Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 26. janvāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Diemžēl šodien Saeimas vairākums neatbalstīja divus “Saskaņas Centra” sagatavotos likumprojektus: pirmkārt, likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, otrkārt, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.

“Saskaņas Centra” likumprojektu mērķis ir uzlabot pensionāru un politiski represēto cilvēku stāvokli, bet visi likumprojekti man nezināmu iemeslu dēļ netika atbalstīti.

Bet, no otras puses, Saeimas valdošais vairākums nobalsoja par likumprojektu “Par 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta atbilstības Latvijas Republikas Satversmei izvērtēšanu”.

“Saskaņas Centra” frakcija uzstājās pret šo vājo un juridiski nekorekto likumprojektu, jo mēs uzskatām, ka valdībai ir visas iespējas un tas ir valdības uzdevums patstāvīgi risināt šo jautājumu. Valdība vienkārši baidās uzņemties atbildību, un nav skaidrs, kā Satversmes tiesa varēs izvērtēt spēkā neesošo līgumu vai likumu. Satversmes tiesai mūsu valstī nav un nevar būt pienākums vērtēt valdības ierēdņu melnrakstus. Satversmes tiesas kompetencē nebūt neietilpst vēl neparakstītu starptautisku līgumu izvērtēšana. Šādu likuma normu var ļoti vienkārši apstrīdēt tajā pašā Satversmes tiesā.

Iespējams, ka tas ir arī valsts dalīšanas principa pārkāpums, jo Satversmes tiesa nav nekāda valdības konsultatīvā padome, un tā ir ļoti nepareiza prakse.

Politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” uzstājas pret šo absurdu, jo līdzīgu precedentu nav un nevar būt nedz Latvijā, nedz Eiropā. Šāda īpaša likuma pieņemšana, kas nosaka jaunu citu konstitucionālās tiesas kompetenci, groza pašreizējo Satversmes tiesas procesu, ir īpašas ievērības vērta. Pētot citu valstu pieredzi, man nav izdevies atrast līdzīgu piemēru.

Domājams, ka, zinot konstitucionālo tiesu augsto prestiža stāvokli, neatkarības sargāšanas tendences Rietumu demokrātijās, īpaša likuma pieņemšana, kas veidota viena konkrēta gadījuma risināšanai, radītu neviltotu izbrīnu un apjukumu.

Vēlos uzsvērt, ka patiesi tiesiskā valstī kaut kas tamlīdzīgs nebūtu iespējams. Acīmredzot Latvija ir kļuvusi par pionieri īpašu tradīciju attīstīšanā konstitucionālās kontroles institūta realizēšanai.

“Saskaņas Centrs” neatbalsta valdības ļoti vājo un juridiski nekorekto likumprojektu.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Tēvzemiešu frakcija joprojām pievērš lielu uzmanību gan sociāla, gan ekonomiska rakstura jautājumiem, tāpēc ir sagatavojusi nelielus grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, lai nāktu pretī mežu īpašniekiem – fiziskajām personām, kas pašlaik ir nostādītas neizdevīgākā stāvoklī nekā juridiskās personas augoša meža pārdošanas gadījumā. Pašlaik pastāv nodokļa atvieglojums, kas būs līdz šī gada beigām. Mēs uzskatām, ka šis atvieglojums ir jāpagarina, jānodrošina līdzvērtīga konkurences spēja fizisko personu un juridisko personu vidū, izņemot tās fiziskās personas, kas pārdod šo mežu viena gada laikā pēc īpašuma iegādāšanās.

Šodien Saeima skatīja arī vairākus likumprojektus, kurus bija iesnieguši gan valdības, gan kreiso partiju pārstāvji, bet īpašu uzmanību gribētos pievērst pirmajā lasījumā pieņemtajam valdības projektam par Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta izvērtēšanu Satversmes tiesā, kurš ir pretrunīgs gan no Satversmes tiesas uzdevumu un pienākuma viedokļa, gan vēl jo vairāk pretrunīgs no tā viedokļa, ka Latvijai un Krievijai robežlīgums ir – tas ir 1920.gada robežlīgums, kurš mūs pilnīgi apmierina. Taču problēma ir cita, Latvija kontrolē tikai daļu no tās teritorijas, kuru atvēl šis līgums, savukārt daļu – Abreni un atsevišķus apriņķus – 1944., 1945.gadā ir piesavinājusies Krievija.

