Ministru kabineta rīkojums Nr.60
Rīgā 2006.gada 1.februārī (prot. Nr.6 23.§)
Par Vienotās patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programmu 2006.–2009.gadam
1.Atbalstīt Vienotās patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programmas 2006.–2009.gadam (turpmāk — programma) kopsavilkumā ietverto risinājumu.
2.Noteikt Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Satiksmes ministriju par atbildīgajām institūcijām programmas īstenošanā.
3.Programmas pasākumus 2006.gadā īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmas īstenošanai 2007.gadā un turpmākajos gados izskatīt kopā ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.
4.Par programmā paredzēto uzdevumu izpildi atbildīgajām institūcijām katru gadu līdz 1.februārim (laikposmā no 2007.gada līdz 2010.gadam) iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par programmā paredzēto uzdevumu izpildi vai to izpildes gaitu.
5.Iekšlietu ministram katru gadu līdz 1.martam (laikposmā no 2007.gada līdz 2010.gadam) iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas gaitu.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars
(Ministru kabineta
2006.gada 1.februāra rīkojums Nr.60)
Vienotās
patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programmas
2006.–2009.gadam
kopsavilkums
1. Risināmā jautājuma būtība
Migrācijas jautājumi Eiropas Savienībā ilgu laiku bija katras dalībvalsts kompetencē, un tikai Amsterdamas līgums radīja tiesisku pamatu, lai šo jautājumu risināšanu nodotu Eiropas Kopienas kompetencē, pieņemot lēmumu izveidot vienotu drošības, brīvības un tiesiskuma telpu.
1992.gada 9.jūnijā tika pieņemts likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Saskaņā ar Amsterdamas līguma nosacījumiem līdz 2004.gada 1.maijam bija jāizstrādā un jāpieņem normatīvie akti, kas nosaka vienotus principus migrācijas politikas īstenošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Pēdējo divu gadu laikā Saeima un Ministru kabinets migrācijas jomā ir pieņēmuši virkni jaunu normatīvo aktu. To izstrādes procesā liela uzmanība tika veltīta Latvijas starptautiskajām saistībām, arī Eiropas Savienības vienotās migrācijas politikas īstenošanai. 2002.gada 1.septembrī spēkā stājās Patvēruma likums un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi, bet 2003.gada 1.maijā— Imigrācijas likums un tam pakārtotie normatīvie akti.
Vienotas patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas nacionālajām interesēm un Eiropas Savienības vienotās migrācijas politikas prasībām atbilstošas migrācijas politikas īstenošanu un noteikt migrācijas procesu kontrolē iesaistīto institūciju stratēģiskās attīstības virzienus. Lai precīzāk definētu uzdevumus programmā noteiktā mērķa sasniegšanai, ir izvirzīti divi apakšmērķi:
1)paaugstināt migrācijas procesu kontrolē iesaistīto dienestu administratīvo spēju un pilnveidot to sadarbību;
2) izveidot vienotu un efektīvi funkcionējošu migrācijas procesu kontroles informācijas sistēmu.
Programma izstrādāta PHARE 2001.gada nacionālās programmas projekta “Patvēruma un migrācijas vadības sistēma” ietvaros atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” prasībām.
Programmas izstrāde pamatojas uz diviem migrācijas jomā nozīmīgiem lēmumiem:
1)lēmumu par Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā;
2)Eiropas Padomes lēmumu par iekšējo robežu kontroles atcelšanu (pievienošanās Šengenas līgumam) 2007.–2010.gadā.
Lai arī šobrīd Latvijā nešķiet aktuāla tā problemātika, kurai pievērš pastiprinātu uzmanība starptautiskā sabiedrība, runājot par migrācijas tendencēm un migrācijas dienestu uzdevumiem nākotnē, jāatceras, ka mūsdienu pasaulē neviena valsts vairs nevar pastāvēt noslēgti un izolēti no pārējās pasaules. Pieaugot migrācijas plūsmām uz Latviju vai to tranzītam, būtiski palielināsies policijas un Valsts robežsardzes loma šo procesu kontrolē. Programmā aplūkoti legālās migrācijas, nelegālās migrācijas, patvēruma, personu apliecinošu dokumentu un ārvalstnieku integrācijas īstermiņa un ilgtermiņa jautājumi, analizējot uzdevumus likumdošanas, institucionālajā un tehniskā nodrošinājuma jomā.
Programmā ietverts situācijas raksturojums, analīze, prognozes, noteikti plānotie rezultāti un uzdevumi rezultātu sasniegšanai laika plānojumā, paredzot to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
2. Piedāvātais risinājums
2.1. Legālā un nelegālā migrācija
Viens no veidiem nelegālās migrācijas mazināšanai un apkarošanai ir precīzu un skaidru legālās migrācijas iespēju definēšana un nodrošināšana.
