televīzijā, vai masu medijos, aizstāvot un konkretizējot savu viedokli. Es esmu par to, ka arī šajos masu medijos tātad ir jādod lielāka iespēja mūs... konkrēti visus atspoguļot– gan labos, gan sliktos darbus.

Tā ka, es domāju, tas ir solis pareizā virzienā. Mūsu partija aicina arī pārējās Saeimā pārstāvētās partijas atbalstīt šādu mūsu priekšlikumu, un katrā ziņā šis balsojums šodien parādīs pilnīgi konkrēti, par ko mēs katrs esam– vai mēs atkal iestājamies par šīm milzīgajām sacensībām naudas izteiksmē, šķiežot atkal šīs reklāmas pa labi un pa kreisi, vai mēs tomēr esam par konstruktīvu darbu ar saviem vēlētājiem.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 21, atturas– 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Andreja Klementjeva, Vitālija Orlova, Borisa Cileviča un Jāņa Urbanoviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Godātie deputāti! 2005.gada 24.janvārī tika sasaukta speciāla ANO 59.sesija, kas bija veltīta nacistisko koncentrācijas nometņu atbrīvošanas 60.gadadienai. Pirms 61 gada tieši šajā dienā tika atbrīvota nacistiskā koncentrācijas nometne “Aušvica” un visa pasaule svinēja šo nozīmīgo dienu un arī šodien to dara.

Pirms gada savā uzrunā ANO Ģenerālsekretārs Kofi Annans jautāja: “Kā tāds ļaunums, nacisms, varēja būt tik kulturālā un augsti attīstītā valstī kā Vācija?” Un faktiski viņš pats atbildēja uz savu jautājumu tādā veidā: “Lai ļaunums uzvarētu, pietiek ar bezdarbību no labu cilvēku puses.”

Kāpēc es minu tieši šos vārdus no plašās Kofi Annana runas? Diemžēl, cienījamie kolēģi, Latvija turpina nacistiskās Vācijas praksi. Toreiz cieta cilvēki, kuri piederēja pie noteiktas nacionalitātes, pie noteiktas tautības. Cilvēkus šķiroja pēc piederības pie dažādām grupām. (No zāles dep. A.Kiršteins: “Šķirām!”) Un mēs nevaram sēdēt un skatīties, kas tagad notiek mūsu valstī.

Mūsu likumprojektā piedāvāto grozījumu būtība ir novērst šā likuma nepilnības un pēc būtības atgriezties pie jau eksistējušās kārtības, kad nepilsoņiem, tāpat kā pilsoņiem, bija iespēja saņemt represētās personas statusu... represēto personu statusu, kas cietušas no nacistiskā režīma– tieši no nacistiskā režīma. Un, man liekas, tas būtu varbūt ļoti pareizs solis, ja mēs ne tikai atgrieztos pie vecās kārtības. Mēs līdz ar to arī novērstu šo netaisnību, kas tagad šajā likumā ir ierakstīta.

Vai tas maksās dārgi? Nebūt ne! Tikai 10000 cilvēku varbūt nāktu papildus klāt tiem, kuriem tagad jau ir šis nacistiskajā režīmā cietušā statuss. No budžeta viedokļa raugoties, tas nemaksās dārgi. Šeit varbūt vairāk ir ideoloģisks iemesls, kāpēc iepriekš netika izdarītas šādas izmaiņas, bet šodien, es teiktu, ir svinīga diena, un mēs varam to atļauties– nepilsoņiem ne tikai piešķirt, bet arī paplašināt šo statusu, attiecinot to arī uz citām personām, pieņemsim, uz tām personām, kuras tika izsūtītas piespiedu darbos ne tikai uz Vāciju, bet arī uz citām valstīm. Un tas varētu attiekties ne tikai, kā šobrīd likumā ir rakstīts, uz laika periodu no 1942. līdz 1943.gadam, bet gan uz visu Otrā pasaules kara laiku.

Starp citu, ANO sesijā, kā es jau minēju, pirms gada tika pieņemta speciāla rezolūcija, kas veltīta holokausta upuriem, un 27.janvāris ir holokausta upuru piemiņas diena. Es ceru, ka mēs atcerēsimies šos upurus pareizi un balsosim “par” mūsu piedāvājumu– par mūsu grozījumiem likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 52, atturas– 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Vladimira Buzajeva, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova un Jura Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Labs “landšafta” arhitekts nekad uzreiz neveido asfalta celiņus zālājā. Sākumā viņš iesēj zāli, bet pēc tam veido celiņus vietās, kur cilvēki ir ieminuši šīs taciņas. Tieši šo principu izvēlējās frakcija PCTVL, izstrādājot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Pirmām kārtām tas attiecas uz Ziemassvētku papildināšanu ar vēl vienu svētku dienu. Tā, kolēģi, ir ne tikai sekošana eiropeiskajai tradīcijai vispār, bet arī tautas gribas izpausme, kuru apliecināja arī Saeimas vairākuma balsojums aizpagājušā gada decembrī. Tas fakts, ka attiecīgais likumprojekts vairāk par gadu bez jebkādas virzības atrodas atbildīgajā komisijā, nedara šai komisijai godu. Ideju par pareizticīgo Ziemassvētku un Lieldienu pielīdzināšanu katoļu svētkiem tajā laikā atbalstīja Saeimas vairākums. Jāatzīmē gan, ka toreiz daļa deputātu, kas nepiekrīt slavenajam kristiešu principam: “Nav ne hellēņa, ne jūda”, pieprasīja pārbalsošanu.

Es vēlētos vēlreiz atgādināt, ka, neatzīstot pareizticīgo Ziemassvētkus un Lieldienas, mēs diskriminējam cilvēkus, kuri pieder pie pašas lielākās reliģiskās konfesijas Latvijā.

Mēs piedāvājam atzīmēt arī 8.martu, kas ir vieni no populārākajiem svētkiem gan valsts cittautiešu, gan latviešu vidū. Šie “pagrīdes” svētki plaši tiek atzīmēti gandrīz vai visās valsts iestādēs, kurās, kā zināms, cittautiešus praktiski netur. Ietiepīgā cīņa pret tautā populārajiem Sieviešu dienas svētkiem nedara godu dzimumu vienlīdzības piekritējiem, kuri šo tēzi ir ierakstījuši savās priekšvēlēšanu programmās.

Projektā ietverta arī prasība pārnest uz darba dienām tās svētku dienas, kuras ir iekritušas brīvdienās. Kā zināms, pie šāda secinājuma ir nonākusi Ministru prezidenta paspārnē izveidota speciāla komisija. Varbūt tieši šo secinājumu dēļ Kalvīša kungs nolēma to likvidēt?

Nu, un visbeidzot– 9.maijs. Tieši šajā dienā nacisma sagrāvi atzīmē ducis valstu uz austrumiem un dienvidiem no Latvijas, tāpat kā to dara Francijas Republika, kas no visām Rietumeiropas valstīm visvairāk cieta no nacisma. Sākotnēji vēl Latvijas Augstākās padomes laikā pieņemtajā likuma redakcijā tika ierakstīts tieši 9.maijs, un likumdevēji veselus piecus gadus neuzdrošinājās aiztikt šo dienu. Arī tagad tieši 9.maijā simti un tūkstoši Latvijas pilsoņu un nepilsoņu atzīmē nacisma sagrāves dienu. Galu galā, ja nebūtu šīs dienas, nebūtu arī mūsdienu Latvijas. Godātie deputāti, es ceru, ka jūs esat ievērojuši, ka likumprojektam ir pievienots ekonomiskais pamatojums. Piecu gadu laikā zaudējumi no šā likumprojekta ieviešanas nepārsniegs izdevumus viena vienīga NATO sammita organizēšanai.

PCTVL uzskata, ka labāk ir priecāties nekā būt drūmiem militāristiem. Kolēģi, karalis no pazīstamās Sent-Ekziperī pasakas izdeva tikai un vienīgi tautai saprotamas un vienmēr izpildāmas pavēles. Viņš, piemēram, pavēlēja, lai saule uzlec austrumos. Tas, ka ēzeļa cienīgā ietiepībā Saeimas vairākums pavēl, lai saule aust rietumos, neveicina sabiedrības integrāciju, nedara godu likumdevējiem un netiks pieņemts no pavalstnieku puses. Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu! Faktiski tā jūs varēsiet saglabāt savu godu un izdarīt tautai labumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andrejs Naglis ir pieteicies runāt “pret”.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Šodien mēs Saeimas sēdes darba kārtībā atkal esam iekļāvuši un izskatām iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Godīgi sakot, man, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātam, ir ļoti liela neapmierinātība par to, ka šā likuma grozījumi tiek šīs Saeimas laikā iesniegti jau kādu devīto reizi un katru reizi šie iesniegtie likumprojekti tiek noraidīti– varētu teikt, gan pamatoti, gan arī reizēm nepamatoti. Noraidīšanas iemesls ir tas, ka bieži vien šajos likumprojektos tiek iekļauts 8.marts– Starptautiskā sieviešu diena, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemas­svētki (7. un 8.janvāris), Lielā piektdiena, Lieldienas.

Kolēģi deputāti! Es, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāts, esmu gatavs iesniegt grozījumus šajā likumā, bet neesmu ticis līdz tam, jo, kā redzat, šis likums ir morāli novecojis. Tas ir pieņemts Latvijas Republikas Augstākajā padomē un publicēts izdevumā “Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs” 1990.gada 18.oktobrī. Likums ir uzrakstīts uz vienas rakstāmpapīra lapas... Tā teikt, bez likuma normu definējumiem... Vienkārši ir norādīti mēneša datumi jeb dienas (piemēram, 1.janvāris– Jaungada diena, 25.marts– Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, 11.novembris– Lāčplēša diena un tā tālāk). Pats nepatīkamākais ir tas, ka līdz pat šim laikam iesniegtie likumprojekti ir noraidīti, neatverot šo likumu un pamatojot ar to, ka jāizstrādā jauns likums.

Personīgi es 2003.gada 15.oktobrī iesniedzu priekšlikumu papildināt šo likumu ar vienu normu. Toreiz pēc Ministru kabineta rīkojuma tika izveidota darba grupa jauna likuma projekta izstrādei. Es, kā jau priekšlikuma iesniedzējs, arī biju uzaicināts uz vienu šīs darba grupas sēdi. Jau toreiz bija redzams, ka nekāds likums šādā darba grupā netaps darba grupas dalībnieku ļoti atšķirīgo viedokļu dēļ, jo vienam otram darba grupas dalībniekam nebija saprašanas, kas ir Ziemassvētki vai kas ir Lieldienas un kāpēc šie svētki tiek svinēti. Pagāja viens gads, tad otrs. Iesniegtie likumprojekti dažādu iemeslu dēļ atkal tika noraidīti, esošais likums netika atvērts. Tad atkal tika pieņemts lēmums izveidot otru darba grupu jauna likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” izstrādei. Darba grupa strādāja, bet, kā šodien redzams, vairs nav ne darba grupas un nav arī jaunā likuma. Tātad mēs esam tur, kur pašreiz esam.

Kolēģi deputāti! Vai mēs varam būt apmierināti ar tādu darbu? Arī šis likums ir jāsakārto juridiski pareizi, tajā varētu iestrādāt normas, kas vajadzīgas vēlētājiem– Latvijas iedzīvotājiem. Atcerēsimies, ka nepārtiekam no maizes vien! Mums ir vajadzīgas svētku, atceres un atzīmējamās dienas. Jāsaprot, ka šis likums nav mazsvarīgāks par jebkuru citu esošo likumu. Šodien grūti ir saprast, vai mums ir vai nav likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. No vienas puses, tāds it kā ir, bet, no otras puses, tāda nav, jo mēs nevaram iestrādāt likumā priekšlikumus (No zāles dep. J.Pliners: “Mēs nodosim to komisijām!”), papildinot to ar jaunām normām atbilstoši šīsdienas prasībām un vajadzībām.

Kolēģi, tas tā turpināties nevar! Šis likums ir jāsakārto. Protams, arī šis iesniegtais likumprojekts nav atbalstāms esošā likuma nesakārtotības dēļ.

Kolēģi deputāti! Mēs esam no valdošās koalīcijas. Es, valdošās koalīcijas partijas, Latvijas Pirmās partijas, deputāts, atzīstu, ka mūsu nolaidība un bezatbildība ir vainojama šā likuma nesakārtotībā.

Tāpēc lūdzu un pieprasu valdošajai koalīcijai: mums vajag uzņemties iniciatīvu un visīsākajā laikā izstrādāt likumprojektu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” un iesniegt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tā sagatavošanai, lai šā gada ziemas sesijā varētu to pieņemt vienā no Saeimas sēdēm.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 6, atturas– 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– nav, atturas– 11. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vjačeslava Stepaņenko iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.janvārī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vjačeslavam Stepaņenko. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Daces Mitas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu: “Apstiprināt Daci Mitu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata.”

Lūdzu atbalstīt Daces Mitas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Māra Birzgaļa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu: “Apstiprināt Māri Birzgali par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.”

Lūdzu atbalstīt Māra Birzgaļa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Lindas Vīnkalnas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu: “Apstiprināt Lindu Vīnkalnu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.”

Lūdzu atbalstīt Lindas Vīnkalnas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret –1, neviens neatturas.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Sanitas Kanenbergas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu: “Apstiprināt Sanitu Kanenbergu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.”

Lūdzu atbalstīt Sanitas Kanenbergas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Sanitas Zakrevskas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu: “Apstiprināt Sanitu Zakrevsku par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.”

Lūdzu atbalstīt Sanitas Zakrevskas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Andra Zaviļeiska apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Apstiprināt Andri Zaviļeiski par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Siguldas tiesas tiesneša amata.”

Lūdzu atbalstīt Andra Zaviļeiska apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Andreja Radzeviča atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sastāva”. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 2, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Andreja Radzeviča ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 1, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par 1993.gada 2.jūnija Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Otrajam lasījumam priekšlikumi Ārlietu komisijā nav iesniegti. Tātad es komisijas vārdā jūs aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Solovjovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Kopumā ir saņemti 15 priekšlikumi.

Pirmais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi 9.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

10.– Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Sliktas tiesas sēdes, kur cilvēku varēja nosodīt viņa prombūtnē, bija ļoti populāras viduslaikos un totalitārā režīma laikos, bet, neskatoties uz to, ka mēs atjaunojam dažas vecās paražas, es tomēr aicinu Saeimu šajā gadījumā sekot mūsdienīgai, demokrātiskai starptautiskai praksei. Konkrēti: ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, tad nav nekādas nepieciešamības izraidīt lietas pieteicēju no sēžu zāles un turpināt tiesas sēdi viņa prombūtnē. Pēc mana uzskata, ir pietiekami, ja sūdzības iesniedzējs vai cits procesa dalībnieks, kam nav speciālas atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tiks rakstveidā brīdināts par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma nelikumīgu izpaušanu.