Citiem vārdiem sakot, valdība piedāvā uzdevumu, kā mums likumīgi atdot Krievijai to, kas mums nelikumīgi ir atņemts. Ja arī tas ir Krievijas uzdevums, tad uzskatām, ka tas nav Latvijas uzdevums. Tas noteikti nav arī Latvijas Saeimas uzdevums. Ja valdība uzskata, ka šis robežlīguma projekts atbilst Satversmei, tad to arī vajag virzīt tālāk apstiprināšanai. Tādā gadījumā atbilstoši Satversmes tiesas likuma jēgai mēs un droši vien citi nacionālie spēki būs tie, kas protestēs pret šāda līguma parakstīšanu.

Savukārt, ja valdība šaubās, tad šādu likumprojektu Saeimā nevajag iesniegt. Tā būtu korekta un pienācīga valdības rīcība. Šeit mēs redzam arī vairākas citas pretrunas ar Satversmes tiesas likumu, jo šis likumprojekts, pirmkārt, paredz to, ka nevis likumdošanas akta vai projekta autors vēršas tiesā, bet gan tas, kas ar šo projektu ir neapmierināts. Otrkārt, valdība piesaista par konsultantiem Satversmes tiesas tiesnešus, kuriem vēlāk var nākties to izskatīt parakstīšanas gadījumā, ja kāds būs gatavs iesniegt protestu Satversmes tiesā. Droši vien, ka mēs varētu būt to personu skaitā, kas šādu protestu iesniedz. Bez tam arī šo likumprojektu, ja to Saeimā apstiprinās, var noprotestēt Satversmes tiesā, jo, mūsuprāt, tas ir pretrunu caurausts.

Visbeidzot, iespējams arī iesniegt tādu likumprojektu, ar kuru lūdz aicināt Satversmes tiesu izvērtēt tieši šo likumprojektu. Galu galā, ja var izvērtēt Satversmes tiesā vienu likumprojektu, kā uzskata valdība, tad kādēļ nevarētu arī citu? Tātad valdība paver virkni iespēju veselai sērijai juridisku absurdu. Uzskatām arī to, ka ar šo likumu tiek ierobežotas Satversmes tiesas un tiesnešu iespējas atteikties no šāda projekta izskatīšanas, jo šis likums piedāvā atcelt veselu virkni procedūras pantu, kas tomēr tiesai garantē zināmas spriešanas tiesības un zināmu autonomiju. Tātad likumdošanas vara un izpildvara vēlas iejaukties tiesas varā, kas, mūsuprāt, ir pilnīgi nepieļaujami. Uzskatām, ka šāds likums noteikti nav jāpieņem.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Pirmkārt, es gribu jums paziņot, ka Saeima ir spērusi soli, lai jūs varētu balsot jau nākamās Saeimas vēlēšanās jebkurā vēlēšanu iecirknī. Un es uzskatu, ka tas ir labi.

Es pievienojos arī iepriekšējam runātājam; varbūt mums ir dažādi pamatojumi, ka nevajadzēja šodien nodot Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta izvērtēšanu Satversmes tiesai. Tomēr jau 1997.gada 7.augustā šis līgums tika parafēts. Tad neviens neizteica aizdomas, vai tas ir likumīgs vai nav likumīgs. Un pēkšņi valdība un Saeima savu atbildību noliek uz Satversmes tiesas pleciem. Nedomāju, ka tas ir pareizi.