Īstermiņa migrācija (vīzas)
Lai nodrošinātu sekmīgu migrācijas procesu kontroli, preventīvie pasākumi jāveic jau diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, pirms persona ir ieceļojusi valstī. Nepieciešams izvērtēt pārstāvniecību darbinieku resursus, pārstāvniecību izvietojumu dažādos reģionos, sadarbības iespējas ar citām valstīm, kā arī nodrošināt atbilstošu finansējumu. Šis darbs ietver gan jaunu pārstāvniecību izveidi, gan konsulāro amatpersonu intensīvu apmācību vīzu izsniegšanas jautājumos (arī uzsākot apmācību reģionos), gan pārstāvniecību telpu aprīkošanu atbilstoši Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas drošības standartiem.
Tuvākajā laikā jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu biometrijas datu (elektronisks sejas attēls un pirkstu nospiedumi) iekļaušanu vīzas ielīmē.
Ilgtermiņa migrācija (uzturēšanās atļaujas)
Lai izveidotu pārskatāmu un ērtu atļauju saņemšanas sistēmu Latvijas Republikā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, veicami šādi uzdevumi:
a) darbinieku apmācība;
b) klientu apkalpošanas sistēmas maiņa;
c) pēc iespējas vienkāršotas administratīvās procedūras.
Kopš 2004.gada 1.maija Latvija ir uzsākusi vienota parauga uzturēšanās atļauju ielīmju izmantošanu atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas Eiropas Savienības Padomes 2002.gada 13.jūnija Regulā (EK) Nr.1030/2002, kas nosaka vienotas prasības uzturēšanās atļauju ielīmēm. Tuvākajā laikā jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu biometrijas datu iekļaušanu uzturēšanās atļaujas ielīmē.
Nepieciešams izveidot stabili funkcionējošu sistēmu, kas nodrošinās pilnīgas un ticamas informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par iedzīvotāju dzīvesvietas maiņu uz gadu vai uz laiku, kas ilgāks par gadu.
Nelegālā migrācija
Aizvien pieaugot dokumentu viltojumu kvalitātei, to atklāšanai nepieciešama regulāra darbinieku apmācība, nodrošinot viņus ar mūsdienu prasībām atbilstošiem tehniskajiem līdzekļiem ikvienā migrācijas procesu kontroles posmā.
Lai veicinātu nelegālo imigrantu brīvprātīgu atgriešanos izcelsmes valstīs, jāizstrādā kritēriji un atbilstoša sistēma, paredzot dažādas programmas, arī finansiālo atbalstu šīm personām. Citi veicamie uzdevumi cīņā ar nelegālo migrāciju:
a) nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšana;
b) tādu kritēriju izvērtēšana un noteikšana, pēc kuriem ārzemnieki tiks iekļauti Šengenas “melnajā sarakstā”.
2.2. Patvērums
Īpaša uzmanība jāpievērš darbinieku apmācībai, jāturpina aizsāktā Baltijas valstu tulku apzināšana. Nepieciešams izveidot sistēmu, kas ir efektīva apstākļos, kad strauji mainās patvēruma pieteikumu skaits. Patvēruma procedūras uzlabošanai veicamie uzdevumi:
a) darbinieku piesaistīšana;
b) elastīga finansēšanas modeļa izstrāde;
c) sekmīgas apmācības sistēmas izveide;
d) definētu kritēriju izstrāde palīdzības sniegšanai krīzes situācijās.
2.3. Informācijas sistēmas
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Ārlietu ministrijas konsulārā departamenta, Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs vajadzībām nepieciešams izveidot integrētu sistēmu, kas pamatojas uz moderniem triju līmeņu programmatūras arhitektūras principiem un WWW tehnoloģiju, kā arī apvienot Vienoto vīzu informācijas sistēmu un Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmu, veidojot personu reģistru.
3.Nepieciešamais papildu finansējums un paredzētais finansēšanas avots
2006.gadā — 2723463lati, to skaitā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei— 141930latu, Valsts robežsardzei— 1966057lati, Informācijas centram— 93698lati, Valsts policijai — 97840latu, Ārlietu ministrijai— 423938lati.
2007.gadā — 15261475lati, to skaitā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei — 13728786lati, Valsts robežsardzei — 598963lati, Informācijas centram— 103898lati, Valsts policijai — 107840 latu, Ārlietu ministrijai— 721988lati.
2008.gadā — 5790506lati, to skaitā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei — 3978666lati, Valsts robežsardzei— 963219latu, Informācijas centram— 103898lati, Valsts policijai — 107840latu, Ārlietu ministrijai — 636883lati.
2009.gadā — 2702017latu, to skaitā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei— 1469873lati, Valsts robežsardzei— 432719latu, Informācijas centram— 103898lati, Valsts policijai— 107840latu, Ārlietu ministrijai— 587687lati.
Finansēšanas avots — likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi.
Programmas pasākumi 2006.gadā tiks īstenoti piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmas īstenošanai 2007.gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts kopā ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.
Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars