Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre L.Mūrniece

Uz jaut. nr.88– dok. nr.5248

Par NATO lokatora darbību Rēzeknes rajonā

1.jautājums. Kāda kaitīga ietekme uz iedzīvotāju veselību ir lokatoram?

Atbilde. Rēzeknes rajona Audriņu pagastā uzstādītā trīsdimensiju radara TPS-117 tehniskie parametri, uzstādīšanas ģeogrāfiskā vieta, darbības režīmi un parametri (izstarošanas leņķis, telpiskā izkliede, frekvences utt.) ir tādi, ka izstarotais elektromagnētiskais (E-M) stars nevar kaitīgi iedarboties uz apkārtnes iedzīvotājiem.

2.jautājums. Kādi pasākumi iedzīvotāju veselības aizsardzībā ir paredzēti un tiek veikti sakarā ar lokatora uzstādīšanu?

Atbilde. Kaut arī sabiedrībā saceltā ažiotāža sakarā ar lokatora uzstādīšanu bija nepamatota, Aizsardzības ministrija (AM) 2003.gadā izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja projektu “Audriņu apkārtnes iedzīvotāju veselības monitorings”. Projekts ilgs piecus gadus– no 2003.gada līdz 2008.gadam. Kopējās projekta izmaksas ir 100 000 latu. Šī summa ir sadalīta pa gadiem un paredzēta pagastu feldšerpunktu un doktorātu materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai un attīstībai, ārstniecisko pakalpojumu apmaksai. Šī projekta ietvaros Rēzeknes slimnīcai ir iegādāts jauns mamogrāfs par 48 630,80 latiem.

3.jautājums. Vai ir ieplānotas to iedzīvotāju veselības pārbaudes, kas dzīvo lokatora apkārtnē?

Atbilde. Iepriekš minētā projekta ietvaros iedzīvotāji var iziet medicīnas pārbaudes bez maksas. Šim mērķim ik gadu tiek izlietoti 3000 latu. Brīvprātīgās veselības pārbaudes organizē vietējās pašvaldības.

4.jautājums. Cik darba vietu vietējiem iedzīvotājiem radušās sakarā ar lokatora uzstādīšanu?

Atbilde. Pašlaik šajā objektā četri vietējie iedzīvotāji strādā par kurinātājiem, kā arī ir iespēja strādāt teritorijas uzkopšanā un labiekārtošanā. Rēzeknes rajona padomes speciālisti ir informējuši arī par tādu jaunu pozitīvu tendenci kā tūristu skaita palielināšanās, jo daudzi iebraucēji vēlas redzēt, kā tiek nodrošināta NATO valstu ārējo robežu drošība. Jāatzīmē fakts, ka ļoti daudzi vietējie iedzīvotāji savus ciemiņus ved aplūkot šo objektu tieši naktīs, kad redzams krāsainais signālapgaismojums.

5.jautājums. Cik budžeta līdzekļu izlietots lokatora uzstādīšanai un tā ekspluatācijai?

Atbilde. Lokatora uzstādīšana izmaksāja 47 000 latu, bet ekspluatācijas izmaksas gadā ir 18 000 latu.

6.jautājums. Vai Rēzeknes rajona pašvaldības, kas atrodas lokatora darbības zonā, saņem kaut kādas dotācijas un kompensācijas sakarā ar lokatora darbību? Ja saņem, tad– kādā apjomā un kādiem mērķiem?

Atbilde. Verēmu, Sakstagala, Ozolmuižas, Kantinieku, Ilzeskalna un Dricānu pagasti monitoringa laikā ik gadu katrs saņem 416,67 latus, bet Audriņu pagasts– 1000 latu vietējo feldšerpunktu un doktorātu materiāli tehniskajai nodrošināšanai (kopā šim mērķim pašvaldības monitoringa projekta realizācijas laikā saņems 17 500 latu). Bez tam papildu izmeklējumiem un iedzīvotāju veselības pārbaudēm no AM budžeta ir piešķirti 15 000 latu, mamogrāfa iegādei Rēzeknes slimnīcai– 48 630,80 latu.

Ir vērojama tendence, ka pašvaldībās, kurās ekonomiskā aktivitāte ir zema, arī saslimstība ir augstāka, bet, piemēram, Kantinieku pagastā, pateicoties pašvaldības vadītāja enerģiskajai rīcībai, ir piesaistīti uzņēmēji un radītas daudzas jaunas darba vietas, līdz ar to vispārējās saslimstības rādītāji ir ievērojami samazinājušies, lai gan šī pagasta teritorija atrodas vistuvāk radiolokācijas stacijai. Tādējādi var secināt, ka Rēzeknes rajonā lielākās problēmas, tai skaitā arī veselības traucējumi, ir saistītas ar citu faktoru ietekmi (bezdarbu, alkoholismu, bezcerības sajūtu), nevis tur izvietoto militāro objektu. AM atbildīgās amatpersonas regulāri divas reizes gadā apmeklē visas minētās pašvaldības, tiekas ar medicīnas darbiniekiem un vietējo pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem. Līdz šim AM sūdzības nav saņēmusi. Neapšaubāms ir fakts, ka, pateicoties finansējumam, ko AM ir ieguldījusi veselības aprūpes sistēmā Rēzeknes rajonā, medicīniskie pakalpojumi ir kļuvuši daudz kvalitatīvāki, plašāki un pieejamāki vietējiem iedzīvotājiem.