Trešais un varbūt pēdējais – frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” šodien piedāvāja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Mēs gribējām jums uzdāvināt skaistus svētkus – starptautisko sieviešu dienu, 8.martu, kuru jūs tā kā tā svinējāt – tā vai citādi; mēs gribējām uzdāvināt Latvijas tautai 9.maiju, lai tā būtu gan Eiropas diena, gan nacisma sagrāves diena. Valdība un Saeima grib vai negrib, tomēr tūkstošiem pilsoņu un nepilsoņu, latviešu un nelatviešu atzīmē šos svētkus. Tos atzīmē 9.maijā arī Francijā un daudzās citās valstīs, kuras atrodas no mums gan dienvidos, gan rietumos. Mēs uzskatām, ka, ja nebūtu nacisma sagraušanas, tad nebūtu arī mūsdienu Latvijas. Mēs gribējām arī cilvēkiem, kuri pieder pie lielākās konfesijas – pareizticīgo konfesijas, arī vecticībniekiem, uzdāvināt Lieldienu svētkus un Ziemassvētkus. Bet diemžēl... Es uzskatu, ka tā ir liekulība, tas neved pie sabiedrības integrācijas. Integrācija būs, manuprāt, tad, ja mēs cienīsim viens otru, ja mēs spersim viens otram soli pretī. Diemžēl Saeimas vairākums mūsu priekšlikumus noraidīja.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Saeima šodien nolēma nodot komisijām priekšlikumu – trīs mēnešus pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām aizliegt raidīt politisko reklāmu. Ierosinājums paredz aizliegt reklāmu radio un televīzijā, tāpat arī avīzēs. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti balsoja par šiem likuma grozījumiem, jo mēs uzskatām, ka sabiedrību kādu laiku pirms vēlēšanām vajadzētu pasargāt no pārspīlētiem reklāmu plūdiem, lai netiktu ietekmēti to cilvēku viedokļi, kuri ikdienā diemžēl neseko līdzi politiskajiem procesiem valstī un bieži vien iespaidojas no šīm reklāmām. Mēs konceptuāli atbalstām šo ideju un vēlamies, lai arī masu mediji un sabiedriskās organizācijas šajā laikā piedāvātu godīgu vēlēšanu kampaņas atspoguļojumu, jo, atsakoties no priekšvēlēšanu reklāmām, partijām vairs nebūs iespējas sevi aizstāvēt pret nepamatotu kritiku un bieži vien nepatiesu kompromatu publicēšanu.

Saeima šodien skatīja arī politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniegtos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, taču mūsu partija balsojumā par šiem likuma grozījumiem atturējās. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti uzskata, ka esošais likums jau ir morāli un arī fiziski novecojis (atgādināšu, ka tas tika pieņemts Augstākās padomes laikā – pirms 15 gadiem), tāpēc mēs uzskatām, ka ir jāiesniedz jauns likumprojekts. Mēs atbalstām domu, ka jānosaka papildu brīvdienas, ja svētki ir sestdienā vai svētdienā. Tāpat mēs vēlamies svētku dienu sarakstu papildināt ar pareizticīgo Ziemassvētkiem 6. un 7.janvārī un brīvdienu 15.augustā, lai svinētu Māras dienu, kā arī vēlamies no jauna pārskatīt jau esošās svētku, atceres un atzīmējamās dienas. Latvijas Pirmās partijas frakcija aicinās atgriezties pie darba grupas jau izveidotā jaunā likumprojekta apspriešanas. Mēs aicināsim koalīcijas partnerus iesniegt to Saeimā un vēlāk, protams, arī publiski debatēt par šīm atzīmējamām dienām.

Un visbeidzot. Arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti vakar tikās ar Ekumeniskās televīzijas padomes priekšsēdētāju Daci Kudiņu un pārrunāja nepieciešamos grozījumus Radio un televīzijas likumā, kas paredzētu, ka reliģisko raidījumu sagatavošanai valsts piešķirs atsevišķu mērķdotāciju, kas nodrošinātu svētku un ārkārtas dievkalpojumu, kā arī viena dievkalpojuma, viena reliģiska rakstura raidījuma translāciju nedēļā. Par šiem grozījumiem ir iestājušies visu Latvijā pārstāvēto kristīgo konfesiju vadītāji.

Latvijas Pirmās partijas deputāti darīs visu, lai jūs arī turpmāk katru svētdienu televīzijā varētu noskatīties dievkalpojumu. Mēs zinām, ka bieži vien gados vecākiem cilvēkiem, kuriem nav tik laba veselība, lai paši dotos uz dievnamu, šī ir vienīgā iespēja, kā būt līdzdalīgiem dievkalpojumā.

Mēs aicināsim koalīcijas partijas atbalstīt šos grozījumus likumā, lai tie tiktu pieņemti un lai visiem būtu iespēja svētdienās piedalīties dievkalpojumā.

Lai jums visiem svētīga nedēļas nogale!

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā gribu pievērst uzmanību šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Likumprojekts paredz ieskaitīt līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas nepilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrāto darba un tam pielīdzinātos periodos apdrošināšanas stāžu, kā tas ir likumā noteikts attiecībā uz Latvijas pilsoņiem. Turklāt likumprojekts piedāvā līdzīgas tiesības piešķirt repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem, kuriem nav Latvijas pilsonības. Diemžēl valdošā koalīcija atkal neatbalstīja likumprojektu, kas ir vērsts uz mūsu iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu.

Otrkārt, gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Likumprojekts piedāvā iespēju paplašināt to cilvēku skaitu, kuri cietuši no komunistiskā un nacistiskā režīma. Tika piedāvāts uzskatīt par tādiem cilvēkus, kas bija nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas, dzimuši nometinājumā, ja viens no vecākiem vai abi vecāki atradās nometinājumā; kas bija izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju vai citām nacistiskā režīma okupētajām valstīm.

Likumprojekts piedāvāja uzskatīt par cietušajiem arī tās personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laika darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas, kā arī tās personas, kas bija izsūtītas piespiedu darbos ne tikai Vācijā vien, kā to paredz likuma šī redakcija. Diemžēl likumprojekts atkal netika atbalstīts.

Treškārt, gribu atzīmēt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Likumprojektā bija plānots iekļaut šādas svētku dienas: 6. un 7.janvāri – pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, 8.martu – starptautisko sieviešu dienu, pareizticīgo un vecticībnieku Lielo piektdienu, Pirmās Lieldienas un Otrās Lieldienas. Diemžēl mūsu valdošā koalīcija joprojām uzskata, ka pie Latvijas pareizticīgo konfesijas pieder tikai cilvēki, kas runā krievu valodā, bet 8.martu uzskata nevis par sieviešu svētkiem, bet par komunistiskā režīma svētkiem. Cerēsim, ka nākamajā parlamentā deputātu ar tādu viedokli, kāds ir šodien vairākumā, būs mazāk.

Vēl es vēlētos pievērst jūsu uzmanību likumprojektam “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Mans kolēģis Igors Solovjovs ir iesniedzis šajā likumprojektā priekšlikumu, kas paredz liegt vēlēšanu tiesības personām, kurām ir dubultpilsonība.

Otrs priekšlikums paredz papildināt likuma 13.pantu, paredzot, ka ne vēlāk kā mēnesi pēc kandidātu saraksta reģistrācijas, svītrojot pieteikto kandidātu, Centrālā vēlēšanu komisija rakstveidā paziņo pieņemto lēmumu iesniedzējiem.

Diemžēl tā jau ir skumja tradīcija – neatbalstīt kreisās opozīcijas priekšlikumus, lai arī tie norāda uz likuma trūkumiem. Bet mūsu valstī politika ir tāda: lai labāk ir vēlēšanu tiesības cilvēkiem, kuri ir kā vējrāži starp divām valstīm un kalpo diviem kungiem. Lai vēlēšanu komisija pieņemtu lēmumus, nemotivējot tos, lai cieš Latvijas iedzīvotāji, bet valdošajiem ir tradīcija neatbalstīt priekšlikumus, kuri ir vērsti, lai uzlabotu Latvijā šo situāciju. Mēs tomēr cerēsim uz labāko.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Nešaubīgi, šīs sēdes galvenie notikumi skar tieši katru no mūsu valsts iedzīvotājiem – tās ir nākamās Saeimas vēlēšanas. Un šeit Zaļo un Zemnieku savienība ir gandarīta, ka tālāku virzību ir guvušas divas ļoti būtiskas iniciatīvas.

Pirmā iniciatīva, kas ir jau ilgāku laiku, ir iniciatīva par to, ka katrs cilvēks var iet balsot tajā vietā, kur viņš atrodas un kur viņš vēlas. Es domāju, ka tas ir ļoti būtisks cilvēka brīvības tiesību ievērošanas faktors. Šodien šis jautājums guva pozitīvu virzību tālāk. Saeimas vairākums atbalstīja šādu nostāju vēlēšanu likumā. Un tiešām jācer, ka arī šajās Saeimas vēlēšanās katrs cilvēks varēs iet balsot tur, kur viņš vēlas.

Otrs jautājums. Ievērojot absolūto vairākumu, mūsu iedzīvotāju un tautas gribu, Zaļo un Zemnieku savienība ir iniciējusi jautājumu par to, ka jāaizliedz apdullinošās priekšvēlēšanu reklāmas trīs mēnešus pirms Saeimas vēlēšanu dienas. Šis jautājums ir ļoti būtiski motivēts: katram cilvēkam ir jāiet pie tautas, jāstāsta savs viedoklis, nevis ar plakātiem no dažādiem stendiem, no reklāmu rullīšiem vai no avīzēm jāuzrunā un jāizdod ārā tautai apspriešanai kaut kādi saukļi. Tautai ir jāzina konkrēta programma, konkrēti padarītie darbi, un to vislabāk var zināt tad, ja kandidāti dodas pie tautas. Nauda, kas tiek plānota izlietot šādai vēlēšanu kampaņai, ir daudz vērtīgāk izmantojama, nekā atdodot to samaksai par kaut kādām reklāmas lietām. Un tiešām: ko tautai var pateikt par partiju trīsdesmit sekunžu rullītī? Drīzāk tā var pateikt, ko dara vai nedara, konkrēti jau iepazīstot šo cilvēku vaigu vaigā.