Vēl viens arguments mana priekšlikuma labā ir tas, ka cilvēka iekļaušanas “melnajā sarakstā” pārsūdzēšana parasti ir starptautisks un skandalozs process. Un cilvēktiesību ievērošanas procedūra ir ļoti svarīga, lai formētu labvēlīgu Latvijas tēlu ārzemēs.

Lūdzu, vai nu atbalstiet manu priekšlikumu tūlīt, vai šodien noraidiet un pēc tam, kā parasti, nekavējoties iesniedziet analoģisku priekšlikumu vai nu komisijas, vai valdības vārdā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 10.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 60, atturas– nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

11.– tieslietu ministres Āboltiņas priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

13.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

15.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi, mirklīti uzmanības! Lūdzu, paskatieties, par ko jūs balsosiet: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Ir tāda neliela sakritība, ka rīt būs tiesā izskatīšana Berezovska lietā par to, ka viņš ir iekļauts “melnajā” sarakstā. Tātad kāds ļoti grib, lai šī jaunā kārtība stātos spēkā jau rīt. Tas nozīmē, ka lietas izskatīšana notiks jau pēc jaunās kārtības.

Godātie kolēģi! Es tikai gribu pārliecināties, ka jūs zināt, par ko balsojat.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 15.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 52,

pret– 12, atturas– 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 4, atturas– 10. Likums “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minētā likumprojekta trešajam lasījumam komisija saņēma un izskatīja 11 priekšlikumus.

1.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

2. un 3.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

4.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu.

P.Kalniņš.

5.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

6.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

7.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

8.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

9.– komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

10.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Iekļauts 11.priekšlikumā, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 10. un 11.priekšlikumu.

P.Kalniņš.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret un atturas– nav. Likums “Mēslošanas līdzekļu aprites likums” pieņemts. Paldies.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Andreja Nagļa, Feldmanes, Maksimova, Turlā, Stalidzānes, Šleseres un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Krišjāņa Petera atsaukšanu no Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Šleseres, Mackeviča, Karpuškina, Šmita un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Daiņa Turlā atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Turlā, Andreja Nagļa, Feldmanes, Maksimova, Stalidzānes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Krišjāņa Petera ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mackeviča, Karpuškina, Šmita, Feldmanes, Maksimova, Turlā un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Turpināsim izskatīt darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5250. Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam.

1.priekšlikums. To ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

2.priekšlikums. Arī to ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

3.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu.

J.Stalidzāne.

Vairāk priekšlikumu nav. Komisija ir nolēmusi pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.5259. Juridiskā komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Ir iesniegti kopumā četri priekšlikumi.

1.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

4.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Civillikumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5166– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par biržām””. Likumprojekts redakcionāli groza likumu “Par biržām””, saskaņojot tajā lietoto terminoloģiju ar Komerclikumu. Tāpat likumprojekts paredz veikt vairākus tehniskus un redakcionālus precizējumus saistībā ar izmaiņām citos normatīvajos aktos.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja likumprojektu. Komisijas vārdā lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Ribakovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 31.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– šā gada 31.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Iekšējā audita likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Iekšējā audita likumā” (reģistrācijas numurs 1455). Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis.

2.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Ir izskatīts un iekļauts 3.– Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 2. un 3.priekšlikumu.

V.E.Bresis.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis.

Un 5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.E.Bresis.

7.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 7.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Šodienas sēdes darba kārtībā ir iekļauts otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Kopumā ir saņemti, ja nemaldos, 218 priekšlikumi.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

2.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

6.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Savukārt 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

11.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

12.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

Savukārt 13. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis likums ir jauns likums par valsts un pašvaldību publiskajiem iepirkumiem. Mēs ļoti atbalstām to, ka ir radies šāds likums, kas nosaka arī procedūru, kādā veidā ir veicami publiskie iepirkumi, un šis likums padara šo iepirkšanas procedūru pēc iespējas atklātu.

Pēc mūsu uzskata, ar šo atklātību tomēr vajadzētu iet vēl tālāk, un mēs uzskatām, ka ir nepieciešams pēc iespējas vairāk zināt, kas ir labuma ieguvēji, respektīvi, kas ir īpašnieki tiem uzņēmumiem vai uzņēmumam, kas pretendē uz šiem iepirkumiem. Mēs tādēļ arī esam te tālākajos priekšlikumos šādu lietu paredzējuši un šajā priekšlikumā, kur ir runa par likuma mērķi, esam to norādījuši.

Aicinām šo grozījumu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 13.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 32, atturas– 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

Arī 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

17.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

18.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

20.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

Savukārt 21.– deputātu Šadurska, Bendrātes un Circenes priekšlikums– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā mēs norādām to, ko es jau te agrāk minēju. Respektīvi, mēs uzskatām, ka ir svarīgi, ka šie iepirkumi, kas tiek izdarīti par naudu, kura ir valsts nodokļu maksātāju nauda, respektīvi, par mūsu vēlētāju naudu, par jūsu naudu un par mūsu naudu... ir svarīgi zināt, kas ir labuma ieguvēji. Respektīvi, ir svarīgi zināt, kas ir īpašnieki tiem uzņēmumiem, kuri piedalās konkursā un no kuriem viens, iespējams, konkursā uzvarēs. Mēs tādēļ šajos priekšlikumos arī esam ierosinājuši, ka ir jāatklāj visi īpašnieki, kuriem ir vairāk par 10% īpašumtiesību šajā uzņēmumā. Tas ir šo priekšlikumu mērķis.

Es domāju, tas ļoti veicinātu atklātību, ja mēs veiktu pasūtījumus nevis kaut kādiem šaubīgiem, nezināmiem ofšoriem, bet būtu skaidri zināms, kas ir īpašnieki šiem uzņēmumiem, kuriem tiek veikti pasūtinājumi par valsts, par nodokļu maksātāju naudu.

Es domāju, ka tas ir ļoti saprātīgs priekšlikums no partijas “Jaunais laiks” puses, un es aicinu jūs šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, par kuru nupat runāja mūsu kolēģis deputāts Bērziņš, nozīmē noskaidrot galaīpašnieku. Un galaīpašnieku noskaidrošana šā likuma izpratnē nozīmē pēc būtības ietvert iepirkuma procedūras vērtēšanā īpašnieku kā kritēriju. Tas nozīmē: ja īpašnieks, pieņemsim, ir A, tad mēs pieliekam plusu, turpretī, ja īpašnieks ir B, tad mēs viņam pieliekam mīnusu.

Godātie kolēģi! Tāda prakse Eiropas Savienības valstīs nepastāv. Vēl vairāk! Prasība par galaīpašnieka noskaidrošanu iepirkuma procedūrās ir izskanējusi vairākkārt saistībā ar grozījumiem publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos, un Eiropas Komisijas atzinums šajā sakarā vienmēr ir bijis strikti negatīvs.

Bez tam es gribētu teikt arī to, ka Eiropas Kopienu tiesas lēmumi nosaka, ka pretendenta atbilstība ir vērtējama tikai pēc ekonomiskā un finansiālā stāvokļa, kā arī pēc viņa tehniskajām iespējām, un nekad citi kritēriji nav piemēroti.

Tātad tas nozīmē: ja mēs ieviesīsim to praksi, kāda ir noteikta 21. un 22.priekšlikumā, tad faktiski šī norma varēs pastāvēt līdz pirmajai prāvai Eiropas Kopienu tiesā, jo šāda prakse viennozīmīgi tiks atzīta par pretlikumīgu, jo ir jāņem vērā arī tas, ka pretendenti piedalīsies daudzos konkursos, kas notiks ne tikai Latvijā. Tie būs arī starptautiski konkursi, un tajos piedalīsies pretendenti arī no citām Eiropas Savienības valstīm, savukārt mūsējie, mūsu uzņēmēji, piedalīsies arī konkursos citās Eiropas Savienības valstīs.

Šeit nevarētu būt atšķirīga prakse. Tāpēc, kolēģi, es lūdzu rūpīgi izvērtēt to un neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams... Varbūt ir? Jā? Lūdzu! Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Zundas kungs aicināja ļoti uzmanīgi izvērtēt priekšlikumu. Arī es aicinu ļoti uzmanīgi izvērtēt šo priekšlikumu, jo šajā priekšlikumā ir runāts nevis par to personu, kura slēdz līgumu tanī brīdi, kad ir pieteikušies “n” pretendenti... nevis tad viņai ir jāuzrāda savi tiešie labuma guvēji, bet gan par to personu, kura jau ir ieguvusi tiesības slēgt līgumu. Viņa tad uzrāda savus tiešos labuma guvējus, piedevām diezgan ierobežotā apjomā. Tāpēc šis īstenībā nav Šēnberga kunga priekšlikums, par kuru Zundas kungs acīmredzot gribēja diskutēt.

Aicinu balsot!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par 21.– deputātu Šadurska, Bendrātes un Circenes priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 31, pret– 24, atturas– 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

22.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav. (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par 22.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 7, pret– 30, atturas– 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

23.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

24.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

25.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

26.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Un arī 27. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

29.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

30.– arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

31.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

32.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 33., kas ir deputāta Tolmačova priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Mana priekšlikuma būtība ir atjaunot iepriekšējā likuma redakcijā noteikto summu 1000 latu apmērā, ar kuru sāk darboties likuma regulētā iepirkuma procedūra. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sniegtajiem statistikas datiem, piemēram, pagājušajā gadā pašvaldību sektorā preču piegādes līgumi, kuru summas bija virs desmit tūkstošiem latu, veidoja tikai 7,5 procentus no kopējā līgumu skaita, kas naudas izteiksmē veidoja tikai 29 procentus no kopējās līgumu summas. Analoģiska situācija ir vērojama arī attiecībā uz citiem iepirkumu veidiem gan pašvaldību, gan valsts sektorā.

Jaunā likuma redakcija paredz, ka likums regulēs iepirkumu procedūru gadījumā, kad iepirkuma summa būs desmit tūkstoši latu vai lielāka. Vienīgā iebilde, par kuru domas nesaskanēja, diskutējot par šo priekšlikumu komisijā, bija tāda, ka Eiropas Savienībā šis slieksnis ir daudz augstāks un ka mēs būtu vienīgā valsts, kurai šī summa ir tik maza. Taču mēs aizmirstam, ka, skatoties pēc IKP– iekšzemes kopprodukta, Latvija ir nabadzīga valsts Eiropas Savienībā, kurā pie tam ir viens no augstākajiem korupcijas uztveres indeksiem. Varbūt es kļūdos? Varbūt kādam no klātesošajiem kolēģiem ir kādi citi vērā ņemami argumenti, kāpēc šī summa būtu jāpalielina veselas desmit reizes?

Kā es jau minēju iepriekš, aptuveni 90 procenti no pašreizējiem iepirkumiem būs ārpus jebkādas likuma kontroles. Un neviens no komisijas nespēja man paskaidrot, kādi normatīvie akti regulēs, ja vispār regulēs, šos iepirkumus par kopējo summu, kas pārsniedz desmitiem miljonu latu. Esošajā likuma redakcijā tos nekas neregulē, un atliek tikai viena absolūti deklaratīva norma, kas ir ietverta likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. Naudas izteiksmē tas izskatās šādi: ja šis likums būtu darbojies jau pagājušajā gadā, tad, piemēram, pašvaldību sektorā preču piegādē ārpus kontroles paliktu 18,7 miljoni latu, pakalpojumu sfērā ārpus kontroles paliktu 12,5 miljoni latu. Valsts sektorā preču piegādē ārpus kontroles paliktu 25,3 miljoni latu, bet pakalpojumu sfērā ārpus kontroles paliktu 14,7 miljoni latu. Kopā tas sastādītu 71,2 miljonus latu lielu summu, kas būtu bez jebkāda regulējuma.

Kā liecina statistika, ar katru gadu līgumu skaits un līdz ar to arī naudas summas pieaug, tāpēc šogad, ja likums gadījumā tiktu pieņemts šādā redakcijā, situācija kļūs vēl sliktāka.

Godātie kolēģi! Tad negodīgiem ierēdņiem nekas vairs netraucēs sadalīt iepirkumu summu sīkās daļās, piemēram, 20000 sadalīt trijās daļās, tādā veidā apejot likumu. Tas nozīmē, ka atbilstoši pašreizējā likuma redakcijai, kur noteikts šis 10000 latu lielais “slieksnis”, šo (pēdiņās) “sīko” summu likumības pārbaude nevienu vairs neinteresēs.

Diemžēl PCTVL frakcija ir vienīgā, kura mēģina aktualizēt šo problēmu. Tāpēc es aicinu arī citu frakciju deputātus pildīt savus solījumus vēlētājiem un neradīt Latvijā korupcijai labvēlīgu vidi. Manis piedāvātais grozījums ir sākums diskusijai atbildīgajā komisijā, un es aicinu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu, lai parādītu savu politisko nostāju un neatstātu bez jebkādas likuma kontroles visus iepirkumus no 1000 līdz 10000 latu. Es aicinu kolēģus padomāt un uz trešo lasījumu izveidot jaunu iepirkuma procedūru, kas atrisinātu visas likumā esošās pretrunas.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ko tad jūs pirms vēlēšanām esat zvērējuši baznīcā? Šis jautājums neizbēgami rodas tad, kad mēs salīdzinām PCTVL frakcijas deputāta Tolmačova kunga priekšlikumu Nr.33, “Jaunā laika” deputātes Mūrnieces kundzes priekšlikumu Nr.34 un priekšlikumu Nr.44, ko ir iesniegusi atbildīgā komisija, kuru, kā zināms, vada “Jaunā laika” frakcijas pārstāvis.

Nu Tolmačova kunga priekšlikumā viss it kā būtu skaidrs. Viņš piedāvā saglabāt korupcijas līmeni kaut vai iepriekšējā stadijā, nevis desmitkārtīgi to paaugstināt.