Ar cieņu, ministre L.Mūrniece

2006.gada 19.janvārī

Ministrs Dz.Jaundžeikars

Uz jaut.nr.89 – dok.nr.5272

Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību, veicot glābšanas darbus

Iekšlietu ministrija iesniedz atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbību, veicot ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus.

1. Kas, vadoties no normatīvajiem aktiem, kontrolē, lai netiktu aizbūvētas lodžiju lūkas?

Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.pantu namīpašnieku (valdītāju), dzīvojamo telpu īrnieku un dzīvokļu īpašnieku pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir uzturēt īpašumā (valdījumā) esošās un īrētās ēkas un telpas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām.

2. Kas, vadoties no normatīvajiem aktiem, ir atbildīgs par to, lai ugunsdzēsējiem tiktu nodrošināta iespēja piekļūt dzīvojamai mājai?

Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” 22.punkts nosaka, ka ceļus un piebrauktuves pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu, un 42.7.apakšpunkts nosaka, ka aizliegts aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem evakuācijai paredzētās durvis un lūkas uz balkoniem vai lodžijām, kā arī pārejas uz blakus sekcijām un izejas uz ārējām evakuācijas kāpnēm.

Rīgas domes 1999.gada 14.decembra saistošo noteikumu Nr.54 “Rīgas teritorijā un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas un saglabāšanas noteikumi” 3.1.apakšpunkts nosaka, ka valsts un pašvaldības institūcijām, juridiskām, fiziskām, kā arī pilnvarotajām personām, kuru īpašumā, valdījumā vai nomā Rīgas pilsētā ir namīpašumi vai dzīvokļi, jāveic to tehniskā uzturēšana, ievērojot Latvijas Republikas būvnormatīvus, Būvniecības likumu un Ugunsdrošības noteikumus.

Ugunsdrošības uzraudzību VUGD veic, pamatojoties uz Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu, 2003.gada februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.60 “Noteikumi par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kompetenci un kārtību, kādā veicama valsts ugunsdrošības uzraudzība” un 2005.gada 13.janvāra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta instrukciju Nr.1 “Valsts ugunsdrošības uzraudzības organizēšana valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā”.

Pamatojoties uz minētajiem normatīvajiem aktiem, ugunsdrošības kompleksās pārbaudes dzīvojamā sektorā tiek veiktas visās dzīvojamās ēkās ar 10 un vairāk stāviem. Kompleksās pārbaudes notiek ne retāk kā reizi trijos gados. Šajās pārbaudēs tiek pārbaudīts ēku koplietošanas telpu un ēkas inženiertehnisko sistēmu stāvoklis. Pārbaude notiek ēkas īpašnieka, pārvaldnieka vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē. Dzīvokļu pārbaudes tiek veiktas pēc personas iesnieguma.

3. Kāpēc VUGD nav nodrošināts ar batutiem? Vai VUGD struktūrā ir amatpersonas, kuras atbild par informācijas apkopošanu par inovācijām ugunsdzēsības jomā?

VUGD nav īpašu štata vienību, kas nodarbotos tikai ar informācijas apkopošanu par inovācijām ugunsdzēsības jomā, to veic VUGD tehniskā nodrošinājuma nodaļa, kuras funkcijās ietilpst aprīkojuma iepirkumu plānošana, iepirkumu veikšana un sadale struktūrvienībām.

VUGD rīcībā ir pietiekami daudz informācijas par Eiropas Savienībā un citās valstīs lietojamo ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojumu. Šī informācija tiek apkopota un atkarībā no iedalītā finansējuma tiek veiktas aprīkojuma iegādes prioritārā kārtībā.

Batutu lietojums cilvēku glābšanai ugunsdzēsēju un glābēju praksē arī attīstītāko pasaules valstu praksē ir samērā mazs, jo šādam cilvēku glābšanas paņēmienam ir šādi trūkumi:

– var glābt cilvēkus no augstuma, kas nepārsniedz 15 m (5. – 6.stāvs);

– pamatnei, uz kuras novieto batutu, jābūt līdzenai;

– batuts precīzi jānovieto zem tās vietas, no kurienes lēks cilvēki;

– lecot uz batuta, var gūt traumas un nevar glābties vienlaikus vairāki cilvēki;

– saliktā veidā batuts aizņem daudz vietas (transportējot uz ugunsdzēsības automobiļiem);

– batuta sagatavošanai darba stāvoklī ir nepieciešams relatīvi ilgs laiks;

– piepūsts batuts nav pārvietojams.

4. Kāpēc Iekšlietu ministrija nav iegādājusies pacēlājus, autocisternas, hidrauliskos instrumentus un sakaru līdzekļus VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes vajadzībām, bet atradusi līdzekļus pūļa izklīdināšanas mašīnas iegādei?

Speciālie automobiļi un aprīkojums, atkarībā no tam piešķirtā finansējuma apjoma, VUGD tiek iegādāti katru gadu, bet nepietiekamā daudzumā. Pēdējos gados VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes vajadzībām ir iegādāti autopacēlāji – 2 gab. (1999.g. un 2003.g.), autocisternas – 9 gab. (1999.g. – 2 gab., 2000.g. – 2 gab., 2001.g. – 3 gab., 2004.g. – 2 gab.), hidrauliskie glābšanas instrumenti – 10 komplekti (1999.g.). Valsts investīciju programmas projekta 1998.–2008.gadam IA-11 “Ugunsdzēsības un glābšanas speciālās tehnikas iegāde” ietvaros 2005.gadā VUGD iegādājās septiņus jaunus ugunsdzēsības automobiļus un aprīkojumu par Ls 1,045 milj.

Saskaņā ar LVS 361 “Ugunsdzēsības depo ierīkošana. Vispārīgas prasības” VUGD Rīgas pilsētas struktūrvienību nokomplektēšanai kopskaitā nepieciešamas vienpadsmit autokāpnes un autopacēlāji, pašlaik to ir septiņi (2 autopacēlāji un 5 autokāpnes), ekspluatācijā esošās divas autokāpnes nolietojuma dēļ jāmaina. Vēl nepieciešamas 10 autocisternas un divi hidrauliskie glābšanas instrumentu komplekti.

Lai VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes struktūrvienības nodrošinātu ar sakaru līdzekļiem atbilstoši standarta LVS 334 “Speciālais un tehniskais aprīkojums ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbiem” prasībām, papildus ir nepieciešamas 180 pārnēsājamās radiostacijas un 58 stacionārās radiostacijas operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Pūļa izklīdināšanas automobilis 2002.gadā ir iegādāts Valsts materiālajās rezervēs.

5. Kas ir atbildīgs par VUGD vadu štatu sarakstu samazināšanu 2004.gadā un inspektoru amatu likvidāciju, uzliekot papildu pienākumus vadu komandieriem?

2004.gadā vadu štatu samazināšana un inspektoru amatu likvidācija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nav notikusi. Lai uzlabotu ugunsdrošības uzraudzības darbu, VUGD Balvu, Bauskas, Jēkabpils un Valmieras brigādēs vada komandieru amati tika aizstāti ar inspektoru dežurantu amatiem (kopumā 20), kuriem papildus ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbiem uzdots veikt ugunsdrošības uzraudzību.

Vienlaikus informējam, ka ar 2003.gada 1.maiju nepietiekamā finansējuma dēļ štata vienību skaits Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā tika samazināts par 235 štata vienībām.

6. Kādu budžeta pieprasījumu 2006.gadam VUGD nosūtījis Iekšlietu ministrijai? Kādu budžeta pieprasījumu VUGD vajadzībām Iekšlietu ministrija nosūtījusi Finanšu ministrijai?

Budžeta pieprasījums 2006.gadam tika gatavots, pamatojoties uz 2005.gada bāzes izdevumiem – Ls 13 502 823. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesniedza papildu valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu (bez investīcijām) prioritārajiem pasākumiem kopsummā par Ls 3 981 528.

No papildu budžeta līdzekļu pieprasījuma prioritārajiem pasākumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam 2006.gadam iedalīti Ls 2 238 282.

Investīciju projektam IA-11 “Ugunsdzēsības un glābšanas speciālās tehnikas iegāde” 2006.gadam tika pieprasīti Ls 3 427 000. Valsts budžeta finansējums investīciju projektam IA-11 2006.gadā nav iedalīts.

7. Vai Iekšlietu ministrija plāno palielināt izdevumus VUGD vajadzībām, sastādot budžeta pieprasījumus nākotnē, ņemot vērā nepieciešamību pirkt tehniskos līdzekļus?

2007.gada budžeta pieprasījums tiks veidots, ņemot par pamatu 2006.gada budžetu, papildus kuram Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests valdības noteikto “griestu” ietvaros iesniegs finanšu pieprasījumu vidējā termiņa prioritātēm.

8. Cik regulāri tiek rīkotas VUGD personāla mācības? Vai atbilst īstenībai apgalvojums, ka praktisko mācību regularitāti apdraud degvielas trūkums?

VUGD personāla apmācība notiek ik dienu saskaņā ar VUGD iekšējiem normatīvajiem aktiem. Mācības ir viens no apmācību veidiem, to regularitāti ietekmē arī operatīvā situācija. 2006.gada pavasara – vasaras periodā mācības tika atceltas saistībā ar palielinātu izbraukumu skaitu kūlas ugunsgrēku dzēšanā. Kopumā 2006.gadā ir organizētas 30 ugunsdzēsības taktiskās mācības. Sakarā ar straujo degvielas cenu kāpumu un degvielas iegādei piešķirtā finansējuma nepietiekamību 2005.gadā tika atceltas 80 ugunsdzēsības taktiskās mācības.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

2006.gada 24.janvārī