Trešais jautājumu loks ir mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, likumdošanas iniciatīvas, kas skars iedzīvotāju ienākuma nodokli. Mēs pie šīm iniciatīvām strādāsim. Faktiski informāciju masu medijos esam jau devuši. Mūs absolūti neapmierina situācija, kāda pašreiz ir Rīgā un Jūrmalā. Un mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Šķestera kungs aicinās Rīgas un Jūrmalas pašvaldību vadītājus uz sanāksmi par šo situāciju. Mēs nevaram pieļaut, ka iedzīvotāji šajās pilsētās saskaras ar problēmām, kas skar milzīgo īpašuma ienākuma nodokli, kas varbūt vienu otru cilvēku var padarīt pliku un galīgi bez īpašuma, beigās izliktu uz ielas. Tur, kur būs nepieciešamas izmaiņas likumdošanas jomā, mēs jau esam sagatavojuši attiecīgos priekšlikumus.

Un vēl. Mūsu Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi Saeimā jautājumu par deputāta Kabanova atsaukšanu no Ārlietu komisijas. Tāds deputāts, kas darbojas ar apmelojošo filmu par Baltijas nacismu, mūsu izpratnē nevar būt šīs komisijas loceklis. Par to lems nākamajā Saeimas sēdē.

G.Bērziņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien es gribētu dalīties ar jums domās par trim tematiem.

Pirmais, ko es gribētu pieminēt, ir likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”, ko šodien pieņēma otrajā lasījumā. Tas ir jauns likums, kas nosaka procedūru, kā tiek veikti iepirkumi, kas nepieciešami gan valstij, gan pašvaldībām. Šajā likumā ir noteikta procedūra, kas, bez šaubām, veicina atklātību šādu iepirkumu veikšanā.

Mēs no “Jaunā laika” bijām iesnieguši priekšlikumus, lai vēl papildus veicinātu atklātību, respektīvi, mēs ierosinājām, ka uzvarošajam pretendentam būtu arī jānorāda, kas ir šī uzņēmuma īpašnieki, vai nu tie būtu juridiskie īpašnieki, vai arī fiziskie īpašnieki jeb fiziskās personas. Mēs uzskatījām, ka jādara zināmi visi īpašnieki, kam ir vairāk nekā 10% īpašumtiesību. Mēs uzskatām, ka nauda, kas tiek izmantota valsts iepirkumiem, ir nodokļu maksātāju nauda. Tā ir jūsu nauda. Izvērtēšanas komisijai būtu skaidri jāredz, ka nepastāv nekādi interešu konflikti. Tādēļ būtu arī jāizvairās no iepirkumiem no šaubīgiem vai necaurredzamiem ofšoriem. Diemžēl citas koalīcijas partijas nepiekrita mūsu viedoklim un šos priekšlikumus noraidīja.

Otrā lieta, ko es gribētu minēt, ir likuma grozījumi, kas šodien tika iesniegti komisijām, kas aizliegtu aģitāciju un reklāmu deviņdesmit dienas pirms vēlēšanām. “Jaunais laiks” uzskata, ka vēlēšanu priekšvakarā ir nepieciešams runāt ar cilvēkiem, rīkot sanāksmes, informēt cilvēkus, respektīvi, veikt aģitāciju. Mēs uzskatām, ka apmaksāta reklāma ir mērķēta uz cilvēka emocijām un tā faktiski nebūtu vēlama vēlēšanās. Bez tam reklāma, īpaši televīzijas reklāma, ir ļoti dārga un ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijā vēlēšanu kampaņas ir bijušas tik dārgas. Tādēļ mēs atbalstījām šī likumprojekta nodošanu komisijām un ceram, ka likums tiks mainīts un no tā tiks svītrota aģitācija, bet tajā pašā laikā iespējams, ka paliks tomēr reklāmas ierobežojumi.