Cienījamā Mūrnieces kundze iesniedza visai divdomīgu priekšlikumu: vai nu samazināt korupcijas sliekšņa līmeni, vai arī deleģēt šo cēlo lietu Ministru kabinetam tieši tādā veidā, lai viņas priekšlikums nebūtu balsojams Saeimas sēdē. Atbildīgā komisija liekulīgi raksta, ka Mūrnieces kundzes priekšlikums it kā ir daļēji atbalstīts komisijas priekšlikumā Nr.44, kaut gan patiesībā tas ir pilnībā noraidīts.

Ko tad īstenībā piedāvā atbildīgā komisija? Tā piedāvā ziņas par korupcijas faktu publicēt, lai tas kļūtu zināms plašai sabiedrībai, bet tanī pašā laikā tā liedz likumīgās iespējas šo korupcijas faktu apstrīdēt. Varētu saprast, ka šādus priekšlikumus atbalsta Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un zemnieku savienības un Tautas partijas frakcijas, jo visu šo partiju cīņa ar korupciju ir tikai attiecīgo iespēju ierobežošana, turklāt nevis sev, bet gan citiem valdošās koalīcijas partneriem. Diemžēl arī “Jaunā laika” frakcija, nonākot šajā “saviesīgajā kompānijā”, kļuva tāda pati kā visi pārējie vai arī tāda bija jau savos pirmsākumos.

Godātie kolēģi! Gan jūsu priekšvēlēšanu programmās, gan Kalvīša kunga valdības Deklarācijā ir iekļauti solījumi atbalstīt mazo un vidējo uzņēmēju. Tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir valsts vai pašvaldības pasūtījumu, kas svārstās no 1000 līdz 10000 latu, galvenie adresāti. Iznāk, ka jūs tiešām gribat atbalstīt mazo un vidējo uzņēmēju, taču ne jebkuru– tikai tādu uzņēmēju, kas ir īpaši labvēlīgs konkrētās partijas izvirzītiem ierēdņiem. Kauns!

PCTVL frakcija izvirzīja priekšlikumu– saglabāt valsts pasūtījuma, kas tiek sadalīts saskaņā ar konkursu vai citu līdzīgu procedūru, minimālo apmēru 1000 latu līmenī, nevis palielināt to desmitkārtīgi, kā to vēlas panākt valdošās partijas.

Atliek vien cerēt, ka vēlētāji nav muļķi un pienācīgi novērtēs šos valdošās koalīcijas “mākslas darbus”. Novērtēs šodien un neaizmirsīs kaut vai līdz 7.oktobrim, kad dosies uz vēlēšanu iecirkņiem.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Drusciņ prognozēsim, kāda situācija tagad veidosies! ļoti populārs tāds skaitlis– “9999”. Nu, tātad par vienu latu mazāk nekā 10 tūkstoši. Tagad jebkuru pasūtījumu, jebkurus darbus varēs sadalīt dažādās daļās, un būs skaitlis “9999”, un ierēdnis bez jebkāda konkursa varēs pieņemt lēmumus. Un Iepirkumu uzraudzības birojam tātad nebūs tiesību pārbaudīt, vai konkrētais iepirkums bija izdarīts likumīgi. Un ko mēs tagad ar to panāksim? Tikai palīdzēsim tiem korumpētajiem ierēdņiem nopelnīt daudz vairāk.

Es negribu teikt, ka konkursi ir panaceja, ar kuras palīdzību varētu atrisināt šo problēmu, taču tie vismaz palīdz ievērot procedūru, vismaz nodrošina to, lai tur piedalītos vismaz kādas divas firmas. Protams, tur arī ir daudz problēmu, taču, pieņemot šādu lēmumu, mēs tikai palīdzēsim korumpantiem.

Es aicinu, it īpaši frakciju “Jaunais laiks”, balsot par deputāta Tolmačova priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis.

Komisijā strādājot ar tieši šo priekšlikumu, mēs iestigām vislielākajās diskusijās. Ir jāsaprot tas, ka, jo zemāks ir “slieksnis”, jo lielāka daļa iepirkumu procedūras ir pakļauta likuma regulējumam. Proti, tad uz iepirkumiem vairāk tiek attiecināta procedūra, kuras rezultāts ir tas, ka tiek precīzi sakārtots, kā iepirkums notiek; tātad precīzi tiek sakārtots tas, kā tiek publicēta informācija par to, ka iepirkums ir plānots, un arīdzan viss, kas saistīts ar to, kā pēc tam slēdz līgumu,– un tā tālāk un tā tālāk.

Bet šo priekšlikumu mums atsūtīja Finanšu ministrija, tātad saņēmām to no Ministru kabineta. Sākumā tas likās tiešām diskutabls un dīvains. Diskusiju gaitā nonācām pie slēdziena, ka iepirkumu procedūrai šis “slieksnis” ir atstājams, un arī balsojums par to liecina. Bet lasiet uzmanīgi 44.pantu! Ja jūs uzmanīgi izlasīsiet 44.pantu un sapratīsiet to, ka valstī, runājot par iepirkuma procedūru, ir jāņem vērā vēl arī Administratīvā procesa likums, tad sapratīsiet arī to, cik atklāts jeb caurskatāms būs šis process saistībā ar administratīvo procesu.

Tātad jebkurš pašvaldības vai iestādes vadītājs, kurš būs nolēmis pirkt kādu preci par cenu, kura ir robežās no 1000 līdz 10000 latiem, būs spiests darīt zināmu savu nodomu pirkt. Pēc tam būs pieteikušies ļoti daudzi pretendenti uz šo darījumu, un, ja kādam no šiem pretendentiem liksies aizdomīgs pieņemtais lēmums, administratīvā procesa kārtībā viņš varēs šo lēmumu pārsūdzēt (tas faktiski nozīmēs to, ka lēmums vairs nav spēkā) un saskaņā ar Administratīvā procesa likumu (kurš, starp citu, ir pieņemts daudz vairāk par labu patērētājam, nevis iestādei, nevis valstij) varēs pastāvēt uz savu viedokli, uz to, ka viņam ir šajā gadījumā taisnība.

Tātad komisijā bija balsojums par šo. Un, starp citu, es arī nepiekrītu Sokolovska kungam, jo likumā ir noteikts, ka nedrīkst apzināti sadalīt iepirkumu daļās, lai tādējādi mazinātu procedūras. Ja kāds ierēdnis iedomāsies dalīt, nu, teiksim, simts tūkstošus latu lielu summu pa 999 vai tā, kā te tika minēts... par to ir paredzēts sods. Tas nedrīkstētu tikt atļauts!

Tālāk. Komisija balsoja un tomēr caurmērā vienojās par to, ka šis ir atbalstāms... Bet es gribu tiešām vērst jūsu uzmanību uz to, ka uz trešo lasījumu acīmredzot ir papildus jāpievērš uzmanība tam, kas notiks ar šo “slieksni”, kas ir no tūkstoša līdz desmit tūkstošiem. Es domāju, ka mums te pietiek gudru galvu un priekšlikumi attiecībā uz to tiks iesniegti.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par 33.– deputāta Andra Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 53, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

34.– deputātes Mūrnieces priekšlikums. Pretēji Buzajeva kunga apgalvojumiem tas tik tiešām ir atbalstīts un ir iekļauts 44.priekšlikumā, vismaz daļēji.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

35.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

36.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Savukārt 37.– deputāta Tolmačova priekšlikums– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

38.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

39.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

40.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 8, pret– 48, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

41.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

42.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

43.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

44.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Savukārt 45.– Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

46. un 47.priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

48.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 49.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

50.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

51.– ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

52.– ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

53.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

54.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

55.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

56.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

57. un 58.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

59.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis.

61.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

62. un 63.priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

64.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

65.– ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

66.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

Savukārt 67.– tieslietu ministres Āboltiņas priekšlikums– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

68.– daļēji atbalstīts un iekļauts 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

70.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

71.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

72.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

Savukārt 73.– Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

74.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

75.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

76.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

77., 78. un 79.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

80.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Savukārt 81.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga kunga priekšlikums– jau ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

82. un 83.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

84.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

85. un 86.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

87.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

88.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 89.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu par minētajiem priekšlikumiem pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

90.– Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

91.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 92.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis.

93.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

94.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 95.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

96.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 97.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

98.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

99.– Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgi kā 100.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums– ir atbalstīts daļēji un iekļauts 101.– komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

102.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

103.– deputātes Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 109.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

104., 105. un 106. priekšlikums. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis.

Savukārt 107.– atbildīgās komisijas priekšlikums par šo

pantu– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

108.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 109.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis.

110.– deputātes Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

111.– deputātes Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

112.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iekļauts 113.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

114.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

115. priekšlikums ir iekļauts 116.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

117.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 118.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 119.priekšlikums ir atbalstīts. Arī 120. un 121.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

122. un 123.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

124.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

125.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 126.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis.

127. un 128.– atbildīgās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

129.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

130.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

131.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

132.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

133.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Savukārt 134.– Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

135.– Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 136.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

137.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

138.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 141.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

139.– daļēji atbalstīts un iekļauts 140.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

140. un 141.priekšlikums ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

142.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

143.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Savukārt 144. ir iekļauts 145.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

146.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 147. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

148.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 149.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

150. un 151.priekšlikums ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

152.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

153.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

154.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas un 155.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

156.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

157.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

158.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

159.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Savukārt 160. ir deputātu Šadurska, Bendrātes un Circenes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 38, pret– 25, atturas– 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

161.– Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Savukārt 162. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

163. un 164. priekšlikums ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

165.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 166.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

167.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

168.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šēnberga kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

Savukārt 169.priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 31, pret– 28, atturas– 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Turpināsim likumprojektu izskatīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Ārlietu komisijas dalībnieki! Lūdzu uz sēdi pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātei Inārai Ostrovskai.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dzeltenajā zālē lūdzu pulcēties Polijas sadarbības grupu!

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Sporta apakškomisijas locekļi! Aicinu jūs uz Sarkano zāli– uz komisijas sēdi! Mikrofonu, lūdzu, ieslēdziet!

Sēdes vadītāja.

Mikrofons skan, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis.

Sporta apakškomisiju aicinu uz Sarkano zāli, lūdzu, vēlreiz, kurš nedzirdēja!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska, Aleksejeva, Kabanova, Buzajeva un Tolmačova jautājumu satiksmes ministram Ainaram Šleseram “Par attieksmi pret darbiniekiem akciju sabiedrībā “Air Baltic””. Šo jautājumu mēs nododam ministra kungam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, arī Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par valsts palīdzību trūcīgajiem pārtikas iegādē”. Šo jautājumu mēs nododam Ministru prezidentam.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ēriks Jēkabsons, Oskars Kastēns, Juris Dobelis, Vjačeslavs Stepaņenko un Kārlis Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Tiekamies zālē pulksten 11.00! Lūdzu visus būt atpakaļ zālē noteiktā laikā.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu! Izskatīsim likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”. Otrais lasījums. Turpināsim ar 170.priekšlikumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis.

170., 171., 172. un 173.priekšlikums. Ir atbalstīti daļēji un iekļauti 174.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis.

175.– Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

176.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

177.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

178.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 179.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

180.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

181.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

182.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

183.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

184. un 185.priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

186.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

187.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

188.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

189.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

190.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

191.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 192.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Savukārt 193. ir deputātes L.Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

194.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ē.Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

195.– deputāta A.Tolmačova priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 212.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 46, atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms turpinām likumprojekta izskatīšanu, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Brigmaņa, Šķestera, Kāposta, Kalniņa un Breša lūgumu: “Lūdzam veikt atkārtotu balsojumu par darba kārtības 25.punktu– likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” 160.priekšlikumu sakarā ar to, ka balsojuma laikā vairāki deputāti neatradās zālē.” Vai ir iebildumi pret šādu priekšlikumu un pārbalsojumu? Deputātiem ir iebildumi. Tātad balsosim par priekšlikumu– pārbalsot 160.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 43, pret– 31, neatturas neviens. Priekšlikums atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par 160.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 32, pret– 35, atturas– 8. Priekšlikums noraidīts.

Turpināsim izskatīt likumprojektu. Lūdzu!

Dz.Zaķis.

196.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

197.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

198.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Savukārt 199. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 201.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Zaķis.

200.– Juridiskā biroja priekšlikums. 201.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

202.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

203.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

204.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

205.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Savukārt 206. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 207.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

208.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

209.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

210.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 211.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

212.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

213.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Zaķis.

214.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

215.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

216.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis.

217.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un visbeidzot 218.– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!

Par– 63, pret– 6, atturas– 9. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Zaķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs tieši viena nedēļa– proti, 2.februāris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 2.februāris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Madars Lasmanis. Lūdzu!

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā” un to atbalstījusi.

Aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Lasmanis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.februāris.

Sēdes vadītāja.

3.februāris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.5245– likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi 6 priekšlikumus.

1.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsojam par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 60, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

2.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 51, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

3.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 53, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

4.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 54, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

5.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 54, atturas– nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

6.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Analoģisks priekšlikums iesniegts arī Saeimas vēlēšanu likuma sakarā. Manam priekšlikumam būs ietekme uz nākamās Saeimas simtnieku, tāpat kā uz eiroparlamentāriešu devītnieka sastāvu. Varbūt tam būs vēl lielāka ietekme nekā aģitācijas ierobežošanai pēdējās deviņdesmit dienās pirms vēlēšanām. Priekšlikuma mērķis– savienot vēlētāju iespēju ietekmēt konkrētā kandidāta likteni ar partijas atbildību par katru kandidātu, noteicot vietas sarakstā.

Esošo sistēmu raksturo klaja nestabilitāte: viena atzīme “plus” vai viena uzvārda izsvītrošana var pilnīgi izkropļot kandidātu secību sarakstā, kuru mokoši saskaņoja partijas iekšienē. Faktiski tiek ierosināts izmainīt balsu, kas tiek nodotas par individuālajiem kandidātiem, skaitīšanas kārtību. Tanī pašā laikā vēlētājs saglabātu savas tiesības atzīmēt kandidāta uzvārdu ar “plus” zīmi vai arī izsvītrot to. Bet plusu un svītrojumu starpībai tiek pieskaitīta drošības rezerve, kuras lielums ir atkarīgs no kandidāta vietas sarakstā. Sākotnējā stāvoklī balsu starpība kandidātiem, kuri atrodas sarakstā blakus, tiek noteikta viena procenta apmērā no kopējā balsu skaita, kas ir nodotas par sarakstu. Šajā gadījumā sarakstā iekļauto kandidātu izvēli ietekmē gan vēlētāju simpātijas, gan arī saraksta iesniedzēji, kuri labāk pazīst savu kandidātu viedokļus.

Kopumā priekšlikums ir vērsts uz to, lai nostiprinātu politisko partiju ietekmi. Profesionālo likumdevēju atlasi tas padara daudz objektīvāku, minimizē deputātu iespēju pāriet no frakcijas uz frakciju. Sīkāk mans priekšlikums ir izklāstīts materiālos, kuri jums tika izdalīti no rīta. Tur ir pat vietu aprēķina piemērs. Ikviens, kas vēl nav aizmirsis kopš vidusskolas laika matemātiku, var patstāvīgi novērtēt priekšlikuma lietderīgumu, ņemot vērā arī savu vienīgo vai laimīgo kandidēšanas pieredzi.

Kolēģi! Es saprotu, ka mana kārtējā izgudrojuma tūlītējais liktenis būs bēdīgs, it īpaši ņemot vērā atbildīgās komisijas noraidošo viedokli. Savu šodienas uzstāšanos no Saeimas tribīnes uzskatu par idejas publisko prezentāciju. Jo, ja var ticēt Marksam, idejas var kļūt par materiālu spēku tikai tad, kad tās pakļauj sev masas.

Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 6, pret– 61, atturas– 15. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 17, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.februāris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.februāris. Citu priekšlikumu nav. Termiņš noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.5246. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Pirms otrā lasījuma saņemti 12 priekšlikumi.

1.– deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atbilstoši mūsu valdības ziņojumiem dažādām Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību komitejām, Latvijā nenodala pilsoņus no nepilsoņiem viņu cilvēktiesību īstenošanā, un it kā vienīgais izņēmums ir politiskās tiesības. Tādējādi nepilsoņi gan no Satversmes un nacionālo likumu, gan no starptautisko cilvēktiesību jomā noslēgto Latvijas saistību viedokļa pieder Latvijas valstij tāpat kā tās pilsoņi. Nekādā ziņā Latvijas nepilsoņus nevar uzskatīt par ārvalstniekiem jeb trešās valsts pilsoņiem! Ir jāatceras, kādu starptautisku ažiotāžu radīja tas, ka 90.gadu sākumā šādi definējumi parādījās Latvijā.

Savukārt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāvīgajiem iedzīvotājiem jau ir tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās. Turklāt, piemēram, Zviedrijā pat referendumā par eiro ieviešanu valstī līdzās Zviedrijas pilsoņiem, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Norvēģijas un Islandes pilsoņiem varēja piedalīties arī pastāvīgie iedzīvotāji, kas nodzīvojuši valstī vismaz pēdējos trīs gadus.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” deputātu Valērija Agešina un Aleksandra Bartaševiča priekšlikumu šādā redakcijā: “Tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties personas, kurām ir izdota Latvijas pase.” Tas varētu būt Saeimas labas gribas pierādījums jautājumā par visas sabiedrības saliedētību neatkarīgi no pagaidām dažādiem juridiskiem statusiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu paust PCTVL frakcijas atbalstu šo divu “Saskaņas Centra” deputātu priekšlikumam.

No pirmā acu uzmetiena tas šķiet diezgan dīvains priekšlikums, jo praktiski tās ir politiskās tiesības– piedalīties referendumos, strīdēties par likumiem un tā tālāk. Taču mēs nevaram aizmirst mūsu Latvijas nepilsoņu likteni un izcelsmes avotu, jo 1991.gada 3.martā, kad bija referendums par Latvijas neatkarību, un arī agrāk, tad, kad mēs pirmo reizi 50 pēdējos gados brīvi ievēlējām savu Augstāko padomi, visi viņi bija balsstiesīgi un tikai pēc tam viņiem tika kolektīvi atņemtas politiskās tiesības. Šīs barbariskās akcijas notika 1991.gada 15.oktobrī– pirms 15 gadiem. Sen jau ir laiks to mūsu likumdevēju kļūdu izlabot, kaut vai pakāpeniski,– tieši samazināt Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu tiesību atšķirību sarakstu, dot iespēju nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī referendumos.

Es aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Vispār– labi priekšlikumi. Es domāju, ka ir jāatbalsta. Es tikai gribu drusciņ koriģēt: tajā referendumā gandrīz 500 tūkstoši nobalsoja pret Latvijas neatkarību, Buzajeva kungs!

Jā, tie bija nepilsoņi! Es domāju, ka tie, kas gribēja, tie 100tūkstoši jau ir pilsoņi. Ko darīt ar pārējiem? Tātad vairāk nekā 400 tūkstoši, nepilni 500 tūkstoši, balsoja pret Latvijas neatkarību. Nu nekā tās lietas neiet!

Man ir cits priekšlikums, ko jums vajadzētu papildināt: tam, kas ir atbraucis ar tanku, tam piešķirt uzreiz divas balsis, ne tikai vienu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 66, neviens nav atturējies. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

2.– deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 65, neviens nav atturējies. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

3.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst? Deputāti tomēr lūdz balsojumu. Atvainojiet! Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 49, pret– 27, atturējies nav neviens. Priekšlikums atbalstīts.

R.Jurķis.

4.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 25, neviens nav atturējies. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Jurķis.

5.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 57, pret– 24, neviens nav atturējies. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Jurķis.

6.– deputāta Grīnblata priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 58, atturas– 11. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

7.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret– 23, atturas– 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Jurķis.

8.– deputāta Grīnblata priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 9.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

10.– deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 59, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

11.– deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 63, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

12.– deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 67, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– 16, atturas– 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 8.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 8.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku (Eiropas Savienības dalībvalstis) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas, Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Nosaukumā jau ir pateikts viss, un Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Un vispirms mēs gribam lūgt jūsu atbalstu likumprojekta steidzamībai. Tas ir pirmais.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 4, atturas– 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Solovjovs.

Es jūs komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

I.Solovjovs.

Ja jums nekas nav pretī, tad lūdzu atbalstīt arī otrajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, atturas– 5. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt protokolu. Protokola mērķis ir prasība, uzliekot dalībvalstīm šo pienākumu, noteikt kriminālatbildību par tirdzniecību ar bērniem, bērnu iesaistīšanu prostitūcijā un pornogrāfijā, kā arī noslēgt ar citām dalībvalstīm nolīgumus par noziedznieku izdošanu un par savstarpēju tiesisko palīdzību, veicot pasākumus, lai aizsargātu bērnus no šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem un nodrošinātu cietušo bērnu aizsardzību un rehabilitāciju.

Komisijas vārdā es jūs aicinu vispirms noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

I.Solovjovs.

Jā, pirmajā lasījumā arī...

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

I.Solovjovs.

Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā, ja jums nekas nav pret to.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likums “Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā Protokolu par pārvietošanas kārtību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Komisija ierosina vispirms atzīt par steidzamu šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– nav, atturas– 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

I.Solovjovs.

Ja jums nav iebildumu, tad komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likums “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā Protokolu par pārvietošanas kārtību” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Komisija ierosina arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

I.Solovjovs.

30.janvāris– priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 30.janvāris. Un izskatīšana?

I.Solovjovs.

Nākamajā ceturtdienā. Tas būs 2.februāris.

Sēdes vadītāja.

Izskatīšana– 2.februārī.

I.Solovjovs.

2.februārī. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Un izskatīšana 2.februāra sēdē. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim tos priekšlikumus, kuri bija iesniegti uz otro lasījumu.

1.priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

2.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Par 2.priekšlikuma būtību. Ja mēs lasām spēkā esošo redakciju, tad redzam, ka personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā. Pirmajā lasījumā tika pieņemta ļoti pārdomāta un izsvērta redakcija, ka personai ir tiesības vēlēt tajā vēlēšanu iecirknī, kurā tā ir reģistrēta vēlētāju sarakstā. Savukārt ar otrajam lasījumam piedāvāto priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi Juridiskā komisija, bet kuru es aicinu neatbalstīt, mēs atkal atgriežamies pie jau spēkā esošās redakcijas.

Kas vainas šai spēkā esošajai redakcijai? Mēģināšu nosaukt trīs argumentus augošā, tātad svarīguma ziņā, šādā secībā.

Pirmais arguments ir tāds, ka spēkā esošā redakcija ir atšķirīga no tās, kāda ir noteikta pašvaldību vēlēšanu gadījumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadījumā. Tātad, kad mēs ejam vēlēt pašvaldības, mēs ejam balsot uz savu iecirkni. Un arī tad, kad mēs ejam vēlēt Eiropas Parlamentu, mēs dodamies uz savu vēlēšanu iecirkni. Savukārt tad, kad mēs ejam vēlēt Saeimu, mēs varam iet jebkur. Līdz ar to tiek radīts nevajadzīgs juceklis, un pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija šo jucekli novērš.

Otrais. Kā mēs to redzējām arī iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, neskaitāmos gadījumos notika dažādas manipulācijas ar vēlētāju balsīm, bija noorganizēti dažādi autobusi, ar kuriem tika vizināti vēlētāji līdz citiem vēlēšanu iecirkņiem, un šīs vizināšanas laikā notika interesantas lietas. Taču pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija faktiski šo situāciju minimalizē. Pie tam šādu praksi ir izvēlējusies lielākā daļa Eiropas valstu, un Latvija tādā ziņā bija unikāla ar savu iespēju vizināt vēlētājus pa visu valsti šurpu turpu.

Un nu trešais, pats galvenais un pats svarīgākais, no iemesliem. Runa ir par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri šobrīd atrodas ārzemēs. Godājamie kolēģi! Ja mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuri šobrīd aizplūst prom no Latvijas... Es ļoti ceru un esmu pārliecināts, ka šie pilsoņi aizplūst uz īsu laiku, proti, viņi dodas pastrādāt, nopelna naudu, krāj pieredzi, mācās valodu un pēc tam cenšas atgriezties atpakaļ. Taču šī saikne starp mūsu valsti un šiem cilvēkiem ir diezgan sensitīva jeb jutīga, teiksim tā. Un, ja mēs neradām viņiem iespēju pildīt savu pienākumu pēc iespējas vienkāršāk, proti, pildīt savu pienākumu balsot un vēlēt Saeimu, tad mēs diezgan pamatīgi attālinām viņus no mūsu valsts.

Kāpēc es to tā saku? Tāpēc, ka saskaņā ar spēkā esošo kārtību katram, kurš, pieņemsim, dzīvojot Īrijā, vēlas nobalsot Latvijā, ir jāsūta pase, tad tā ir jāzīmogo, un tikai tad ir iespējama šī balsošana. Tas faktiski šos cilvēkus izslēdz no vēlēšanu aprites, jo tas ir pārāk sarežģīti.

Šo trīs iemeslu dēļ, kolēģi, es aicinu Juridiskās komisijas priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija)

Godājamie kolēģi! Likumi tiek rakstīti cilvēkiem, un mums ar šiem likumiem tātad ir jādod iespēja cilvēkiem tos realizēt un arī brīvi izpaust savu gribu. Proti, šis likums, kas skar tātad Saeimas vēlēšanas, deputātu ievēlēšanu... Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai maksimāli daudz cilvēku ietu balsot, lai maksimāli daudz cilvēku izdarītu savu izvēli un lai viņiem šī izvēles brīvība būtu atvieglota. Tātad, lai viņi varētu iet vēlēt tur, kur viņi tajā brīdī atrodas un kur viņam būtu izdevīgi vēlēt. Piesaistīt cilvēkus pie kāda konkrēta vēlēšanu iecirkņa– tas mūsu tehnikas attīstības laikmetā ir anahronisms. Es domāju, ka vairs nav aiz kalniem šī elektroniskā balsošana. Un tāpēc, kolēģi, dosim iespēju mūsu iedzīvotājiem, mūsu pilsoņiem izdarīt savu izvēli un veikt balsošanu brīvi.

Zaļo un zemnieku savienība aicina atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! PCTVL frakcija atbalsta komisijas priekšlikumu un vēlmi atgriezties pie vecās vēlēšanu sistēmas, kas mierīgi eksistēja pirms kara un eksistē vēl līdz šim brīdim. Tā ir pārāk demokrātiska un vienkārša sistēma, jo šī sistēma dod katram vēlētājam iespēju nobalsot tur, kur viņš grib.

Bet mēs arī uzmanīgi izskatījām “Jaunā laika” viedokli, it īpaši frakcijas “Jaunais laiks” bažas par vēlētājiem ārzemēs, kuru diemžēl ir pārāk daudz, it īpaši patlaban. Un sakarā ar to, kā arī, ņemot vērā apstākli, ka likumu mēs skatām tikai otrajā lasījumā, mums ir iespēja uz trešo lasījumu piedāvāt kādu jauktu sistēmu, ka, teiksim, Latvijas iekšienē varētu balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī bez iepriekšējas reģistrācijas, bet savukārt ārvalstīs visi būtu iepriekš reģistrēti un balsotu bez pasu sūtīšanas pa pastu.

Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Šeit debatētāju runās izskanēja vairākas neprecizitātes. Pirmām kārtām jāteic, ka netiek taisīts nekāds juceklis, jo Saeimas vēlēšanās vienmēr ir bijusi tāda kārtība, kādu piedāvā Juridiskā komisija.

Saeimas vēlēšanās Latvijas Republikas pilsoņi vienmēr ir varējuši balsot brīvi tajā iecirknī, kas viņiem ir vistuvāk vai ir visērtāk pieejams. Un tieši to piedāvā Juridiskā komisija– Latvijas Republikas pilsoņi var balsot tur, kur viņi tajā dienā atrodas, nevis visu dienu ir piesaistīti konkrētai adresei.

Otra neprecizitāte bija, runājot it kā par tiem nabaga balsotājiem ārzemēs. Tieši tāpat kā visās iepriekšējās reizēs, arī tur būs atvērti vēlēšanu iecirkņi. Dažviet tie būs vēstniecībās vai kur citur. Es zinu, ka Īrijā, kā no Cimdara kunga to sapratu, būs vairāki šie iecirkņi. Līdz ar to cilvēks tur ieradīsies ar pasi, un viņam būs iespēja balsot. Viņam būs iespēja nobalsot, ja vien viņš ieradīsies tajā vēlēšanu iecirknī. Un līdz ar to šeit vienkārši nebūtu vēlams maldināt vai mazlietiņ “duļķot tos ūdeņus”.

Tātad es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu Nr.2.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 2.– Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 22, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš.

3.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav. Tas nav arī balsojams. Tā kā ir atbalstīts 2.– Juridiskās komisijas priekšlikums,– tad 3.faktiski vairs nav balsojams.

4. ...

M.Segliņš.

4.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām izslēgt no likumprojekta dažādus nepamatotus ierobežojumus, it īpaši tāpēc, ka, tā teikt, nāk virsū Satversmes tiesas spriedums.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 4.– deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11,

pret– 53, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

5.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

6.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

7.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 7.priekšlikumu.