Trešā lieta, ko es gribētu minēt, ir ziņa, kas izskanējusi masu medijos, respektīvi, Latvijas Pirmās partijas Šlesera kunga viedoklis, ka vajadzētu aizliegt vēlēšanas novērot tām nevalstiskajām organizācijām, kas saņem ārvalstu finansējumu. Mūsu uztverē šis viedoklis ir pilnīgi noraidāms, tas ir pilnīgi nepamatots, un mēs to noteikti neatbalstām. Mūsu vērtējumā nevalstiskās organizācijas pēdējos piecpadsmit gados ir palīdzējušas Latvijā veicināt demokrātisko izpratni un pilsonisku sabiedrību un ir devušas ļoti daudz pozitīva mūsu attīstībai. Jāatzīmē, ka finansējumu no ārzemēm dažādas nevalstiskās organizācijas saņem no dažādiem avotiem, piemēram, no ārvalstu vēstniecībām, no baznīcām. Tā ka mūsu uztverē šāds viedoklis būtu pilnīgi noraidāms. Mēs uzskatām, ka nevalstisko organizāciju politisko procesu novērošana ir vēlēšanas padarījusi caurredzamākas un arī godīgākas un nevalstisko organizāciju līdzdalība ir tikai veicināma.

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Mani kolēģi Guntis Bērziņš un Augusts Brigmanis norādīja, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā politiskām partijām vairāk jāizmanto iespēja tikties ar vēlētājiem, lai uzklausītu viņu viedokli. Šeit gan jāsaka, ka Tautas partija visus šos septiņus gadus, kopš mēs darbojamies parlamentā, Tautas partijas frakcijas deputāti katru nedēļu piektdienās savos atbildīgajos rajonos tiekas ar vēlētājiem. Tāpat Rīgā mūsu Tautas partijas centrālajā birojā mēs katru otrdienu pieņemam vēlētājus un uzklausām viņu viedokli par sociālām, ekonomiskām un citām problēmām.

Un, jāsaka, tieši pēdējās nedēļās, Rīgas birojā un arī Jūrmalā un Liepājā tiekoties ar iedzīvotājiem, diezgan daudz iedzīvotāju uzdod jautājumu, vai patiešām nākamajā 2007.gadā tik būtiski tiks palielināts īpašuma nodoklis, ka cilvēkiem varētu būt problēmas ar šī nodokļa nomaksu. Tautas partija šo jautājumu ir izpētījusi un noskaidrojusi, ka lielā mērā nodokļu paaugstinājums nākamajā gadā varētu būt tādēļ, ka Tieslietu ministrijas pakļautībā esošais Valsts zemes dienests ir noteicis ļoti augstu zemes kadastrālo vērtību. Turklāt šī kadastrālā vērtība ir noteikta, ņemot vērā nepamatoto, šobrīd spekulatīvi augsto zemes cenu Rīgā, Liepājā un citās pilsētās. Tādējādi diemžēl atsevišķos gadījumos, kad zeme atrodas prestižās vietās un zemesgabals ir liels, zemes nodoklis tik tiešām varētu ar jauno gadu būtiski palielināties. Nav pieļaujams, ka tie cilvēki, kuri gadu desmitiem ir dzīvojuši Jūrmalā, Liepājā vai Rīgā labos rajonos, kur tiem atrodas individuālās dzīvojamās mājas, ka šiem cilvēkiem rastos problēmas ar zemes nodokļa samaksu. Tādēļ Tautas partijas frakcija nākamajā nedēļā uzaicinās uz frakcijas sēdi Valsts zemes dienesta un Tieslietu ministrijas pārstāvjus, lai noskaidrotu patiesos cēloņus un kopīgi mēģinātu rast risinājumu šim jautājumam.

Tautas partijas frakcijas deputātu viedoklis sakrīt lielā mērā ar mūsu Rīgas domes deputāta Edmunda Krastiņa teikto, ka būtu nepieciešams diferencēt īpašuma nodokli atkarībā no tā, kādiem mērķiem zeme tiek izmantota. Ja zeme tiek lietota tādēļ, lai uzturētu uz tās esošo padomju laikos vai vēl senāk uzceltu dzīvojamo māju, tad zemes nodoklis neapšaubāmi būtu nosakāms mazāks.

Ir arī citi risinājuma varianti, kā šo problēmu atrisināt. Paldies Dievam, ir pietiekami daudz laika līdz nākamajam gadam. Un Tautas partijas frakcija kā premjera partija neapšaubāmi šo jautājumu vistuvākajā laikā atrisinās. Tā ka bažām nav pamata.

Saeimas preses dienests