M.Segliņš.

8.– nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 59, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

9.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Segliņš.

10.– nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 63, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

11.– nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 63, atturas– 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

12.– nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 65, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

13.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Anita Kalniņa.

A.Kalniņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Es gribētu atgādināt, ka šodien Saeima atbalstīja ZZS priekšlikumu, ka vēlēšanu reklāmas aizliegtas 90 dienas pirms vēlēšanām. Savukārt sarakstus partijas var iesniegt 60 līdz 80 dienas pirms vēlēšanām. Tas nozīmē, ka šajā periodā cilvēki neuzzinās pat to, par kuriem deputātu kandidātiem balsot.

Mūsu priekšlikums paredz, ka deputātu kandidātu saraksti ir jāiesniedz no 150.dienas līdz 120.dienai pirms vēlēšanu dienas. Tas būtu tikai normāli un atbilstoši šim, tā teikt, filozofiskajam ZZS uzstādījumam. Ir jāzina cilvēki, un jāzina, par ko balsot.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 13.– deputātu Kampara, Kalniņas un Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 35, pret– 38, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

14.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Sergejs Fjodorovs. Nav zālē...

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mans priekšlikums veicinātu godīgumu, samazinātu nepieciešamību pēc reklāmas izdevumiem un faktiski atjaunotu Latvijā tādu vēlēšanu kārtību, kāda bija paredzēta 20.gados, tad, kad mūsu Satversmes tēvi un arī pirmo Saeimu deputāti domāja, kā panākt, lai vēlēšanas būtu godīgas un visi varētu tajās piedalīties bez krāpniecības.

Mans priekšlikums, protams, nāk par labu tām partijām, kurām ir kāda ideja, un ir absolūti kaitinošs un traucējošs tām, kurām idejas nav. Ko es saucu par “idejas partijām”? Nu, “idejas partija” var būt gan Zaļo partija, gan Zemnieku savienība, var būt arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kurai ir nacionāla ideja; varētu būt pat krievu partija; tur jau ir skaidrs, par ko ir jābalso. Taču mums ir arī vesela rinda partiju, kuru programmās vai viņu vadoņu nostādnēs ir, piemēram, frāze, ka galvenais ir gaismas un tumsas cīņa vai cīņa pret ļaunajiem spēkiem, vai cīņa par taisnību. Tātad šīm partijām nav skaidri izteiktas ideoloģijas, bet ir vēlme iesēdināt savus “brigadierus” dažādu saimniecisku uzņēmumu padomēs.

Nu kā jūs ieblēdīsiet savu “brigadieri”, piemēram, “Latvenergo” padomē, ja partijas priekšgalā netiks nolikta viena vai divas, vai trīs “lokomotīves”, kuras tad nu braukās pa visiem pieciem vēlēšanu apgabaliem un radīs maldīgu ilūziju, ka, piemēram, Latgalē vai Zemgalē kāds par viņiem balsos? Balsos, tiešām jau balsos, bet nesapratīs tie cilvēki, ka vienu vai divus, vai trīs populārus cilvēkus var iebalsot tikai tajos vēlēšanu apgabalos, kur ir visvairāk balsu,– tātad Rīgā vai Vidzemē. Jūs saprotat to blēdību, jā?

Nu paskatīsimies, kā bija iepriekšējās vēlēšanās! Vai tad, teiksim Šķēli vai Repši, vai kādu citu populāru cilvēku, kaut vai Raimondu Paulu, ievēlēja Latgalē vai Kurzemē, kur ir mazs vēlētāju skaits? Nu ir tak’ zināms, ka viņi uzreiz tika ievēlēti Rīgā vai Vidzemē! Ja mans priekšlikums tiktu ieviests, kas notiktu? Vienu, divas vai trīs šādas “lokomotīves” ievēlētu Rīgas vēlēšanu apgabalā vai varbūt Vidzemes vēlēšanu apgabalā, bet ko tad šīs partijas liktu Zemgalē, Kurzemē un Latgalē? Viņām būtu tur jāliek pazīstami un populāri vietējo pašvaldību vadītāji, kas būtu ļoti labi. Tātad Vidzemē varbūt vēlētu par Valmieras vai Cēsu mēru, Kurzemē– varbūt par Liepājas mēru, Zemgalē skatītos, kādi cilvēki ir uz vietas. Atkristu vajadzība “finglierēt” jeb, kā tautā saka, “muhļīt” ar tādiem priekšlikumiem, ka vajadzētu apvienot populāru vietējās pašvaldības līdera amatu ar dalību vai sēdēšanu Saeimā. Cilvēki tiek muļķoti, ka šos amatus varētu apvienot.

Ja deputāti kārtīgi strādā šeit, Saeimā (un, es redzu, šeit ir tādi cilvēki, kas iet mājās vakarā vienpadsmitos vai divpadsmitos), tad, interesanti, kad tad viņi brauktu uz Rēzekni vai Daugavpili un, būdami domes priekšsēdētāji, kārtotu vēl arī savus jautājumus?

Tāpēc mans priekšlikums izslēdz vajadzību muļķot vēlētājus. Tas ļautu pašiem spēcīgākajiem līderiem, protams, kandidēt apgabalos, kuros ir vislielākais vēlētāju skaits (tātad, kā jūs saprotat, Rīgā vai Vidzemē), un ļautu mazāk pazīstamiem, bet reģionos spēcīgiem politiķiem parādīt sevi savos vēlēšanu apgabalos. Ja viņi tiktu ievēlēti Saeimā, viņi attiecīgi atbrīvotu savu vietu Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Liepājā vai Ventspilī un ļautu jauniem cilvēkiem ieņemt šos pašvaldību amatus.

Pretējā gadījumā mēs turpinām šo veco praksi: vieni un tie paši politiķi, kurus ievēlē tikai Rīgā vai Vidzemē, imitē milzīgu darbību, braukā pa Latgali un Zemgali, stāsta, kā viņi tur tiks ievēlēti. Cilvēki notic un pēc tam brīnās, kad saņem rezultātus: ievēlētas ir viņiem pavisam nepazīstamas sejas.

Es saprotu, kas šis priekšlikums ir katastrofa dažām partijām, kurām nav savas ideoloģijas. Taču tādā gadījumā mums ir otra izeja.

Tad jau mums būtu ieteicams varbūt jau ar nākamo balsojumu pāriet uz vienu vēlēšanu apgabalu, jo būtībā notiek pašreiz šī imitācija, ka ir, it kā ir, pieci vēlēšanu apgabali, bet faktiski tas darbojas tā, it kā Latvijā būtu tikai viens vēlēšanu apgabals. Saprotiet, viens un tas pats cilvēks tiek reklamēts visā Latvijā. Ietaupītos milzīgi daudz naudas, nebūtu vajadzības šķiest līdzekļus, reklamējot kandidātu Latgalē un Zemgalē, ja būtu zināms, ka viņš tur nekad netiks ievēlēts un par viņu tur vispār nebalsos. Kāda nu gan būtu vajadzība tādā gadījumā pirkt milzīgus reklāmas laukumus avīzēs vai maksāt televīzijai, ja reģionā, apgabalā šīs vēlēšanu izmaksas būtu daudz mazākas?

Es, protams, neesmu tik naivs...

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). ...lai nesaprastu, ka dažas partijas veiks kolektīvu pašnāvību. Es iesaku tomēr mainīt uz vienu vēlēšanu apgabalu. Nu būsim taču godīgi un izliksim šos simts kandidātus visā Latvijā, nevis imitēsim un blēdīsimies!

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par deputāta Kiršteina iesniegto 14.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 3, pret– 44, atturas– 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

15.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Segliņš.

16.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

M.Segliņš.

17.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

18.– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 61, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

19.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

20.– ir atbalstīts daļēji un iekļauts 23.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst... Es atvainojos. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. Nav? Ā, par nākamo...

Tātad deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 20.priekšlikumu.

M.Segliņš.

21.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Ja analizējam visu to priekšlikumu daudzumu un daudzveidību, kuri iesniegti par tieši šo likuma pantu, tad iznāk, ka kolēģu deputātu interese par kandidātu piederību PSKP ir neproporcionāli liela, kaut gan Komunistiskā partija neeksistē jau 15 gadus. Ja, teiksim, ierobežojumi partijas “Jaunais laiks” vai kādas citas partijas biedriem saglabātos 15 gadus pēc tās hipotētiskās slēgšanas dēļ piedalīšanās korupcijā vai citu iemeslu dēļ, tad tas būtu liels gods un liela ieguldījuma valsts celtniecībā netieša atzīšana.

Mūsu partijai šis, tā teikt, komunistiskais jautājums nav aktuāls, jo bijušie komunisti mūsu rindās ir izņēmums, it īpaši, ja mūs salīdzina, teiksim, ar TB/LNNK, kurā ir tāda “komunisma lakstīgala” kā Pēteris, vai ar “zemniekiem”, kuru rindās ir rajona komitejas priekšsēdētājs Augusts un pat bijušais Ministru prezidents Vilnis.

Taču mēs principiāli esam pret diskrimināciju, arī pret to komunistu diskrimināciju, kuri darbojās PSKP rindās pēc kāda senaizmirsta gada 13.janvāra,– atšķirībā no viņu biedriem, kas aizgāja no partijas drusciņ agrāk. Teiksim, Rīgas Domes priekšsēdētājs Aksenoka kungs nepaspēja tikt galā ar partijas piederību, izpildot savus internacionālos pienākumus tālajā Vjetnamā. Vai viņš tiešām ir sliktāks nekā Vilnis, Augusts un Pēteris, kuri paspēja visu nokārtot laikus kopā ar čekistu Bojāru?

Sakarā ar to ir iesniegts priekšlikums obligāti ietvert sarakstā kandidāta parakstītas ziņas par to, vai ne tikai pēc, bet arī pirms 1991.gada 13.janvāra viņš ir bijis vai nav bijis PSKP biedrs (norādot visus vēlētos vai apmaksātos amatus). Tas atbilst arī deklarācijai, kuru mēs pieņēmām pavasarī, kā arī EP PA deklarācijai, kas tika pieņemta vakar.

Katram vēlētājam ir tiesības saņemt informāciju par savu varoņu biogrāfiju, it īpaši par to partiju sarakstos ietvertajiem kandidātiem, kuras ar entuziasmu aizstāvēja Totalitārā komunistiskā režīma nosodīšanas deklarāciju.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Buzajeva kungs un PCTVL! Man liekas, ka tā ir vislielākā bezkaunība, kāda vispār var būt! Mēs nupat svinējām Latvijas atjaunotās neatkarības 15. gadadienu... Un, man liekas, tik lielu bezkaunību var atļauties reti kurš. Un vispār PCTVL darbības galvenais lozungs ir “jo sliktāk Latvijai, jo labāk mums”. Man liekas, ka tagad, kad visa Eiropa runā par komunisma nosodīšanu, jūs aicināt komunistus iekļaut sarakstā. Vispār jums nav vietas Saeimā!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 21.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 56,

atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

22.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

M.Segliņš.

24.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

M.Segliņš.

25.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

26.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

27.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

28.– nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 64, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

29.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

30.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

31.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

32.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

33.– nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 59, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

34.– daļēji atbalstīts un iekļauts 35.– Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

36.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

37.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

38.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

39.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

40.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

41.– daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 42.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

43.– nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 66, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

44.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

45.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

46.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

47.– daļēji atbalstīts un iekļauts 48., kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

49.– daļēji atbalstīts un iekļauts 50., kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

51.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

52.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

53.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

54.– nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 59, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

55.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

56.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

57.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

58.– nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 24, pret– 47, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

59.– daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 60.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

61.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

62.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

63.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

64.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

65.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

66.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

67.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

68.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

69.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

70.– nav atbalstīts.

(No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 35, pret– 44, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

71.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

72.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

73.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

74.– atbalstīts daļēji un iekļauts 77.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

75.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

76.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

78. ...

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos, par 77.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Uzreiz gribu pateikt, ka es aicinu atbalstīt 77.priekšlikumu, un tā droši vien domā vairākums deputātu, taču es nācu runāt debatēs viena iemesla dēļ. Un šis iemesls ir Pasaules brīvo latviešu apvienības vairākkārtējie aicinājumi Saeimas deputātiem pievērst lielāku uzmanību tam, ka ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem nav dotas pietiekamas iespējas paust savu pilsonisko nostāju, respektīvi, piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Tāpēc, ja mēs nobalsojam “par” 77.priekšlikumu, mēs atgriežamies pie vecās redakcijas, kura ir samērā laba un būtu atbalstāma, tātad pie spēkā esošās redakcijas. Taču ir viens “bet”. Un tas “bet” ir šīs ārzemju balsošanas jautājuma koordinācija starp Ārlietu ministriju, Centrālo vēlēšanu komisiju un likumdevēju.

Vai Ārlietu ministrijas priekšlikums, kas paredz izveidot konkrētus vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs, vienmēr ir optimāls un atbilst pasaulē dzīvojošo latviešu interesēm? Vienmēr kaut kā pietrūkst un vienmēr ir par maz, varētu teikt vieni. Bet otri varētu teikt, ka Ārlietu ministrija bieži vien ir rīkojusies ne gluži atbilstoši tam, kas ir rakstīts mūsu sabiedrības integrācijas priekšrakstos,– tātad veicināt sadarbību ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, veicināt viņu atgriešanos Latvijā un veicināt viņu līdzdalību Latvijas politiskajā dzīvē, ja ne citādi, tad vismaz ar balsojumu Saeimas vēlēšanās, Eiropas Parlamenta vēlēšanās un tautas nobalsošanās.

Šajā situācijā Ārlietu ministrijai ir uzlikta milzīga atbildība, taču vai šajos gados kopš 5.Saeimas vēlēšanām Ārlietu ministrija ir šo atbildību īstenojusi un arī strādājusi bez kļūdām? Tā tas nav.

Tāpēc mans priekšlikums Saeimas Juridiskajai komisijai ir uzaicināt ārlietu ministru Arti Pabriku, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Ainaru Latkovski un Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvjus komisijas sēdē šo jautājumu izvērtēt un nonākt pie tāda lēmuma, kas būtu atbalstāms gan šeit, Saeimā, gan daudziem ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, gan arī Pasaules brīvo latviešu apvienībai.

Tāds ir mans ieteikums, un lai jums veicas šo dažādo viedokļu saskaņošanā!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, vai ir nepieciešams balsojums par 77.– Juridiskās komisijas priekšlikumu? Deputāti piekrīt 77.– Juridiskās komisijas priekšlikumam. Tātad tas ir atbalstīts.

M.Segliņš.

78.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

79.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

80.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

81.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

82.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

83.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

84.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

85.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

86.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

87.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

88.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 12, atturas– 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

8.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 8.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas– Krievijas robežlīguma projekta atbilstības Latvijas Republikas Satversmei izvērtēšanu”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi valdības iesniegto likumprojektu, atbalstījusi to un lūdz pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka jums visiem tāpat kā man nāca pēkšņi šis pārsteigums par šā “politiskā miroņa”– likumprojekta par Satversmes tiesas pienākumiem ierosināšanu. Mēs vēl pirms divām nedēļām dzirdējām Ministru prezidenta Kalvīša kvēlos skaidrojumus, ka nekādu likumu mēs vairs nepieņemsim, ka tas ir slikti uzrakstīts un ka faktiski tas ir bezjēdzīgs. Tāpēc šodien viens no galvenajiem jautājumiem varbūt būtu šāds: kāpēc ir “jāuzsilda” šis ārlietu ministra Pabrika un Ministru prezidenta Kalvīša “politiskais mironis”?

Nedaudz no vēstures. Tātad ir runa, protams, par to, kādā veidā teritoriju, kas ir bijusi un ir Latvijā, varētu bez referenduma vai, apejot prasību rīkot tautas nobalsošanu, kaut kādā veidā atdot Krievijai un izlikties, ka viss ir kārtībā. Teritorija, kura kādreiz bija Adeles, tas ir, latgaļu valsts, sastāvdaļa un kurā ietilpa tagadējais Kacēnu, Gauru, Augšpils, Linavas, Upmalas un Purmalas pagasti un Abrenes pilsēta, pirmo reizi Krievijas kontrolē nonāca 1431.gadā, kad daļa teritorijas tika ieņemta un tika uzcelts Višgorodas cietoksnis, bet 1481.gadā Maskavas, Novgorodas un Pleskavas apvienotais karaspēks anektēja visu šo teritoriju, kura 1920.gadā saskaņā ar Latvijas– Krievijas Miera līgumu nonāca atpakaļ Latvijas kontrolē.

1944.gadā šī teritorija, pēc profesora Dītriha Andrē Lēbera vārdiem, tika nodota Krievijas Federācijai neatbilstoši padomju valsts tiesībām, tātad tika pārkāpta tā pati PSRS Konstitūcija.

1975.gadā Helsinku konferencē, kurai pēc PSRS ieceres vajadzēja uz mūžīgiem laikiem nostiprināt pēckara Padomju Savienības un citu valstu robežas, notika nepatīkams incidents– Amerikas Savienotās Valstis paziņoja, ka tās turpina Baltijas valstu aneksijas neatzīšanas politiku. Un te uzreiz ir jautājums visiem tiem, kuri apgalvo, ka pēckara Eiropā robežas, lūk, it kā nedrīkstot mainīt, lai gan Latvija nekādas robežas netaisās mainīt...

Ko nozīmē šis ASV paziņojums? ASV sākumā, 1940.gadā, neatzina par okupētu visu Latvijas teritoriju, vai tad pēc tam tās neatzina tikai daļu Latvijas teritorijas par okupētu un nelikumīgi pievienotu PSRS? Vai tomēr visu?... Loģiski, ka Amerikas Savienotās Valstis tāpat kā citas valstis atzina visas Latvijas teritorijas okupāciju par nelikumīgu, Abreni ieskaitot.

Tiem politiķiem, politologiem un žurnālistiem, kuri mēģina skaidrot, ka pēckara Eiropā Latvijai nevarot būt teritoriālu pretenziju pret citām valstīm, ir pilnīga taisnība. Latvijai nekādu teritoriālu pretenziju nav!

Bet es tikai gribētu pateikt, ka Eiropas Savienībā nekad un neviens nav par šiem jautājumiem runājis, un nevarēja runāt tāpēc, ka Latvijas Saeima bija pieņēmusi attiecīgus likumdošanas aktus. Savukārt Eiropas Savienība bija paziņojusi, ka tā nekad neiejauksies Slovēnijas un Horvātijas robežu jautājumā vai strīdu izskatīšanā, ka Eiropas Savienība nekad neiejauksies Spānijas un Lielbritānijas strīdā par Gibraltāru.

Bet ir vēl viena problēma, ko šā likumprojekta autori ir aizmirsuši, un tā diemžēl ir 4.maija deklarācija. 4.maija deklarācija nostiprināja 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas kontinuitāti. Tātad nepārtrauktība ir mugurkauls visam Latvijas konstitucionālo tiesību organismam. Abrenes teritorija ir Latvijas Republikas teritorijas daļa, un 4.maija deklarācijas 9.punkts paredz Latvijas Republikas attiecības ar PSRS (tagad ar šo PSRS tiesību pārmantotāju Krieviju) veidot saskaņā ar spēkā esošo 1920.gada 11.augusta Miera līgumu. Tā ir konstitucionāla norma un aizliedz jebkādu citu līgumu. Atcelt vai grozīt 4.maija deklarāciju var tikai tie, kuri to pieņēma. Skaidrs, ka mēs nevaram sasaukt jaunu Augstāko padomi.

Tātad 9.punkta juridiskais spēks ir līdzvērtīgs Satversmes normām, kas grozāmas tikai Satversmes 76. un 78.panta procedūras ietvaros.

Kāda ir atšķirība no Igaunijas? Ļoti liela! Latvijā ir Satversme ar augstāku abstrakcijas pakāpi, un tajā ir uzskaitīti etnogrāfiskie novadi, kuros 1922.gada 15.februārī jau ietilpa Abrene. Un uz to attiecas arī Latvijas Satversmes 3.pants. Igauņi savu Satversmi jeb Pamatlikumu pieņēma 1920.gada 15.jūnijā, un viņiem vēl nebija šo robežu. Līdz ar to viņi nevarēja precīzi ierakstīt savu robežu.

Satversmes 77.pants paredz lēmumu pieņemšanu, ja par to ir izteikusies puse no Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem (tas ir, es runāju par tautas nobalsošanu). Maz ticams un teorētiski nav iespējams. Tāpēc ir jāmeklē kaut kādi citi ceļi tiem, kuri grib ar varu šo teritoriju pilnīgi nelikumīgi atdot Krievijai.

Ārkārtīgi interesanti ir tas, ka pati Krievija ir izanalizējusi šo situāciju, un pagājušajā gadā Krievijas vēstnieks Kaļužnijs pateica, ka Latvijai nav cita ceļa kā vien referenduma rīkošana. Kāpēc mēs neejam šo likumīgo ceļu un kāpēc ir jāuzsilda šis “politiskais mironis”, kā es jau teicu?

Tātad, lai varētu ievērot mūsu ārpolitikas intereses un lai mēs varētu kaut kādā mērā atrisināt šo jautājumu, mēs varētu ļoti vienkārši ieviest labojumus tagadējā Satversmē, ietverot tajā acīmredzot atsevišķu papildpunktu vai panta daļu, ka līgumus ar ārvalstīm var grozīt Saeimas sēdē, kurā piedalās 2/3 deputātu, bet pēc tam šis līgums ir jānodod tautas nobalsošanai, kurā piedalās tātad šie 50 procenti, un tā tālāk.

Tā vietā (es nezinu, kāpēc) ir izvēlēts šis diezgan aplamais ceļš un ir iesniegts pilnīgi neizstrādāts, pretrunu pilns likumprojekts. Un, lai mēs kaut kādā veidā varētu šo lietu izlemt, mums ir jāpasaka viena varbūt būtiski svarīga lieta– tas, ka Satversmes tiesa var lemt tikai par parakstītiem līgumiem vai par ratificētiem līgumiem un to atbilstību... Šeit ir tas kuriozs– un pasaulē nav precedenta! –, ka tiek izskatīti līgumi, kuri nav pat parakstīti. Jūs zināt, ka šis līgums nav parakstīts, tas ir tikai parafēts. Pareizi būtu esošo Satversmes tiesas kompetenci mainīt, grozot Satversmes tiesas likumu. Es saprotu, ka sākumā tāda ideja bija arī Valsts prezidentei un viņas juristiem, bet kaut kur Kalvīša birojā un Valsts kancelejā šis priekšlikums, kuram vēl varētu būt kaut kāda loģika, ir pārvērties par pilnīgu murgu.

Ja mēs šādā veidā pieņemtu šo speciālo likumu, tas simbolizētu pārējo varas institūciju dominanci pār tiesu varu, kuras sastāvdaļa ir Satversmes tiesa. Tātad starptautisku līgumu izvērtēšana pirms parakstīšanas iesaistītu tiesu likumdošanas procesā. Jūs saprotat: līgums pat nav vēl parakstīts, bet mēs jau radām precedentu, ka politiskā vara– Ministru kabinets un Saeima– vairs neko nepieņem, bet staigā pie Satversmes tiesas un prasa: “Ko jūs par šo jautājumu domājat?” Mēs radām precedentu, ka drīz vien radīsies jauns likums un Satversmes tiesai vajadzēs izskatīt vēl kaut ko līdzīgu. Pieļaujot starptautiska līguma preventīvo kontroli pirms tā parakstīšanas, jājautā: kas tad turpmāk izstrādās tekstus un atbildēs par saturu? Vai tā būs tiesa vai valdība, vai Saeima? Vai tiešām Satversmes tiesai būtu jāveido Latvijas iekšpolitika un ārpolitika? Valdība savas kompetences veidot ārpolitiku būs nodevusi Satversmes tiesai, to politizējot.

Kuriozs ir tas, ka šā likumprojekta 6.pants neparedz vienu no galvenajām tiesas funkcijām, tas ir, neierosināt lietu, jo te ir ierakstīts, ka 20 dienu laikā jāizlemj par lietas ierosināšanu. Protams, mēs jau varam iesniegt labojumus uz otro lasījumu, bet tad viss šis likums zaudēs jebkuru jēgu. Savukārt, ja gribam līgumus ar ārvalstīm mainīt, līgumos ar ārvalstīm mainīt Latvijas robežu, tad, es vēlreiz atkārtoju, nav cita ceļa: jāievieš Satversmē grozījumi, kas paredz, ka Saeimas sēdēs ar 2/3 Saeimas locekļu piedalīšanos līgumus apstiprina un tad notiek tautas nobalsošana ar puses balsstiesīgo piedalīšanos. Tas būtu 73.panta papildinājums ar otro daļu.

Ja Satversme paredz, ka līgumi ar ārvalstīm netiek nodoti tautas nobalsošanai, tad būtu, protams, 79.panta otrajā daļā jānosaka... Šie grozījumi attiecas tikai uz gadījumiem, kad tiek rīkota tautas nobalsošana par robežas izmaiņām.

Atkārtoju vēlreiz: vai nu mēs ejam konstitucionālo ceļu, kāds tas ir paredzēts Satversmē,– ar Saeimas 2/3 deputātu balsojumu– un rīkojam tautas nobalsošanu, vai arī mēģinām mānīt sabiedrisko domu un stāstīt, ka kaut kāda Satversmes tiesa veiks neskaitāmus labojumus, pieņems politiskus lēmumus valdības un Saeimas vietā.

Ir ļoti apkaunojoši, ka vispār kaut kas tāds šeit tiek izskatīts. Man, Augstākās padomes deputātam, kas balsoja par 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ir kauns piedzīvot tagad mirkli, kad tie paši Augstākās padomes deputāti, kas vēl ir šajā zālē, ir spiesti tagad faktiski pārkāpt šo Latvijas Satversmi.

Aicinu noraidīt to visu kopumā, bet, ja noraidīt neizdosies, tad, protams, iesniegt vismaz savus priekšlikumus, kā situāciju mainīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs visi zinām gan šīs problēmas vēsturi, gan risinājuma meklējumus šo ilgo gadu laikā. Tas ir normāli, ka starpvalstu attiecības regulē dažādi līgumi, bet no vēstures, no prakses zinām, ka daži līgumi netiek noslēgti ļoti ilgu laiku,– pat gadu desmitiem.

Valdība bija atradusi it kā pieņemamu risinājumu, pievienojot interpretējošo vienpusējo deklarāciju. No juridiskā aspekta to nevar apstrīdēt, kā jau korektu un juridiski pareizu dokumentu. Arī ģimenes strīdos taču, kā zinām, tad, ja tiek panākta vienošanās, diez vai otrai pusei īpaši interesē, kāds ir pretējās puses individuālais viedoklis. Tā ka šajā gadījumā otras puses atteikums šādu līgumu un šādu interpretējošo deklarāciju pieņemt– tā, protams, ir tās valsts politikas pazīme. Taču nekādā ziņā mūsu valstij nevar pārmest šo meklēto ceļu.

Mēs labi zinām, ka saskaņā ar mūsu Satversmi valsts teritorijas grozīšana ir pilsoņu kompetence. (Iepriekšējais runātājs jau pietiekami skaidri izteica pamatojumu.) Un tāpēc ir vērts tiešām padomāt par referendumu. Latvijas Pirmā partija šādu domu jau pirms krietna brīža ir publiski izteikusi.

Taču ir jāņem vērā vēl viena lieta: laikam ritot, var mainīties priekšstati un uzskati– ne tikai šeit, mūsu pusē, bet arī Krievijā. Ja nemaldos, vakar Eiropas līmenī tika nosodīts komunisms. Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja nobalsoja par šādu deklarāciju, un tas var būt zināmā mērā ieteikums arī Krievijai pārskatīt savu pozīciju pret kaimiņvalstīm un pret tiem ieguvumiem no kaimiņvalstīm, kas ir iegūti vardarbīgā ceļā.

Man ir bažas: ja mēs pieņemsim šo piedāvāto likumprojektu, vai Satversmes tiesai nebūs pamats apšaubīt šo likumprojektu? Manuprāt, ir liels pamats šaubīties par Satversmes tiesas kompetenci, ja tas ir tādā redakcijā, kādā mēs gribam to izteikt, un tāpēc es esmu noskaņots atturēties no šā likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Pirms turpinām debates, daru zināmu, ka ir saņemts desmit deputātu– Strazdiņa, Stalidzānes, Turlā, Mackeviča, Šleseres, Feldmanes, Petera, Simsona, Karpuškina un Pietkeviča– lūgums turpināt Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu pilnīgai izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, turpinām debates.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai vispār ir nepieciešams iejaukt Satversmes tiesu lietas izskatīšanā, kas ir pilnīgi Ministru kabineta kompetences ietvaros? Lai atbildētu uz šo retorisko jautājumu, Juridiskā komisija svārstījās apmēram pusgadu, pirms iesniegt likumprojektu apspriešanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Ņemot vērā, ka likumprojekts taču ir iesniegts, analizēsim vispirms atsevišķus Satversmes pantus, kas raksturo situāciju.

Satversmes 3.pants, kura tulkošanā pēkšņi sāka šaubīties mūsu bezatbildīgie ministri, skan šādi: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.” Šā panta saturs ir tikai un vienīgi šāds, ne vairāk par to: pirmkārt, Latvijā ir četri novadi ar noteiktiem nosau-kumiem; otrkārt, šo novadu ārējo perimetru nosaka robeža, kas ir saskaņota ar kaimiņvalstīm. Kādu vēl mistisku saturu jūs sazīmējat šajā vienkāršajā tekstā? Ko tad varētu uzskatīt par šā panta grozījumu, kas, kā zināms, prasa tautas nobalsošanu?

Es jums atbildēšu. Pirmkārt, tā ir nosaukuma maiņa jebkuram no novadiem. Otrkārt,– novadu skaita palielināšana vai samazināšana. Treškārt,– tāda robežas posma parādīšanās, kas nav saskaņots ar kaimiņvalstīm. Tātad mūsu Latvijas Republikas tēvi jeb dibinātāji ir ietvēruši šajā Satversmes tekstā vienkāršu prasību: neuzsākt ar kaimiņiem robežstrīdus un neizvirzīt pret kaimiņiem teritoriālas pretenzijas.

Uzsveru: “starptautiskos līgumos noteiktās robežās”.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Satversmes pamatlicēji kā mantojumu novēlējuši mums prasmi sasniegt vienošanos ar kaimiņiem. Tāpēc tieši Ministru kabineta, kas bija iesaistījis mūsu valsti teritoriālajā strīdā, bezdarbību vajadzētu saskaņā ar Satversmes 77.pantu novērtēt ar tautas nobalsošanu. Par laimi, Satversmes 77.pants paredz tautas nobalsošanas rīkošanu tikai tādā gadījumā, ja muļķīgus lēmumus, tādus kā vienpusēju deklarāciju pievienošanu robežlīgumam, pieņem nevis Ministru kabinets, bet Saeima. Saeima šo deklarāciju nav apspriedusi un nav atbalstījusi. Tikai Kiršteina kungs ar domubiedriem tur kaut ko bija atbalstījis vēl vasarā– Ārlietu komisijas slēgtajā sēdē.

Satversmes 68.pants noteic, ka starptautisku līgumu ratifikācija pieder Saeimas kompetencei. Satversmes 73.pants noteic, ka starptautisku līgumu ratifikācija neprasa tautas nobalsošanu. Divreiz mainot mūsu robežas ar Igauniju un Lietuvu vēl pirms kara, mēs tomēr nekādu referendumu neesam rīkojuši.

Ko vēl jūs gribat? Kādas pretrunas ar Satversmi šajā situācijā sameklēja mūsu dārgais Ministru kabinets? Kādēļ viņš aicina Saeimu kolektīvi izvarot Satversmes tiesu?! Apspriežamajā likumprojektā mēs norādām šai tiesai gan uzdevuma izpildes termiņus, gan arī uzdevumu izpildīt termiņā, gan izskatīšanas procedūru. Šajā pantā norādīto termiņu sprieduma pieņemšanai nevar pagarināt vai apturēt. Tieši tāpat kā kaprālis norāda obligātā karadienesta ierindniekam.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs vēlamies tādā rupjā formā kaut ko uzspiest Satversmes tiesai, tad jāsper arī nākamie soļi. Proti, likumprojektā būtu jāieraksta arī paša Satversmes tiesas sprieduma teksts. Faktiski tas jau ir izdarīts. Uzdevums formulēts tik nepārprotami skaidri, ka ir saprotams pat ikvienam zaldātam:atzīt par Satversmei atbilstošu līgumu ar deklarāciju vai līgumu bez deklarācijas.

Tātad šeit ir atklāta un viennozīmīga pavēle– atbalstīt Kalvīša valdības nejēdzīgo soli, kura dēļ mēs palikām par vienu no divām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar nenoregulētu robežlīniju.

Acīm redzams ir tiešs un neapstrīdams pierādījums tam, ka Latvijas atbilstība kritērijiem uzņemšanai Eiropas Savienībā– tie ir nekaunīgi meli!

Un tas attiecas ne tikai uz nenoslēgto robežlīgumu. Tas attiecas arī uz ekonomiskajiem kritērijiem, uz diskriminācijas novēršanu un uz to, ka Latvija it kā ievēro nacionālo minoritāšu tiesības.

Ja nebūtu politiskās konjunktūras, tad mūsu valsti ar nabadzībā slīgstošo Latgali, ar visaptverošo korupciju, ar pusmiljonu nepilsoņu un krievvalodīgās izglītības sistēmas likvidēšanu nepieņemtu pat Āfrikas vienotības organizācijā.

Varbūt izdarīsim mēģinājumu atgūt Abreni? Sagrausim, kā to savulaik izdarījām Latvijā, tur darbojošos uzņēmumus, masveidā izliksim iemītniekus no viņu namiem, sarīkosim viņiem vispārēju reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā, sāksim skolot viņu bērnus latviešu valodā, bet tiem, kuri tam nepiekritīs, ieteiksim labprātīgi repatriēties 50 kilometrus tālāk uz Austrumiem– tā teikt, vēsturiskās un etniskās dzimtenes virzienā?!

Godātie kolēģi! Igaunijas Pamatlikuma 2.pantā, atšķirībā no mūsu Satversmes 3.panta, ir ietverts sīks Igaunijas teritorijas apraksts– par katru zemi, pilsētu un apriņķi. Ir arī noteikums, ka Igaunijas robežas tiks noteiktas, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem. Taču Igaunijas valdība ir visus jautājumus ar Krieviju noregulējusi bez papildprotokoliem, un tikai modrais un mums līdzīgā pakāpē trakais parlaments visu sabendēja.

Diemžēl mūsu valstī valdība pēc bezatbildības līmeņa varētu droši sacensties ar Saeimu.

Godātie kolēģi, cienījamie okupācijas seku radīto zaudējumu uzskaitītāji! Kur pazuda mūsu ieņēmumi no Austrumu tūrisma, no tranzīta, no tukšās naftas caurules, no gāzes vada, kurš ieplānots ārpus mūsu sauszemes robežām? Ir laiks izveidot pavisam citu komisiju, kura varētu saskaitīt pavisam citus reālos zaudējumus miljarda latu apmērā. Netraucēsim sen mirušo Molotova un Ribentropa ēnas! Jo tie cilvēki, kas ir vainīgi šā reālā un milzīgā kaitējuma izdarīšanā, ir dzīvi arī šodien– un ne īpaši slikti dzīvo, salīdzinot ar mūsu ubagu un nabagu tautu. Vēl vairāk. Viņi atrodas vai nu šeit, zālē, vai valdības ēkā Brīvības ielā.

Un ko saņemam mēs no visas šīs juridiskās ekvilibristikas? Varbūt jaunas darba vietas? Vai papildu pabalstu jaunpiedzimušiem bērniem? Nieki! Vienīgi nosprāguša ēzeļa ausis, kuras cienījamais Kalvīša kungs varētu pašrocīgi pakārt uz naglas Okupācijas muzejā.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un dot Ministru kabinetam iespēju pašam izlabot savu kļūdu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsuprāt, likumprojekts ir ļoti vājš un juridiski nekorekts. Mēs uzskatām, ka valdībai ir visas iespējas (un tas ir valdības uzdevums!) patstāvīgi risināt šo jautājumu. Mūsuprāt, valdība vienkārši baidās uzņemties atbildību. Nav skaidrs, kā Satversmes tiesa varēs izvērtēt spēkā neesošu līgumu vai likumu. Satversmes tiesai nav un nevar būt pienākums vērtēt valdības ierēdņu melnrakstus un skices. Satversmes tiesas kompetencē nebūt neietilpst vēl neparakstītu starptautisku līgumu izvērtēšana. Tādu likuma normu var ļoti vienkārši apstrīdēt Satversmes tiesā. Iespējams, ka tas ir arī varas dalīšanas principa pārkāpums, jo Satversmes tiesa nav nekāda valdības konsultatīvā padome. Tā ir ļoti nepareiza prakse.

Politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” uzstājas pret šo absurdu, jo līdzīgu precedentu Latvijā nav un nevar būt. Šāda īpaša likuma pieņemšana, kas nosaka jaunu, citu konstitucionālās tiesas kompetenci, groza pašreizējo Satversmes tiesas procesu, ir īpašas ievērības vērta. Pētot citu valstu pieredzi, man nav izdevies atrast līdzīgu piemēru. Domājams, ka, zinot konstitucionālo tiesu augsto, prestižo stāvokli, to neatkarības sargāšanas tendences Rietumu demokrātijās, šāda īpaša likuma pieņemšana, kas veidots viena konkrēta kāzusa risināšanai, citur radītu neviltotu izbrīnu un apjukumu.

Vēlos uzsvērt, ka patiesi tiesiskā valstī kaut kas tamlīdzīgs nebūtu iespējams. Latvija acīmredzot ir kļuvusi par pionieri īpašu tradīciju attīstīšanā konstitucionālās kontroles institūtu realizēšanas ziņā.

“Saskaņas Centrs” balsos “pret”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins– otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Atcerējos, ka ir vēl dažas lietas, kas ir svarīgas, lai mēs šodien varētu pieņemt lēmumu.

Vai tiešām mums nav svarīgāku likumprojektu, par ko debatēt? Es atcerējos tieslietu ministres Āboltiņas nesen teikto, ka, piemēram, nevar steigā pieņemt pirms vēlēšanām likumus, kuros tiek iebalsotas populistiskas normas. Tā, piemēram, Pilsonības likums, kurš būtu jāmaina daudz steidzīgākā kārtā, jo tur ir daudzas lietas, kuras būtu tiešām jānovērš, netiek izskatīts, jo pirms vēlēšanām to nedrīkst darīt. Kāpēc tagad pēkšņi... Kas ir noticis pēc tik svarīgiem paziņojumiem? Es nezinu. Taču šajā starplaikā, protams, Ministru prezidenta biroja vadītājs Liepnieks ir Maskavā ticies ar Krievijas prezidenta administrācijas pārstāvi Koļerovu. Var būt, ka tur kaut kādas jaunas idejas viņiem ir parādījušās. Šodien “Neatkarīgā Rīta Avīze” raksta, ka šo lēmumu esot pieņēmuši (tas ir, veikuši šā politiskā miroņa “uzsildīšanu”) trīs cilvēki– Ministru prezidents Kalvītis, ārlietu ministrs Pabriks un... nez kāpēc ir minēta arī Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Ka Kalvītis un Pabriks kaut ko tādu var pieņemt, par to es nešaubos un tam ticu. Bet tam, ka Vaira Paegle varētu tur piedalīties, es neticu, jo es vienkārši neticu, ka Amerikas Latviešu apvienība un Pasaules brīvo latviešu apvienība neko nav izskaidrojušas Paegles kundzei par 1920.gada Miera līgumu, tā kontinuitāti un Latvijas Satversmes nozīmi.

Un ir vēl viena lieta, godājamie deputāti. Pieņemsim, ka Satversmes tiesa piekrīt robežlīgumam, tas tiek mainīts, Saeima to ratificē un pēc tam kāds atkal iesniedz protestu Satversmes tiesā. Un kas tad notiks tālāk? Vai Satversmes tiesai neradīsies interešu konflikts? Vai pēc Saeimas veiktas šāda likuma pieņemšanas Satversmes tiesa varēs izskatīt jautājumu, par kuru pati jau vienreiz ir izteikusies un ir sniegusi kaut kādas konsultācijas? Tas ir vispār absurda kalngals!

Es domāju, ka vēl viena lieta, kas mums būtu jānoskaidro, ir Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcība. Pēdējā laikā ir– pretēji Krimināllikumam! –izskanējuši paziņojumi par to, ka nelikumīgā kārtā varētu Latvijas teritoriju atdalīt un kaut kādā veidā atdot to citiem.

Es gribētu citēt divus piemērus.

20.janvārī Latvijas radio raidījumā “Krustpunkti” (10.00 no rīta) satiksmes ministrs Šlesers pēkšņi paziņoja, ka mums ar steigu ir jānoslēdz robežlīgums, jo Eiropas Savienībai un NATO mēs esot solījušies to ātri noslēgt.

Tad nu man ir jautājums Maizīša kungam: ko dara Ģenerālprokuratūra? Ja Šlesera kungam ir zināmi ierēdņi, kas ir pārkāpuši Latvijas Republikas Satversmi, un ja Krimināllikums paredz sodu par aicinājumu atdalīt Latvijas teritoriju un darīt to nelikumīgi, tad acīmredzot viņam šī informācija bija jāsniedz Maizīša kungam.

Man nav saprotams arī tas, ka Valsts prezidente ir izteikusies, ka mums nav teritoriālu pretenziju pret citām valstīm. Šeit ar to nav nekāda sakara, godājamie deputāti! Latvijai nav teritoriālu pretenziju pret citām valstīm pat tajos gadījumos, ja dažām citām valstīm ir teritoriālas pretenzijas pret Latviju.

Tāpēc es aicinu vēlreiz izvērtēt šos jautājumus. Kā gan Satversmes tiesa pēc tam varēs vēlreiz izskatīt sūdzību par Satversmes pārkāpšanu, ja viņa pati par šo jautājumu būs sniegusi kaut kādus ieteikumus un kaut kādas konsultācijas? Tas ir vispār absurda kalngals!

Aicinu noraidīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie deputāti! Arī man nav īsti skaidrs, kurš ir tas iniciators, kas atkal grib vilkt šo “sprāgušo kaķi” aiz astes un atdzīvināt, lai gan zina, ka tas nav iespējams.

Bet ko tu darīsi, visādi brīnumi ir pieredzēti šīs Saeimas laikā... Un arī šis patiešām ir viens liels brīnums, ko sauc par absurdu, jau pēc pašas būtības, pēc virzības, jo Satversmes tiesa patiešām tāpēc jau arī tika radīta kā pēdējā instance, kura izvērtē pieņemtos likumus. Izvērtē pieņemtos likumus! Un pēc tam pasaka “jā” vai “nē”.

Bet, redziet, tagad kādam ļoti ir sagribējies neuzņemties atbildību un uzvelt to Satversmes tiesai. Nu tad sāksim visus savus izdomātos likumprojektus, varbūt arī attiecīgos grozījumus likumos sūtīt uz ekspertīzi Satversmes tiesai, lai tā pasaka, vai mūsu nodoms– Saeimas nodoms– ir pareizs vai nepareizs, un ko tā pēc tam teiks, ja mēs būsim pieņēmuši attiecīgo lēmumu.

Kolēģi! Nu tas taču ir absurds! Bet mēs pašlaik šo absurdu gribam pieņemt un apstiprināt. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Endziņa kungs ir pateicis ļoti skaidri, ka Satversmes tiesai ar to nav nekādas darīšanas. Tā nav šīs tiesas kompetence. Bet nē, mēs viņiem to uzspiedīsim! Un tad nu grozieties, kā jūs, Satversmes tiesa, tur gribat!

Nu tā taču nedrīkst rīkoties! Nemaz jau nerunājot par pašu būtību, ka mēs neesam spējīgi skaidri un gaiši pateikt pēc būtības par šo robežlīgumu, ka Abrene ir mūsu teritorija un nekā citādi. Un tas, ka mēs no šīsdienas Krievijas režīma nevaram gaidīt, protams, ka tā mums atdos šo teritoriju,– tas ir skaidrs, bet tas nenozīmē, ka mēs to neatgūsim kādreiz nākotnē. Paskatieties, kā rīkojas Japāna! Viņiem Krievija jau saka: “Lūdzu! Divas salas mēs jums atdosim!” Bet Japāna saka: “Nē! Jūs atdosiet visas!” Un pienāks laiks, un šis laiks nebūs tik ilgi jāgaida, kad Krievija atdos šīs salas Japānai. Un atdos arī Abreni Latvijai. Pienāks tas laiks! Protams, tā būs cita Krievija, tā nebūs šodienas Putina Krievija, jo šīsdienas Krievija jau Latviju gribētu redzēt pavisam citādāku– pēc sava ģīmja un līdzības, un tā dara visu iespējamo– dod naudu no sava budžeta –, lai atbalstītu šeit “piekto kolonnu”– nemiera cēlājus, dažādu protestu organizētājus, jo pēc būtības te nebūtu, kolēģi, daudz ko spriest. Vajadzētu pateikt skaidri un gaiši.

Bet, redziet, mēs kaut kā aizvien nevaram... aizvien no kaut kā bail, jo ko tad pateiks: ko pateiks Krievija, ko pateikts kāds cits no malas? Tas ir ļoti dīvaini! Ļoti dīvaini, kolēģi, un tāpēc pieņemt šādu likumprojektu ir vienkārši absurds. Absurds!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! Tātad valdības piedāvātais likumprojekts, par kuru bija debates gan pagājušā gada rudenī, gan arī bija debates Juridiskajā komisijā, kur bija ļoti daudz argumentu “pret” šāda projekta tālāku virzīšanu un bija ļoti maz argumentu “par”, izņemot to, ka valdība izmanto šādu paņēmienu, lai noveltu no slimās galvas uz veselo galvu zināmu problēmu.

Kāda ir šī problēma? Pirmām kārtām, protams, ir zināmas pretrunas jau pašā šajā likumprojektā, kuras es īsumā pieminēšu. Bet otrām kārtām šis likumprojekts, protams, ir jāskata kontekstā ar Latvijas– Krievijas jauno robežlīgumu, ko ir sagatavojusi Latvijas valdība un ko tā virzīs tālākajā procesā.

Būtībā šīs problēmas sakne ir apmēram šāda: kā mums likumīgi atzīt... atdot to, ko mums nelikumīgi ir atņēmuši. Tātad jautājums ir tāds: vai Saeimai šāda problēma ir jārisina vai nav jārisina? Mēs uzskatām, ka tā nav mūsu problēma. Mūs pilnīgi apmierina 1920.gada Miera līgums, kas nosaka to, ka Latvijas teritorija ir tā teritorija, kuru pašlaik pārvalda Latvijas valsts, un tā teritorija, kas mums ir atņemta.

Sliktā ziņa ir tā, ka mēs šo teritoriju atgūt nevaram un tuvākajā laikā droši vien arī nevarēsim, ja vien radikāli nemainīsies situācija Krievijā vai nemainīsies starptautiskā situācija.

Tajā pašā laikā mēs neuzskatām, ka Latvijai būtu jāsper tāds solis, kas legalizē šo zādzību vienalga jebkādā veidā. Tā drīzāk ir Krievijas problēma, ka tā nevar likumīgi noformēt to, ko kādreiz tā jau pirms vairāk nekā 50 gadiem ir paņēmusi. Jautājums: vai Latvijai jābūt tam izpalīgam, kas palīdzēs Krievijai risināt tās šo varbūt relatīvi sīko problēmu, bet Latvijai pietiekami lielo problēmu?

Ja Latvija uzskata, ka viņai likumīgi ir atņemts tas, kas mums tika atņemts okupācijas laikā, tad tālāk, protams, sekos arī secinājumi par to, ka šādas okupācijas nemaz nav bijis. Un attiecīgi, ja daļa okupācijas seku ir legalizējamas, kā, piemēram, šī atņemtā teritorija, kas varbūt Latvijai ekonomiski arī nav tik ļoti nozīmīga un tik sāpīga, vismaz nāvējoši ne, tad būtu jālegalizē arī tās okupācijas sekas, ka visi nepilsoņi, kas Latvijā ir sabraukuši okupācijas laikā, un viņu pēcnācēji ātri un likumīgi iegūst pilsonību, ko, taisnību sakot, viena daļa Saeimas deputātu arī prasa. Lūk, tāda ir šī problēma kopumā!

Tādējādi mēs uzskatām, ka valdībai būtu jārīkojas šādi: ja tā uzskata, ka šis līgums ir atbilstošs Satversmei, tad tas ir jāvirza tālāk, un tādā gadījumā protestēs citi, to skaitā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Savukārt tad, ja valdība uzskata, ka šis līgums neatbilst Satversmei, tas tālāk nav jāvirza un attiecīgi ir jāmeklē citi varianti, kādā veidā šo problēmu risināt. Tur mēs arī, protams, varam iesaistīties diskusijās.

Kas attiecas uz konceptuālo balsojumu 1997.gadā, tad jāteic, ka toreizējā Latvijas valdībā par šā projekta tālāku virzību “tēvzemiešu” ministri un citi nacionāli noskaņotie ministri valdības slēgtajā sēdē balsoja “pret” tādu koncepciju, ka Abrenes jautājums netiktu ņemts vērā gadījumā, ja tiktu parakstīts vai sagatavots jauns robežlīgums. Mūsu pozīcija deviņu gadu laikā nav mainījusies.

Par Satversmes tiesas likumu. Tātad, neapšaubāmi, šis projekts pirmām kārtām ir pretrunā ar Satversmes tiesas likumu, kas pietiekami izsmeļoši raksturo to, kādā veidā līgumus, likumus un citus likumdošanas aktus var samērot ar Satversmi. Visa šā likuma jēga ir tāda, ka protestē tie, kuri ir neapmierināti ar kādu likumdošanas aktu. Varam garantēt, ka tajā gadījumā, ja neapmierinošā veidā tiks pieņemts šis likums vai tiks pieņemts Latvijas– Krievijas robežlīgums, mūsu frakcija būs to skaitā, kas protestēs. Savukārt tad, ja valdība, kas šo līgumprojektu ir izstrādājusi, pati vienlaicīgi protestē, tas ir dziļi pretrunīgi, jo tad vai nu to nevajadzēja izstrādāt, vai arī vajadzēja šo protestēšanas iespēju atstāt kādam citam.

Otrām kārtām, ja valdība piedāvā projektu nodot Satversmes tiesai izvērtēšanai, tad tas ir pilnīgā pretrunā ar Satversmes tiesas likuma jēgu, kas paredz jau gatavu līgumu un jau gatavu, pieņemtu likumu izvērtēšanu, un tādā gadījumā būs grūti pamatot, kāpēc arī kādu citu likumprojektu vai līguma projektu nevarētu ar īpašu likumu nodot Satversmes tiesai izvērtēšanai. Varbūt pat ļoti lielā skaitā.

Trešām kārtām valdība piedāvā ar šo likumprojektu Satversmes tiesu padarīt par savu konsultantu. Valdībai ir visas pilnvaras un visas iespējas pieaicināt jebkurus konsultantus– gan ārvalstu, gan vietējos, kuri ir spējīgi risināt šo sarežģīto un grūto problēmu.

Šajā gadījumā valdība piedāvā to, ka tad, ja tiesneši sāks atbilstoši šim likumam izvērtēt šo līguma projektu, viņi nonāks interešu konfliktā gadījumā, ja, pirmām kārtām, kādi Saeimas deputāti vai kādi citi savukārt iesniegs prasību par šā likuma atbilstību Satversmei, kas ļoti var gadīties. Otrām kārtām, ja jau parakstītā un pieņemtā Latvijas– Krievijas līguma izvērtēšanu par tā atbilstību Satversmei iesniegs kādi citi deputāti, kas arī ļoti var gadīties. Un trešām kārtām, ja kāds iesniegs Saeimā likumprojektu par šā līguma... par šā likumprojekta, ko mēs pašlaik skatām, atbilstību Satversmei, kas arī ļoti var gadīties. Kādā tad situācijā nonāks Satversmes tiesa un kādā situācijā nonāks pati Saeima, kas izskata šādas ļoti pretrunīgas lietas?

Ceturtām kārtām ar šo likumu tomēr tiek ierobežotas Satversmes tiesas tiesnešu tiesības, kas pietiekami izsmeļoši aprakstītas pašā Satvermes tiesas likumā, to skaitā arī iespēja nepieņemt kādu lietu izskatīšanai, nevis to pieņemt, kā to parāda 4.pants, kur vesela virkne procedūras pantu tiek izslēgta. Līdz ar to tiek ierobežotas pašas tiesas iespējas skatīt pietiekami neatkarīgi šo lietu. Šeit es saskatu mēģinājumu gan no likumdošanas varas, gan no izpildvaras puses iejaukties tiesas kompetencē, kas vismaz likumdevējam, Saeimai, nebūtu jādara pat tad, ja valdība to ļoti gribētu.

Tādējādi ir ļoti daudz argumentu, lai šo likumprojektu noraidītu, bet es neesmu dzirdējis nevienu īpašu argumentu, kādēļ šādu likumprojektu vajadzētu pieņemt.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu ilgi. Es paņēmu mūsu galveno likumu– mūsu Satversmi. Jūs laikam to nelasījāt. Es jums to gribētu nocitēt, lai jūs padomātu. Es lasu 85.pantu: “Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.” Šis likumprojekts, kurš šodien ir nodots, ar šo teikumu it kā saskan. Bet es lasu tālāk: “Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas.” Jūs esat latvieši (vairākums no jums), tad jums ir jāsaprot tieši latviešu valoda, kurā uzrakstīta mūsu Satversme, un jums ir jāsaprot, ka robežlīguma projekts nav nekāds akts, kuru var izskatīt mūsu Satversmes tiesa. Tā ka saskaņā ar Satversmi mēs nevaram uzdot Satversmes tiesai tādu kompetenci.

Jūs visi šīs Saeimas pirmajā sēdē devāt zvērestu pildīt Satversmi. Kamēr Satversme nebūs mainīta, neviens tāds likumprojekts, kuru jūs šodien piedāvājat, nevar būt pieņemts.

Un es griežos pie Prezidija, lai Prezidijs izvērtē, vai tie deputāti, kuri parakstīja tieši šo likumprojektu, darbojas saskaņā ar Satversmi un vai viņi pilda Satversmi, bet, ja viņi nepilda, tad vajag dot iespēju viņus izslēgt no Saeimas.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi! Tas nav Prezidija kompetencē– izvērtēt likumprojektu, ko ir iesnieguši deputāti. Tas ir viens no viņu galvenajiem uzdevumiem– iesniegt likumprojektus.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Kam ir vajadzīgs šis likumprojekts? (No zāles: “Nevienam! Ar to arī beigsim!”) Pareizi! Nevienam! Pēc Satversmes tiesas darbības uzsākšanas 1996.gadā ir bijuši divi zīmīgi gadījumi. Vienā gadījumā Satversmes tiesa ir bijusi par traucēkli valdībai (tas bija gadsimtu mijā, kad toreizējais Ministru prezidents un tieslietu ministrs bija sadomājušies, ka Satversmes tiesu varētu reorganizēt vai pat likvidēt). Otrs gadījums ir šodien, kad Satversmes tiesa ir kā mazais izpalīgs valdībai. Kāpēc mazais izpalīgs? Tāpēc, ka Satversmes tiesa ar šo likumu tiek nostādīta grēkāža lomā, jo tai ir jāsniedz padoms– darīt tā vai darīt citādi.

Tad, lūdzu, likumprojekta iesniedzēji, atbildiet tikai uz vienu jautājumu: kurā valstī pasaulē vēl ir tāda kārtība, ka konstitucionālā tiesa lemj par valdības sagatavotajiem projektiem, nevis par likumiem, kuri ir pieņemti un kuri ir stājušies spēkā?

Un otrs jautājums man ir tāds: kā Tieslietu ministrija varēja dot pozitīvu atzinumu šādam tiesiski absolūti nihilistiskam likumprojektam?

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 48, pret– 29, atturas– 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

2.marts.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 2.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Krišjāņa Petera atsaukšanu no Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas”. Vai deputāts Jānis Jurkāns ir pieteicies runāt? Nē. Tātad lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– 2, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Turlā atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Krišjāņa Petera ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas apkarošanas un organizētās noziedzības novēršanas un uzraudzības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Es lūgtu jūs pirmdien, 30.janvārī, pulksten 15.00 uz komisijas ārkārtas sēdi jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību un izmaiņām likumdošanā, kas saistītas ar šā nodokļa administrēšanu un pielietošanu no 2007.gada.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka frakciju vadītājiem un komisiju vadītājiem pēc 10 minūtēm jāpulcējas Viesu zālē uz īsu sapulci saistībā ar deklarāciju, ko mēs gatavojam kopīgi ar nevalstiskajām organizācijām.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Aleksejevs, Martijans Bekasovs, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Oskars Kastēns, Juris Dobelis, Vjačeslavs Stepaņenko... Nav? Ā, jā, jā! Kārlis Šadurskis. Es redzu, ka tu esi!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 26.janvāra sēde ir slēgta.

Paldies.